Kultūras un mākslu studijas

Uzņemšana katru gadu

Kategorija: Bakalaura studijas

Pilna laika studijas

Budžeta un maksas studiju vietu skaits  

»

 

Tiks precizēts

Studiju maksa gadā » 

Tiks precizēta

Studiju ilgums » 

4 gadi (8 semestri)

Studiju valoda » 

Latviešu

Iegūstamais grāds » 

Humanitāro zinātņu bakalaurs mākslās

Studiju norises vieta » 

Rīga, Ludzas iela 24

Specializācijas prakse » 

80 stundu prakse kultūras institūcijās un uzņēmumos 

Starptautiskās mobilitātes iespējas » 

Studijas, prakse un absolventu prakse 
ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību 
stipendijas un piedalīties vasaras skolās

Apakšprogrammas vadītājs » 

Prof. Raimonds Briedis

 

STUDĒJOŠIE iegūst plašas zināšanas kultūras teorijā un vēsture, filozofijā un dažādās mākslās (teātris, tēlotāja māksla, literatūra, mūzika, kino), veidojot izpratni par kultūras procesiem Latvijā un pasaulē. Studējot kultūras menedžmentu, projektu vadību, mārketingu un uzņēmējdarbību, studējošie arī apgūst prasmes teorētiskās zināšanas patstāvīgi izmantot praksē.

MĒRĶAUDITORIJA
Jaunieši, kas ir ieinteresēti kultūras un mākslas procesos, gatavi izzināt, pētīt, analizēt kultūras un mākslas norises, iesaistīties jaunu ideju radīšanā, kultūras un mākslas notikumu organizēšanā un vadīšanā.

ABSOLVENTI strādā kultūras institūcijās, ir pētnieki, komunikācijas un mārketinga speciālisti, projektu vadītāji, kultūras žurnālisti un kultūras notikumu producenti.

1. Māksla, kultūra un humanitārās zinātnes 50%

Studējošie iegūs padziļinātas un paplašinātas zināšanas kultūrā, filozofijā un dažādās mākslās (teātris, tēlotāja māksla, literatūra, mūzika, teātris, kino), veidojot izpratni par kultūras procesiem un likumsakarībām, izkopjot prasmes un iemaņas kultūras fenomenu analīzē, izmantojot starpdisciplināro metožu iespējas. Studējošie izpratīs atšķirīgas estētiskās domāšanas un uztveres paradigmas, to izmantojumu un interpretāciju mūsdienās, iesaistīsies radošā kultūras tradīciju apguves procesā.


2. Kultūras menedžments 20%

Studējošie apgūs pamatus kultūras menedžmenta un kultūras uzņēmējdarbības pamatiemaņas, kultūras mārketingu un finanšu līdzekļu piesaisti, kā arī kultūras projektu vadību. Kursu ietvaros iegūtās iemaņas un prasmes iespējams nostiprināt praksē dažādās kultūras organizācijās vai kultūras pasākumu organizēšanā.


3. Mākslas radošums 10%

Studējošiem tiks piedāvāta iespēja izmēģināt savas spējas mākslinieciskās izpausmēs. Estētiskās pieredzes laboratorijas (akustisko un vizuālo mākslu meistardarbnīcas) paplašinās gan studējošā pieredzi, gan ļaus ieskatīties mākslas darba tapšanas procesā.


4. Pētniecība 10%

Studējošie apgūs dažādas pētnieciskā darba metodes un sagatavosies kursa darbu un bakalaura darba tēmas izvēlei, izpētei un pētniecības procesam, īpašu uzmanību pievēršot avotu analīzes, argumentācijas un komunikācijas prasmju attīstīšanai.


5. Valodas 10%

Līdzās angļu, vācu vai franču valodām studiju laikā studējošajiem ir iespējams apgūt otru svešvalodu, kā arī latīņu valodas pamatus. Rakstiskās komunikācijas prasmes nostiprinās valodas kultūrai un praksei veltīti studiju kursi.

Uzņemšanas noteikumi BAKALAURA studiju programmās (tikš precizēti)

PIRMS PIESAKIES STUDIJĀM, IZLASI, KĀDA VEIDA DOKUMENTI IR JĀPIEVIENO PIETEIKUMAM

 

 

Reflektants var pieteikties konkursam ne vairāk kā trīs bakalaura studiju programmās, apakšprogrammās vai specializācijās  (studiju programmā “Audiovizuālā māksla” var pieteikties konkursam tikai vienā programmas specializācijā). Jāņem vērā, ka programmu iestājpārbaudījumu norises laiki pārklājas! 

