Iegūstamais grāds: Humanitāro zinātņu bakalaurs mākslās
Studiju norises vietas: Rīga, Ludzas iela 24, Dzirnavu iela 46 (Zirgu pasts)
Specializācijas prakse: 80 stundu prakse
Starptautiskās mobilitātes iespējas: studijas, prakse un absolventu prakse ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību stipendijas un piedalīties vasaras skolās
ir sagatavot akadēmiski un profesionāli daudzpusīgi izglītotus aktierus.
APAKŠPROGRAMMAS APRAKSTS
Apakšprogrammas „Dramatiskā teātra aktiera māksla” studiju procesā tiek iegūta humanitārā izglītība valsts akreditētajā studiju virzienā „Mākslas”, attīstot un nostiprinot dramatiskā teātra aktiera praktiskās un teorētiskās zināšanas, iemaņas un prasmes.
Studiju procesā vienlīdz liela uzmanība ir pievērsta gan profesionālo zināšanu apguvei, gan personības attīstībai. Apmācības kursa pamatā ir pārliecība, ka jebkurš mākslinieks veidojas no sevi apzinošas, izjūtošas personības, kura prot savu amatu. Apmācība rit trīs virzienos: aktieru profesijas iemaņu un prasmju apgūšana (aktiera meistarība, skatuves runa un kustība, deja u.c.), personības veidošana (kultūras teorija un mākslu vēsture), sava es apzināšanās (pašanalīze un uzdevumi sevis izzināšanai).
Studiju programmā iekļautie kursi ļauj studentam teorētiski, metodiski un praktiski attīstīt aktiera mākslas elementus profesionālā līmenī. Studiju procesā ir izveidojusies cieša sadarbība ar Latvijas profesionālajiem teātriem.
motivācijas vēstule (brīvā formā), kurā pamatota izvēlētās studiju apakšprogrammas izvēle;
līdzšinējās radošās darbības apraksts;
apliecinājums par pieteikuma reģistrēšanas pakalpojuma apmaksu (reģistrācijas maksu skatīt sadaļā "Reflektanta reģistrācijas maksa").
Ja kādā no iesniegtajiem dokumentiem ir cits personas uzvārds/ vārds/ personas kods, nekā personas pasē vai personas apliecībā, tad jāpievieno tā maiņu apliecinošs dokuments.
Ja reflektants iepriekšējo izglītību ieguvis ārvalstīs (izņemot Igaunijā un Lietuvā), pieteikumam pievieno Akadēmiskās informācijas centra izziņu par to, kādam Latvijā piešķirtam izglītības dokumentam atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments.
Rekvizīti maksājuma veikšanai
Latvijas Kultūras akadēmija
Reģ. nr. 90000039164
Konta nr: LV33UNLA0055003691131
Maksājuma mērķis:21359 Reģistrācijas maksa, Vārds Uzvārds, Personas kods (Piemērs: 21359 Reģistrācijas maksa, Rasa Kārkliņa, 160395-12345)
Reģistrācijas maksu var samaksāt tikai ar pārskaitījumu (bankā vai internetbankā).
Studiju pieteikumam jāpievieno bankas maksājums pdf, jpg vai doc. formātā.
Bāreņi un bērni, kuri palikuši bez abu vecāku apgādības, līdz 24 gadu vecumam, uzrādot valsts sociālās nodrošināšanas iestādes izsniegta dokumenta oriģinālu, kā arī 1.grupas invalīdi, uzrādot attiecīgu dokumentu, no reģistrācijas maksas un papildu maksas atbrīvoti.
Reģistrācijas maksa par dokumentu iesniegšanu netiek atmaksāta.
UZŅEMŠANAI STUDIJU PROGRAMMĀ NEPIECIEŠAMIE CENTRALIZĒTO EKSĀMENU VĒRTĒJUMI[1]:
CE sertifikāts matemātikā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis);
CE sertifikāts latviešu valodā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis);
CE sertifikāts angļu, vācu vai franču valodā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis) vai starptautiskās testēšanas institūcijas pārbaudījuma dokuments
RADOŠAIS KONKURSS (4 KĀRTĀS)
1. kārta. Runas un balss dotumu pārbaude
Katrs reflektants konkursa komisijai runā no galvas trīs atšķirīga žanra un stila literārus darbus latviešu valodā: prozas fragmentu, fabulu un dzeju. Reflektants bez pavadījuma dzied sagatavotu dziesmu pēc savas izvēles.
