Drāmas un teksta studijas

Uzņemšana 2022. gadā

Kategorija: Bakalaura studijas

Pilna laika studijas

Budžeta un maksas studiju vietu skaits

 

»

  

Tiks precizēts

Studiju maksa

 

»

 

Tiks precizēta

Studiju ilgums

 

»

 

4 gadi (8 semestri)

Studiju valoda

 

»

 

Latviešu

Iegūstamais grāds

  

»

 

Humanitāro zinātņu bakalaurs mākslās

Studiju norises vieta

 

»

 

Rīga, Ludzas iela 24

Specializācijas prakse » 

80 stundu prakse

Starptautiskās mobilitātes iespējas

 

»

 

Studijas, prakse un absolventu prakse 
ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību 
stipendijas un piedalīties vasaras skolās

Apakšprogrammas vadītāja » 

Asoc.prof. Līga Ulberte

APAKŠPROGRAMMAS MĒRĶIS

Sagatavot kritiski domāt un radoši rakstīt spējīgus, humanitāro zinātņu jomas speciālistus ar padziļinātu izpratni par vispārīgiem tekstveides principiem kultūrā un konkrētām dramaturģisku tekstu radīšanas un uztveres likumsakarībām.

APAKŠPROGRAMMAS MĒRĶAUDITORIJA

Kultūras procesos, īpaši dramaturģijā, literatūrā un teātrī, ieinteresēti cilvēki, kuri vēlas izprast tekstrades specifiku un paši rakstīt dramaturģiskus darbus, kā arī analizēt un kritiski reflektēt par citu radīto.

APRAKSTS

Programmas obligātajos kursos studenti apgūst vispārīgus kultūrvēsturiskus un kultūrteorētiskus humanitāro un mākslas zinātņu jautājumus.

Izvēles daļā, integrējot teorētiskas un praktiskas nodarbības, studentam tiek dotas iespējas koncentrēties vienā no diviem virzieniem:

  1. jaunrades, primāri – dramaturģiska teksta radīšanas, process;
  2. cita mākslas veida teksta apstrādes, analīzes un vērtējuma process.

Programmas absolventi, atkarībā no izvēlētā specializācijas virziena, spēj uzrakstīt pilnformāta dramaturģisku darbu vai teorētiski analītisku pētījumu par dramaturģijas, literatūras un teātra jautājumiem.

Humanitāro un mākslas zinātņu teorētiskie pamati

Studējošie apgūst spēju orientēties dažādās kultūru tipoloģiju un periodizācijas sistēmās, atšķirīgos kultūras un mākslas uztveres konceptos. Kursi filozofijas vēsturē ļauj iepazīties ar filozofijas teoriju saistību ar plašāku kultūras, zinātnes un sociālo kontekstu.


Mākslas

Studējošie apgūst, literatūras, teātra, vizuālās mākslas, mūzikas, kino vēsturi, iesaistoties radošā kultūras tradīciju apguves procesā un gūstot izpratni par atšķirīgiem estētiskās domāšanas principiem, to izmantojumu un interpretāciju mūsdienās.


Dramaturģija

Radošā rakstīšana ar prioritāro fokusu uz dramaturģisku darbu radīšanu. Studenti teorētiski un praktiski apgūst dažādas formas un apjoma dramaturģiska teksta izveides iemaņas.


Teksta studijas

Teksta analīzes pamatprincipi. Studenti teorētiski un praktiski apgūst kritikas un rediģēšanas pamatprasmes, strādājot ar dažādas stilistikas un funkcionalitātes kultūras tekstiem.


Valodas

Līdzās pamatsvešvalodai studiju laikā studējošajiem ir iespējams apgūt otru svešvalodu. 

Tiks precizēti

Konkursā tiek ņemti vērā CENTRALIZĒTO EKSĀMENU un IESTĀJPĀRBAUDĪJUMU vērtējumi

Centralizēto eksāmenu vērtējumi


  • Vērtējums angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmenā (vai tam pielīdzināts vērtējums);
  • Vērtējums latviešu valodas centralizētajā eksāmenā (vai tam pielīdzināts vērtējums);
  • Vērtējums matemātikas centralizētajā eksāmenā (vai tam pielīdzināts vērtējums).

