Kultūras un mākslu studijas

Uzņemšana katru gadu

Kategorija: Bakalaura studijas

Pilna laika studijas

  • Budžeta studiju vietas: 10*
  • Maksas studiju vietas: 20*
  • Studiju maksa gadā: 2500,- EUR*
  • Studiju ilgums: 4 gadi (8 semestri)
  • Studiju valoda: latviešu
  • Iegūstamais grāds: humanitāro zinātņu bakalaurs mākslās
  • Studiju norises vieta: Rīga, Ludzas iela 24
  • Specializācijas prakse: 80 stundu prakse kultūras institūcijās un uzņēmumos 
  • Starptautiskās mobilitātes iespējas: studijas, prakse un absolventu prakse ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību stipendijas un piedalīties vasaras skolās
  • Apakšprogrammas vadītājs: prof. Raimonds Briedis
  • Uzņemšanas noteikumi bakalaura studijās 2024

* Informācija var tikt precizēta

STUDĒJOŠIE iegūst plašas zināšanas kultūras teorijā un vēsture, filozofijā un dažādās mākslās (teātris, tēlotāja māksla, literatūra, mūzika, kino), veidojot izpratni par kultūras procesiem Latvijā un pasaulē. Studējot kultūras menedžmentu, projektu vadību, mārketingu un uzņēmējdarbību, studējošie arī apgūst prasmes teorētiskās zināšanas patstāvīgi izmantot praksē.

MĒRĶAUDITORIJA
Jaunieši, kas ir ieinteresēti kultūras un mākslas procesos, gatavi izzināt, pētīt, analizēt kultūras un mākslas norises, iesaistīties jaunu ideju radīšanā, kultūras un mākslas notikumu organizēšanā un vadīšanā.

ABSOLVENTI strādā kultūras institūcijās, ir pētnieki, komunikācijas un mārketinga speciālisti, projektu vadītāji, kultūras žurnālisti un kultūras notikumu producenti.

PIETEIKŠANĀS PROCESS

Pieteikšanās bakalaura studiju programmām norisināsies no 2024.gada 15. līdz 22.jūlijam, kad studijām varēs pieteikties LKA elektroniskajā uzņemšanas sistēma ➜ uznemsana.lka.edu.lv, autorizējoties gan ar eID karti, kurā ir elektroniskais paraksts, gan ar elektronisko parakstu, gan ar eParaksts mobile, gan izmantojot internetbanku.

Ja pieteikums sekmīgi iesniegts, tad reflektantam uz pieteikuma anketā norādīto e-pastu divu darba dienu laikā tiks nosūtīta reģistrācijas apstiprinājuma ziņa un pieejas dati studiju informatīvajai sistēmai LAIS (Latvijas augstskolu informatīvā sistēma), kur būs pieejama aktuālā informācija par iestājpārbaudījumu konkursa norisi. Lūdzam pārbaudīt e-pastu vai apstiprinājums saņemts.

Ja pieteikums apstiprināts elektroniski – klātienē apstiprināt pieteikumu nav jāierodas!

Reflektants var pieteikties konkursam ne vairāk kā trīs bakalaura studiju programmās, apakšprogrammās vai specializācijās (studiju programmā “Audiovizuālā māksla” var pieteikties konkursam tikai vienā programmas specializācijā). Jāņem vērā, ka programmu iestājpārbaudījumu norises laiki pārklājas! 

 

IESNIEDZAMIE DOKUMENTI

Piesakoties studijām, reflektantam vietnē ➜ uznemsana.lka.edu.lv jāaugšupielādē šādu dokumentu kopijas pdf, jpg vai doc. formātos (dokumentu oriģināli būs jāuzrāda līgumu slēgšanas brīdī!)

  • pase vai personas apliecība (eID abas puses) 
  • atestāts, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības iegūšanu;
  • atestāta par vispārējās vidējās izglītības iegūšanu pielikums ‘sekmju izraksts’;
  • centralizēto eksāmenu  (CE) sertifikāti (skatīt atvērumu "iestājpārbaudījumi");
  • apliecinājums par pieteikuma reģistrēšanas pakalpojuma apmaksu (reģistrācijas maksu skatīt sadaļā "Reflektanta reģistrācijas maksa").

Ja kādā no iesniegtajiem dokumentiem ir cits personas uzvārds/ vārds/ personas kods, nekā personas pasē vai personas apliecībā, tad jāpievieno tā maiņu apliecinošs dokuments.

