Kultūras un mākslu studijas

Uzņemšana katru gadu

Kategorija: Bakalaura studijas

Pilna laika studijas

Budžeta un maksas studiju vietas
Studiju ilgums: 4 gadi (8 semestri)
Iegūstamais grāds: Humanitāro zinātņu bakalaurs mākslās

APAKŠPROGRAMMAS MĒRĶIS

Sniegt padziļinātas un paplašinātas zināšanas kultūrā, filozofijā un dažādās mākslās (teātris, tēlotāja māksla, literatūra, mūzika, teātris, kino), veidot izpratni par kultūras procesiem un likumsakarībām, izkopt studējošā prasmes un iemaņas kultūras fenomenu analīzē, izmantojot starpdisciplināro metožu iespējas, kā arī kultūras projektu īstenošanā.

APAKŠPROGRAMMAS MĒRĶAUDITORIJA

Dažādos kultūras un mākslas procesos ieinteresēti cilvēki, kas gatavi iesaistīties to izzināšanā, analīzē, impulsēšanā un organizēšanā, izmantojot studiju procesā iegūtās zināšanas un prasmes.

APAKŠPROGRAMMAS APRAKSTS

Studiju apakšprogramma piedāvā secīgu un sistemātisku kultūras teorijas, kultūras antropoloģijas, mākslas antropoloģijas, mākslas socioloģijas, filozofijas, dažādu mākslu vēstures un teorijas, kā arī to pētniecības metožu apguvi. Lai studijas beigušie veiksmīgāk spētu iesaistīties darba tirgū, apakšprogramma ietver kursus, kas iepazīstina ar kultūras menedžmenta, mārketinga un uzņēmējdarbības pamatiem. Līdztekus teorētiskajiem priekšmetiem iespējams attīstīt radošumu estētiskās pieredzes laboratorijās.

Studiju apakšprogramma veidota tā, lai studējošie apgūtu dažādas kultūras parādības, attīstītu analītiskās un kritiskās domāšanas iemaņas kultūras fenomenu analīzē globālās kultūras kontekstā, izkoptu praktiskās iemaņas un spētu turpinātu studijas radniecīgās humanitāro vai sociālo zinātņu maģistra programmās, kā arī iesaistīties dažādu līmeņu kultūras organizāciju vai projektu darbībā, radoši izmantojot studiju gaitā apgūtās teorētiskās zināšanas, analītiskās un komunikatīvās spējas, radošo un praktisko pieredzi.

Mūsdienu kultūras norises savā atvērtībā un mainīgumā piedāvā arvien vairāk iespēju cilvēkiem, kuriem ir plašs redzesloks un dziļas zināšanas, spēja analītiski vērtēt, būt atvērtiem un radošiem. Kultūras un mākslu studiju apakšprogrammas nolūks ir nodrošināt kultūras pieredzē balstītu personību tapšanu, kas par saviem atzītu apakšprogrammas atslēgas vārdus:

[  redzēt – ieraudzīt – saprast – iesaistīties – radīt – būt  ]

 

PROGRAMMAS ABSOLVENTI 

spēs orientēties mūsdienu kultūras un mākslas procesos, dažādu mākslu vēsturēs, radoši izmantot apgūtās zināšanas, prasmes un pieredzes pētot, reflektējot vai piedaloties kultūras procesu tālākajā attīstīšanā.

Kultūras teorija, humanitāro un mākslas zinātņu teorētiskie pamati

Studējošie apgūs spēju orientēties dažādās kultūru tipoloģiju un periodizācijas sistēmās, atšķirīgās kultūras un mākslas konceptualizācijas stratēģijās. Studējošie iepazīsies ar starpdisciplinārajām pētniecības metodēm, kultūras un mākslas jaunrades fenomenu analīzes pamatprincipiem. Kursi filozofijas vēsturē un 20. gs. Rietumu filozofijā ļaus iepazīties ar filozofijas vēstures avotiem, filozofiskajām tradīcijām un skolām, filozofijas teoriju saistību ar plašāku kultūras, zinātnes un sociālo kontekstu.

Mākslas

Studējošie apgūs mākslas, literatūras, teātra, mūzikas, audiovizuālo mākslu vēsturi, izpratīs atšķirīgas estētiskās domāšanas un uztveres paradigmas, to izmantojumu un interpretāciju mūsdienās, iesaistīsies radošā kultūras tradīciju apguves procesā.

Radošums

Studējošiem tiks piedāvāta iespēja izmēģināt savas spējas mākslinieciskās izpausmēs. Estētiskās pieredzes laboratorijas (akustisko un vizuālo mākslu meistardarbnīcas) paplašinās gan studējošā pieredzi, gan ļaus ieskatīties mākslas darba tapšanas procesā.