Radošais konkurss


Katrs pārbaudījums (vai tā kārta) tiek vērtēts pēc 100 punktu sistēmas, katras kārtas vērtējumam tiek piemērots koeficients 1.5. Radošajā konkursā reflektantam katrā kārtā jāsaņem ne mazāk kā 40 punktu pirms kārtas koeficienta piemērošanas, pretējā gadījumā nav iespējams piedalīties nākamajā kārtā un konkursā kopumā.

1. daļa

Radošais eksāmens – teksta analīze. Reflektants veic komisijas izvēlēta dramaturģiska vai publicistiska teksta analīzi. Tekstu reflektants saņem iestājpārbaudījuma laikā. Radošā eksāmena 1. daļas vērtēšanas kritēriji: Argumentēti raksturots visa teksta (dialoga) un katra individuālā runātāja mērķis dažādos aspektos; nosauktas un raksturotas vairākas dialogā atklātās tendences. Jūtama rakstītāja attieksme un izteiksmes stils.

2. daļa

Radošais eksāmens – teksta analīze. Reflektants raksta brīvas formas eseju par kādu no 1. daļā analizētajā tekstā skartajām problēmām. Tiek vērtētas kritiskās domāšanas un analīzes prasmes, spēja izklāstīt un pamatot domu, tās oriģinalitāte, prasme lietot literāro valodu un vārdu krājums, gramatikas un interpunkcijas normu ievērošana. Radošā eksāmena 2. daļas vērtēšanas kritēriji: Patstāvīgas domas, radoši spriedumi, atziņas, atbilstoši tematam. Argumenti un izvēlētā esejas forma atklāj rakstītāja personību. Izmantotie fakti ir raksturoti/ komentēti.

 

 

Kultūras teorijas un vēstures katedra

Apakšprogrammas vadītāja: asoc.prof. Līga Ulberte, lulberte@gmail.com


Uzzini visu par studijām!
info@lka.edu.lv, 67114807

Anna Auziņa
Vieslektore

Anna Auziņa Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi maģistra grādu, absolvējot Kultūras un starpkultūru studiju programmu (2013). Strādā par LKA vieslektori kopš 2014. gada. Kā pētniece darbojas Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē, kur kopš 2013. gada studē literatūrzinātni Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas doktorantūrā. Raksta disertāciju „Sievietes pieredze un valoda Vizmas Belševicas, Ārijas Elksnes un Montas Kromas dzejā”. Publicē rakstus un recenzijas par mūsdienu latviešu dzeju.

Pilnais apraksts
Andrejs Balodis
Docents

Filozofijas doktors A. Balodis ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2013. gada. Kā pētnieks darbojas Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā un Rīgas Stradiņa Universitātē pasniedz medicīnas filozofiju, bioētiku, socioloģiju.

Pilnais apraksts
Raimonds Briedis
Profesors

Dr.philol., Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs un docētājs Akadēmijā kopš 1992. gada. Literatūras vēsturnieks R. Briedis ir vairāku grāmatu autors: “Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā” (2010), “Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005” (1–2, 2006), ko Guntis Berelis raksturojis kā “interesantāku lasāmvielu nekā aizraujošu detektīvu”.

Pilnais apraksts
Valda Čakare
Profesore

Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.

Pilnais apraksts
Zane Grigoroviča
Docente

Docente Zane Grigoroviča darbu Latvijas Kultūras akadēmijā uzsāka 2001.gadā pēc bakalaura un maģistra programmas absolvēšanas. Latvijas Kultūras akadēmijā docē vairākus kursus Pasaules un Latvijas mākslas vēsturē.

Pilnais apraksts
Mihails Gruzdovs
Asociētais profesors

Dramatiskā teātra režijas un aktiermeistarības profesors Mihails Gruzdovs Kultūras Akadēmijā strādā kopš 2001. gada, pirms tam vairāk kā 10 gadus strādāja Pēterburgas Teātra Mākslas Akadēmijā prof. V. M. Fiļštinska meistarklasē, kur starp viņa audzēkņiem minami tādi aktieri kā K. Habenskis, K. Rappoporta, A. Porečenkovs un citi.

