Nākamā uzņemšana 2023.gadā
Pilna laika studijas
- Budžeta studiju vietas: 10 (Iespējamas izmaiņas)
- Maksas studiju vietas: 4 (Iespējamas izmaiņas)
- Studiju maksa gadā: 2800 EUR
- Studiju ilgums: 4 gadi (8 semestri)
- Studiju valoda: latviešu
- Iegūstamais grāds: Humanitāro zinātņu bakalaurs mākslās
- Studiju norises vietas: Rīga, Ludzas iela 24, Dzirnavu iela 46 (Zirgu pasts)
- Specializācijas prakse: 80 stundu prakse
- Starptautiskās mobilitātes iespējas: studijas, prakse un absolventu prakse ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību stipendijas un piedalīties vasaras skolās
- Apakšprogrammas vadītāja: asoc.prof. Indra Roga
Pieteikšanās bakalaura studiju programmām norisināsies no 14.jūlija plkst. 9.00 līdz 24.jūlija plkst. 16.00 ( ! Programmām “Dramatiskā teātra aktiera māksla”, "Dramatiskā teātra režijas māksla" un "Audiovizuālā māksla" – līdz 21.jūlija plkst. 16.00 ! ), kad studijām varēs pieteikties LKA elektroniskajā uzņemšanas sistēma https://uznemsana.lka.edu.lv, autorizējoties gan ar eID karti, kurā ir elektroniskais paraksts, gan ar elektronisko parakstu, gan ar eParaksts mobile, gan izmantojot internetbanku.
Ja pieteikums sekmīgi iesniegts, tad reflektantam uz pieteikuma anketā norādīto e-pastu divu darba dienu laikā tiks nosūtīta reģistrācijas apstiprinājuma ziņa un pieejas dati studiju informatīvajai sistēmai LAIS (Latvijas augstskolu informatīvā sistēma), kur būs pieejama aktuālā informācija par iestājpārbaudījumu konkursa norisi. Lūdzam pārbaudīt e-pastu vai apstiprinājums saņemts.
Ja pieteikums apstiprināts elektroniski – klātienē apstiprināt pieteikumu nav jāierodas!
Reflektants var pieteikties konkursam ne vairāk kā trīs bakalaura studiju programmās, apakšprogrammās vai specializācijās (studiju programmā “Audiovizuālā māksla” var pieteikties konkursam tikai vienā programmas specializācijā). Jāņem vērā, ka programmu iestājpārbaudījumu norises laiki pārklājas!
Piesakoties studijām, reflektantam vietnē uznemsana.lka.edu.lv jāaugšupielādē šādu dokumentu kopijas pdf, jpg vai doc. formātos (dokumentu oriģināli būs jāuzrāda līgumu slēgšanas brīdī!)
- pase vai personas apliecība (eID abas puses)
- atestāts, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības iegūšanu;
- atestāta par vispārējās vidējās izglītības iegūšanu pielikums ‘sekmju izraksts’;
- centralizēto eksāmenu (CE) sertifikāti (skatīt atvērumu "iestājpārbaudījumi");
- motivācijas vēstule (brīvā formā), kurā pamatota izvēlētās studiju apakšprogrammas izvēle;
- līdzšinējās radošās darbības apraksts;
- apliecinājums par pieteikuma reģistrēšanas pakalpojuma apmaksu (reģistrācijas maksu skatīt sadaļā "Reflektanta reģistrācijas maksa");
- ja kādā no iesniegtajiem dokumentiem ir cits personas uzvārds/ vārds/ personas kods, nekā personas pasē vai personas apliecībā, tad jāpievieno tā maiņu apliecinošs dokuments;
- ja reflektants iepriekšējo izglītību ieguvis ārvalstīs (izņemot Igaunijā un Lietuvā), pieteikumam pievieno Akadēmiskās informācijas centra izziņu par to, kādam Latvijā piešķirtam izglītības dokumentam atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments.
