Audiovizuālā māksla

Uzņemšana katru gadu

Kategorija: Bakalaura studijas

Pilna laika studijas

  • Budžeta studiju vietas: 10 (Iespējamas izmaiņas)
  • Maksas studiju vietas: 12 (Iespējamas izmaiņas)
  • Studiju maksa gadā: 3100 EUR
  • Studiju ilgums: 3 gadi (6 semestri)
  • Studiju valoda: latviešu
  • Iegūstamais grāds: humanitāro zinātņu bakalaurs audiovizuālajā mākslā
  • Studiju norises vietas: LKA (Rīga, Ludzas iela 24); LKA Nacionālā filmu skola (Rīga, Elijas iela 17)
  • Specializācijas prakse: 80 stundu prakse kino industrijā
  • Starptautiskās mobilitātes iespējas: studijas, prakse un absolventu prakse ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību stipendijas un piedalīties vasaras skolās
  • Programmas vadītājs: lekt. Jānis Putniņš

 

An image

STUDĒJOŠIE iegūst vispusīgas zināšanas par audiovizuālās mākslas darbu estētikas, ražošanas un analīzes daudzveidīgajiem aspektiem, prasmes un praktiskās iemaņas audiovizuālās mākslas jomās, apgūst darbu radošā grupā, kā arī paplašina redzesloku par kultūras procesiem Latvijā un pasaulē.

MĒRĶAUDITORIJA
Ikviens, kurš vēlas savu karjeru saistīt ar kino industriju, gūt iemaņas audiovizuālu darbu veidošanā un realizēt savu radošo potenciālu.

ABSOLVENTI ir vispusīgi sagatavoti plašam profesionālo pienākumu klāstam darba tirgū gan Latvijas kino nozarē, gan dažādos projektos, kur nepieciešamas audiovizuālu darbu veidošanas iemaņas. Vidējās un jaunākās paaudzes profesionāļu vidū LKA absolventu īpatsvars Latvijas kino nozarē ir ap 85%.

Pieteikšanās bakalaura studiju programmām norisināsies no 14.jūlija plkst. 9.00 līdz 24.jūlija plkst. 16.00 ( ! Programmām “Dramatiskā teātra aktiera māksla”, "Dramatiskā teātra režijas māksla" un "Audiovizuālā māksla" – līdz 21.jūlija plkst. 16.00 ! ), kad studijām varēs pieteikties LKA elektroniskajā uzņemšanas sistēma https://uznemsana.lka.edu.lv, autorizējoties gan ar eID karti, kurā ir elektroniskais paraksts, gan ar elektronisko parakstu, gan ar eParaksts mobile, gan izmantojot internetbanku.

Ja pieteikums sekmīgi iesniegts, tad reflektantam uz pieteikuma anketā norādīto e-pastu divu darba dienu laikā tiks nosūtīta reģistrācijas apstiprinājuma ziņa un pieejas dati studiju informatīvajai sistēmai LAIS (Latvijas augstskolu informatīvā sistēma), kur būs pieejama aktuālā informācija par iestājpārbaudījumu konkursa norisi. Lūdzam pārbaudīt e-pastu vai apstiprinājums saņemts.

Ja pieteikums apstiprināts elektroniski – klātienē apstiprināt pieteikumu nav jāierodas!

Reflektants var pieteikties konkursam ne vairāk kā trīs bakalaura studiju programmās, apakšprogrammās vai specializācijās (studiju programmā “Audiovizuālā māksla” var pieteikties konkursam tikai vienā programmas specializācijā). Jāņem vērā, ka programmu iestājpārbaudījumu norises laiki pārklājas! 

Piesakoties studijām, reflektantam vietnē uznemsana.lka.edu.lv jāaugšupielādē šādu dokumentu kopijas pdf, jpg vai doc. formātos (dokumentu oriģināli būs jāuzrāda līgumu slēgšanas brīdī!)

