Dramatiskā teātra režijas māksla

Nākamā uzņemšana: 2025.gadā

Kategorija: Bakalaura studijas

Pilna laika studijas

  • Budžeta un maksas studiju vietas
  • Studiju ilgums: 4 gadi (8 semestri)
  • Studiju valoda: latviešu
  • Iegūstamais grāds: Humanitāro zinātņu bakalaurs mākslās
  • Studiju norises vietas: Rīga, Ludzas iela 24, Dzirnavu iela 46 (Zirgu pasts)
  • Specializācijas prakse: 80 stundu prakse 
  • Starptautiskās mobilitātes iespējas: studijas, prakse un absolventu prakse ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību stipendijas un piedalīties vasaras skolās
  • Apakšprogrammas vadītāja: prof. Māra Ķimele

APAKŠPROGRAMMAS MĒRĶIS ir sniegt topošajiem režisoriem teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas darbam teātrī, aptverot dažādu virzienu un žanru izrāžu iestudēšanu. 

Režijas studijās tiek apgūta aktiermeistarības un skatuves runas metodika, drāmas teorija, dramaturģijas pamati un dramaturģiskā materiāla analīze, praktiskās režijas pamati un režijas izteiksmes līdzekļu daudzveidība, scenogrāfijas un izrādes gaismošanas pamati, kā arī mākslas zinātņu teorētiskie pamati - literatūras, mākslas, teātra, kino vēsture un teorija u.c.

Apakšprogrammas mācību processs organizēts tā, lai nodrošinātu ciešu teorijas un prakses mijiedarbību, veicinātu studentu individuālo profesionālo izaugsmi, kā arī nodrošinātu praksi un starptautiskās sadarbības pieredzi.

Kā bakalaura darbs apakšprogrammā tiek sagatavots iestudējums un tā teorētiskais pamatojums.

No 2012. gada rudens studiju process režijas studentiem tiek organizēts LKA teātra mājā „Zirgu pasts”, kas ir modernākais mazais teātris Latvijā.

Tiks precizēts

 

IESNIEDZAMIE DOKUMENTI

Piesakoties studijām, reflektantam vietnē ➜ uznemsana.lka.edu.lv jāaugšupielādē šādu dokumentu kopijas pdf, jpg vai doc. formātos (dokumentu oriģināli būs jāuzrāda līgumu slēgšanas brīdī!)

  • pase vai personas apliecība (eID abas puses) 
  • atestāts, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības iegūšanu;
  • atestāta par vispārējās vidējās izglītības iegūšanu pielikums ‘sekmju izraksts’;
  • centralizēto eksāmenu  (CE) sertifikāti (skatīt atvērumu "iestājpārbaudījumi");
  • motivācijas vēstule (brīvā formā), kurā pamatota izvēlētās studiju apakšprogrammas izvēle;
  • līdzšinējās radošās darbības apraksts;
  • režijas ieceres apraksts paša izvēlētai lugai (līdz 10 000 zīmēm, neskaitot pielikumus);
  • apliecinājums par pieteikuma reģistrēšanas pakalpojuma apmaksu (reģistrācijas maksu skatīt sadaļā "Reflektanta reģistrācijas maksa").

 

Ja kādā no iesniegtajiem dokumentiem ir cits personas uzvārds/ vārds/ personas kods, nekā personas pasē vai personas apliecībā, tad jāpievieno tā maiņu apliecinošs dokuments.

Ja reflektants iepriekšējo izglītību ieguvis ārvalstīs (izņemot Igaunijā un Lietuvā), pieteikumam pievieno Akadēmiskās informācijas centra izziņu par to, kādam Latvijā piešķirtam izglītības dokumentam atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments.

 

Rekvizīti maksājuma veikšanai

Latvijas Kultūras akadēmija

Reģ. nr. 90000039164

Konta nr: LV33UNLA0055003691131

Maksājuma mērķis:  21359 Reģistrācijas maksa, Vārds Uzvārds, Personas kods  (Piemērs: 21359 Reģistrācijas maksa, Rasa Kārkliņa, 160395-12345)

 

Reģistrācijas maksu var samaksāt tikai ar pārskaitījumu (bankā vai internetbankā).

Studiju pieteikumam jāpievieno bankas maksājums pdf, jpg vai doc. formātā.

Bāreņi un bērni, kuri palikuši bez abu vecāku apgādības, līdz 24 gadu vecumam, uzrādot valsts sociālās nodrošināšanas iestādes izsniegta dokumenta oriģinālu, kā arī 1.grupas invalīdi, uzrādot attiecīgu dokumentu, no reģistrācijas maksas un papildu maksas atbrīvoti.   

