– Iegūstamais grāds: bakalaura grāds dramatiskā teātra režijas mākslā
– Studiju norises vietas: Rīga, Ludzas iela 24, Dzirnavu iela 46 (Zirgu pasts)
– Specializācijas prakse: 75 stundu prakse
– Starptautiskās mobilitātes iespējas: studijas, prakse un absolventu prakse ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību stipendijas un piedalīties vasaras skolās
Apakšprogrammas mērķis ir sniegt topošajiem režisoriem teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas darbam teātrī, aptverot dažādu virzienu un žanru izrāžu iestudēšanu.
Režijas studijās tiek apgūta aktiermeistarības un skatuves runas metodika, drāmas teorija, dramaturģijas pamati un dramaturģiskā materiāla analīze, praktiskās režijas pamati un režijas izteiksmes līdzekļu daudzveidība, scenogrāfijas un izrādes gaismošanas pamati, kā arī mākslas zinātņu teorētiskie pamati - literatūras, mākslas, teātra, kino vēsture un teorija u.c.
Apakšprogrammas mācību processs organizēts tā, lai nodrošinātu ciešu teorijas un prakses mijiedarbību, veicinātu studentu individuālo profesionālo izaugsmi, kā arī nodrošinātu praksi un starptautiskās sadarbības pieredzi.
Kā bakalaura darbs apakšprogrammā tiek sagatavots iestudējums un tā teorētiskais pamatojums.
No 2012. gada rudens studiju process režijas studentiem tiek organizēts LKA teātra mājā „Zirgu pasts”, kas ir modernākais mazais teātris Latvijā.
70% Nozares specializācijas kursi
12% Kultūras teorijas pamatnostādnes
12% Mākslu attīstības vēsture un aktuālās problēmas
6% Kultūras un mākslu raksturojums starpnozaru aspektā
Dr.phil. Andrejs Balodis ir Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējs kopš 2013. gada. Pasniedz kursus filozofijā, ētikā, estētikā un loģikā. Ir divu monogrāfiju un vairāku akadēmisku rakstu autors. Piedalās vairākos LZP projektu grantos. Paralēli zinātniskajai un pedagoģiskajai darbībai A. Balodis regulāri piedalās dažādos starpdisciplināros kultūras projektos un vada podkāstu.
Horeogrāfe, dejotāja, dejas pedagoģe. Latvijas Nacionālās operas baleta soliste (1971–1994), baleta pedagoģe – repetitore (1993 - 2015), RHV klasiskās dejas pedagoģe (1993- 1998), V. Gončarenko kamerbaleta soliste (1990–1992). Kopš 1994. gada docētāja Latvijas Kultūras akadēmijā., kopš 2018 docetāja JVLMA
Art.D. Scenārists, dramaturgs, režisors, performants, konsultants. Latvijas Nacionālās filmu skolas studiju programmas "Audovizuālā māksla" filmu dramaturģijas specialitātes vadītājs.
Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.
Vieslektors Eduards Dorofejevs ieguvis maģistra grādu mākslas zinātnē Latvijas mākslas akadēmijā (2014). Strādā par Izglītības programmu kuratoru Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Solo dziedāšanas un vokālā ansambļa asociētais profesors Roberts Hansons Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 1993. gada. Pēc Jāzpea Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvēšanas ilgus gadus bijis profesionālā kora Ave Sol mākslinieks.
Filmu un teātra režisors. Absolvējis Valsts Vissavienības Kinematogrāfijas institūtu Maskavā (1975). Akadēmijā strādā no 1993.gada. Bijis aktiermeistarības pedagogs Tautas kinoaktieru studijā (1986.-1988), Latvijas Mūzikas akadēmijā (1988- 1993.) Daugavpils teātra aktieru kursiem, un teātra režijas pedagogs Latvijas Mākslas Akadēmijā (1993-1997).
Rita Lūriņa ir absolvējusi Latvijas Universitāte Vēstures un Filozofijas fakultāti, Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantūras programmu, 2021. gadā ar pētījumu “Žests latviešu dramatiskajā teātrī un aktiera izglītībā (19. gadsimta beigas – 20. gadsimta 30. gadi)” aizstāvējusi zinātņu doktora grādu mūzikā, mākslās un arhitektūrā kultūras teorijas apakšnozarē.
Rūta Muktupāvela, Ph.D. kultūras teorijā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, LKA rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), Latvijas Augstskolu profesoru valdes priekšsēdētāja vietniece, vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju kultūras teorijas, etnoloģijas un folkloristikas jomā autore.
Kopš 2004. gada aktiera meistarības un režijas docētāja LKA Skatuves mākslas katedrā bakalaura un maģistra programmās. Sadarbībā ar as.prof. M. Gruzdovu, Dramatiskā teātra aktiera mākslas t. s. “Valmieras kursa” vadītāja (K. A. Avots, K. Griga, A. Aizkalns, S. Runge, D. Stafecka, K. Strods, I. Barkāne, K. Zahovskis un citi), kā arī t. s. “Dailes teātra 9. studijas” - LKA Dramatiskā teātra aktiera mākslas kursa vadītāja (absolventi: D. Grūbe, A. Dīcis, M. Počs, I. Dzelme, Ē. Eglija, G. Andžāns, K. Freimanis un citi) un apvienoto aktieru – režisoru kursu ( absolventi: R. Suhanovs, J. Znotiņš, R. Dišlere, U. Siliņš, L .Siliņa, A. Polačenko, L. Sebre, K. Zāle un citi).
Mg.art., Latvijas Nacionālajā teātra režisors, režijas un aktiermeistarības docētājs. Strādājis Valmieras Drāmas teātrī, Rīgas Krievu teātrī, Dailes teātrī un neatkarīgajā teātrī Dirty Deal Teatro.
Mg.art., Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras profesors (no 1998. gada), Latvijas Kultūras akadēmijas prorektors akadēmiskajā darbā (1991. – 2003.), Latvijas Kultūras akadēmijas rektors (2004. – 2014), Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs (no 2014. gada).
Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.
Filozofijas zinātņu doktore Daina Teters Latvijas Kultūras akadēmijā sāka strādāt 90. gadu otrajā pusē paralēli darbam Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā.
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) viesprofesors, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesors Andris Vecumnieks (1964*) ir pieredzes bagāts komponists, diriģents, muzikologs. 2015. gadā LKA ieguvis doktora grādu (PhD) par mūzikas teatralitātes problēmām – promocijas darba tēma “Teatralitātes fenomens mūzikā. Jura Karlsona teātra telpa.”
Mana pamatprofesija ir aktrise un skatuves runas pasniedzēja. Akadēmijā strādāju kopš dibināšanas un pamatā skatuves runas mākslu pasniedzu dramatiskā teātra aktiermeistarības un režijas studentiem, kā arī publisko runu kā izvēli citu specializāciju studentiem.
Skatuves dejas pedagogs dramatiskā teātra režijas un aktiermeistarības kursiem, lektors Iļja Vlasenko Akadēmijā docē kopš 2013. gada. Vienlaikus ar darbu akadēmijā māca RHV klasisko, vēsturisko un raksturdeju, un ir treneris un horeogrāfs Olimpiskā centra mākslas vingrotāju komandai.