Ja reflektants iepriekšējo izglītību ieguvis ārvalstīs (izņemot Igaunijā un Lietuvā), pieteikumam pievieno Akadēmiskās informācijas centra izziņu par to, kādam Latvijā piešķirtam izglītības dokumentam atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments.

Reģistrācijas maksa tiks precizēta

 

Rekvizīti maksājuma veikšanai

Latvijas Kultūras akadēmija

Reģ. nr. 90000039164

Konta nr: LV33UNLA0055003691131

Maksājuma mērķis:  21359 Reģistrācijas maksa, Vārds Uzvārds, Personas kods  (Piemērs: 21359 Reģistrācijas maksa, Rasa Kārkliņa, 160395-12345)

 

Reģistrācijas maksu var samaksāt tikai ar pārskaitījumu (bankā vai internetbankā).

Studiju pieteikumam jāpievieno bankas maksājums pdf, jpg vai doc. formātā.

Bāreņi un bērni, kuri palikuši bez abu vecāku apgādības, līdz 24 gadu vecumam, uzrādot valsts sociālās nodrošināšanas iestādes izsniegta dokumenta oriģinālu, kā arī 1.grupas invalīdi, uzrādot attiecīgu dokumentu, no reģistrācijas maksas un papildu maksas atbrīvoti.   

Reģistrācijas maksa par dokumentu iesniegšanu netiek atmaksāta.

UZŅEMŠANAI STUDIJU PROGRAMMĀ NEPIECIEŠAMIE CENTRALIZĒTO EKSĀMENU VĒRTĒJUMI[1]:

  • CE sertifikāts matemātikā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis); 
  • CE sertifikāts latviešu valodā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis);
  • CE sertifikāts angļu, vācu vai franču valodā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis) vai starptautiskās testēšanas institūcijas pārbaudījuma dokuments. CE vērtējums svešvalodā (angļu, franču vai vācu valodā) nedrīkst būt zemāks par 30 procentiem pēc eksāmenu līmeņu rezultātu pielīdzināšanas koeficienta piemērošanas.

 

UZŅEMŠANAI STUDIJU PROGRAMMĀ IETEICAMIE CENTRALIZĒTO EKSĀMENU VĒRTĒJUMI

CE sertifikāts “Kultūra un māksla II“

 

IESTĀJPĀRBAUDĪJUMS "DOMRAKSTS"

Iestājpārbaudījums “Domraksts” parāda reflektanta radošo pieeju tematam, spēju sabalansēt ieceri ar atbilstošu izklāsta formu, patstāvīgi spriest un argumentēt, orientēties klasiskās un mūsdienu kultūras jautājumos.

Reflektantam tiek piedāvātas 4–6 tēmas (nosacīti brīvās, brīvās tēmas), rakstīšanas laiks – līdz četrām stundām.

Domraksta vērtēšanas kritēriji: spēja patstāvīgi spriest, radoša pieeja tēmas atklāsmē, satura un tēmas izklāsts, atbilstība izvēlētajai tēmai, domraksta kompozīcija, atsevišķo daļu secīgums un savstarpējā saistība, argumentācija, darba autora personīgā attieksme pret tēmā pieteikto problemātiku; stils, valodas līdzekļu izmantojums; ortogrāfijas un interpunkcijas ievērošana.

Ja reflektants pieteicies vairākām apakšprogrammām, kuru iestājpārbaudījums ir “domraksts”, tas ir jāraksta tikai vienu reizi tajā dienā, kad notiek “domraksts” apakšprogrammai, kuru reflektants ir atzīmējis ar augstāku prioritāti.

 

KONKURSA VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI

Konkursa rezultātus veido CE un iestājpārbaudījumu rezultātu kopvērtējums:

  1. vērtējums angļu vai vācu, vai franču valodas CE (30-100 punkti);
  2. vērtējums latviešu valodas CE (1-100 punkti);
  3. vērtējums matemātikas CE (1-100 punkti);
  4. Iestājpārbaudījums “Domraksts” (1-100 punkti).

“Domraksts” tiek vērtēts pēc 100 punktu sistēmas. Bakalaura studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammas “Kultūras un mākslu studijas” reflektantiem domraksta vērtējumam tiek piemērots koeficients 2.

  1. Bakalaura studiju programmas “Mākslas” reflektantiem papildu punkti tiek piešķirti par vērtējumu augstākā līmeņa centralizētajā eksāmenā “Kultūra un māksla II” (1-100 punkti), vērtējumam tiek piemērots koeficients 1.