  • pase vai personas apliecība (eID abas puses) 
  • atestāts, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības iegūšanu;
  • atestāta par vispārējās vidējās izglītības iegūšanu pielikums "sekmju izraksts";
  • centralizēto eksāmenu  (CE) sertifikāti (skatīt atvērumu "iestājpārbaudījumi")
  • motivācijas vēstule, kurā pamatota specializācijas izvēle – Filmu režija; Operatora māksla; Filmu montāža un skaņa; Audiovizuālās un skatuves mākslas producēšana; Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija;
  • īsfilmas scenārijs vai īsfilmas kadrējums ar aprakstu vai paša izvēlētas filmas analīze, kas veikta atbilstoši iecerētajai specializācijai;
  • savu līdzšinējo radošo darbu izlasi ar komentāriem;
  • Operatora mākslas specializācijā – vismaz 10 reflektanta uzņemtas fotogrāfijas;
  • apliecinājums par pieteikuma reģistrēšanas pakalpojuma apmaksu (reģistrācijas maksu skatīt sadaļā "Reflektanta reģistrācijas maksa");

 

  • ja kādā no iesniegtajiem dokumentiem ir cits personas uzvārds/ vārds/ personas kods, nekā personas pasē vai personas apliecībā, tad jāpievieno tā maiņu apliecinošs dokuments;
  • ja reflektants iepriekšējo izglītību ieguvis ārvalstīs (izņemot Igaunijā un Lietuvā), pieteikumam pievieno Akadēmiskās informācijas centra izziņu par to, kādam Latvijā piešķirtam izglītības dokumentam atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments.

 

An image

 

Rekvizīti maksājuma veikšanai

Latvijas Kultūras akadēmija

Reģ. nr. 90000039164

Valsts kase TRELLV22 LV60TREL9220020000000

Maksājuma mērķis:  21359 Reģistrācijas maksa, Vārds Uzvārds, Personas kods  (Piemērs: 21359 Reģistrācijas maksa, Rasa Kārkliņa, 160395-12345)

 

Reģistrācijas maksu var samaksāt tikai ar pārskaitījumu (bankā vai internetbankā).

Studiju pieteikumam jāpievieno bankas maksājums pdf, jpg vai doc. formātā.

Bāreņi un bērni, kuri palikuši bez abu vecāku apgādības, līdz 24 gadu vecumam, uzrādot valsts sociālās nodrošināšanas iestādes izsniegta dokumenta oriģinālu, kā arī 1.grupas invalīdi, uzrādot attiecīgu dokumentu, no reģistrācijas maksas un papildu maksas atbrīvoti.   

Reģistrācijas maksa par dokumentu iesniegšanu netiek atmaksāta.

Uzņemšanai studiju programmā nepieciešamie centralizēto eksāmenu vērtējumi[1]:

  • CE sertifikāts matemātikā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis); 
  • CE sertifikāts latviešu valodā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis);
  • CE sertifikāts angļu, vācu vai franču valodā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis) vai starptautiskās testēšanas institūcijas pārbaudījuma dokuments

 

Uzņemšanai studiju programmā ieteicamie centralizēto eksāmenu vērtējumi

CE sertifikāts “Kultūra un māksla II“

 

Radošais konkurss (3 kārtās)

1.kārta. Bez reflektanta klātbūtnes tiek vērtēta katra motivētība un līdzšinējās radošās aktivitātes, iesniegto darbu valodas un stila kvalitāte, pareizrakstība un tehniskā kvalitāte; 

2.kārta. Specializāciju Filmu režija; Operatora māksla; Filmu montāža un skaņa; Audiovizuālās un skatuves mākslas producēšana reflektanti veic radošu uzdevumu atbilstoši izvēlētajai specializācijai (tiek vērtēta izpratne par audiovizuāla darba veidošanas un estētikas principiem, uzdevuma risinājuma precizitāte un oriģinalitāte, spēja ar vizuālu risinājumu un attēla izteiksmīgumu pamatot savu radošo ieceri un tās īstenošanas principus, izpratne par ieceres iespējām; specializācijas Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija reflektanti raksta analītisku domrakstu (tiek vērtēta izpratne par audiovizuāla darba estētikas principiem, domraksta atbilstība tēmai un analīzes oriģinalitāte, spēja definēt domraksta mērķi un uzdevumus un tos īstenot, valodas un stila kvalitāte, pareizrakstība); 