Rekvizīti maksājuma veikšanai
Latvijas Kultūras akadēmija
Reģ. nr. 90000039164
Valsts kase TRELLV22 LV60TREL9220020000000
Maksājuma mērķis: 21359 Reģistrācijas maksa, Vārds Uzvārds, Personas kods (Piemērs: 21359 Reģistrācijas maksa, Rasa Kārkliņa, 160395-12345)
Reģistrācijas maksu var samaksāt tikai ar pārskaitījumu (bankā vai internetbankā).
Studiju pieteikumam jāpievieno bankas maksājums pdf, jpg vai doc. formātā.
Bāreņi un bērni, kuri palikuši bez abu vecāku apgādības, līdz 24 gadu vecumam, uzrādot valsts sociālās nodrošināšanas iestādes izsniegta dokumenta oriģinālu, kā arī 1.grupas invalīdi, uzrādot attiecīgu dokumentu, no reģistrācijas maksas un papildu maksas atbrīvoti.
Reģistrācijas maksa par dokumentu iesniegšanu netiek atmaksāta.
Uzņemšanai studiju programmā nepieciešamie centralizēto eksāmenu vērtējumi [1]:
- CE sertifikāts matemātikā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis);
- CE sertifikāts latviešu valodā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis);
- CE sertifikāts angļu, vācu vai franču valodā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis) vai starptautiskās testēšanas institūcijas pārbaudījuma dokuments
Radošais konkurss (4 kārtās)
1. kārta. Runas un balss dotumu pārbaude
Katrs reflektants konkursa komisijai runā no galvas trīs atšķirīga žanra un stila literārus darbus latviešu valodā: prozas fragmentu, fabulu un dzeju. Reflektants bez pavadījuma dzied sagatavotu dziesmu pēc savas izvēles.
2. kārta. Radošais eksāmens aktiermeistarības pamato
Reflektanti komisijas pedagogu vadībā veic dažādus aktiermeistarības vingrinājumus un uzdevumus, kā arī patstāvīgi un grupās sagatavo komisijas pedagogu dotus skatuves mākslas uzdevumus.
3. kārta. Radošais eksāmens aktiermeistarības pamatos, ķermeņa un vokāla dotumu pārbaude
Reflektanti komisijas pedagogu vadībā veic dažādus aktiermeistarības uzdevumus. Skatuves kustības, dejas un vokāla pedagogu vadībā veic dažādus vingrinājumus.
4. kārta. Radošais uzdevums un pārrunas
Reflektanti izpilda patstāvīgi sagatavotu komisijas radošo uzdevumu un atbild uz jautājumiem par mākslu, kultūru un savu individuālo skatījumu uz norisēm dzīvē.
Konkursa vērtēšanas kritēriji
Konkursa rezultātus veido CE un iestājpārbaudījumu rezultātu kopvērtējums:
- vērtējums angļu vai vācu, vai franču valodas CE (1-100 punkti);
- vērtējums latviešu valodas CE (1-100 punkti);
- vērtējums matemātikas CE (1-100 punkti);
- Iestājpārbaudījums “Radošais konkurss” 4 kārtās (1-400 punkti).
Radošā konkursa katra kārta tiek vērtēta pēc 100 punktu sistēmas. Katrā kārtā reflektantam jāsaņem ne mazāk kā 40 punktu, pretējā gadījumā nav iespējams piedalīties nākamajā kārtā un konkursā kopumā).
Konkursa kopsavilkumā radošā konkursa katras kārtas vērtējumam tiek piemērots koeficients 1.5.
[1]
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” dažādu mācību satura apguves līmeņu centralizēto eksāmenu rezultātu salīdzināšanai nosaka koeficientu.
Vispārējās vidējās izglītības ieguves centralizēto eksāmenu rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:
- optimālā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem;
- vispārīgā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem.
