Uzņemšana katru gadu
Pilna laika studijas
- Budžeta un maksas studiju vietas
- Studiju maksa gadā: tiks precizēta
- Studiju ilgums: 3 gadi (6 semestri)
- Studiju valoda: latviešu
- Iegūstamais grāds: humanitāro zinātņu bakalaurs audiovizuālajā mākslā
- Studiju norises vietas: LKA (Rīga, Ludzas iela 24); LKA Nacionālā filmu skola (Rīga, Elijas iela 17)
- Specializācijas prakse: 80 stundu prakse kino industrijā
- Starptautiskās mobilitātes iespējas: studijas, prakse un absolventu prakse ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību stipendijas un piedalīties vasaras skolās
- Programmas vadītājs: lekt. Jānis Putniņš
- Uzņemšanas noteikumi bakalaura studijās 2024
STUDĒJOŠIE iegūst vispusīgas zināšanas par audiovizuālās mākslas darbu estētikas, ražošanas un analīzes daudzveidīgajiem aspektiem, prasmes un praktiskās iemaņas audiovizuālās mākslas jomās, apgūst darbu radošā grupā, kā arī paplašina redzesloku par kultūras procesiem Latvijā un pasaulē.
MĒRĶAUDITORIJA
Ikviens, kurš vēlas savu karjeru saistīt ar kino industriju, gūt iemaņas audiovizuālu darbu veidošanā un realizēt savu radošo potenciālu.
ABSOLVENTI ir vispusīgi sagatavoti plašam profesionālo pienākumu klāstam darba tirgū gan Latvijas kino nozarē, gan dažādos projektos, kur nepieciešamas audiovizuālu darbu veidošanas iemaņas. Vidējās un jaunākās paaudzes profesionāļu vidū LKA absolventu īpatsvars Latvijas kino nozarē ir ap 85%.
PIETEIKŠANĀS PROCESS
Pieteikšanās bakalaura studiju programmām norisināsies 2024.gada jūlijā, kad studijām varēs pieteikties LKA elektroniskajā uzņemšanas sistēma ➜ uznemsana.lka.edu.lv, autorizējoties gan ar eID karti, kurā ir elektroniskais paraksts, gan ar elektronisko parakstu, gan ar eParaksts mobile, gan izmantojot internetbanku.
Ja pieteikums sekmīgi iesniegts, tad reflektantam uz pieteikuma anketā norādīto e-pastu divu darba dienu laikā tiks nosūtīta reģistrācijas apstiprinājuma ziņa un pieejas dati studiju informatīvajai sistēmai LAIS (Latvijas augstskolu informatīvā sistēma), kur būs pieejama aktuālā informācija par iestājpārbaudījumu konkursa norisi. Lūdzam pārbaudīt e-pastu vai apstiprinājums saņemts.
Ja pieteikums apstiprināts elektroniski – klātienē apstiprināt pieteikumu nav jāierodas!
Reflektants var pieteikties konkursam ne vairāk kā trīs bakalaura studiju programmās, apakšprogrammās vai specializācijās (studiju programmā “Audiovizuālā māksla” var pieteikties konkursam tikai vienā programmas specializācijā). Jāņem vērā, ka programmu iestājpārbaudījumu norises laiki pārklājas!
IESNIEDZAMIE DOKUMENTI
Piesakoties studijām, reflektantam vietnē ➜ uznemsana.lka.edu.lv jāaugšupielādē šādu dokumentu kopijas pdf, jpg vai doc. formātos (dokumentu oriģināli būs jāuzrāda līgumu slēgšanas brīdī!)