 

 

[1]

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” dažādu mācību satura apguves līmeņu centralizēto eksāmenu rezultātu salīdzināšanai nosaka koeficientu.

Vispārējās vidējās izglītības ieguves centralizēto eksāmenu rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:

  • optimālā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem;
  • vispārīgā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem.

Informācija tiks precizēta

Studiju maksa jāieskaita Akadēmijas norēķinu kontā Līgumā par studijām noteiktajos termiņos. Studiju maksa tiek dalīta četros maksājumos:

  • rudens semestrī – 1. kursa studentiem 15. augustā un 31. oktobrī;  
  • pavasara semestrī – 15. februārī un 15. aprīlī

Studējošie var maksāt arī par visu semestri vai par visu studiju gadu. 

Akadēmijā noteiktajā kārtībā maksājumu grafika termiņus var grozīt, sadalot kopējo studiju maksu par semestri līdz četrām daļām, papildu informācija šeit: https://lka.edu.lv/lv/akademijas-studentiem/stipendijas-un-studiju-maksajumi/studiju-maksas-atvieglojumi/

Ja Studējošais kavē noteikto studiju maksas samaksas termiņu, Akadēmijai ir tiesības piemērot Studējošajam līgumsodu (sk. Studiju līguma 5.6. p.). 

Piemēram:
21351 2018/2019 2sem Maija Liepina 120191 10601 

 

Rekvizīti 
Saņēmējs: Latvijas Kultūras akadēmija, 
reģ. Nr. 90000039164
AS SEB banka
SWIFT (BIC) kods: UNLALV2X
Konta Nr. LV33UNLA0055003691131

 

CITA NODERĪGA INFORMĀCIJA

➜ Studiju maksas atvieglojumi 

➜ Studiju / studējošo kredīti 

➜ Stipendijas 

 

 

Kultūras teorijas un vēstures katedra

Apakšprogrammas vadītājs prof. Raimonds Briedis
raimonds.briedis@lka.edu.lv, 67114806, 29607846


☎ Zvani – 67140174
 Raksti – 
uznemsana@lka.edu.lv

Ingmāra Balode
Vieslektore

Ingmāra Balode - dzejniece, tulkotāja, redaktore, pasniedz radošo rakstīšanu un citus ar tekstu veidošanu un padziļinātu teksta izpratni saistītus priekšmetus Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2015. gada.

Pilnais apraksts
Andrejs Balodis
Docents

Filozofijas doktors A. Balodis ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2013. gada. Kā pētnieks darbojas Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā un Rīgas Stradiņa Universitātē pasniedz medicīnas filozofiju, bioētiku un medicīnas socioloģiju.

Pilnais apraksts
Ivars Bērziņš
Viesprofesors, Emeritus profesors

Filozofijas doktors Ivars Bērziņš ir Akadēmijas mācībspēks kopš 1997. gada. Izveidojis kultūras menedžmenta maģistrantūras programmu, ilgstoši vadījis „Starptautisko mediju un kultūras menedžmenta” maģistrantūras apakšprogrammu.

Pilnais apraksts
Raimonds Briedis
Profesors

Dr.philol., Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs un docētājs Akadēmijā kopš 1992. gada. Literatūras vēsturnieks R. Briedis ir vairāku grāmatu autors: “Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā” (2010), “Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005” (1–2, 2006), ko Guntis Berelis raksturojis kā “interesantāku lasāmvielu nekā aizraujošu detektīvu”. u.c.

Pilnais apraksts
Dārta Ceriņa
Vieslektore

Dārta Ceriņa darbojas galvenokārt kino un teātra pētniecībā, žurnālistikā un kritikā, attīstot starpdisciplināras pieejas un īstenojot tās praksē. Kopš 2020. gada lektore Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA), bet no 2017. gada – zinātniskā asistente LKA Zinātniskās pētniecības centrā.

Pilnais apraksts
Brigita Cīrule
Viesdocente

Brigita Cīrule darbu Latvijas Universitātē docentes amatā apvieno ar atsevišķu kursu docēšanu Kultūras Akadēmijā, kur vada praktiskās nodarbības kursā Latīņu valoda, kā arī lasa lekcijas un vada seminārus kursā Rietumu kultūras mitoloģiskie pamati.

Pilnais apraksts
Valda Čakare
Emeritus profesore

Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.