Bakalaura studiju programmu reflektantu provizoriskie konkursa rezultāti LAIS informatīvajā sistēmā tiks publicēti šādos termiņos (iespējamas izmaiņas):
Otrdiena, 25.07. | Piektdiena, 28.07. |
Radošās industrijas: no plkst.19:00 | Kultūras un mākslu studijas: no plkst.10:00 Kultūras socioloģija un menedžments: no plkst.10:00 Starpkultūru sakari: no plkst.10:00 Dramatiskā teātra aktiera māksla: no plkst.19:00 Dramatiskā teātra režijas māksla: no plkst.19:00 Audiovizuālā māksla: no plkst.19:00 |
PROVIZORISKĀ VIETA RANGĀ
LAIS sistēmas studējošā profilā reflektants redzēs savu provizorisko vietu rangā starp citiem programmai reģistrētajiem reflektantiem. Tie reflektanti, kuri reģistrējušies konkursam vairākās programmās, apakšprogrammās, specializācijās (turpmāk – programmās), redzēs savu provizorisko vietu rangā katras izvēlētās programmas / apakšprogrammas / specializācijas sarakstā.
Atgādinām, ka reflektanta vieta rangā var mainīties pēc visu reflektantu gala izvēles izdarīšanas!
IZVĒLĒTĀS STUDIJU PROGRAMMAS APSTIPRINĀŠANA LAIS SISTĒMĀ
Līdz sestdienas, 29.jūlija plkst. 16:00 VISIEM reflektantiem LAIS sistēmā jānorāda VIENA izvēlētā studiju programma.
Izvēlēto studiju programmu var mainīt līdz 29. jūlija plkst. 16:00 LAIS informatīvajā sistēmā veicot atzīmi pie attiecīgās programmas.
Ja reflektants līdz 29. jūlija plkst. 16:00 LAIS sistēmā nav atzīmējis izvēlēto studiju programmu, reflektants automātiski tiek reģistrēts kā atteicies no konkursa un uz studiju vietu LKA vairs nevar pretendēt.
Izvēlētā programma ir jāatzīmē LAIS sistēmā arī ja esat pieteicies tikai vienai programmai!
GALA VIETA IZVĒLĒTĀS PROGRAMMAS RANGĀ
Konkursa gala rezultāti būs redzami tikai 30. jūlijā no plkst.10:00, kad visi reflektanti būs izdarījuši savu studiju izvēli par vienu studiju programmu.
Šajā brīdī reflektanta LAISA profilā būs redzama aktuālā informācija par reflektanta vietu izvēlētās studiju programmas reflektantu rangā, jo katrs reflektants palicis tikai vienas izvēlētās studiju programmas reflektantu sarakstā ar precizētu studiju finansējuma veidu.
Ja pēc studiju izvēles apstiprināšanas kāds no reflektantiem atteiksies no savas budžeta studiju vietas, šī budžeta studiju vieta, atbilstoši konkursa rezultātiem, tiks piedāvāta pēc ranga nākamajam reflektantam, kurš konkursa rezultātā atrodas maksas studiju vietā un LAIS sistēmā ir apstiprinājis, ka studēs izvēlētajā programmā.
Gadījumā, ja atbrīvosies budžeta studiju vieta, taču rangā nākamais reflektants nebūs norādījis, ka apstiprina studiju izvēli attiecīgajā programmā, budžeta studiju līgums tiks pārslēgts ar reflektantu, kurš ir veicis atzīmi LAIS sistēmā, norādot izvēlēto studiju programmu.
Kontaktinformācija jautājumiem: e-pasts uznemsana@lka.edu.lv, tālrunis (+371) 67140174, whatsapp ziņas: (+371) 26423518
Skatuves mākslas katedra
Apakšprogrammas vadītāja: asoc.prof. Indra Roga
E-pasts: indrit@inbox.lv
☎ 67114807
✉ uznemsana@lka.edu.lv
Filozofijas doktors A. Balodis ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2013. gada. Kā pētnieks darbojas Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā un Rīgas Stradiņa Universitātē pasniedz medicīnas filozofiju, bioētiku un medicīnas socioloģiju.
