Audiovizuālā māksla

Uzņemšana 2019. gadā

Kategorija: Bakalaura studijas

Pilna laika studijas

Budžeta un maksas studiju vietas
Studiju ilgums: 3 gadi (6 semestri)
Iegūstamais grāds: Humanitāro zinātņu bakalaurs Audiovizuālajā mākslā

Programmas mērķi ir

1. Nodrošināt mūsdienīgas, starptautiskiem standartiem atbilstošas studijas audiovizuālās mākslas jomā, sagatavojot akadēmiski izglītotus un profesionāli konkurētspējīgus speciālistus, atbilstoši Latvijas audiovizuālās mākslas jomas, Latvijas valsts kultūrpolitikas un auditorijas prasībām.

2. Organizēt studiju procesu tā, lai programmas 5 specializāciju – Filmu režija, Operatora māksla; Filmu montāža un skaņa; Audiovizuālās un skatuves mākslas producēšana; Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija – studējošie iegūtu vispusīgas zināšanas par audiovizuālās mākslas darbu estētikas, ražošanas un analīzes daudzveidīgajiem aspektiem, iemācītos strādāt saskanīgā radošā komandā, tā veidojot harmonisku Latvijas kino vidi nākotnē.

3. Sagatavot studējošos turpmākajām studijām Latvijas Kultūras akadēmijas vai citu Latvijas un pasaules augstskolu maģistra studiju programmās. 

Programma sniedz pamata un specializētas zināšanas, prasmes un profesionālu kompetenci audiovizuālajā mākslā, kā arī pamata zināšanas un prasmes skatuves mākslā.

Programma piedāvā 5 specializācijas: filmu režija; operatora māksla; filmu montāža un skaņa;

audiovizuālās un skatuves mākslas producēšana; audiovizuālās un skatuves mākslas teorija.

Programmas pilnai apguvei jāiegūst 120 kredītpunktu (KRP). Programmas obligātā – A daļa – ir kopīga visām specializācijām, tajā iegūstami 55 KRP, visām specializācijām kopīga ir arī daļa (25 KRP) no ierobežotās izvēles studiju kursiem (B daļa); katrai specializācijai īpaši studiju kursi, ietverot gan ierobežotās, gan brīvās izvēles kursus, ir 40 KRP apjomā.

Pirmajā studiju gadā visu specializāciju studējošajiem piedāvātais studiju kursu kopums piedāvā apgūt pamata zināšanas un iemaņas audiovizuālajā un skatuves mākslā, un pārliecināties par izvēlētās specializācijas atbilstību studējošā spējām un interesēm. Nepieciešamības gadījumā specializāciju var mainīt.

  • Ievads kultūras teorijā un zinātniskajā darbā
  • Pasaules un Latvijas kino vēsture un aktuālās tendences
  • Drāmas teorija
  • Pasaules un Latvijas teātra vesture
  • Pasaules un Latvijas mākslas vesture
  • Pasaules un Latvijas literatūras vesture
  • Ievads klasiskajā filozofijā
  • 20. gadsimta domāšanas tradīcijas kultūras stratēģijās
  • Kultūras semiotika
  • Audiovizuālās mākslas diskurss svešvalodā
  • Audiovizuālās mākslas dramaturģija
  • Dokumentālā kino estētika: teorija un prakse
  • Inscenētā kino estētika: teorija un prakse
  • Scenogrāfija
  • Operatora mākslas pamati
  • Filmu montāžas pamati
  • TV žurnālistika
  • Aktiera meistarības pamati
  • Tiesību pamati
  • Specializācijas prakse

Specializācija: Filmu režija

  • Filmu režijas teorija un prakse
  • Filmu kompozīcija, stils, attēls, naratīvs
  • Darbs ar aktieri filmā
  • TV teorija un prakse
  • Filmu skaņu režija
  • Attēla pēcapstrāde un krāsu korekcija

Specializācija: Filmu operatora māksla

  • Operatora mākslas teorija un prakse:
  • Klasiskā operatora meistarība
  • Laikmetīgā operatora meistarība
  • Apgaismojuma veidošanas teorija un prakse
  • Kino apgaismojuma teorija
  • Apgaismošanas tehnika un prakse
  • Fotogrāfija
  • Filmu kompozīcija, stils, attēls, naratīvs
  • Filmu skaņu režija
  • TV teorija un prakse
  • Filmēšanas tehnika un tehnoloģijas
  • Kombinētie kadri un datorgrafika
  • Attēla pēcapstrāde un krāsu korekcija