Piesakoties studijām, reflektantam vietnē uznemsana.lka.edu.lv jāaugšupielādē šādu dokumentu kopijas pdf, jpg vai doc. formātos (dokumentu oriģināli būs jāuzrāda līgumu slēgšanas brīdī!)

✔ pases vai ID kartes elektroniskā kopija;

✔ vidējo izglītību apliecinoša dokumenta (atestāta un sekmju izraksta) kopija;

✔ vispārējās vidējās izglītības sertifikāta ar vērtējumiem centralizētajos eksāmenos kopija;

✔ var pievienot citus dokumentus (kopijas), kas saistīti ar izvēlēto studiju programmu.

✔ maksājuma izdruka par veikto reflektanta reģistrācijas maksu pdf, jpg vai doc. formātā (par to, cik liela ir reģistrācijas maksa un kā var veikt pārskaitījumu, lasi nākamajā atvērumā REFLEKTANTA REĢISTRĀCIJAS MAKSA ▸)

✔ Ja reflektants iepriekšējo izglītību ieguvis ārvalstīs, reflektants pieteikumam pievieno Latvijas Akadēmiskās informācijas centra ekspertīzes atzinumu.

✔ Ja kādā no iesniegtajiem dokumentiem ir cits personas uzvārds (vārds) vai personas kods nekā personas pasē vai personas apliecībā, tad jāpievieno dokuments, kas apliecina uzvārda (vārda) vai personas koda maiņu.

✔ Reflektanti, kuri nav kārtojuši latviešu valodas, svešvalodas (angļu, vācu vai franču valodā) vai matemātikas centralizēto eksāmenu, reflektanta pieteikumam pievieno iesniegumu par pārbaudījuma kārtošanu vai pielīdzināšanu saskaņā “Uzņemšanas noteikumi akadēmiskajās bakalaura studiju programmās Latvijas Kultūras akadēmijā 2020. gadā” punktiem 3.5., 3.6., 3.7.

 


Pēc pieteikuma reģistrēšanas reflektantam uz pieteikuma anketā norādīto e-pastu vienas darba dienas laikā tiks nosūtīta reģistrācijas apstiprinājuma ziņa un pieejas dati studiju informatīvajai sistēmai LAIS, kur pieejama aktuālā informācija par konkursa norisi.

Lūdzam pārbaudīt e-pastu vai apstiprinājums saņemts. Neskaidrību gadījumā rakstīt: studijas@lka.edu.lv.

 

 

 

 

 

 


REKVIZĪTI REĢISTRĀCIJAS MAKSĀJUMA VEIKŠANAI

Latvijas Kultūras akadēmija
Reģ. nr.: 90000039164
Valsts kase TRELLV22 
Konta nr.: LV60TREL9220020000000
Maksājuma mērķis: 21359 Reģistrācijas maksa, Vārds Uzvārds, Personas kods

 

 

 

Reģistrācijas maksu var samaksāt ar pārskaitījumu (bankā vai internetbankā)

Bāreņi un bērni, kuri palikuši bez abu vecāku apgādības, līdz 24 gadu vecumam, uzrādot valsts sociālās nodrošināšanas iestādes izsniegta dokumenta oriģinālu, kā arī 1.grupas invalīdi, uzrādot attiecīgu dokumentu, no reģistrācijas maksas un papildu maksas atbrīvoti.   

Reģistrācijas maksa par dokumentu iesniegšanu netiek atmaksāta.

 

 

Pretendējot uz studiju vietu akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammā “Kultūras un mākslu studijas”, tiek ņemti vērā reflektanta CENTRALIZĒTO EKSĀMENU un DOMRAKSTA vērtējumi.

 

CENTRALIZĒTO EKSĀMENU VĒRTĒJUMI

 

 

1. Vērtējums angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmenā (vai tam pielīdzināts vērtējums);

2. Vērtējums latviešu valodas centralizētajā eksāmenā (vai tam pielīdzināts vērtējums);

3. Vērtējums matemātikas centralizētajā eksāmenā (vai tam pielīdzināts vērtējums).

 

DOMRAKSTS

 

“Domraksts” ir obligāts iestājpārbaudījums reflektantiem, kuri pretendē uz studiju vietu akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammās “Kultūras un mākslu studijas”.