Pilnais apraksts
Zane Kreicberga
Profesore

Mg. art. Zane Kreicberga strādā Akadēmijā kopš 2000. gada, sākotnēji kā skatuves kustības pasniedzēja aktieriem un režisoriem, bet kopš 2010. gada aptverot arī laikmetīgā teātra teoriju un menedžmentu. Viņa ir viena no nu jau leģendārā aktieru un režisoru kursa absolventiem, kas Pētera Krilova un Annas Eižvertiņas vadībā pabeidza Akadēmiju 1997. gadā.

Pilnais apraksts
Anda Laķe
Profesore

LKA profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.) Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Zinātniskās pētniecības centra vadītāja. Uzsāka darbu Latvijas Kultūras akadēmijā 1997. gadā kā lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā. 2004.- 2016. gadam bijusi katedras vadītāja, šobrīd ir LKA akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Mākslas” apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments vadītāja.

Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela
Profesore

Rūta Muktupāvela, Ph.D. kultūras teorijā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, LKA rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), Latvijas Augstskolu profesoru valdes priekšsēdētāja vietniece, vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju kultūras teorijas, etnoloģijas un folkloristikas jomā autore.

Pilnais apraksts
Inga Pērkone-Redoviča
Profesore

Kino zinātniece, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr.art. Bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” teorijas specializācijas vadītāja. Bijusi Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).

Pilnais apraksts
Jānis Siliņš
Profesors

Mg.art., Latvijas Kultūras akadēmijas profesors (no 1998. gada), Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs, Latvijas Kultūras akadēmijas rektors (2004-2014). Bakalaura studiju apakšprogrammas „Dramatiskā teātra aktieru māksla” vadītājs, latviešu teātra vēstures pētnieks un svētku režisors.

Pilnais apraksts
Dāvis Sīmanis
Profesors

Starptautiski novērtēts un skatītāju atzīts kino un montāžas režisors, publicists, kopš 2013. gada Latvijas Kultūras akadēmijas Mākslas zinātņu doktors, kino teorijas, montāžas un režijas docents, vienlaikus arī Helsinku Ālto universitātes (Helsinki University of Technology) Dokumentālā kino režijas katedras asociētais profesors. Absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot maģistra grādu vēsturē.

Pilnais apraksts
Anita Sproģe
Docente

Aktiermeistarības lektore Anita Sproģe kopš 2007. gada. Akadēmijā docē aktiera meistarības kursu īpaši filmu mākslu studējošajiem un studējošajiem, kuriem aktiermeistarība nav pamatizvēles kurss.

Pilnais apraksts
Zane Šiliņa
Profesore

Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.

Pilnais apraksts
Iveta Tāle
Lektore

Folkloriste I.Tāle Akadēmijā ieguvusi bakalaura un maģistra grādu. Kopš 2001. gada strādā par lektori Kultūras teorijas un vēstures katedrā.

Pilnais apraksts
Daina Teters
Profesore

Filozofijas zinātņu doktore Daina Teters Latvijas augstskolās pasniedz jau 35 gadus, savukārt
Latvijas Kultūras akadēmijā sāka strādāt 90. gadu otrajā pusē paralēli darbam Latvijas
universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā.

Pilnais apraksts
Līga Ulberte
Asociētā profesore

Līga Ulberte, KTV katedras asociētā profesore kopš 2015.gada, ir viena no vadošajām personībām latviešu teātra zinātnes un kritikas laukā. L.Ulberte 2007.gadā ieguvusi Mākslas zinātņu doktora grādu Teātra un kino vēsturē un teorijā Latvijas Universitātē. Kā pētniece darbojas LU Humanitāro zinātņu fakultātē, kā arī 2009.- 2010. un 2012.-2013. gadā bijusi viesdocente Vestfāles Vilhelma universitātes Baltijas starpdisciplināro pētījumu institūta Austrumeiropas reģionālo studiju programmā Minsterē (Vācija).

Pilnais apraksts