Reģistrācijas maksa par dokumentu iesniegšanu netiek atmaksāta.

UZŅEMŠANAI STUDIJU PROGRAMMĀ NEPIECIEŠAMIE CENTRALIZĒTO EKSĀMENU VĒRTĒJUMI[1]:

  • CE sertifikāts matemātikā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis); 
  • CE sertifikāts latviešu valodā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis);
  • CE sertifikāts angļu, vācu vai franču valodā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis) vai starptautiskās testēšanas institūcijas pārbaudījuma dokuments.

 

RADOŠAIS KONKURSS (4 KĀRTĀS)

1. kārta (divas daļas)

1.daļa: iestājpārbaudījumu radošajā konkursā iesniegto darbu izvērtēšana: bez reflektanta klātbūtnes tiek vērtēta katra reflektanta motivācijas vēstule, līdzšinējās radošās aktivitātes (radošais CV jeb radošās darbības apraksts) un režijas ieceres apraksts. Režijas ieceres aprakstam jābūt patstāvīgi veidotam un pirmreizējam darbam.

2.daļa: runas un balss dotumu pārbaude: reflektants klātienē konkursa komisijai runā no galvas trīs atšķirīga žanra un stila literārus darbus latviešu valodā: prozas fragmentu, dzeju un fabulu. Komisija var lūgt reflektantu atbildēt uz jautājumiem par radošā konkursa 1. kārtā iesniegtajiem materiāliem un līdzšinējo radošo pieredzi.

2. kārta. Radošais eksāmens režijas un aktiermeistarības pamatos

Reflektanti komisijas vadībā veic dažādus aktiermeistarības un režijas uzdevumus, kā arī patstāvīgi sagatavo komisijas pedagogu dotus skatuves mākslas uzdevumus, iesaistot citus reflektantus. Atbild uz jautājumiem, saistītiem ar reflektanta izpratni par aktiermeistarību un režiju.

3. kārta. Radošais eksāmens režijas pamatos

Reflektanti patstāvīgi un grupās sagatavo komisijas pedagogu dotus režijas uzdevumus, argumentē savu māksliniecisko izteiksmes līdzekļu izvēli.

4. kārta. Radošais uzdevums un pārrunas.

Reflektanti izpilda patstāvīgi sagatavotu komisijas radošo uzdevumu un atbild uz jautājumiem par mākslu, kultūru un savu individuālo skatījumu uz norisēm dzīvē.

 

KONKURSA VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI

Konkursa rezultātus veido CE un iestājpārbaudījumu rezultātu kopvērtējums: 

  1. vērtējums angļu vai vācu, vai franču valodas CE (1-100 punkti);
  2. vērtējums latviešu valodas CE (1-100 punkti);
  3. vērtējums matemātikas CE (1-100 punkti);
  4. Iestājpārbaudījums “Radošais konkurss” 4 kārtās (1-400 punkti).

Radošā konkursa katra kārta tiek vērtēta pēc 100 punktu sistēmas. Katrā kārtā reflektantam jāsaņem ne mazāk kā 40 punktu, pretējā gadījumā nav iespējams piedalīties nākamajā kārtā un konkursā kopumā.

Konkursa kopsavilkumā radošā konkursa katras kārtas vērtējumam tiek piemērots koeficients 1.5.

 


[1]

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” dažādu mācību satura apguves līmeņu centralizēto eksāmenu rezultātu salīdzināšanai nosaka koeficientu.

Vispārējās vidējās izglītības ieguves centralizēto eksāmenu rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:

  • optimālā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem;
  • vispārīgā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem.

Tiks precizēts

Studiju maksa jāieskaita Akadēmijas norēķinu kontā Līgumā par studijām noteiktajos termiņos. Studiju maksa tiek dalīta četros maksājumos:

  • rudens semestrī – 1. kursa studentiem 15. augustā un 31. oktobrī;  
  • pavasara semestrī – 15. februārī un 15. aprīlī

Studējošie var maksāt arī par visu semestri vai par visu studiju gadu. 

Akadēmijā noteiktajā kārtībā maksājumu grafika termiņus var grozīt, sadalot kopējo studiju maksu par semestri līdz četrām daļām, papildu informācija šeit: https://lka.edu.lv/lv/akademijas-studentiem/stipendijas-un-studiju-maksajumi/studiju-maksas-atvieglojumi/

Ja Studējošais kavē noteikto studiju maksas samaksas termiņu, Akadēmijai ir tiesības piemērot Studējošajam līgumsodu (sk. Studiju līguma 5.6. p.). 