Pilnais apraksts
Horeogrāfe, dejotāja, dejas pedagoģe. Latvijas Nacionālās operas baleta soliste (1971–1994), baleta pedagoģe – repetitore (1993 - 2015), RHV klasiskās dejas pedagoģe (1993- 1998), V. Gončarenko kamerbaleta soliste (1990–1992). Kopš 1994. gada docētāja Latvijas Kultūras akadēmijā.
Pilnais apraksts
Dr.philol., Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs un docētājs Akadēmijā kopš 1992. gada. Literatūras vēsturnieks R. Briedis ir vairāku grāmatu autors: “Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā” (2010), “Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005” (1–2, 2006), ko Guntis Berelis raksturojis kā “interesantāku lasāmvielu nekā aizraujošu detektīvu”. u.c.
Pilnais apraksts
Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.
Pilnais apraksts
Humanitāro zinātņu maģistre mākslās un Filoloģijas maģistre Zane Daudziņa Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2000. gada vada praktiskās skatuves runas nodarbības Dramatiskā teātra aktieru kursu studentiem. Skatuves runas pasniedzēja māca topošajiem aktieriem ķermeņa atbrīvošanās paņēmienus, palīdz apgūt pareizu elpošanu, nostāda balsi, paplašina diapazonu, attīsta artikulāciju un veicina teksta loģiskās analīzes izpratni.
Pilnais apraksts
Vieslektors Eduards Dorofejevs ieguvis maģistra grādu mākslas zinātnē Latvijas mākslas akadēmijā (2014). Strādā par Izglītības programmu kuratoru Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Pilnais apraksts
Anna Eižvertiņa ir Latvijas Kultūras akadēmijas aktiermeistarības docētāja kopš akadēmijas dibināšanas (1991), pirms tam aktiermeistrību docējusi J.V. Valsts Konservatorijā.
Pilnais apraksts
Solo dziedāšanas un vokālā ansambļa asociētais profesors Roberts Hansons Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 1993. gada. Pēc Jāzpea Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvēšanas ilgus gadus bijis profesionālā kora Ave Sol mākslinieks.
Pilnais apraksts
Mg. art. Zane Kreicberga strādā Akadēmijā kopš 2000. gada, sākotnēji kā skatuves kustības pasniedzēja aktieriem un režisoriem, bet kopš 2010. gada aptverot arī laikmetīgā teātra teoriju un menedžmentu. Viņa ir viena no nu jau leģendārā aktieru un režisoru kursa absolventiem, kas Pētera Krilova un Annas Eižvertiņas vadībā pabeidza Akadēmiju 1997. gadā.
Pilnais apraksts
Filmu un teātra režisors. Absolvējis Valsts Vissavienības Kinematogrāfijas institūtu Maskavā (1975). Akadēmijā strādā no 1993.gada. Bijis aktiermeistarības pedagogs Tautas kinoaktieru studijā (1986.-1988), Latvijas Mūzikas akadēmijā (1988- 1993.) Daugavpils teātra aktieru kursiem, un teātra režijas pedagogs Latvijas Mākslas Akadēmijā (1993-1997).
Pilnais apraksts
Aktieris, dramaturgs, teātra režisors Kārlis Krūmiņš (Mg.art.) ir Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras docētājs no 2020.gada.
Pilnais apraksts
Dramatiskā teātra režijas un aktiermeistarības profesore Māra Ķimele Akadēmijā strādā kopš 1997. gada. Viņas audzēkņi šodien ir jaunie talantīgie režisori un aktieri visos Latvijas teātros. Starp daudzajiem var minēt Inesi Ramuti, Aigaru Vilimu, Rēziju Kalniņu, Uldi Anži, Ivaru, Krastu, Valteru Sīli, Elmāru Seņkovu, Lauru Grozu – Ķiberi, Kārli Krūmiņu, Ingu Tropu, Inesi Pudžu, Inesi Mičuli un citus.