Pilnais apraksts
Eduards Dorofejevs
Vieslektors

Vieslektors Eduards Dorofejevs ieguvis maģistra grādu mākslas zinātnē Latvijas mākslas akadēmijā (2014). Strādā par Izglītības programmu kuratoru Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Pilnais apraksts
Juris Goldmanis
Vieslektors

Vēsturnieks. Pēc LVU Vēstures un filozofijas fakultātes absolvēšanas 1975. gadā strādājis par šīs augstskolas pasniedzēju. Kultūras akadēmijas docents no 1991. gada, 1995.–2007. gadā bijis arī LKA dekāns, pēc tam Studiju departamentā.

Pilnais apraksts
Zane Grigoroviča
Docente

Docente Zane Grigoroviča darbu Latvijas Kultūras akadēmijā uzsāka 2001.gadā pēc bakalaura un maģistra programmas absolvēšanas. Latvijas Kultūras akadēmijā docē vairākus kursus Pasaules un Latvijas mākslas vēsturē.

Pilnais apraksts
Agnese Hermane
Asociētā profesore

PhD Agnese Hermane vada Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedru, LKA un RTU kopīgo bakalaura studiju programmu “Radošās industrijas”, līdzdarbojusies arī LKA un RTU kopīgās maģistra studiju programmas "Radošās industrijas un izaugsmes menedžments" izstrādē. Pirms tam bija arī maģistra studiju apakšprogrammas “Kultūras menedžments” vadītāja. Darbojas kā zinātniskā asistente LKA Kultūras un mākslu institūtā, ir LKA Senāta sekretāre. Kopš 2014. gada darbojas LKA nākamās mājvietas bijušajā Tabakas fabrikā projekta attīstības darba grupā.

Pilnais apraksts
Andris Hiršs
Docents

PhD Andris Hiršs pasniedz Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2015. gada. Kā viesdocētājs vada loģikas un argumentācijas lekciju kursus arī Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Nodarbojas ar pētniecību Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā, publicējot rakstus par latviešu intelektuālo vēsturi vietējos un ārzemju izdevumos.

Pilnais apraksts
Ance Kristāla
Lektore

Ance Kristāla 2017. gadā absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studiju apakšprogrammu “Kultūras socioloģija un menedžments”, savukārt iegūtās zināšanas tālāk papildinājusi Latvijas Universitātes maģistra studiju programmā “Socioloģija”, izstrādājot maģistra darbu sadarbībā ar dzejniekiem, pētot dažādas identitātes pazīmes un to diskriminācijas iespējas.
Paralēli maģistrantūras studijām uzsākusi darbu LKA Zinātniskās pētniecības centrā kā zinātniskā asistente, bet pēc absolvēšanas arī kā vieslektore.

Pilnais apraksts
Anda Laķe
Profesore

LKA profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.) Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Kultūras un mākslu institūta vadītāja. Uzsāka darbu Latvijas Kultūras akadēmijā 1997. gadā kā lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā. 2004.- 2016. gadam bijusi katedras vadītāja, šobrīd ir LKA akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Mākslas” apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments vadītāja.

Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela
Profesore

Rūta Muktupāvela, Ph.D. kultūras teorijā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, LKA rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), Latvijas Augstskolu profesoru valdes priekšsēdētāja vietniece, vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju kultūras teorijas, etnoloģijas un folkloristikas jomā autore.

Pilnais apraksts
Valdis Muktupāvels
Viesprofesors

Latvijas Kultūras akadēmijas viesprofesors Valdis Muktupāvels ir etnomuzikologs, mākslas zinātņu doktors (1999), Latvijas Universitātes profesors (2014), Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (2018).

Pilnais apraksts
Liene Ozoliņa
Asociētā profesore

Liene Ozoliņa ir LKA asociētā profesore un vadošā pētniece Zinātniskās pētniecības centrā. Liene ir ieguvusi bakalaura grādu socioloģijā Latvijas Kultūras Akadēmijā, maģistra grādus sociālajā teorijā un pētnieciskajās metodēs Amsterdamas Universitātē un doktora grādu socioloģijā Londonas Ekonomikas un Politisko Zinātņu Skolā.

Pilnais apraksts
Inga Pērkone-Redoviča
Profesore

Kino zinātniece, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr.art. Bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” teorijas specializācijas vadītāja. Bijusi Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).

Pilnais apraksts
Astrīda Rogule
Docente

Mākslas un muzeoloģijas maģistre, docente Astrīda Rogule kopš 1998. gada ir Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras pasniedzēja. Viņa ir izstrādājusi un vada studiju kursus muzeoloģijā, muzeju mārketingā, sabiedriskajās attiecībās, kultūras menedžmentā un kultūras tūrismā.