Piemēram:
21351 2018/2019 2sem Maija Liepina 120191 10601 

 

Rekvizīti 
Saņēmējs: Latvijas Kultūras akadēmija, 
reģ. Nr. 90000039164
AS SEB banka
SWIFT (BIC) kods: UNLALV2X
Konta Nr. LV33UNLA0055003691131

 

CITA NODERĪGA INFORMĀCIJA

➜ Studiju maksas atvieglojumi 

➜ Studiju / studējošo kredīti 

➜ Stipendijas 

 

 

Skatuves mākslas katedra

Apakšprogrammas vadītāja: prof. Māra Ķimele, mara.kimele@lka.edu.lv


☎ 67114807

✉ uznemsana@lka.edu.lv

Andrejs Balodis
Docents

Filozofijas doktors A. Balodis ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2013. gada. Kā pētnieks darbojas Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā un Rīgas Stradiņa Universitātē pasniedz medicīnas filozofiju, bioētiku un medicīnas socioloģiju.

Pilnais apraksts
Gunta Bāliņa
Profesore

Horeogrāfe, dejotāja, dejas pedagoģe. Latvijas Nacionālās operas baleta soliste (1971–1994), baleta pedagoģe – repetitore (1993 - 2015), RHV klasiskās dejas pedagoģe (1993- 1998), V. Gončarenko kamerbaleta soliste (1990–1992). Kopš 1994. gada docētāja Latvijas Kultūras akadēmijā.

Pilnais apraksts
Ivo Briedis
Docents

Mg. art. Dramaturgs, scenārists, režisors, kurš aktīvi strādā gan teātra, ieskaitot radioteātri un ekperimentālās skatuves, gan filmu nozarē, kā spēlfilmās, tā arī animācijā un dokumentālajā kino. Kā autors viņš ir ieguvis balvas gan nacionālajā, gan starptautiskajā mērogā, un kopš 2016. gada lasa lekcijas Kultūras akadēmijas filmu un teātra mākslas studentiem. 

Pilnais apraksts
Valda Čakare
Emeritus profesore

Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.

Pilnais apraksts
Zane Daudziņa
Asociētā profesore

Mākslas zinātņu doktore, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore kopš 2000. gada vada praktiskās skatuves runas nodarbības Dramatiskā teātra aktieru un režisoru kursu studentiem. Aktiera runas pasniedzēja māca topošajiem aktieriem ķermeņa atbrīvošanās paņēmienus, palīdz apgūt pareizu elpošanu, nostāda balsi, paplašina diapazonu, attīsta artikulāciju un veicina teksta loģiskās analīzes izpratni. Kopš 2014. gada kā izvēles kursu vada praktiskās runas nodarbības pārējo LKA specialitāšu studentiem.

Pilnais apraksts
Eduards Dorofejevs
Vieslektors

Vieslektors Eduards Dorofejevs ieguvis maģistra grādu mākslas zinātnē Latvijas mākslas akadēmijā (2014). Strādā par Izglītības programmu kuratoru Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Pilnais apraksts
Anna Eižvertiņa
Emeritus profesore

Anna Eižvertiņa ir Latvijas Kultūras akadēmijas aktiermeistarības docētāja kopš akadēmijas dibināšanas (1991), pirms tam aktiermeistrību docējusi J.V. Valsts Konservatorijā.

Pilnais apraksts
Roberts Hansons
Asociētais profesors

Solo dziedāšanas un vokālā ansambļa asociētais profesors Roberts Hansons Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 1993. gada. Pēc Jāzpea Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvēšanas ilgus gadus bijis profesionālā kora Ave Sol mākslinieks.

Pilnais apraksts
Pēteris Krilovs
Viesprofesors

Filmu un teātra režisors. Absolvējis Valsts Vissavienības Kinematogrāfijas institūtu Maskavā (1975). Akadēmijā strādā no 1993.gada. Bijis aktiermeistarības pedagogs Tautas kinoaktieru studijā (1986.-1988), Latvijas Mūzikas akadēmijā (1988- 1993.) Daugavpils teātra aktieru kursiem, un teātra režijas pedagogs Latvijas Mākslas Akadēmijā (1993-1997).