Reflektanti komisijas pedagogu vadībā veic dažādus aktiermeistarības vingrinājumus un uzdevumus, kā arī patstāvīgi un grupās sagatavo komisijas pedagogu dotus skatuves mākslas uzdevumus.
3. kārta. Radošais eksāmens aktiermeistarības pamatos, ķermeņa un vokāla dotumu pārbaude
Reflektanti komisijas pedagogu vadībā veic dažādus aktiermeistarības uzdevumus. Skatuves kustības, dejas un vokāla pedagogu vadībā veic dažādus vingrinājumus.
4. kārta. Radošais uzdevums un pārrunas
Reflektanti izpilda patstāvīgi sagatavotu komisijas radošo uzdevumu un atbild uz jautājumiem par mākslu, kultūru un savu individuālo skatījumu uz norisēm dzīvē.
KONKURSA VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI
Konkursa rezultātus veido CE un iestājpārbaudījumu rezultātu kopvērtējums:
vērtējums angļu vai vācu, vai franču valodas CE (1-100 punkti);
Radošā konkursa katra kārta tiek vērtēta pēc 100 punktu sistēmas. Katrā kārtā reflektantam jāsaņem ne mazāk kā 40 punktu, pretējā gadījumā nav iespējams piedalīties nākamajā kārtā un konkursā kopumā).
Konkursa kopsavilkumā radošā konkursa katras kārtas vērtējumam tiek piemērots koeficients 1.5.
[1]
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” dažādu mācību satura apguves līmeņu centralizēto eksāmenu rezultātu salīdzināšanai nosaka koeficientu.
Vispārējās vidējās izglītības ieguves centralizēto eksāmenu rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:
optimālā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem;
vispārīgā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem.
Informācija tiks precizēta
Studiju maksa jāieskaita Akadēmijas norēķinu kontā Līgumā par studijām noteiktajos termiņos. Studiju maksa tiek dalīta četros maksājumos:
rudens semestrī – 1. kursa studentiem 15. augustā un 31. oktobrī;
pavasara semestrī – 15. februārī un 15. aprīlī.
Studējošie var maksāt arī par visu semestri vai par visu studiju gadu.
Filozofijas doktors A. Balodis ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2013. gada. Kā pētnieks darbojas Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā un Rīgas Stradiņa Universitātē pasniedz medicīnas filozofiju, bioētiku un medicīnas socioloģiju.
Horeogrāfe, dejotāja, dejas pedagoģe. Latvijas Nacionālās operas baleta soliste (1971–1994), baleta pedagoģe – repetitore (1993 - 2015), RHV klasiskās dejas pedagoģe (1993- 1998), V. Gončarenko kamerbaleta soliste (1990–1992). Kopš 1994. gada docētāja Latvijas Kultūras akadēmijā.
Dr.philol., Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs un docētājs Akadēmijā kopš 1992. gada. Literatūras vēsturnieks R. Briedis ir vairāku grāmatu autors: “Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā” (2010), “Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005” (1–2, 2006), ko Guntis Berelis raksturojis kā “interesantāku lasāmvielu nekā aizraujošu detektīvu”. u.c.
Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.
Mākslas zinātņu doktore, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore kopš 2000. gada vada praktiskās skatuves runas nodarbības Dramatiskā teātra aktieru un režisoru kursu studentiem. Aktiera runas pasniedzēja māca topošajiem aktieriem ķermeņa atbrīvošanās paņēmienus, palīdz apgūt pareizu elpošanu, nostāda balsi, paplašina diapazonu, attīsta artikulāciju un veicina teksta loģiskās analīzes izpratni. Kopš 2014. gada kā izvēles kursu vada praktiskās runas nodarbības pārējo LKA specialitāšu studentiem.
Vieslektors Eduards Dorofejevs ieguvis maģistra grādu mākslas zinātnē Latvijas mākslas akadēmijā (2014). Strādā par Izglītības programmu kuratoru Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Anna Eižvertiņa ir Latvijas Kultūras akadēmijas aktiermeistarības docētāja kopš akadēmijas dibināšanas (1991), pirms tam aktiermeistrību docējusi J.V. Valsts Konservatorijā.
Solo dziedāšanas un vokālā ansambļa asociētais profesors Roberts Hansons Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 1993. gada. Pēc Jāzpea Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvēšanas ilgus gadus bijis profesionālā kora Ave Sol mākslinieks.
