Audiovizuālā māksla

Uzņemšana katru gadu

Kategorija: Bakalaura studijas

Pilna laika studijas

Plānotais budžeta vietu skaits: tiks precizēts
Maksas studiju vietas: tiks precizēts
Studiju maksa: 2400.00 EUR / gadā*
Studiju ilgums: 3 gadi (6 semestri)
Studiju valoda: latviešu
Iegūstamais grāds: Humanitāro zinātņu bakalaurs audiovizuālajā mākslā

*iespējamas izmaiņas


Starptautiskās mobilitātes iespējas: Studijas, prakse un absolventu prakse 
ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību stipendijas un piedalīties vasaras skolās
Specializācijas prakse: 80 stundu prakse kino industrijā
Studiju norises vietas: LKA (Rīga, Ludzas iela 24); LKA Nacionālā filmu skola (Rīga, Elijas iela 17)

STUDĒJOŠIE iegūst vispusīgas zināšanas par audiovizuālās mākslas darbu estētikas, ražošanas un analīzes daudzveidīgajiem aspektiem, prasmes un praktiskās iemaņas audiovizuālās mākslas jomās, apgūst darbu radošā grupā, kā arī paplašina redzesloku par kultūras procesiem Latvijā un pasaulē.

MĒRĶAUDITORIJA
Ikviens, kurš vēlas savu karjeru saistīt ar kino industriju, gūt iemaņas audiovizuālu darbu veidošanā un realizēt savu radošo potenciālu.

ABSOLVENTI ir vispusīgi sagatavoti plašam profesionālo pienākumu klāstam darba tirgū gan Latvijas kino nozarē, gan dažādos projektos, kur nepieciešamas audiovizuālu darbu veidošanas iemaņas. Vidējās un jaunākās paaudzes profesionāļu vidū LKA absolventu īpatsvars Latvijas kino nozarē ir ap 85%.

​Visas specializācijas

Ievads kultūras teorijā un zinātniskajā darbā – Pasaules un Latvijas kino vēsture un aktuālās tendences – Drāmas teorija – Pasaules un Latvijas teātra vēsture – Pasaules un Latvijas mākslas vēsture – Pasaules un Latvijas literatūras vēsture – Ievads klasiskajā filozofijā – 20. gadsimta domāšanas tradīcijas kultūras stratēģijās – Kultūras semiotika – Audiovizuālās mākslas diskurss svešvalodā – Audiovizuālās mākslas dramaturģija – Dokumentālā kino estētika: teorija un prakse – Inscenētā kino estētika: teorija un prakse – Scenogrāfija – Operatora mākslas pamati – Filmu montāžas pamati – TV žurnālistika – Aktiera meistarības pamati – Tiesību pamati – Specializācijas prakse


Specializācija: Filmu režija

Filmu režijas teorija un prakse – Filmu kompozīcija, stils, attēls, naratīvs – Darbs ar aktieri filmā – TV teorija un prakse – Filmu skaņu režija – Attēla pēcapstrāde un krāsu korekcija


Specializācija: Filmu operatora māksla

Operatora mākslas teorija un prakse – Klasiskā operatora meistarība – Laikmetīgā operatora meistarība – Apgaismojuma veidošanas teorija un prakse – Kino apgaismojuma teorija – Apgaismošanas tehnika un prakse – Fotogrāfija – Filmu kompozīcija, stils, attēls, naratīvs – Filmu skaņu režija – TV teorija un prakse – Filmēšanas tehnika un tehnoloģijas – Kombinētie kadri un datorgrafika – Attēla pēcapstrāde un krāsu korekcija


Specializācija: Filmu montāža un skaņa

Filmu režijas teorija un prakse – Filmu un skaņu montāžas teorija un prakse – Filmu kompozīcija, stils, attēls, naratīvs – Filmu skaņu režija – Attēla pēcapstrāde un krāsu korekcija – Skaņas pēcapstrādes un montāžas pamati – TV teorija un prakse – Kombinētie kadri un datorgrafika