Specializācija: Filmu montāža un skaņa

  • Filmu režijas teorija un prakse
  • Filmu un skaņu montāžas teorija un prakse
  • Filmu kompozīcija, stils, attēls, naratīvs
  • Filmu skaņu režija
  • Attēla pēcapstrāde un krāsu korekcija
  • Skaņas pēcapstrādes un montāžas pamati
  • TV teorija un prakse
  • Kombinētie kadri un datorgrafika

Specializācija: Audiovizuālās un skatuves mākslas producēšana 

  • Skatuves un audiovizuālo darbu producēšanas teorija un prakse
  • Ievads kultūras menedžmentā
  • Kultūras mārketings
  • Kultūras uzņēmējdarbība
  • Pasākumu producēšana un menedžments
  • Teātra režijas pamati
  • Laikmetīgais teātris
  • Ievads teātra un kino teorijā
  • Dejas vēsture

Specializācija: Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija

  • Audiovizuālās un skatuves mākslas kritikas seminars
  • Teātra režijas pamati
  • Laikmetīgais teātris
  • Ievads teātra un kino teorijā
  • Pētnieciskās metodes mākslas zinātnēs
  • Dejas vēsture

>> Dokumentu pieņemšana notiek KLĀTIENĒ, Latvijas Kultūras akadēmijā Rīgā, Ludzas ielā 24, 2019. gada 2.–6. jūlijā plkst. 10:00–17:00, 7. jūlijā plkst. 10:00–14:00.

>> Iepriekšējo gadu vidusskolas absolventi var iesniegt dokumentus jau no 2019. gada 25. jūnija darba dienās plkst.13:00–16:00 Latvijas Kultūras akadēmijā Rīgā, Ludzas ielā 24, 30.kab.


Reflektantam jāierodas personīgi Latvijas Kultūras akadēmijā ( Ludzas ielā 24) aizpildīt pieteikumu studijām, kam pievieno:

1) pases vai personas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

2) vidējo izglītību apliecinoša dokumenta (atestāta un sekmju izraksta) kopiju (uzrādot oriģinālu);

3) vispārējo vidējo izglītības sertifikātu ar vērtējumu angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmenā, latviešu valodas (līdz 2011. gadam – latviešu valodas un literatūras) centralizētajā eksāmenā kopiju (uzrādot oriģinālu);

4) motivācijas vēstuli, kurā pamatota izvēlētās specializācijas (specializācijas – Filmu režija; Operatora māksla; Filmu montāža un skaņa; Audiovizuālās un skatuves mākslas producēšana; Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija) izvēle*;

5) īsfilmas scenāriju vai īsfilmas kadrējumu ar aprakstu vai paša izvēlētas filmas analīzi, kas veikta atbilstoši iecerētajai specializācijai *;

6) savu līdzšinējo radošo darbu izlasi ar komentāriem (operatora mākslas specializācijā – vismaz 10 reflektanta uzņemtas fotogrāfijas) *;

7) divas fotokartītes (3x4 cm);

8) maksājuma izdruku par veikto reflektanta reģistrācijas maksu 30,00 EUR.

 

[*] Darbus iesniedz izdrukās (scenāriji un kadrējumi u.c.) un digitālo datu nesējos – USB zibatmiņās vai cietajos diskos (fotogrāfijas, filmas u.c.). Uz katra nesēja vai tā iepakojuma obligāti jānorāda reflektanta vārds, uzvārds, telefona numurs, e-pasta adrese un vēlamā specializācija (operators, režisors, producents, montāža, teorija). Par video / foto materiālu iesniegšanas formāt sīkāk šeit)

 

Iesniedzot dokumentus studijām, reģistrācijas maksājumu nav iespējams veikt uz vietas Kultūras akadēmijā, tādēļ tas ir jāizdara jau pirms tam! Līdzi jāņem tikai pārskaitījumu apliecinošs dokuments. Rekvizītus atradīsiet zemākminētajā pdf failā. Paldies par sapratni!