Iestājpārbaudījums plānots attālināti.

💬 IEPAZĪSTIES AR DOMRAKSTA TEHNISKO NORISI!

 

Iestājpārbaudījums “Domraksts” tiek vērtēts pēc 100 punktu sistēmas.

Konkursa kopsavilkumā bakalaura studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammā “Kultūras un mākslu studijas” domraksta vērtējumam tiek piemērots koeficients 2.

Iestājpārbaudījums “Domraksts” parāda reflektanta radošo pieeju tematam, spēju sabalansēt ieceri ar atbilstošu izklāsta formu, patstāvīgi spriest un argumentēt, orientēties klasiskās un mūsdienu kultūras jautājumos.

Reflektantam tiek piedāvātas 4–6 tēmas (nosacīti brīvās, brīvās tēmas), rakstīšanas laiks – līdz četrām stundām. Iestājpārbaudījums plānots attālināti.

Domraksta vērtēšanas kritēriji: spēja patstāvīgi spriest, radoša pieeja tēmas atklāsmē, satura un tēmas izklāsts, atbilstība izvēlētajai tēmai, domraksta kompozīcija, atsevišķo daļu secīgums un savstarpējā saistība, argumentācija, darba autora personīgā attieksme pret tēmā pieteikto problemātiku; stils, valodas līdzekļu izmantojums; ortogrāfijas un interpunkcijas ievērošana.

Ja reflektants pieteicies vairākām apakšprogrammām, kuru iestājpārbaudījums ir “domraksts”, tas ir jāraksta tikai vienu reizi tajā dienā, kad notiek “domraksts” apakšprogrammai, kuru reflektants ir atzīmējis ar augstāku prioritāti.

 

TESTS ANGĻU (VAI VĀCU, VAI FRANČU) VALODAS ZINĀŠANU PĀRBAUDEI

 

Tests angļu (vai vācu, vai franču) valodas zināšanu pārbaudei” ir obligāts iestājpārbaudījums reflektantiem, kuri nav kārtojuši centralizēto eksāmenu svešvalodā (angļu, vācu vai franču valodā) un pretendē uz studiju vietu akadēmiskajās bakalaura studiju programmās.

Iestājpārbaudījums plānots klātienē LKA galvenajā ēkā (Ludzas iela 24).

💬  IEPAZĪSTIES AR LKA KLĀTIENES IESTĀJPĀRBAUDĪJUMU TEHNISKO NORISI UN EPIDEMIOLOĢISKĀS DROŠĪBAS PRASĪBU NOTEIKUMIEM

 

Pārbaudījuma ilgums – 2 stundas.

Iestājpārbaudījuma mērķis ir pārbaudīt reflektantu vispārējo kompetenci attiecīgajā svešvalodā – lasīšanas izpratni, vārdu krājumu, valodas struktūru lietošanu, rakstīšanas prasmes. 

Iestājpārbaudījuma grūtības pakāpe atbilst Eiropas Padomes apstiprinātā „Vienotā valodu zināšanu ietvara” B2 līmenim.

Iestājpārbaudījumā visas reflektantu svešvalodas prasmes tiek vērtētas integrēti ar vienu vērtējumu 100 punktu sistēmā. 

 

 

 

 KOEFICIENTS (punktu skaits x koeficients = iegūtais vērtējums)

Piemērs: Ja norādīts, ka domraksta vērtējumam tiek piemērots koeficients 2 un šajā pārbaudījumā saņem 70 punktus no 100 iespējamiem, kopumā tie ir 140 punkti

Sākotnēji LAIS sistēmā būs redzami rezultāti bez koeficienta. Koeficients parādās rezultātu apstiprināšanas brīdī, kad tiek saskaitīti kopā centralizētie eksāmeni, iestājpārbaudījuma rezultāti un koeficients, ja tāds tiek piemērots. Rezultātu paziņošanas datumus var skatīt tālākajā atvērumā UZŅEMŠANAS REZULTĀTI ▸

 

 

 

Kultūras teorijas un vēstures katedra

Apakšprogrammas vadītājs prof. Raimonds Briedis
raimbriedis@inbox.lv, 67114806, 29607846


 67114807

 uznemsana@lka.edu.lv

Andrejs Balodis
Docents

Filozofijas doktors A. Balodis ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2013. gada. Kā pētnieks darbojas Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā un Rīgas Stradiņa Universitātē pasniedz medicīnas filozofiju, bioētiku, socioloģiju.