Specializācija: Audiovizuālās un skatuves mākslas producēšana

Skatuves un audiovizuālo darbu producēšanas teorija un prakse – Ievads kultūras menedžmentā – Kultūras mārketings – Kultūras uzņēmējdarbība – Pasākumu producēšana un menedžments – Teātra režijas pamati – Laikmetīgais teātris – Ievads teātra un kino teorijā – Dejas vēsture


Specializācija: Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija

Audiovizuālās un skatuves mākslas kritikas seminārs – Teātra režijas pamati – Laikmetīgais teātris – Ievads teātra un kino teorijā – Pētnieciskās metodes mākslas zinātnēs – Dejas vēsture

Reflektants var iesniegt pieteikumu studijām un reģistrēties konkursam ne vairāk kā trīs bakalaura studiju programmās, apakšprogrammās vai specializācijās. Bakalaura studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammas Dramatiskā teātra aktiera māksla reflektanti, kuri izvēlas iesniegt pieteikumu arī Bakalaura studiju programmā “Audiovizuālā māksla”, var pieteikties tikai uz specializāciju Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija vai Audiovizuālās un skatuves mākslas producēšana

Reflektantam jāierodas personīgi Latvijas Kultūras akadēmijā (Rīga, Ludzas iela 24) aizpildīt pieteikumu studijām, kam pievieno:

1) pases vai ID kartes kopiju (uzrādot oriģinālu).
2) vidējo izglītību apliecinoša dokumenta (atestāta un sekmju izraksta) kopiju (uzrādot oriģinālu).
3) vispārējās vidējās izglītības sertifikāta ar vērtējumiem centralizētajos eksāmenos kopiju (uzrādot oriģinālu).
4) maksājuma izdruku par veikto reflektanta reģistrācijas maksu 30,00 EUR (neaizmirsti maksājumu veikt pirms dokumentu iesniegšanas!).

1. kārtas iestājpārbaudījumi (materiāli jāiesniedz piesakoties studijām):

1) Motivācijas vēstule, kurā pamatota izvēlētā specializācija (izvēlies vienu).

Specializācijas:

  • Filmu režija;
  • Operatora māksla;
  • Filmu montāža un skaņa;
  • Audiovizuālās un skatuves mākslas producēšana;
  • Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija.

2) Jāiesniedz radošais darbs (izvēlies vienu):

  • īsfilmas scenārijs – elektroniski (USB datu nesējā) un izdrukātā veidā;
  • īsfilmas kadrējums ar aprakstu – elektroniski (USB datu nesējā) un izdrukātā veidā;
  • paša izvēlētas filmas analīze, kas veikta atbilstoši iecerētajai specializācijai – elektroniski (USB datu nesējā) un izdrukātā veidā.

3) Operatora mākslas specializācijas pretendentiem OBLIGĀTI jāiesniedz vismaz 10 reflektanta uzņemtas fotogrāfijas – elektroniski (USB datu nesējā) un, vēlams, drukātā veidā.

4) Savu līdzšinējo radošo darbu izlase ar komentāriem (ja ir) – elektroniski (USB datu nesējā) un izdrukātā veidā.

Uz katra USB datu nesēja vai tā iepakojuma (aploksnes) obligāti jānorāda reflektanta vārds, uzvārds, telefona numurs, e-pasta adrese un specializācijas izvēle (Filmu režija; Operatora māksla; Filmu montāža un skaņa; Audiovizuālās un skatuves mākslas producēšana; Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija).

Digitālo audiovizuālo un foto materiālu iesniegšanas formāts

Videomateriālu iesniegšanas formāts: *.MP4 (H.264), 1080p, 25p, 20 Mbps.
Fotogrāfiju iesniegšanas formāts: *.JPG (JPEG fails), vismaz 5 megapikseļu (MP) izšķirtspēja, 72 dpi (punkti uz collu), garākā mala vismaz 1700 pikseļu (px). Precīzāka informācijaŠEIT!
 
* Iesniedzot dokumentus studijām, reģistrācijas maksājumu nav iespējams veikt uz vietas Kultūras akadēmijā, tādēļ tas ir jāizdara jau pirms tam! Līdzi jāņem tikai pārskaitījumu apliecinošs dokuments. Paldies par sapratni!