- pase vai personas apliecība (eID abas puses)
- atestāts, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības iegūšanu;
- atestāta par vispārējās vidējās izglītības iegūšanu pielikums "sekmju izraksts";
- centralizēto eksāmenu (CE) sertifikāti (skatīt atvērumu "iestājpārbaudījumi")
- motivācijas vēstule, kurā pamatota specializācijas izvēle – Filmu režija; Operatora māksla; Filmu montāža un skaņa; Audiovizuālās un skatuves mākslas producēšana; Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija;
- īsfilmas scenārijs vai īsfilmas kadrējums ar aprakstu vai paša izvēlētas filmas analīze, kas veikta atbilstoši iecerētajai specializācijai;
- savu līdzšinējo radošo darbu izlasi ar komentāriem;
- Operatora mākslas specializācijā – vismaz 10 reflektanta uzņemtas fotogrāfijas;
- apliecinājums par pieteikuma reģistrēšanas pakalpojuma apmaksu (reģistrācijas maksu skatīt sadaļā "Reflektanta reģistrācijas maksa").
Ja kādā no iesniegtajiem dokumentiem ir cits personas uzvārds/ vārds/ personas kods, nekā personas pasē vai personas apliecībā, tad jāpievieno tā maiņu apliecinošs dokuments.
Ja reflektants iepriekšējo izglītību ieguvis ārvalstīs (izņemot Igaunijā un Lietuvā), pieteikumam pievieno Akadēmiskās informācijas centra izziņu par to, kādam Latvijā piešķirtam izglītības dokumentam atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments.
Rekvizīti maksājuma veikšanai
Latvijas Kultūras akadēmija
Reģ. nr. 90000039164
Konta nr: LV33UNLA0055003691131
Maksājuma mērķis: 21359 Reģistrācijas maksa, Vārds Uzvārds, Personas kods (Piemērs: 21359 Reģistrācijas maksa, Rasa Kārkliņa, 160395-12345)
Reģistrācijas maksu var samaksāt tikai ar pārskaitījumu (bankā vai internetbankā).
Studiju pieteikumam jāpievieno bankas maksājums pdf, jpg vai doc. formātā.
Bāreņi un bērni, kuri palikuši bez abu vecāku apgādības, līdz 24 gadu vecumam, uzrādot valsts sociālās nodrošināšanas iestādes izsniegta dokumenta oriģinālu, kā arī 1.grupas invalīdi, uzrādot attiecīgu dokumentu, no reģistrācijas maksas un papildu maksas atbrīvoti.
Reģistrācijas maksa par dokumentu iesniegšanu netiek atmaksāta.
UZŅEMŠANAI STUDIJU PROGRAMMĀ NEPIECIEŠAMIE CENTRALIZĒTO EKSĀMENU VĒRTĒJUMI [1]:
- CE sertifikāts matemātikā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis);
- CE sertifikāts latviešu valodā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis);
- CE sertifikāts angļu, vācu vai franču valodā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis) vai starptautiskās testēšanas institūcijas pārbaudījuma dokuments
UZŅEMŠANAI STUDIJU PROGRAMMĀ IETEICAMIE CENTRALIZĒTO EKSĀMENU VĒRTĒJUMI
CE sertifikāts “Kultūra un māksla II“
RADOŠAIS KONKURSS (3 KĀRTĀS)
1.kārta. Bez reflektanta klātbūtnes tiek vērtēta katra motivētība un līdzšinējās radošās aktivitātes, iesniegto darbu valodas un stila kvalitāte, pareizrakstība un tehniskā kvalitāte;
2.kārta. Specializāciju Filmu režija; Operatora māksla; Filmu montāža un skaņa; Audiovizuālās un skatuves mākslas producēšana reflektanti veic radošu uzdevumu atbilstoši izvēlētajai specializācijai (tiek vērtēta izpratne par audiovizuāla darba veidošanas un estētikas principiem, uzdevuma risinājuma precizitāte un oriģinalitāte, spēja ar vizuālu risinājumu un attēla izteiksmīgumu pamatot savu radošo ieceri un tās īstenošanas principus, izpratne par ieceres iespējām; specializācijas Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija reflektanti raksta analītisku domrakstu (tiek vērtēta izpratne par audiovizuāla darba estētikas principiem, domraksta atbilstība tēmai un analīzes oriģinalitāte, spēja definēt domraksta mērķi un uzdevumus un tos īstenot, valodas un stila kvalitāte, pareizrakstība);
3.kārta. Pārrunas
KONKURSA VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI
Konkursa rezultātus veido CE rezultātu kopvērtējums:
- vērtējums angļu vai vācu, vai franču valodas CE (1-100 punkti);
- vērtējums latviešu valodas CE (1-100 punkti);
- vērtējums matemātikas CE (1-100 punkti);
- iestājpārbaudījums “Radošais konkurss” 3 kārtās (1-300 punkti);
Radošā konkursa katra kārta tiek vērtēta pēc 100 punktu sistēmas. Katrā kārtā reflektantam jāsaņem ne mazāk kā 40 punktu, pretējā gadījumā nav iespējams piedalīties nākamajā kārtā un konkursā kopumā.