Pilnais apraksts
Ivars Bērziņš
Emeritus profesors

Filozofijas doktors Ivars Bērziņš ir Akadēmijas mācībspēks kopš 1997. gada. Izveidojis kultūras menedžmenta maģistrantūras programmu, pašlaik vada „Starptautisko mediju un kultūras menedžmenta” maģistrantūras apakšprogrammu.

Pilnais apraksts
Raimonds Briedis
Profesors

Dr.philol., Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs un docētājs Akadēmijā kopš 1992. gada. Literatūras vēsturnieks R. Briedis ir vairāku grāmatu autors: “Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā” (2010), “Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005” (1–2, 2006), ko Guntis Berelis raksturojis kā “interesantāku lasāmvielu nekā aizraujošu detektīvu”.

Pilnais apraksts
Valda Čakare
Profesore

Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.

Pilnais apraksts
Juris Goldmanis
Docents

Vēsturnieks. Pēc LVU Vēstures un filozofijas fakultātes absolvēšanas 1975. gadā strādājis par šīs augstskolas pasniedzēju. Kultūras akadēmijas docents no 1991. gada, 1995.–2007. gadā bijis arī LKA dekāns, pēc tam Studiju departamentā.

Pilnais apraksts
Zane Grigoroviča
Docente

Docente Zane Grigoroviča darbu Latvijas Kultūras akadēmijā uzsāka 2001.gadā pēc bakalaura un maģistra programmas absolvēšanas. Latvijas Kultūras akadēmijā docē vairākus kursus Pasaules un Latvijas mākslas vēsturē.

Pilnais apraksts
Agnese Hermane
Docente

Agnese Hermane ir Latvijas Kultūras akadēmijas docētāja kopš 2001. gada. Vada Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedru, LKA un RTU kopīgo bakalaura studiju programmu “Radošās industrijas”, līdzdarbojusies arī LKA un RTU kopīgās maģistra studiju programmas "Radošās industrijas un izaugsmes menedžments" izstrādē. Darbojas kā zinātniskā asistente LKA Zinātniskās pētniecības centrā, ir doktora grāda pretendente. Kopš 2014. gada darbojas LKA nākamās mājvietas bijušajā Tabakas fabrikā projekta attīstības darba grupā projekta “Starpdisciplināra kultūras, izglītības un radošo industriju atbalsta centra izveide ēku kompleksā Miera ielā 58A, Rīgā” ietvaros.

Pilnais apraksts
Ance Kristāla
Vieslektore

Ance Kristāla 2017. gadā absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studiju apakšprogrammu “Kultūras socioloģija un menedžments”, savukārt iegūtās zināšanas tālāk papildinājusi Latvijas Universitātes maģistra studiju programmā “Socioloģija”, izstrādājot maģistra darbu sadarbībā ar dzejniekiem, pētot dažādas identitātes pazīmes un to diskriminācijas iespējas.
Paralēli maģistrantūras studijām uzsākusi darbu LKA Zinātniskās pētniecības centrā kā zinātniskā asistente, bet pēc absolvēšanas arī kā vieslektore.

Pilnais apraksts
Anda Laķe
Profesore

LKA profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.) Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Zinātniskās pētniecības centra vadītāja. Uzsāka darbu Latvijas Kultūras akadēmijā 1997. gadā kā lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā. 2004.- 2016. gadam bijusi katedras vadītāja, šobrīd ir LKA akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Mākslas” apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments vadītāja.

Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela
Profesore

Rūta Muktupāvela, Ph.D. kultūras teorijā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, LKA rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), Latvijas Augstskolu profesoru valdes priekšsēdētāja vietniece, vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju kultūras teorijas, etnoloģijas un folkloristikas jomā autore.

Pilnais apraksts
Liene Ozoliņa
Asociētā profesore

Liene Ozoliņa ir LKA asociētā profesore un vadošā pētniece Zinātniskās pētniecības centrā. Liene ir ieguvusi bakalaura grādu socioloģijā Latvijas Kultūras Akadēmijā, maģistra grādus sociālajā teorijā un pētnieciskajās metodēs Amsterdamas Universitātē un doktora grādu socioloģijā Londonas Ekonomikas un Politisko Zinātņu Skolā.