Rekvizīti maksājuma veikšanai:
Latvijas Kultūras akadēmija
Reģ. nr. 90000039164
Valsts kase TRELLV22
LV60TREL9220020000000


Biežāk uzdotie jautājumi par iestājpārbaudījumiem:

Kas ir īsfilmas kadrējums?
Kadrējums -- Paņēmiens, ko izmanto filmas ražošanas plānošanai. Sastāv no komiksam līdzīgiem katra kadra vai plāna zīmējumiem ar aprakstiem zem katra zīmējuma.
Īsfilmas kadrējums nozīmē šādu zīmējumu virkni, kas izklāsta visu stāstu no ievada līdz nobeigumam. Kadrējums angliski ir "storyboard", varbūt pēc šī atslēgas vārda izdodas rast skaidrākas atbildes.

Konkursā tiek ņemti vērā CENTRALIZĒTO EKSĀMENU un IESTĀJPĀRBAUDĪJUMU vērtējumi

1. Centralizēto eksāmenu vērtējumi:     

  • vērtējums angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmenā (vai tam pielīdzināts vērtējums);

  • vērtējums latviešu valodas centralizētajā eksāmenā (vai tam pielīdzināts vērtējums);

  • vērtējums matemātikas centralizētajā eksāmenā (vai tam pielīdzināts vērtējums);

​2. Radošais konkurss

1. kārta:

Bez reflektanta klātbūtnes tiek vērtēta katra motivētība un līdzšinējās radošās aktivitātes, iesniegto darbu valodas un stila kvalitāte, pareizrakstība vai tehniskā kvalitāte; 

2. kārta:

  • Specializāciju “Filmu režija”; “Operatora māksla”; “Filmu montāža un skaņa” reflektanti veic radošu uzdevumu atbilstoši izvēlētajai specializācijai ar savu filmēšanas tehniku (savu datoru, savu kameru!).

Šajā kārtā tiek vērtēta reflektanta izpratne par audiovizuāla darba veidošanas un estētikas principiem, uzdevuma risinājuma precizitāte un oriģinalitāte, spēja ar vizuālu risinājumu un attēla izteiksmīgumu pamatot savu radošo ieceri un tās īstenošanas principus.

  • Specializācijas “Audiovizuālās un skatuves mākslas producēšana” reflektanti veic radošo uzdevumu – noteiktajā laikā sagatavo projekta prezentāciju.

Šajā kārtā tiek vērtēta reflektanta izpratne par projekta darba veidošanas estētikas principiem, uzdevuma risinājuma precizitāte un oriģinalitāte, spēja pamatot savu radošo ieceri un tās īstenošanas principus, izpratne par ieceres iespējām.

  • Specializācijas “Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija” reflektanti raksta analītisku domrakstu par piedāvāto filmu. Šajā kārtā tiek vērtēta izpratne par audiovizuāla darba estētikas principiem, domraksta atbilstība tēmai un analīzes oriģinalitāte, spēja definēt domraksta mērķi un uzdevumus un tos īstenot, valodas un stila kvalitāte, pareizrakstība.

3. kārta:

Kolokvijs jeb uzņemšanas komisijas pārrunas ar reflektantiem. Sarunā reflektanti argumentē pirmajā un otrajā kārtā iesniegto un paveikto darbu mākslinieciskos un organizatoriskos principus, kā arī atbild uz jautājumiem par kultūru un mākslu. Šajā kārtā tiek vērtēta reflektantu izpratne par audiovizuālās mākslas, kultūras un mākslas vispārīgiem jautājumiem, pamatzināšanas šajās jomās, spēja izklāstīt un pamatot savu radošo darbu ieceres un to īstenojuma principus.


Biežāk uzdotie jautājumi par iestājpārbaudījumiem:

Kas ir īsfilmas kadrējums?
Kadrējums -- Paņēmiens, ko izmanto filmas ražošanas plānošanai. Sastāv no komiksam līdzīgiem katra kadra vai plāna zīmējumiem ar aprakstiem zem katra zīmējuma.
Īsfilmas kadrējums nozīmē šādu zīmējumu virkni, kas izklāsta visu stāstu no ievada līdz nobeigumam. Kadrējums angliski ir "storyboard", varbūt pēc šī atslēgas vārda izdodas rast skaidrākas atbildes.