Pilnais apraksts
Māra Ķimele
Profesore

Dramatiskā teātra režijas un aktiermeistarības profesore Māra Ķimele Akadēmijā strādā kopš 1997. gada. Viņas audzēkņi šodien ir jaunie talantīgie režisori un aktieri visos Latvijas teātros. Starp daudzajiem var minēt Inesi Ramuti, Aigaru Vilimu, Rēziju Kalniņu, Uldi Anži, Ivaru, Krastu, Valteru Sīli, Elmāru Seņkovu, Lauru Grozu – Ķiberi, Kārli Krūmiņu, Ingu Tropu, Inesi Pudžu, Inesi Mičuli un citus.

Pilnais apraksts
Rita Lūriņa
Asociētā profesore

Rita Lūriņa ir absolvējusi Latvijas Universitāte Vēstures un Filozofijas fakultāti, Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantūras programmu, 2021. gadā ar pētījumu “Žests latviešu dramatiskajā teātrī un aktiera izglītībā (19. gadsimta beigas – 20. gadsimta 30. gadi)” aizstāvējusi zinātņu doktora grādu mūzikā, mākslās un arhitektūrā kultūras teorijas apakšnozarē.

Pilnais apraksts
Aina Matīsa
Asociētā viesprofesore

Aina Matīsa ir Latvijas Kultūras akadēmijas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas skatuves runas un aktiermeistarības docētāja.

Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela
Profesore

Rūta Muktupāvela, Ph.D. kultūras teorijā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, LKA rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), Latvijas Augstskolu profesoru valdes priekšsēdētāja vietniece, vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju kultūras teorijas, etnoloģijas un folkloristikas jomā autore.

Pilnais apraksts
Indra Roga
Asociētā profesore

Kopš 2004. gada aktiera meistarības un režijas docētāja LKA Skatuves mākslas katedrā bakalaura un maģistra programmās. Sadarbībā ar as.prof. M. Gruzdovu, Dramatiskā teātra aktiera mākslas t. s. “Valmieras kursa” vadītāja (K. A. Avots, K. Griga, A. Aizkalns, S. Runge, D. Stafecka, K. Strods, I. Barkāne, K. Zahovskis un citi), kā arī t. s. “Dailes teātra 9. studijas” - LKA Dramatiskā teātra aktiera mākslas kursa vadītāja (absolventi: D. Grūbe, A. Dīcis, M. Počs, I. Dzelme, Ē. Eglija, G. Andžāns, K. Freimanis un citi) un apvienoto aktieru – režisoru kursu ( absolventi: R. Suhanovs, J. Znotiņš, R. Dišlere, U. Siliņš, L .Siliņa, A. Polačenko, L. Sebre, K. Zāle un citi).

Pilnais apraksts
Elmārs Seņkovs
Profesors

Mg.art., Latvijas Nacionālajā teātra režisors, režijas un aktiermeistarības docētājs. Strādājis Valmieras Drāmas teātrī, Rīgas Krievu teātrī, Dailes teātrī un neatkarīgajā teātrī Dirty Deal Teatro.

Pilnais apraksts
Jānis Siliņš
Profesors

Mg.art., Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras profesors (no 1998. gada), Latvijas Kultūras akadēmijas prorektors akadēmiskajā darbā (1991. – 2003.), Latvijas Kultūras akadēmijas rektors (2004. – 2014), Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs (no 2014. gada).

Pilnais apraksts
Zane Šiliņa
Profesore

Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.

Pilnais apraksts
Daina Teters
Profesore

Filozofijas zinātņu doktore Daina Teters Latvijas Kultūras akadēmijā sāka strādāt 90. gadu otrajā pusē paralēli darbam Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā.

Pilnais apraksts
Andris Vecumnieks
Viesprofesors

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) viesprofesors, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesors Andris Vecumnieks (1964*) ir pieredzes bagāts komponists, diriģents, muzikologs. 2015. gadā LKA ieguvis doktora grādu (PhD) par mūzikas teatralitātes problēmām – promocijas darba tēma “Teatralitātes fenomens mūzikā. Jura Karlsona teātra telpa.”

Pilnais apraksts
Ruta Vītiņa
Docente

Docente Ruta Vītiņa absolvējusi Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas aktieru – režisoru specialitāti un Kultūras akadēmijā teātra mākslas maģistrantūru. Kā runas pedagogs Akadēmijā strādā kopš dibināšanas (1991).

Pilnais apraksts
Iļja Vlasenko
Docents

Skatuves dejas pedagogs dramatiskā teātra režijas un aktiermeistarības kursiem, lektors Iļja Vlasenko Akadēmijā docē kopš 2013. gada. Vienlaikus ar darbu akadēmijā māca RHV klasisko, vēsturisko un raksturdeju, un ir treneris un horeogrāfs Olimpiskā centra mākslas vingrotāju komandai.

Pilnais apraksts