3.kārta. Pārrunas

 

Konkursa vērtēšanas kritēriji

Konkursa rezultātus veido CE rezultātu kopvērtējums:

  1. vērtējums angļu vai vācu, vai franču valodas CE (1-100 punkti);
  2. vērtējums latviešu valodas CE (1-100 punkti);
  3. vērtējums matemātikas CE (1-100 punkti);
  4. iestājpārbaudījums “Radošais konkurss” 4 kārtās (1-300 punkti);

Radošā konkursa katra kārta tiek vērtēta pēc 100 punktu sistēmas. Katrā kārtā reflektantam jāsaņem ne mazāk kā 40 punktu, pretējā gadījumā nav iespējams piedalīties nākamajā kārtā un konkursā kopumā.

Konkursa kopsavilkumā radošā konkursa katras kārtas vērtējumam tiek piemērots koeficients 1.5;

Papildu punkti tiek piešķirti par vērtējumu augstākā līmeņa centralizētajā eksāmenā  “Kultūra un māksla II” (1-100 punkti), vērtējumam tiek piemērots koeficients 1.

 


[1]

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” dažādu mācību satura apguves līmeņu centralizēto eksāmenu rezultātu salīdzināšanai nosaka koeficientu.

Vispārējās vidējās izglītības ieguves centralizēto eksāmenu rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:

  • optimālā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem;
  • vispārīgā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem.

Bakalaura studiju programmu reflektantu provizoriskie konkursa rezultāti  LAIS informatīvajā sistēmā tiks publicēti šādos termiņos (iespējamas izmaiņas):

Otrdiena, 25.07.

Piektdiena, 28.07.

Radošās industrijas: no plkst.19:00 

Kultūras un mākslu studijas: no plkst.10:00

Kultūras socioloģija un menedžments: no plkst.10:00

Starpkultūru sakari: no plkst.10:00

Dramatiskā teātra aktiera māksla: no plkst.19:00

Dramatiskā teātra režijas māksla: no plkst.19:00  

Audiovizuālā māksla: no plkst.19:00

 

PROVIZORISKĀ VIETA RANGĀ

LAIS sistēmas studējošā profilā reflektants redzēs savu provizorisko vietu rangā starp citiem programmai reģistrētajiem reflektantiem. Tie reflektanti, kuri reģistrējušies konkursam vairākās programmās, apakšprogrammās, specializācijās (turpmāk – programmās), redzēs savu provizorisko vietu rangā katras izvēlētās programmas / apakšprogrammas / specializācijas sarakstā.

Atgādinām, ka reflektanta vieta rangā var mainīties pēc visu reflektantu gala izvēles izdarīšanas!  

 

IZVĒLĒTĀS STUDIJU PROGRAMMAS APSTIPRINĀŠANA LAIS SISTĒMĀ 

Līdz sestdienas, 29.jūlija plkst. 16:00 VISIEM reflektantiem LAIS sistēmā jānorāda VIENA izvēlētā studiju programma.

Izvēlēto studiju programmu var mainīt līdz 29. jūlija plkst. 16:00 LAIS informatīvajā sistēmā veicot atzīmi pie attiecīgās programmas.

Ja reflektants līdz 29. jūlija plkst. 16:00 LAIS sistēmā nav atzīmējis izvēlēto studiju programmu, reflektants automātiski tiek reģistrēts kā atteicies no konkursa un  uz studiju vietu LKA vairs nevar pretendēt

Izvēlētā programma ir jāatzīmē LAIS sistēmā arī ja esat pieteicies tikai vienai programmai!

 

GALA VIETA IZVĒLĒTĀS PROGRAMMAS RANGĀ

Konkursa gala rezultāti būs redzami tikai 30. jūlijā no plkst.10:00, kad visi reflektanti būs izdarījuši savu studiju izvēli par vienu studiju programmu.