 2018

Gada notikums: Projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas STEM studiju programmu modernizēšana” (Nr.8.1.1.0/17/I/014) īstenošana.


Janvāris

  • 2018. gadā LTV1, kā arī portālā LSM.lv no janvāra līdz aprīlim tiek izrādītas 13 LKA studentu filmas.
  • LSM.lv  portālā tiek publicētas 10 intervijas ar filmu režisoriem – LKA absolventiem.
  • LKA Nacionālās filmu skolas izveide ir nominēta Latvijas Studentu Apvienības Gada Balvai kā "Gada ieguldījums akadēmiskās dzīves veicināšanā".
  • Sadarbībā ar Japānas vēstniecību LKA Nacionālās filmu skolas paviljonā / kinoteātrī notiek divi japāņu mūsdienu kinofilmu seansi.
  • Kinorežisoram Sergejam Eizenšteinam – 120. LKA, Nacionālais kino centrs un Latvijas Nacionālais arhīvs aicina uz kinorežisora Sergeja Eizenšteina 120. dzimšanas dienas svinībām kinoteātrī “K Suns” 2018. gada 22. janvārī. Svinību programmā – divi filmu seansi ar Dāvja Sīmaņa un Jāņa Putniņa ievadvārdiem, otrajā seansā filmu izrāda ar Platona Buravicka oriģinālmūziku.

Februāris

  • Audiovizuālās mākslas katedras docētāji un LKA Nacionālās filmu skolas darbinieki viesojas Baltijas Filmu un mediju skolā Tallinā.
  • Kinoteātrī “Splendid Palace” pasniegtas sabiedrisko mediju balvas “Kilograms kultūras” deviņās kategorijās. Kategorijā “Kino” balvu saņem LKA lektora, režisora Andreja Verhoustinska dokumentālā filma “Lidija” (maģistra darbs LKA).
  • LKA Nacionālās filmu skolas paviljonā notiek dokumentālās filmas “Ideāls jebkas” (rež. Elizabete Mežule-Gricmane) seanss.
  • Latvijas Mākslas akadēmijas 80. karnevālā “Baltais caurums” sadarbībā ar kinofestivālu “2Annas” tiek izrādītas 14 LKA studentu īsfilmas.

Marts

  • LKA studentu filma “Septiņas neveikla seksa reizes. Pirmā daļa” tiek izrādīta Lietuvas lielākā kinofestivāla “Kinopavasaris” īsfilmu konkursa programmā.

Aprīlis

  • LKA Nacionālajā filmu skolā viesojas itāļu viespasniedzējs Luidži Saita (Luigi Saitta), lai audiovizuālās mākslas studentus un arī citus interesentus iepazīstinātu ar tēmu “Transkulturācija kino vēsturē” (“The Transculturation in the History of the Cinema: the Contents of the Message”).
  • Asoc. prof., režisora Dāvja Sīmaņa jaunā dokumentālā filma “Mūris / D is for Division” iekļauta prestižā Nionas kinofestivāla Visions du Réel galvenajā konkursa skatē, kur 16. aprīlī notiek filmas pasaules pirmizrāde.
  • Kinoteātrī “Kino Bize” norisinās Rīgas Pasaules filmu festivāla ieskaņas pasākums – īpašs LKA studentu dokumentālo īsfilmu seanss, ko papildina publiska diskusija ar filmu režisorēm. 
  • Prof. Inga Pērkone lasa lekciju “Historical Melodrama – Identities and Mythologies in Latvian Pre-War Cinema” starptautiskā zinātniskā simpozijā “Hybrid Identities – Baltic Cinema” Starptautiskā filmu festivāla “Go East” (Vācija) ietvaros. Vizbādene.
  • LKA Nacionālās filmu skolas telpās notiek eksperimentālā kino meistardarbnīca “Exploring the Uncanny”.
  • Lincā, Austrijā notiek “Crossing Europe” filmu festivāls, kura programmā “Cinema Next Europe” iekļauta LKA absolventa Rinalda Zelta īsfilma “Silts klusums”.
  • LKA pavasara festivālā “Valpurģi” tiek izrādīta LKA studentu īsfilmu retrospektīva no 1995. līdz 2018. gadam.

