Iegūstamais grāds: Humanitāro zinātņu bakalaurs mākslās
Studiju norises vieta: Rīga, Ludzas iela 24
Specializācijas prakse: 80 stundu prakse
Starptautiskās mobilitātes iespējas: studijas, prakse un absolventu prakse ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību stipendijas un piedalīties vasaras skolās
Sagatavot kritiski domāt un radoši rakstīt spējīgus, humanitāro zinātņu jomas speciālistus ar padziļinātu izpratni par vispārīgiem tekstveides principiem kultūrā un konkrētām dramaturģisku tekstu radīšanas un uztveres likumsakarībām.
APAKŠPROGRAMMAS MĒRĶAUDITORIJA
Kultūras procesos, īpaši dramaturģijā, literatūrā un teātrī, ieinteresēti cilvēki, kuri vēlas izprast tekstrades specifiku un paši rakstīt dramaturģiskus darbus, kā arī analizēt un kritiski reflektēt par citu radīto.
APRAKSTS
Programmas obligātajos kursos studenti apgūst vispārīgus kultūrvēsturiskus un kultūrteorētiskus humanitāro un mākslas zinātņu jautājumus.
Izvēles daļā, integrējot teorētiskas un praktiskas nodarbības, studentam tiek dotas iespējas koncentrēties vienā no diviem virzieniem:
jaunrades, primāri – dramaturģiska teksta radīšanas, process;
cita mākslas veida teksta apstrādes, analīzes un vērtējuma process.
Programmas absolventi, atkarībā no izvēlētā specializācijas virziena, spēj uzrakstīt pilnformāta dramaturģisku darbu vai teorētiski analītisku pētījumu par dramaturģijas, literatūras un teātra jautājumiem.
Ingmāra Balode - dzejniece, tulkotāja, redaktore, pasniedz radošo rakstīšanu un citus ar tekstu veidošanu un padziļinātu teksta izpratni saistītus priekšmetus Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2015. gada.
Filozofijas doktors A. Balodis ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2013. gada. Kā pētnieks darbojas Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā un Rīgas Stradiņa Universitātē pasniedz medicīnas filozofiju, bioētiku un medicīnas socioloģiju.
Dr.philol., Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs un docētājs Akadēmijā kopš 1992. gada. Literatūras vēsturnieks R. Briedis ir vairāku grāmatu autors: “Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā” (2010), “Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005” (1–2, 2006), ko Guntis Berelis raksturojis kā “interesantāku lasāmvielu nekā aizraujošu detektīvu”. u.c.
Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.
Docente Zane Grigoroviča darbu Latvijas Kultūras akadēmijā uzsāka 2001.gadā pēc bakalaura un maģistra programmas absolvēšanas. Latvijas Kultūras akadēmijā docē vairākus kursus Pasaules un Latvijas mākslas vēsturē.
Mg. art. Zane Kreicberga strādā Akadēmijā kopš 2000. gada, sākotnēji kā skatuves kustības pasniedzēja aktieriem un režisoriem, bet kopš 2010. gada aptverot arī laikmetīgā teātra teoriju un menedžmentu. Viņa ir viena no nu jau leģendārā aktieru un režisoru kursa absolventiem, kas Pētera Krilova un Annas Eižvertiņas vadībā pabeidza Akadēmiju 1997. gadā.
LKA profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.) Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Kultūras un mākslu institūta vadītāja. Uzsāka darbu Latvijas Kultūras akadēmijā 1997. gadā kā lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā. 2004.- 2016. gadam bijusi katedras vadītāja, šobrīd ir LKA akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Mākslas” apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments vadītāja.
Rūta Muktupāvela, Ph.D. kultūras teorijā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, LKA rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), Latvijas Augstskolu profesoru valdes priekšsēdētāja vietniece, vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju kultūras teorijas, etnoloģijas un folkloristikas jomā autore.
Kino zinātniece, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr.art. Bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” teorijas specializācijas vadītāja. Bijusi Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).
Mg.art., Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras profesors (no 1998. gada), Latvijas Kultūras akadēmijas prorektors akadēmiskajā darbā (1991. – 2003.), Latvijas Kultūras akadēmijas rektors (2004. – 2014), Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs (no 2014. gada).
Starptautiski novērtēts un skatītāju atzīts kino un montāžas režisors, publicists, kopš 2013. gada Latvijas Kultūras akadēmijas Mākslas zinātņu doktors, kino teorijas, montāžas un režijas docents, vienlaikus arī Helsinku Ālto universitātes (Helsinki University of Technology) Dokumentālā kino režijas katedras asociētais profesors. Absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot maģistra grādu vēsturē.
Aktiermeistarības lektore Anita Sproģe kopš 2007. gada. Akadēmijā docē aktiera meistarības kursu īpaši filmu mākslu studējošajiem un studējošajiem, kuriem aktiermeistarība nav pamatizvēles kurss.
Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.
Filozofijas zinātņu doktore Daina Teters Latvijas Kultūras akadēmijā sāka strādāt 90. gadu otrajā pusē paralēli darbam Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā.
Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras teorijas un vēstures katedras asociētā profesore un Zinātniskās pētniecības centra pētniece kopš 2015. gada, teātra zinātniece un kritiķe.