Konkursa kopsavilkumā radošā konkursa katras kārtas vērtējumam tiek piemērots koeficients 1.5;
Papildu punkti tiek piešķirti par vērtējumu augstākā līmeņa centralizētajā eksāmenā “Kultūra un māksla II” (1-100 punkti), vērtējumam tiek piemērots koeficients 1.
[1]
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” dažādu mācību satura apguves līmeņu centralizēto eksāmenu rezultātu salīdzināšanai nosaka koeficientu.
Vispārējās vidējās izglītības ieguves centralizēto eksāmenu rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:
- optimālā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem;
- vispārīgā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem.
Informācija tiks precizēta
Studiju maksa jāieskaita Akadēmijas norēķinu kontā Līgumā par studijām noteiktajos termiņos. Studiju maksa tiek dalīta četros maksājumos:
- rudens semestrī – 1. kursa studentiem 15. augustā un 31. oktobrī;
- pavasara semestrī – 15. februārī un 15. aprīlī.
Studējošie var maksāt arī par visu semestri vai par visu studiju gadu.
Akadēmijā noteiktajā kārtībā maksājumu grafika termiņus var grozīt, sadalot kopējo studiju maksu par semestri līdz četrām daļām, papildu informācija šeit: https://lka.edu.lv/lv/akademijas-studentiem/stipendijas-un-studiju-maksajumi/studiju-maksas-atvieglojumi/
Ja Studējošais kavē noteikto studiju maksas samaksas termiņu, Akadēmijai ir tiesības piemērot Studējošajam līgumsodu (sk. Studiju līguma 5.6. p.).
Piemēram:
21351 2018/2019 2sem Maija Liepina 120191 10601
Rekvizīti
Saņēmējs: Latvijas Kultūras akadēmija,
reģ. Nr. 90000039164
AS SEB banka
SWIFT (BIC) kods: UNLALV2X
Konta Nr. LV33UNLA0055003691131
CITA NODERĪGA INFORMĀCIJA
Audiovizuālās mākslas katedra
Audiovizuālās mākslas programmas vadītājs lekt. Jānis Putniņš janis.putnins@lka.edu.lv, 26306688
☎ Zvani – 67140174
✉ Raksti – uznemsana@lka.edu.lv
Filozofijas doktors Ivars Bērziņš ir Akadēmijas mācībspēks kopš 1997. gada. Izveidojis kultūras menedžmenta maģistrantūras programmu, ilgstoši vadījis „Starptautisko mediju un kultūras menedžmenta” maģistrantūras apakšprogrammu.
Pilnais apraksts
Mg. art. Dramaturgs, scenārists, režisors, kurš aktīvi strādā gan teātra, ieskaitot radioteātri un ekperimentālās skatuves, gan filmu nozarē, kā spēlfilmās, tā arī animācijā un dokumentālajā kino. Kā autors viņš ir ieguvis balvas gan nacionālajā, gan starptautiskajā mērogā, un kopš 2016. gada lasa lekcijas Kultūras akadēmijas filmu un teātra mākslas studentiem.
Vieslektors Eduards Dorofejevs ieguvis maģistra grādu mākslas zinātnē Latvijas mākslas akadēmijā (2014). Strādā par Izglītības programmu kuratoru Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Pilnais apraksts
Mākslas maģistre, docente Kristīne Freiberga Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 2018. gada. Absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju un ieguvusi gan bakalaura (2012), gan maģistra grādu mākslās (2015). 2020. gadā pabeigusi studijas LKA doktorantūrā, ir doktora grāda pretendente. Paralēli akadēmiskajam darbam strādā kā mākslinieciskās jaunrades projektu vadītāja LKA Radošās darbības centrā. Kopš 2020. gada vada LKA Akadēmiskās maģistra studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammu “Kultūras menedžments”.