>> 2019. gada 8.–12. jūlijs (Iespējamas izmaiņas)


1. Konkursā tiek ņemti vērā centralizēto eksāmenu un iestājpārbaudījumu vērtējumi:     

  • vērtējums angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmenā;      
  • vērtējums latviešu valodas centralizētajā eksāmenā.

2. radošais konkurss 3 kārtās. Katra no kārtām tiek vērtēta kā patstāvīgs pārbaudījums pēc 100 punktu sistēmas. Lai turpinātu pārbaudījumus, reflektantam katrā radošā konkursa kārtā jāsaņem ne mazāk kā 40 punktu. Ja punktu skaits ir mazāks, reflektants zaudē iespēju piedalīties nākamajā kārtā.

1.kārta: bez reflektanta klātbūtnes tiek vērtēta katra motivētība un līdzšinējās radošās aktivitātes, iesniegto darbu valodas un stila kvalitāte, pareizrakstība vai tehniskā kvalitāte *

[*] Piesakoties studijām, reflektants iesniedz:

  1. Motivācijas vēstuli, kurā pamatota izvēlētās specializācijas (specializācijas – Filmu režija; Operatora māksla; Filmu montāža un skaņa; Audiovizuālās un skatuves mākslas producēšana; Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija) izvēle;
  2. Īsfilmas scenāriju vai īsfilmas kadrējumu ar aprakstu vai paša izvēlētas filmas analīzi, kas veikta atbilstoši iecerētajai specializācijai;
  3. Savu līdzšinējo radošo darbu izlasi ar komentāriem (operatora mākslas specializācijā – vismaz 10 reflektanta uzņemtas fotogrāfijas);

2. kārta: specializāciju “Filmu režija”; “Operatora māksla”; “Filmu montāža un skaņa”; “Audiovizuālās un skatuves mākslas producēšana” reflektanti veic radošu uzdevumu atbilstoši izvēlētajai specializācijai (tiek vērtēta izpratne par audiovizuāla darba veidošanas un estētikas principiem, uzdevuma risinājuma precizitāte un oriģinalitāte, spēja ar vizuālu risinājumu un attēla izteiksmīgumu pamatot savu radošo ieceri un tās īstenošanas principus, izpratne par ieceres iespējām

Specializācijas “Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija” reflektanti raksta analītisku domrakstu (tiek vērtēta izpratne par audiovizuāla darba estētikas principiem, domraksta atbilstība tēmai un analīzes oriģinalitāte, spēja definēt domraksta mērķi un uzdevumus un tos īstenot, valodas un stila kvalitāte, pareizrakstība);

3. kārta: kolokvijs – reflektanti argumentē pirmajā un otrajā kārtā iesniegto un paveikto darbu mākslinieciskos un organizatoriskos principus, kā arī atbild uz jautājumiem par kultūru un mākslu (tiek vērtēta reflektantu izpratne par audiovizuālās mākslas, kultūras un mākslas vispārīgiem jautājumiem, pamatzināšanas šajās jomās, spēja izklāstīt un pamatot savu radošo darbu ieceres un to īstenojuma principus).

Absolventu godalgotās filmas (izlase):

 

"Es esmu šeit"  (2016)

Rež. Renārs Vimba (absolvējis 2011.g.)

2016 - Berlīnes Starptautiskais kino festivāls, iekļauta konkursa programmā „Generation”

"Kastrāts kuilis" (2014)

rež. Lauris Ābele (absolvējis 2011.g.)

2015 -  Tamperes starptautiskais filmu festivāls, galvenā balva

2015 -   Kinoakadēmijas balva Oskars, nominācija kategorijā  labākā īsfilma 

“Mans tēvs baņķieris” (2015)

Rež. Ieva Ozoliņa (absolvējusi 2015.g.)

 2015 - Latvijas Nacionālais kinofestivāls "Lielais Kristaps", labākā debija

"Četri mielasti" (2013)

Rež. Liene Linde (2.kursa maģistrante)

2014 - Latvijas Nacionālais kinofestivāls "Lielais Kristaps", labākā studentu filma

2013 - Starptautiskais kinofestivāls "Kinošoks", Krievija - žūrijas speciālbalva

Studentu filmu festivāls "BASTAU", Kazahstāna - labākā spēlfilma

”Riebums” (2007)

Rež. Aiks Karapetjans (absolvējis 2007.g.)