Maijs

  • Maijā un jūnijā Rīgā un vairākās vietās Latvijā bez maksas tiek demonstrētas LKA Nacionālās filmu skolas studentu jaunāko īsfilmu programmas.
  • Valpurģu naktī LKA Nacionālajā filmu skolā norisinās LKA organizētā bezmaksas kino skate “Crazy Night 7”, kuras ietvaros tiek izrādīti ne vien pasaules kino šedevri, bet arī 4 LKA studentu filmas.
  • Nacionālā Kino centra organizētā Latvijas filmu maratona ietvaros piecas LKA studentu īsfilmas tiek izrādītas Kalnciema kvartālā mūzikas un kino vakarā “NeatkaRīga”.
  • LKA bakalauru programmas “Filmu režija” students Antons Barons piedalās starptautiskā urbānismam veltītā dokumentālo filmu festivālā “86” Slavutičā, Ukrainā, ar savu filmu “Uz laika malas”, kas iekļauta festivālā konkursa programmā.
  • Muzeju nakts ietvaros LKA īsfilmu skate “Naksnīgās tikšanās” tiek demonstrēta Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā.
  • LKA studentu īsfilmu programma “Kāpēc apklusa mūzika?” visa gada garumā tiks demonstrēta arī ceļojošā festivāla “Vadātājs” ietvaros. Programmā iekļauts etīžu cikls “Kino gleznas”, vairākos starptautiskos kinofestivālos izrādītā un “Lielajam Kristapam” nominētā Rinalda Zelta īsfilma “Silts klusums”, Tīnas Zariņas komēdija “Augstāk, tālāk, stiprāk”, kā arī dokumentālā filma “VOVAS”, ko veidojusi režisore Diāna Daukste.
  • Bakalaura programmas “Audiovizuālā māksla” studente Kristiāna Štāla piedalās Kannu kinofestivāla īpašajā programmā “Trīs dienas Kannās”.
  • LKA Nacionālajā filmu skolā norisinās komponista un FM skaņas sintēzes izgudrotāja Džona Čovninga lekcija "FM sintēze: 50 gadi radot mūziku un tās radīšanas instrumentus". 
  • LKA notiek zinātnisko rakstu krājuma "Te-Ki-La: Teātra un kino lasījumi" – atvēršanas svētki, apvienojumā ar LKA jaunās maģistra studiju programmas "Audiovizuālā un skatuves māksla" prezentāciju. Rakstu krājuma sestajā laidienā iekļauti LKA bakalaura studiju apakšprogrammas "Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija" 2017. gada absolventu un viņu kursa vadītāju raksti, kā arī Teātra mākslas maģistrantūras Laikmetīgās dramaturģijas tekstu specializācijas absolventu lugu fragmenti.

Jūnijs

  • Summer Media Studio, Lietuvas Teātra un mūzikas akadēmijas rīkota starptautiska divu nedēļu meistarklase jaunajiem kino profesionāļiem, jūnijā norisinājās jau deviņpadsmito reizi. LKA studenti Elizabete Mežule-Gricmane, Marta Botere, Tīna Zariņa, Antons Barons, Una Cekule piedalījās 5 filmu tapšanā, saņemot par tām augstu novērtējumu un balvas. 
  • Latviešu filmu dienās Ļubļanā Slovēnijā piedalās LKA absolventu filmas “Konvertīti” un “Septiņas neveikla seksa reizes”.
  • Piecas LKA studentu īsfilmas tiek izrādītas “Autentikas vintage festivālā” Rīgā.
  • LKA diplomdarbs – īsfilma “Augstāk par zemi” (rež. Jānis Ābele) – sadarbībā ar Nacionālo Kino centru tiek ievietots tīmekļa platformā filmas.lv un kļūst pieejams visiem skatītājiem.