Pilnais apraksts
Kino operators, filmu producents, pasniedzējs. Akadēmijā kā docētājs strādā kopš 1995. gada, mācību filmu studijas vadītājs no 2005. līdz 2012. gadam. Filmu operatora profesiju apguvis Maskavas kinematogrāfijas institūtā. No 1972. līdz 1992. gadam strādājis Rīgas Kinostudijā kā operatora asistents, dokumentālo filmu operators, mākslas filmu operators – inscenētājs.
Pilnais apraksts
Operators Dainis Juraga (Mg.art.) ir Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās mākslas katedras vadītājs un docētājs.
Pilnais apraksts
Mg. art. Zane Kreicberga strādā Akadēmijā kopš 2000. gada, sākotnēji kā skatuves kustības pasniedzēja aktieriem un režisoriem, bet kopš 2010. gada aptverot arī laikmetīgā teātra teoriju un menedžmentu. Viņa ir viena no nu jau leģendārā aktieru un režisoru kursa absolventiem, kas Pētera Krilova un Annas Eižvertiņas vadībā pabeidza Akadēmiju 1997. gadā.
Pilnais apraksts
Filmu un teātra režisors. Absolvējis Valsts Vissavienības Kinematogrāfijas institūtu Maskavā (1975). Akadēmijā strādā no 1993.gada. Bijis aktiermeistarības pedagogs Tautas kinoaktieru studijā (1986.-1988), Latvijas Mūzikas akadēmijā (1988- 1993.) Daugavpils teātra aktieru kursiem, un teātra režijas pedagogs Latvijas Mākslas Akadēmijā (1993-1997).
Pilnais apraksts
Kino zinātniece, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr.art. Bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” teorijas specializācijas vadītāja. Bijusi Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).
Pilnais apraksts
Kino režisors Jānis Putniņš (Mg.art.) ir Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas vadītājs un docētājs Audiovizuālās mākslas katedrā.
Pilnais apraksts
Mg.art., Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras profesors (no 1998. gada), Latvijas Kultūras akadēmijas prorektors akadēmiskajā darbā (1991. – 2003.), Latvijas Kultūras akadēmijas rektors (2004. – 2014), Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs (no 2014. gada).
Pilnais apraksts
Starptautiski novērtēts un skatītāju atzīts kino un montāžas režisors, publicists, kopš 2013. gada Latvijas Kultūras akadēmijas Mākslas zinātņu doktors, kino teorijas, montāžas un režijas docents, vienlaikus arī Helsinku Ālto universitātes (Helsinki University of Technology) Dokumentālā kino režijas katedras asociētais profesors. Absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot maģistra grādu vēsturē.
Pilnais apraksts
Ivars Šteinbergs, M.A., vieslektors Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA); izstrādā disertāciju LKA, pētot latviešu atdzeju 20. gadsimtā; dzejnieks (izdevis dzejas krājumu “Strops” (“Neputns”, 2020, Dzejas dienu balva)); literatūrkritiķis (2020. gadā nominēts Normunda Naumaņa vārdā nosauktajai Gada balvai mākslas kritikā).
Pilnais apraksts
Lektors Andrejs Verhoustinskis ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2010. gada. Mācījies Latvijas Kultūras akadēmijā un Dramatiska Institutet, Stokholmā, Zviedrijā kino un video operatoru specialitātē.
Pilnais apraksts
Sandis Voldiņš ir Latvijas Kultūras akadēmijas doktorants, ieguvis jurisprudences maģistra grādu Latvijas Universitātē un humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās Latvijas Kultūras akadēmijā. Ilgstoši strādājis Kultūras ministrijā un Valsts kancelejā, kopš 2019.gada ir VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” valdes loceklis. Vadījis vairākus liela apjoma kultūras, pārmaiņu, vadības, investīciju un attīstības projektus.
Pilnais apraksts