Pilnais apraksts
Jānis Siliņš
Profesors

Mg.art., Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras profesors (no 1998. gada), Latvijas Kultūras akadēmijas prorektors akadēmiskajā darbā (1991. – 2003.), Latvijas Kultūras akadēmijas rektors (2004. – 2014), Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs (no 2014. gada).

Pilnais apraksts
Zane Šiliņa
Profesore

Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.

Pilnais apraksts
Ivars Šteinbergs
Vieslektors

Ivars Šteinbergs, M.A., vieslektors Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA); izstrādā disertāciju LKA, pētot latviešu atdzeju 20. gadsimtā; dzejnieks (izdevis dzejas krājumu “Strops” (“Neputns”, 2020, Dzejas dienu balva)); literatūrkritiķis (2020. gadā nominēts Normunda Naumaņa vārdā nosauktajai Gada balvai mākslas kritikā).

Pilnais apraksts
Daina Teters
Profesore

Filozofijas zinātņu doktore Daina Teters Latvijas Kultūras akadēmijā sāka strādāt 90. gadu otrajā pusē paralēli darbam Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā.

Pilnais apraksts
Līga Ulberte
Profesore

Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras teorijas un vēstures katedras asociētā profesore un Zinātniskās pētniecības centra pētniece kopš 2015. gada, teātra zinātniece un kritiķe.

Pilnais apraksts
Juris Tālivaldis Urtāns
Profesors

Pirmo doktora disertāciju – “Latvijas senās kulta vietas” - J. Urtāns aizstāvēja 1988.gadā Ļeņingradā. Disertācija balstījās sakrālo vietu lauka apzināšanā, arheoloģisko izrakumu rezultātos, rakstīto un folkloras avotu studijās. Disertācija iezīmēja arī tālāko J. Urtāna kā zinātnieka un pieminekļu eksperta karjeru: arheoloģiskās vietas un to daudzpusēja izzināšana, izmantojot gan tradicionālas, gan mazāk tradicionālas pieejas – zemūdens arheoloģija, gaisa arheoloģija, attālinātās arheoloģiskās izpētes metodes.

Pilnais apraksts
Andris Vecumnieks
Viesprofesors

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) viesprofesors, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesors Andris Vecumnieks (1964*) ir pieredzes bagāts komponists, diriģents, muzikologs. 2015. gadā LKA ieguvis doktora grādu (PhD) par mūzikas teatralitātes problēmām – promocijas darba tēma “Teatralitātes fenomens mūzikā. Jura Karlsona teātra telpa.”

Pilnais apraksts
Elīna Veinberga
Asociētā profesore

Elīna Veinberga Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi doktora grādu, absolvējot doktora studiju programmu “Mākslas” Kultūras teorijas apakšnozarē (2013). Maģistrantūras studijas angļu filoloģijā apgūtas Latvijas Universitātē (2004). E. Veinberga strādā par LKA docētāju kopš 2004. gada.

Pilnais apraksts
Līga Vinogradova
Docente

Līga Vinogradova ir ieguvusi zinātniskā doktora grādu Rīgas Stradiņa universitātē, izstrādājot pētījumu par emociju lomu tradīcijā socioloģijas nozares ietvaros (2021.). Pētnieciskā darbība norisinājusies Latvijas Kultūras akadēmijā kā zinātniskajam asistentam. Līga ir piedalījusies gan akadēmiskajos, gan lietišķajos pētījumos, kas fokusējas uz kultūras nozares dažādiem tematiem – kultūras mantojums, kultūras patēriņš, auditorijas izpēte kultūras institūcijās un pašvaldībās.

Pilnais apraksts
Sandis Voldiņš
Viesdocētājs

Sandis Voldiņš ir Latvijas Kultūras akadēmijas doktorants, ieguvis jurisprudences maģistra grādu Latvijas Universitātē un humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās Latvijas Kultūras akadēmijā. Ilgstoši strādājis Kultūras ministrijā un Valsts kancelejā, kopš 2019.gada ir VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” valdes loceklis. Vadījis vairākus liela apjoma kultūras, pārmaiņu, vadības, investīciju un attīstības projektus.

Pilnais apraksts
Ieva Zemīte
Asoc.prof.

Ieva Zemīte, doktora grāds ekonomikas nozares vadībzinātnes apakšnozarē (Dr. oec.), ir Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgās maģistra studiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” direktore.

Pilnais apraksts