Jūlijs

  • Elitas Kļaviņas īsfilma “Karalis” sadarbībā ar festivālu “2Annas” tiek izrādīta mūzikas festivālā “Positivus”, kā arī festivālos “Baldones Waterfest” un “Bārtas Burgeru balle”.

Augusts

  • Licencēta LKA jaunā maģistra studiju programma "Audiovizuālā un skatuves māksla". Programmas direktore asoc. profesore Zane Kreicberga.
  • Notiek iestājeksāmeni jaunajā maģistra programmā, kuru kopīgi gatavojuši Skatuves mākslas katedras un Audiovizuālās mākslas katedras docētāji.
  • Elitas Kļaviņas īsfilma “Karalis”, kā arī Ivara Tontegodes diplomdarbs “Apsēstība” sadarbībā ar festivālu “2Annas” tiek izrādītas mūzikas festivālā “Labadaba”.
  • Mūzikas festivālā “Summer Sound” Liepājā trīs dienu garumā tiek izrādīta īpaša trīsdaļīga LKA īsfilmu programma, kuras kopējais garums ir vairāk nekā četrarpus stundas.
  • Starptautiskajā īsfilmu konkursā “Open Place” Rēzeknē ārpuskonkursa skatē tiek izrādītas 5 LKA īsfilmas.
  • Pasākumā “Nordic Culture Point” Helsinkos Somijā tiek izrādītas LKA īsfilmas “Medību diena” un “Septiņas neveikla seksa reizes”.
  • Brīvdabas pilsētas svētkos “Koova Karneval” Tallinā Igaunijā tiek izrādīta LKA īsfilma “Septiņas neveikla seksa reizes”.

Septembris

  • Četras LKA bakalaura programmas studentu filmas tiek pirmizrādītas kultūras forumā “Baltā nakts” kinoteātros “K.Suns” un “Splendid Palace”.
  • Kinoteātrī “Splendid Palace” notiek festivāls “Mākslas augstskolu diplomdarbu Fest-s 2018”, kurā tiek pirmizrādītas piecas LKA maģistra programmas absolventu filmas.  
  • Doc. Antra Cilinska piedalās Erich Pommer Institute organizētajos filmu industrijas semināros “Trans Atlantic Partners 2018” Berlīnē.
  • Doc. Antra Cilinska piedalās Erich Pommer Institute organizētajos filmu industrijas semināros “Trans Atlantic Partners 2018” Sansebastjanā.
  • Larisas Gūtmanis (Kanāda) vieslekcijas LKA audiovizuālās mākslas studentiem.
  • Starptautiskajā filmu festivālā “Beast” Portugālē filma "Septiņas neveikla seksa reizes. Pirmā daļa" (rež. Liene Linde) saņem Labākās filmas balvu programmā East Wave.
  • “Septiņas neveikla seksa reizes” tiek izrādītas ārpuskonkursa programmā Reikjavikas Starptautiskajā kinofestivālā.

