Kultūras un mākslu studijas

Uzņemšana katru gadu

Kategorija: Bakalaura studijas

Pilna laika studijas

Pilna laika studijas

Budžeta un maksas studiju vietas
Studiju ilgums: 4 gadi (8 semestri)
Iegūstamais grāds: Humanitāro zinātņu bakalaurs mākslās

APAKŠPROGRAMMA NODROŠINA dažādu kultūras un mākslas jomu teorētisku un radošu apguvi, studējošā analītisko spēju izkopšanu, praktiskas iemaņas kultūras norišu organizēšanā.

APAKŠPROGRAMMAS MĒRĶIS

Sniegt padziļinātas un paplašinātas zināšanas kultūrā, filozofijā un dažādās mākslās (teātris, tēlotāja māksla, literatūra, mūzika, teātris, kino), veidot izpratni par kultūras procesiem un likumsakarībām, izkopt studējošā prasmes un iemaņas kultūras projektu īstenošanā, kā arī kultūras fenomenu analīzē, izmantojot starpdisciplināro metožu iespējas.

APAKŠPROGRAMMAS APRAKSTS

Studiju apakšprogramma piedāvā secīgu un sistemātisku kultūras teorijas, kultūras antropoloģijas, mākslas antropoloģijas, mākslas socioloģijas, filozofijas, dažādu mākslu vēstures un teorijas, kā arī to pētniecības metožu apguvi. Lai studijas beigušie veiksmīgāk spētu iesaistīties darba tirgū, apakšprogramma ietver kursus, kas iepazīstina ar kultūras menedžmenta, mārketinga un uzņēmējdarbības pamatiem. Līdztekus teorētiskajiem priekšmetiem iespējams attīstīt radošumu estētiskās pieredzes laboratorijās.

Studiju apakšprogramma veidota tā, lai studējošie apgūtu dažādas kultūras parādības, attīstītu analītiskās un kritiskās domāšanas iemaņas kultūras fenomenu analīzē globālās kultūras kontekstā, izkoptu praktiskās iemaņas un spētu turpinātu studijas radniecīgās humanitāro vai sociālo zinātņu maģistra programmās, kā arī iesaistīties dažādu līmeņu kultūras organizāciju vai projektu darbībā, radoši izmantojot studiju gaitā apgūtās teorētiskās zināšanas, analītiskās un komunikatīvās spējas, radošo un praktisko pieredzi.

Mūsdienu kultūras norises savā atvērtībā un mainīgumā piedāvā arvien vairāk iespēju cilvēkiem, kuriem ir plašs redzesloks un dziļas zināšanas, spēja analītiski vērtēt, būt atvērtiem un radošiem. Kultūras un mākslu studiju apakšprogrammas nolūks ir nodrošināt kultūras pieredzē balstītu personību tapšanu, kas par saviem atzītu apakšprogrammas atslēgas vārdus:

 

redzēt – ieraudzīt – saprast – iesaistīties – radīt – būt

Kultūras teorija, humanitāro un mākslas zinātņu teorētiskie pamati

Ievads kultūras teorijā – Kultūras antropoloģija – Kultūras studiju teorētiskie un empīriskie aspekti – Kultūras interpretācijas metodes – Filozofijas vēsture – 20. gs. Rietumu filozofija – Psihoanalīze un kultūra – Reliģija un kultūra – Vizuālās pētniecības metodes u.c.

Mākslas

Antīkās kultūras vēsture – Pasaules mākslas vēsture un teorija – Latvijas mākslas vēsture – Pasaules literatūras vēsture – Latviešu literatūras vēsture – Literatūras teorija – Pasaules mūzikas vēsture un teorija – Pasaules teātra vēsture – Latviešu teātra vēsture – Kino vēsture – Antīkās kultūras vēsture u.c.

Radošums

Estētiskās pieredzes laboratorijas (t.i. akustisko un vizuālo mākslu meistardarbnīcas)

Kultūras menedžments

Kultūras menedžments – Kultūras uzņēmējdarbības pamati – Kultūras projektu vadība – Kultūras ekonomikas pamati – Kultūras menedžmenta apguve praksē – Kultūras mārketings un finansu līdzekļu piesaiste u.c.

Komunikācija/ Valodas

Pamatsvešvaloda - Otrā svešvaloda - Latīņu valoda - Valodas kultūra

  • Jāiesniedz pieteikums studijām (noteikta parauga veidlapa, aizpildāma Akadēmijā);  
  • jāuzrāda pase vai personas apliecība un jāiesniedz tās kopija;
  • jāuzrāda vidējo izglītību apliecinošs dokuments (atestāts) un jāiesniedz tā kopija; 
  • jāuzrāda vispārējās vidējās izglītības sertifikāts ar vērtējumu angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmena un latviešu valodas (līdz 2011. gadam – latviešu valodas un literatūras) centralizētajā eksāmenā un jāiesniedz tā kopija; 
  • jāiesniedz trīs fotokartītes (3x4 cm);
  • jāiesniedz kvīts par veikto reflektanta reģistrācijas maksu EUR 20,00.

1. Konkursā tiek ņemti vērā centralizēto eksāmenu un iestājpārbaudījumu vērtējumi:     

  • vērtējums angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmenā;     
  • vērtējums latviešu valodas centralizētajā eksāmenā (līdz 2011. gadam – latviešu valodas un literatūras centralizētajā eksāmenā).     

2. Iestājpārbaudījums DOMRAKSTS par literāru tēmu, kas parāda reflektanta radošo pieeju tematam, spēju sabalansēt ieceri ar atbilstošu izklāsta formu, spēju patstāvīgi spriest un argumentēt, orientēties klasiskās un mūsdienu kultūras jautājumos.

Raimonds Briedis
Profesors

Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs un docētājs Akadēmijā kopš 1992. gada. Literatūras vēsturnieks R. Briedis ir vairāku grāmatu autors: “Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā” (2010), “Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005” (1–2, 2006), ko Guntis Berelis raksturojis kā “interesantāku lasāmvielu nekā aizraujošu detektīvu”.

Pilnais apraksts
Agnese Treimane
Lektore

Lektore Agnese Treimane darbu Latvijas Kultūras akadēmijā uzsāka 2014.gadā Studiju departamentā pēc bakalaura programmas absolvēšanas. Darbojas arī kā prakšu koordinatore un studiju programmu direktora p.i., izstrādājot profesionālās pilnveides izglītības programmu “Muzeju darbības pamati” un organizējot tālākizglītības kursus. 2016.gadā absolvējusi maģistra programmas apakšprogrammu “Muzeju un kultūras mantojuma studijas”. No 2014.gada darbojas kā asistente pētniecībā Valsts pētījumu programmā “HABITUS. Latvijas tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē”, un no 2015.gada ir zinātniskā asistente LKA Zinātniskās pētniecības centrā.

Pilnais apraksts