2007 - Latvijas Nacionālais kinofestivāls "Lielais Kristaps", labākā studentu filma

Andrejs Balodis
Docents

Filozofijas doktors A. Balodis ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2013. gada. Kā pētnieks darbojas Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā un Rīgas Stradiņa Universitātē pasniedz medicīnas filozofiju, bioētiku, socioloģiju.

Pilnais apraksts
Ivars Bērziņš
Emeritus profesors

Filozofijas doktors Ivars Bērziņš ir Akadēmijas mācībspēks kopš 1997. gada. Izveidojis kultūras menedžmenta maģistrantūras programmu, pašlaik vada „Starptautisko mediju un kultūras menedžmenta” maģistrantūras apakšprogrammu.

Pilnais apraksts
Ēriks Bormanis
Lektors

Ēriks Bormanis (Mag. art) ir Akadēmijas absolvents un kopš 2013. gada – pasniedzējs. Darbojies kā Svešvalodu katedras vadītāja palīgs, zinātniski radošā projekta METAMIND redkolēģijā, tulkotājs.

Pilnais apraksts
Raimonds Briedis
Viesprofesors

Dr.philol., Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs un docētājs Akadēmijā kopš 1992. gada. Literatūras vēsturnieks R. Briedis ir vairāku grāmatu autors: “Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā” (2010), “Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005” (1–2, 2006), ko Guntis Berelis raksturojis kā “interesantāku lasāmvielu nekā aizraujošu detektīvu”.

Pilnais apraksts
Antra Cilinska
Docente

Režisore-producente, Jura Podnieka Studijas direktore, Mg.art. Latvijas kultūras akadēmijas docētāju komandai pievienojusies 2009. gadā.

Pilnais apraksts
Valda Čakare
Profesore

Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.

Pilnais apraksts
Valdis Eglītis
Goda profesors

Kino operators, filmu producents, pasniedzējs. Akadēmijā kā docētājs strādā kopš 1995. gada, mācību filmu studijas vadītājs no 2005. līdz 2012. gadam. Filmu operatora profesiju apguvis Maskavas kinematogrāfijas institūtā. No 1972. līdz 1992. gadam strādājis Rīgas Kinostudijā kā operatora asistents, dokumentālo filmu operators, mākslas filmu operators – inscenētājs.

Pilnais apraksts
Zane Grigoroviča
Docenta p.i.

Zane Grigoroviča sevi uzskata par Akadēmijas patrioti, un ar Akadēmiju ir saistīta kopš tās dibināšanas: vispirms kā studente, bet no 2001. gada – kā lektore.

Pilnais apraksts
Agnese Hermane
Docente

Agnese Hermane ir Latvijas Kultūras akadēmijas docētāja kopš 2001. gada, vada Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedru, LKA un RTU kopīgo bakalaura studiju programmu “Radošās industrijas”, Kultūras menedžmenta un radošo industriju maģistrantūras apakšprogrammu, darbojas kā zinātniskā asistente Zinātniskās pētniecības centrā, strādā pie disertācijas un līdzdarbojas LKA nākamās mājvietas bijušajā Tabakas fabrikā projekta attīstības grupā.

Pilnais apraksts
Zane Kreicberga
Asociētā profesore

Mg. art. Zane Kreicberga strādā Akadēmijā kopš 2000. gada, sākotnēji kā skatuves kustības pasniedzēja aktieriem un režisoriem, bet kopš 2010. gada aptverot arī laikmetīgā teātra teoriju un menedžmentu. Viņa ir viena no nu jau leģendārā aktieru un režisoru kursa absolventiem, kas Pētera Krilova un Annas Eižvertiņas vadībā pabeidza Akadēmiju 1997. gadā.

Pilnais apraksts
Pēteris Krilovs
Profesors

Filmu un teātra režisors. Absolvējis Valsts Vissavienības Kinematogrāfijas institūtu Maskavā (1975). Akadēmijā strādā no 1993.gada. Bijis aktiermeistarības pedagogs Tautas kinoaktieru studijā (1986.-1988), Latvijas Mūzikas akadēmijā (1988- 1993.) Daugavpils teātra aktieru kursiem, un teātra režijas pedagogs Latvijas Mākslas Akadēmijā (1993-1997).

Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela
Profesore

Profesore Rūta Muktupāvela kopš 1999. gada Akadēmijā lasa lekcijas kultūras teorijā un kultūrantropoloģijā, kā arī no 2007. gada darbojas Akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrā kā vadošā pētniece.

Pilnais apraksts
Inga Pērkone-Redoviča
Profesore

Kino zinātniece, no 2004. gada Akadēmijas Teātra un audiovizuālās mākslas katedras vadītāja, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr.art. Bakalaura studiju apakšprogrammas „Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija” vadītāja (kopā ar doc. Zani Kreicbergu). Bijusi Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).

Pilnais apraksts
Jānis Siliņš
Profesors

Mg.art., Latvijas Kultūras akadēmijas profesors (no 1998. gada), Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs, Latvijas Kultūras akadēmijas rektors (2004-2014). Bakalaura studiju apakšprogrammas „Dramatiskā teātra aktieru māksla” vadītājs, latviešu teātra vēstures pētnieks un svētku režisors.

Pilnais apraksts
Dāvis Sīmanis
Asociētais profesors

Starptautiski novērtēts un skatītāju atzīts kino un montāžas režisors, publicists, kopš 2013. gada Latvijas Kultūras akadēmijas Mākslas zinātņu doktors, kino teorijas, montāžas un režijas docents, vienlaikus arī Helsinku Ālto universitātes (Helsinki University of Technology) Dokumentālā kino režijas katedras asociētais profesors. Absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot maģistra grādu vēsturē.

Pilnais apraksts
Anita Sproģe
Docente

Aktiermeistarības lektore Anita Sproģe kopš 2007. gada. Akadēmijā docē aktiera meistarības kursu īpaši filmu mākslu studējošajiem un studējošajiem, kuriem aktiermeistarība nav pamatizvēles kurss.

Pilnais apraksts
Daina Teters
Profesore

Profesionālās aktivitātes saistītas ar darbību starptautiskos zinātniskos projektos un organizācijās, no kurām aktuālākās - starptautiskās Francijas-ASV pētnieku grupas projekta „Metaphor in the Political Debate of Austerity Programs“ pētniece, Starptautiskā Komunikoloģijas institūta Vašingtonā ASV /ICI, International Communicology Institute/ īstenā locekle, Starptautiskā zinātniskā izdevuma Philologica Wratislaviensia: from Grammar to Discourse (Peter Lang izdevniecība) zinātniskās padomes locekle, starptautiskā zinātniskā un mākslinieciskā projekta Metamind vadītāja, Starptautisko semiotisko pētījumu asociācijas /IASS-AIS, International Association for Semiotic Studies/ Valdes locekle un oficiālā Latvijas pārstāve

Pilnais apraksts
Līga Ulberte
Asociētā profesore

Līga Ulberte, KTV katedras asociētā profesore kopš 2015.gada, ir viena no vadošajām personībām latviešu teātra zinātnes un kritikas laukā. L.Ulberte 2007.gadā ieguvusi Mākslas zinātņu doktora grādu Teātra un kino vēsturē un teorijā Latvijas Universitātē. Kā pētniece darbojas LU Humanitāro zinātņu fakultātē, kā arī 2009.- 2010. un 2012.-2013. gadā bijusi viesdocente Vestfāles Vilhelma universitātes Baltijas starpdisciplināro pētījumu institūta Austrumeiropas reģionālo studiju programmā Minsterē (Vācija).

Pilnais apraksts
Andrejs Verhoustinskis
Lektors

Lektors Andrejs Verhoustinskis ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2010. gada. Mācījies Latvijas Kultūras akadēmijā un Dramatiska Institutet, Stokholmā, Zviedrijā kino un video operatoru specialitātē.

Pilnais apraksts
Ieva Zemīte
Docente

Ieva Zemīte, doktora grāds ekonomikas nozares vadībzinātnes apakšnozarē (Dr. oec.), ir Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras pasniedzēja. Zinātniskās intereses – kultūras un radošā uzņēmējdarbība, kultūras ekonomika, kultūras mārketings. Ieva Zemīte regulāri piedalās starptautiskās zinātniskās konferencēs, nozīmīgākie zinātniskie raksti tapuši sadarbībā ar Dr.art Baibu Tjarvi un Mg.art Kristīni Freibergu un pieejami - https://ievazemite.weebly.com/publications.html

Pilnais apraksts