Filmu un teātra režisors. Absolvējis Valsts Vissavienības Kinematogrāfijas institūtu Maskavā (1975). Akadēmijā strādā no 1993.gada. Bijis aktiermeistarības pedagogs Tautas kinoaktieru studijā (1986.-1988), Latvijas Mūzikas akadēmijā (1988- 1993.) Daugavpils teātra aktieru kursiem, un teātra režijas pedagogs Latvijas Mākslas Akadēmijā (1993-1997).
Dramatiskā teātra režijas un aktiermeistarības profesore Māra Ķimele Akadēmijā strādā kopš 1997. gada. Viņas audzēkņi šodien ir jaunie talantīgie režisori un aktieri visos Latvijas teātros. Starp daudzajiem var minēt Inesi Ramuti, Aigaru Vilimu, Rēziju Kalniņu, Uldi Anži, Ivaru, Krastu, Valteru Sīli, Elmāru Seņkovu, Lauru Grozu – Ķiberi, Kārli Krūmiņu, Ingu Tropu, Inesi Pudžu, Inesi Mičuli un citus.
Rita Lūriņa ir absolvējusi Latvijas Universitāte Vēstures un Filozofijas fakultāti, Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantūras programmu, 2021. gadā ar pētījumu “Žests latviešu dramatiskajā teātrī un aktiera izglītībā (19. gadsimta beigas – 20. gadsimta 30. gadi)” aizstāvējusi zinātņu doktora grādu mūzikā, mākslās un arhitektūrā kultūras teorijas apakšnozarē.
Rūta Muktupāvela, Ph.D. kultūras teorijā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, LKA rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), Latvijas Augstskolu profesoru valdes priekšsēdētāja vietniece, vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju kultūras teorijas, etnoloģijas un folkloristikas jomā autore.
Kopš 2004. gada aktiera meistarības un režijas docētāja LKA Skatuves mākslas katedrā bakalaura un maģistra programmās. Sadarbībā ar as.prof. M. Gruzdovu, Dramatiskā teātra aktiera mākslas t. s. “Valmieras kursa” vadītāja (K. A. Avots, K. Griga, A. Aizkalns, S. Runge, D. Stafecka, K. Strods, I. Barkāne, K. Zahovskis un citi), kā arī t. s. “Dailes teātra 9. studijas” - LKA Dramatiskā teātra aktiera mākslas kursa vadītāja (absolventi: D. Grūbe, A. Dīcis, M. Počs, I. Dzelme, Ē. Eglija, G. Andžāns, K. Freimanis un citi) un apvienoto aktieru – režisoru kursu ( absolventi: R. Suhanovs, J. Znotiņš, R. Dišlere, U. Siliņš, L .Siliņa, A. Polačenko, L. Sebre, K. Zāle un citi).
Mg.art., Latvijas Nacionālajā teātra režisors, režijas un aktiermeistarības docētājs. Strādājis Valmieras Drāmas teātrī, Rīgas Krievu teātrī, Dailes teātrī un neatkarīgajā teātrī Dirty Deal Teatro.
Mg.art., Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras profesors (no 1998. gada), Latvijas Kultūras akadēmijas prorektors akadēmiskajā darbā (1991. – 2003.), Latvijas Kultūras akadēmijas rektors (2004. – 2014), Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs (no 2014. gada).
Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.
Filozofijas zinātņu doktore Daina Teters Latvijas Kultūras akadēmijā sāka strādāt 90. gadu otrajā pusē paralēli darbam Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā.
Docente Ruta Vītiņa absolvējusi Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas aktieru – režisoru specialitāti un Kultūras akadēmijā teātra mākslas maģistrantūru. Kā runas pedagogs Akadēmijā strādā kopš dibināšanas (1991).
Skatuves dejas pedagogs dramatiskā teātra režijas un aktiermeistarības kursiem, lektors Iļja Vlasenko Akadēmijā docē kopš 2013. gada. Vienlaikus ar darbu akadēmijā māca RHV klasisko, vēsturisko un raksturdeju, un ir treneris un horeogrāfs Olimpiskā centra mākslas vingrotāju komandai.
Sandis Voldiņš ir Latvijas Kultūras akadēmijas doktorants, ieguvis jurisprudences maģistra grādu Latvijas Universitātē un humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās Latvijas Kultūras akadēmijā. Ilgstoši strādājis Kultūras ministrijā un Valsts kancelejā, kopš 2019.gada ir VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” valdes loceklis. Vadījis vairākus liela apjoma kultūras, pārmaiņu, vadības, investīciju un attīstības projektus.