Oktobris

  • LKA Nacionālajā filmu skolā norisinās LKA studentu filmu skate festivāla “Patriarha rudens” ietvaros, izrādot sešas LKA studentu filmas.
  • LKA Nacionālā filmu skola kļūst par EUFA (European University Film Award) partnerorganizāciju (EUFA ir Eiropas Kinoakadēmijas un Hamburgas kinofestivāla kopīga iniciatīva Eiropas filmu popularizēšanai jaunatnes vidū). LKA Nacionālā filmu skola iekļauta Eiropas skolu kopkatalogā https://www.eufa.org/en/universities/025_Latvian_Academy_of_Culture.php. un turpmāk piedalīsies Eiropas kino studentu balvas piešķiršanā labākajai Eiropas filmai.
  • LKA Nacionālās filmu skolas Lielajā paviljonā sadarbībā ar Francijas kultūras institūtu norisinājās tikšanās ar franču aktieri un režisoru Emanuēlu Murē (Emmanuel Mouret) un producentu Maksimu Gavodānu (Maxime Gavaudan).
  • Rīgas Starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) industrijas tīklošanas pasākuma “ZIP-MEETING” ietvaros norisinās pirmā Baltijas kinoskolu tikšanās. Pasākumā piedalījās pārstāvji no septiņām augstskolām – LKA Nacionālās filmu skolas, biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA, Baltijas Filmu, mediju, mākslas un komunikāciju skolas, Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas, kā arī visu trīs Baltijas valstu mākslas akadēmijām – Viļņas Mākslas akadēmijas, Igaunijas Mākslas akadēmijas un Latvijas Mākslas akadēmijas.
  • Rīgas Starptautiskā kinofestivāla ietvaros tiek izrādītas vairākas LKA studentu filmas: starptautiskajā konkursa skatē tiek izrādīta filma “Viņu sauca Haoss Bērziņš” (rež. Signe Birkova”, Latvijas īsfilmu izlases seansā tiek izrādītas filmas “Kolektīvs.ES” (rež. Adriāna Roze), “Esmu divdomīgs” (rež. Elizabete Mežule-Gricmane) un “VOVAS” (rež. Diāna Daukste). Īpašajā industrijas pasākumā “Test Screenings” tiek izrādītas īsfilmas “Duna” (rež. Una Cekule) un “Pēdējais cilvēks” (rež. Antons Barons).
  • Īpaša sadarbības projekta rezultātā pieci LKA bakalaura programmas “Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija” studenti izveido publikāciju ciklu portālā LSM, divu nedēļu garumā ik dienas recenzējot kādu Rīgas Starptautiskā kinofestivāla filmu vai notikumu.

Novembris

  • Norisinās XII Starptautiskā zinātniskā konference „Kultūras Krustpunkti”. Audiovizuālās mākslas katedras īpašais ieguldījums: simpozijs “Pats par savu naudu dzēru… Apreibināšanās fenomens Latvijas kultūrā”.  
  • LKA docētāju un maģistrantūras studējošo grupa piedalās 26. Starptautiskajā filmu festivālā “Camerimage 2018" Polijā.
  • Paziņoti Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureāti. Balvu par labāko spēlfilmas režiju saņēmis LKA asoc.prof. Dāvis Sīmanis. Par labāko studentu filmu atzīta “Viesturs Kairišs iznāk no meža” (LKA, režisore Elīna Marta Martinsone). Kopumā labākās studentu filmas kategorijā nominēti 17 darbi, no kuriem 13 ir LKA studentu filmas.
  • Starptautiska zinātniska konference “Vēstures poētika un politika teātrī un kino” un konferenci papildinošas lekcijas un meistarklases LKA Nacionālās filmu skolas un Zirgu pasta telpās.
  • Starptautiskajā kinoforumā “Scanorama” Lietuvā īsfilmu konkursa “New Baltic Cinema” konkursā tiek izrādītas LKA studentu filmas “Bezmiega piezīmes” (rež. Antons Barons) un “Kolektīvs.ES” (rež. Adriāna Roze).
  • Ar “Lielo Kristapu” pēdējos gados apbalvotās LKA studentu filmas “Konvertīti”, “Septiņas neveikla seksa reizes. Pirmā daļa” un “Pa pa” tiek iekļautas LMT viedtelevīzijas un platformas “LMT Straume” pastāvīgajā saturā.
  • Kinofestivālā “2Annas” tiek izrādītas LKA studentu filmas – Baltijas konkursa skatē tiek izrādītas filmas “Kolektīvs.ES”, “Lelles” un “Pieķēdētais”, savukārt ārpuskonkursa programmā “Latvijai 100” tiek izrādītas filmas “Kastrāts kuilis” un “Septiņas neveikla seksa reizes”.