Pilnais apraksts
Rita Lūriņa ir absolvējusi Latvijas Universitāte Vēstures un Filozofijas fakultāti, Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantūras programmu, 2021. gadā ar pētījumu “Žests latviešu dramatiskajā teātrī un aktiera izglītībā (19. gadsimta beigas – 20. gadsimta 30. gadi)” aizstāvējusi zinātņu doktora grādu mūzikā, mākslās un arhitektūrā kultūras teorijas apakšnozarē.
Pilnais apraksts
Aina Matīsa ir Latvijas Kultūras akadēmijas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas skatuves runas un aktiermeistarības docētāja.
Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela, Ph.D. kultūras teorijā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, LKA rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), Latvijas Augstskolu profesoru valdes priekšsēdētāja vietniece, vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju kultūras teorijas, etnoloģijas un folkloristikas jomā autore.
Pilnais apraksts
Kopš 2004. gada aktiera meistarības un režijas docētāja LKA Skatuves mākslas katedrā bakalaura un maģistra programmās. Sadarbībā ar as.prof. M. Gruzdovu, Dramatiskā teātra aktiera mākslas t. s. “Valmieras kursa” vadītāja (K. A. Avots, K. Griga, A. Aizkalns, S. Runge, D. Stafecka, K. Strods, I. Barkāne, K. Zahovskis un citi), kā arī t. s. “Dailes teātra 9. studijas” - LKA Dramatiskā teātra aktiera mākslas kursa vadītāja (absolventi: D. Grūbe, A. Dīcis, M. Počs, I. Dzelme, Ē. Eglija, G. Andžāns, K. Freimanis un citi) un apvienoto aktieru – režisoru kursu ( absolventi: R. Suhanovs, J. Znotiņš, R. Dišlere, U. Siliņš, L .Siliņa, A. Polačenko, L. Sebre, K. Zāle un citi).
Pilnais apraksts
Mg.art., Latvijas Nacionālajā teātra režisors, režijas un aktiermeistarības docētājs. Strādājis Valmieras Drāmas teātrī, Rīgas Krievu teātrī, Dailes teātrī un neatkarīgajā teātrī Dirty Deal Teatro.
Pilnais apraksts
Mg.art., Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras profesors (no 1998. gada), Latvijas Kultūras akadēmijas prorektors akadēmiskajā darbā (1991. – 2003.), Latvijas Kultūras akadēmijas rektors (2004. – 2014), Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs (no 2014. gada).
Pilnais apraksts
Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.
Pilnais apraksts
Filozofijas zinātņu doktore Daina Teters Latvijas Kultūras akadēmijā sāka strādāt 90. gadu otrajā pusē paralēli darbam Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā.
Pilnais apraksts
Docente Ruta Vītiņa absolvējusi Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas aktieru – režisoru specialitāti un Kultūras akadēmijā teātra mākslas maģistrantūru. Kā runas pedagogs Akadēmijā strādā kopš dibināšanas (1991).
Pilnais apraksts
Skatuves dejas pedagogs dramatiskā teātra režijas un aktiermeistarības kursiem, lektors Iļja Vlasenko Akadēmijā docē kopš 2013. gada. Vienlaikus ar darbu akadēmijā māca RHV klasisko, vēsturisko un raksturdeju, un ir treneris un horeogrāfs Olimpiskā centra mākslas vingrotāju komandai.
Pilnais apraksts
Sandis Voldiņš ir Latvijas Kultūras akadēmijas doktorants, ieguvis jurisprudences maģistra grādu Latvijas Universitātē un humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās Latvijas Kultūras akadēmijā. Ilgstoši strādājis Kultūras ministrijā un Valsts kancelejā, kopš 2019.gada ir VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” valdes loceklis. Vadījis vairākus liela apjoma kultūras, pārmaiņu, vadības, investīciju un attīstības projektus.
Pilnais apraksts