Šajā brīdī reflektanta LAISA profilā būs redzama aktuālā informācija par reflektanta vietu izvēlētās studiju programmas reflektantu rangā, jo katrs reflektants palicis tikai vienas izvēlētās studiju programmas reflektantu sarakstā ar precizētu studiju finansējuma veidu. 

 

Ja pēc studiju izvēles apstiprināšanas kāds no reflektantiem atteiksies no savas budžeta studiju vietas, šī budžeta studiju vieta, atbilstoši konkursa rezultātiem, tiks piedāvāta pēc ranga nākamajam reflektantam, kurš konkursa rezultātā atrodas maksas studiju vietā un LAIS sistēmā ir apstiprinājis, ka studēs izvēlētajā programmā. 

Gadījumā, ja atbrīvosies budžeta studiju vieta, taču rangā nākamais reflektants nebūs norādījis, ka apstiprina studiju izvēli attiecīgajā programmā, budžeta studiju līgums tiks pārslēgts ar reflektantu, kurš ir veicis atzīmi LAIS sistēmā,  norādot izvēlēto studiju programmu.

 


Kontaktinformācija jautājumiem: e-pasts uznemsana@lka.edu.lv, tālrunis (+371) 67140174, whatsapp ziņas: (+371) 26423518

Audiovizuālās mākslas katedra

Audiovizuālās mākslas programmas vadītājs lekt. Jānis Putniņš janis.putnins@lka.edu.lv, 26306688


☎ Zvani – 67140174
 Raksti – 
uznemsana@lka.edu.lv
 

Ivars Bērziņš
Viesprofesors, Emeritus profesors

Filozofijas doktors Ivars Bērziņš ir Akadēmijas mācībspēks kopš 1997. gada. Izveidojis kultūras menedžmenta maģistrantūras programmu, ilgstoši vadījis „Starptautisko mediju un kultūras menedžmenta” maģistrantūras apakšprogrammu.

Pilnais apraksts
Ivo Briedis
Docents

Mg. art. Dramaturgs, scenārists, režisors, kurš aktīvi strādā gan teātra, ieskaitot radioteātri un ekperimentālās skatuves, gan filmu nozarē, kā spēlfilmās, tā arī animācijā un dokumentālajā kino. Kā autors viņš ir ieguvis balvas gan nacionālajā, gan starptautiskajā mērogā, un kopš 2016. gada lasa lekcijas Kultūras akadēmijas filmu un teātra mākslas studentiem. 

Pilnais apraksts
Antra Cilinska
Docente

Režisore-producente, Jura Podnieka Studijas direktore, Mg.art. Latvijas kultūras akadēmijas docētāju komandai pievienojusies 2009. gadā.

Pilnais apraksts
Eduards Dorofejevs
Vieslektors

Vieslektors Eduards Dorofejevs ieguvis maģistra grādu mākslas zinātnē Latvijas mākslas akadēmijā (2014). Strādā par Izglītības programmu kuratoru Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Pilnais apraksts
Kristīne Freiberga
Lektore

Mākslas maģistre, lektore Kristīne Freiberga Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 2018. gada. Absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju un ieguvusi gan bakalaura (2012), gan maģistra grādu mākslās (2015). 2020. gadā pabeigusi studijas LKA doktorantūrā, ir doktora grāda pretendente. Paralēli akadēmiskajam darbam strādā kā mākslinieciskās jaunrades projektu vadītāja LKA Radošās darbības centrā. Kopš 2020. gada vada LKA Akadēmiskās maģistra studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammu “Kultūras menedžments”.

Pilnais apraksts
Valdis Eglītis
Goda profesors

Kino operators, filmu producents, pasniedzējs. Akadēmijā kā docētājs strādā kopš 1995. gada, mācību filmu studijas vadītājs no 2005. līdz 2012. gadam. Filmu operatora profesiju apguvis Maskavas kinematogrāfijas institūtā. No 1972. līdz 1992. gadam strādājis Rīgas Kinostudijā kā operatora asistents, dokumentālo filmu operators, mākslas filmu operators – inscenētājs.