Decembris

  • Bakalaura programmas “Audiovizuālā māksla” studente Ieva Augstkalna piedalās EUFA (European University Film Award) filmu izvērtēšanas seminārā Hamburgā. https://www.eufa.org/, lai Eiropas Filmu akadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas laikā tiktu piešķirta arī Eiropas kino studentu balva. https://www.eufa.org/en/news/2016/20181210_Happy_as_Lazzaro_Wins_Third_EUFA.php
  • LKA studentu filmu maratons (maģistra darbu skate) LKA Nacionālajā filmu skolā, kura ietvaros tiek izrādītas 10 maģistra filmas, no kurām divas ir pilnmetrāžas filmas; trīs filmas tiek rādītas publiski pirmoreiz.
  • Panākta vienošanās, ka Latvijas Televīzijas programmā 2019. gada sākumā tiks izrādītas 12 LKA studentu filmas. 

 

Informācija par programmu
Audiovizuālās mākslas programmas vadītājs lekt. Jānis Putniņš

janis.putnins@lka.edu.lv
26306688

Uzzini visu par studijām!
info@lka.edu.lv, 67114807 

Antra Cilinska
Docente

Režisore-producente, Jura Podnieka Studijas direktore, Mg.art. Latvijas kultūras akadēmijas docētāju komandai pievienojusies 2009. gadā.

Pilnais apraksts
Valdis Eglītis
Goda profesors

Kino operators, filmu producents, pasniedzējs. Akadēmijā kā docētājs strādā kopš 1995. gada, mācību filmu studijas vadītājs no 2005. līdz 2012. gadam. Filmu operatora profesiju apguvis Maskavas kinematogrāfijas institūtā. No 1972. līdz 1992. gadam strādājis Rīgas Kinostudijā kā operatora asistents, dokumentālo filmu operators, mākslas filmu operators – inscenētājs.

Pilnais apraksts
Zane Kreicberga
Asociētā profesore

Mg. art. Zane Kreicberga strādā Akadēmijā kopš 2000. gada, sākotnēji kā skatuves kustības pasniedzēja aktieriem un režisoriem, bet kopš 2010. gada aptverot arī laikmetīgā teātra teoriju un menedžmentu. Viņa ir viena no nu jau leģendārā aktieru un režisoru kursa absolventiem, kas Pētera Krilova un Annas Eižvertiņas vadībā pabeidza Akadēmiju 1997. gadā.

Pilnais apraksts
Pēteris Krilovs
Profesors

Filmu un teātra režisors. Absolvējis Valsts Vissavienības Kinematogrāfijas institūtu Maskavā (1975). Akadēmijā strādā no 1993.gada. Bijis aktiermeistarības pedagogs Tautas kinoaktieru studijā (1986.-1988), Latvijas Mūzikas akadēmijā (1988- 1993.) Daugavpils teātra aktieru kursiem, un teātra režijas pedagogs Latvijas Mākslas Akadēmijā (1993-1997).

Pilnais apraksts
Inga Pērkone-Redoviča
Profesore

Kino zinātniece, no 2004. gada Akadēmijas Teātra un audiovizuālās mākslas katedras vadītāja, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr.art. Bakalaura studiju apakšprogrammas „Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija” vadītāja (kopā ar doc. Zani Kreicbergu). Bijusi Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).

Pilnais apraksts
Jānis Siliņš
Profesors

Mg.art., Latvijas Kultūras akadēmijas profesors (no 1998. gada), Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs, Latvijas Kultūras akadēmijas rektors (2004-2014). Bakalaura studiju apakšprogrammas „Dramatiskā teātra aktieru māksla” vadītājs, latviešu teātra vēstures pētnieks un svētku režisors.

Pilnais apraksts
Dāvis Sīmanis
Asociētais profesors

Starptautiski novērtēts un skatītāju atzīts kino un montāžas režisors, publicists, kopš 2013. gada Latvijas Kultūras akadēmijas Mākslas zinātņu doktors, kino teorijas, montāžas un režijas docents, vienlaikus arī Helsinku Ālto universitātes (Helsinki University of Technology) Dokumentālā kino režijas katedras asociētais profesors. Absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot maģistra grādu vēsturē.

Pilnais apraksts
Andrejs Verhoustinskis
Lektors

Lektors Andrejs Verhoustinskis ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2010. gada. Mācījies Latvijas Kultūras akadēmijā un Dramatiska Institutet, Stokholmā, Zviedrijā kino un video operatoru specialitātē.

Pilnais apraksts