Pilnais apraksts
Agnese Pašāne
Lektore

Lektore Agnese Treimane darbu Latvijas Kultūras akadēmijā uzsāka 2014.gadā Studiju departamentā pēc bakalaura programmas absolvēšanas. Darbojusies arī kā prakšu koordinatore un studiju programmu direktora p.i., izstrādājot profesionālās pilnveides izglītības programmu “Muzeju darbības pamati”. 2016.gadā absolvējusi maģistra programmas apakšprogrammu “Muzeju un kultūras mantojuma studijas”. 2019.-2020.gadā strādāja darba grupā jaunās maģistra studiju programmas "Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija" izstrādē. 2014.-2018.gadā darbojās kā asistente pētniecībā Valsts pētījumu programmā “HABITUS.

Pilnais apraksts
Inga Pērkone-Redoviča
Profesore

Kino zinātniece, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr.art. Bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” teorijas specializācijas vadītāja. Bijusi Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).

Pilnais apraksts
Astrīda Rogule
Docente

Mākslas un muzeoloģijas maģistre, docente Astrīda Rogule kopš 1998. gada ir Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras pasniedzēja. Viņa ir izstrādājusi un vada studiju kursus muzeoloģijā, muzeju mārketingā, sabiedriskajās attiecībās, kultūras menedžmentā un kultūras tūrismā.

Pilnais apraksts
Jānis Siliņš
Profesors

Mg.art., Latvijas Kultūras akadēmijas profesors (no 1998. gada), Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs, Latvijas Kultūras akadēmijas rektors (2004-2014). Bakalaura studiju apakšprogrammas „Dramatiskā teātra aktieru māksla” vadītājs, latviešu teātra vēstures pētnieks un svētku režisors.

Pilnais apraksts
Zane Šiliņa
Profesore

Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.

Pilnais apraksts
Iveta Tāle
Lektore

Folkloriste I.Tāle Akadēmijā ieguvusi bakalaura un maģistra grādu. Kopš 2001. gada strādā par lektori Kultūras teorijas un vēstures katedrā.

Pilnais apraksts
Daina Teters
Profesore

Filozofijas zinātņu doktore Daina Teters Latvijas augstskolās pasniedz jau 35 gadus, savukārt
Latvijas Kultūras akadēmijā sāka strādāt 90. gadu otrajā pusē paralēli darbam Latvijas
universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā.

Pilnais apraksts
Līga Ulberte
Asociētā profesore

Līga Ulberte, KTV katedras asociētā profesore kopš 2015.gada, ir viena no vadošajām personībām latviešu teātra zinātnes un kritikas laukā. L.Ulberte 2007.gadā ieguvusi Mākslas zinātņu doktora grādu Teātra un kino vēsturē un teorijā Latvijas Universitātē. Kā pētniece darbojas LU Humanitāro zinātņu fakultātē, kā arī 2009.- 2010. un 2012.-2013. gadā bijusi viesdocente Vestfāles Vilhelma universitātes Baltijas starpdisciplināro pētījumu institūta Austrumeiropas reģionālo studiju programmā Minsterē (Vācija).

Pilnais apraksts
Juris Tālivaldis Urtāns
Profesors

Arheologs debesīs, zem zemes, uz zemes un ūdenī. J.Urtāns 1988.g. Ļeņingradā aizstāvējis disertāciju „Latvijas senās kulta vietas”; Latvijas vēstures doktors kopš 1992., habilitētais mākslas zinātņu doktors kopš 1998.g., kad aizstāvēja disertāciju „Arheoloģijas piemineklis kā kultūrvēsturisks fenomens”.

Pilnais apraksts
Elīna Veinberga
Asociētā profesore

Elīna Veinberga Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi doktora grādu, absolvējot doktora studiju programmu “Mākslas” Kultūras teorijas apakšnozarē (2013). Maģistrantūras studijas angļu filoloģijā apgūtas Latvijas Universitātē (2004). E. Veinberga strādā par LKA docētāju kopš 2004. gada.

Pilnais apraksts
Ieva Zemīte
Asoc.prof.

Ieva Zemīte, doktora grāds ekonomikas nozares vadībzinātnes apakšnozarē (Dr. oec.), ir Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgās maģistra studiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” direktore. Zinātniskās intereses – kultūras un radošā uzņēmējdarbība, radošās industrijas un kultūras ekonomika. Kopš 2018.gada biedre Starptautiskajā kultūras ekonomikas asociācijā Association for Cultural Economics International (ACEI).

Pilnais apraksts