Pilnais apraksts
Dainis Juraga
Docents

Operators Dainis Juraga (Mg.art.) ir Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās mākslas katedras vadītājs un docētājs.

Pilnais apraksts
Zane Kreicberga
Profesore

Mg. art. Zane Kreicberga strādā Akadēmijā kopš 2000. gada, sākotnēji kā skatuves kustības pasniedzēja aktieriem un režisoriem, bet kopš 2010. gada aptverot arī laikmetīgā teātra teoriju un menedžmentu. Viņa ir viena no nu jau leģendārā aktieru un režisoru kursa absolventiem, kas Pētera Krilova un Annas Eižvertiņas vadībā pabeidza Akadēmiju 1997. gadā.

Pilnais apraksts
Pēteris Krilovs
Viesprofesors

Filmu un teātra režisors. Absolvējis Valsts Vissavienības Kinematogrāfijas institūtu Maskavā (1975). Akadēmijā strādā no 1993.gada. Bijis aktiermeistarības pedagogs Tautas kinoaktieru studijā (1986.-1988), Latvijas Mūzikas akadēmijā (1988- 1993.) Daugavpils teātra aktieru kursiem, un teātra režijas pedagogs Latvijas Mākslas Akadēmijā (1993-1997).

Pilnais apraksts
Inga Pērkone-Redoviča
Profesore

Kino zinātniece, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr.art. Bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” teorijas specializācijas vadītāja. Bijusi Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).

Pilnais apraksts
Jānis Putniņš
Lektors

Kino režisors Jānis Putniņš (Mg.art.) ir Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas vadītājs un docētājs Audiovizuālās mākslas katedrā.

Pilnais apraksts
Jānis Siliņš
Profesors

Mg.art., Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras profesors (no 1998. gada), Latvijas Kultūras akadēmijas prorektors akadēmiskajā darbā (1991. – 2003.), Latvijas Kultūras akadēmijas rektors (2004. – 2014), Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs (no 2014. gada).

Pilnais apraksts
Dāvis Sīmanis
Profesors

Starptautiski novērtēts un skatītāju atzīts kino un montāžas režisors, publicists, kopš 2013. gada Latvijas Kultūras akadēmijas Mākslas zinātņu doktors, kino teorijas, montāžas un režijas docents, vienlaikus arī Helsinku Ālto universitātes (Helsinki University of Technology) Dokumentālā kino režijas katedras asociētais profesors. Absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot maģistra grādu vēsturē.

Pilnais apraksts
Ivars Šteinbergs
Vieslektors

Ivars Šteinbergs, M.A., vieslektors Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA); izstrādā disertāciju LKA, pētot latviešu atdzeju 20. gadsimtā; dzejnieks (izdevis dzejas krājumu “Strops” (“Neputns”, 2020, Dzejas dienu balva)); literatūrkritiķis (2020. gadā nominēts Normunda Naumaņa vārdā nosauktajai Gada balvai mākslas kritikā).

Pilnais apraksts
Andrejs Verhoustinskis
Docents

Lektors Andrejs Verhoustinskis ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2010. gada. Mācījies Latvijas Kultūras akadēmijā un Dramatiska Institutet, Stokholmā, Zviedrijā kino un video operatoru specialitātē.

Pilnais apraksts
Sandis Voldiņš
Viesdocētājs

Sandis Voldiņš ir Latvijas Kultūras akadēmijas doktorants, ieguvis jurisprudences maģistra grādu Latvijas Universitātē un humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās Latvijas Kultūras akadēmijā. Ilgstoši strādājis Kultūras ministrijā un Valsts kancelejā, kopš 2019.gada ir VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” valdes loceklis. Vadījis vairākus liela apjoma kultūras, pārmaiņu, vadības, investīciju un attīstības projektus.

Pilnais apraksts