Pētniecība

Studējošie apgūs dažādas pētnieciskā darba metodes un sagatavosies kursa darbu un bakalaura darba tēmas izvēlei, izpētei un pētniecības procesam, īpašu uzmanību pievēršot avotu analīzes, argumentācijas un komunikācijas prasmju attīstīšanai.

Kultūras menedžments

Studējošie apgūs pamatus kultūras menedžmenta un kultūras uzņēmējdarbības pamatiemaņas, kultūras mārketingu un finanšu līdzekļu piesaisti, kā arī kultūras projektu vadību. Kursu ietvaros iegūtās iemaņas un prasmes iespējams nostiprināt praksē dažādās kultūras organizācijās vai kultūras pasākumu organizēšanā.

Komunikācija/ Valodas

Līdzās pamatsvešvalodai studiju laikā studējošajiem ir iespējams apgūt otru svešvalodu, kā arī latīņu valodas pamatus. Rakstiskās komunikācijas prasmes nostiprinās valodas kultūrai un praksei veltīti studiju kursi.

Prakse

Studējošie varēs izmantot divu prakšu (gan LKA piedāvātas, gan paša izvēlētas) piedāvātās iespējas kultūras organizācijās, praktiski iesaistoties pasākumu organizēšanā vai kultūras projektu norisēs. 

2018. gada jūlijā (datumi tiks precizēti)

Reflektantam jāierodas personīgi Latvijas Kultūras akadēmijā ( Ludzas ielā 24) aizpildīt pieteikumu studijām, kam pievieno:

1) pases vai personas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

2) vidējo izglītību apliecinoša dokumenta (atestāta) kopiju (uzrādot oriģinālu);

3) vispārējo vidējo izglītības sertifikātu ar vērtējumu angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmenā, latviešu valodas (līdz 2011. gadam – latviešu valodas un literatūras) un matemātikas centralizētajā eksāmenā kopiju (uzrādot oriģinālu);

4) divas fotokartītes (3x4 cm);

5) maksājuma izdruku par veikto reflektanta reģistrācijas maksu 20,00 EUR.

2018. gada jūlijā (datumi tiks precizēti)

1. Konkursā tiek ņemti vērā centralizēto eksāmenu un iestājpārbaudījumu vērtējumi:     

  • vērtējums angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmenā;     
  • vērtējums latviešu valodas centralizētajā eksāmenā (līdz 2011. gadam – latviešu valodas un literatūras centralizētajā eksāmenā).     

2. Iestājpārbaudījums DOMRAKSTS par literāru tēmu, kas parāda reflektanta radošo pieeju tematam, spēju sabalansēt ieceri ar atbilstošu izklāsta formu, spēju patstāvīgi spriest un argumentēt, orientēties klasiskās un mūsdienu kultūras jautājumos.

Apakšprogrammas vadītāja: prof. Raimonds Briedis, raimbriedis@inbox.lv
Plašāka informācija par studijām: info@lka.edu.lv, 67114807

Andrejs Balodis
Docents

Filozofijas doktors A. Balodis ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2013. gada. Kā pētnieks darbojas Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā un Rīgas Stradiņa Universitātē pasniedz medicīnas filozofiju, bioētiku, socioloģiju.

Pilnais apraksts
Ivars Bērziņš
Profesors

Filozofijas doktors Ivars Bērziņš ir Akadēmijas mācībspēks kopš 1997. gada. Izveidojis kultūras menedžmenta maģistrantūras programmu, pašlaik vada „Starptautisko mediju un kultūras menedžmenta” maģistrantūras apakšprogrammu, ir Akadēmijas senators.

Pilnais apraksts
Valda Čakare
Profesore

Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.

Pilnais apraksts
Juris Goldmanis
Docents

1975. gadā ieguvis vēsturnieka diplomu LVU Vēstures un filozofijas fakultātē un kopš tā laika strādā par pasniedzēju. 1991. gadā pievienojies Kultūras akadēmijas veidotājiem. Līdzās docētāja darbam 1995.–2007. gadā bijis LKA dekāns, pēc tam Studiju departamentā.

Pilnais apraksts
Zane Grigoroviča
Docenta p.i.

Zane Grigoroviča sevi uzskata par Akadēmijas patrioti, un ar Akadēmiju ir saistīta kopš tās dibināšanas: vispirms kā studente, bet no 2001. gada – kā lektore.

Pilnais apraksts
Agnese Hermane
Docente

Agnese Hermane ir Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzēja kopš 2001. gada, vada Kultūras menedžmenta un radošo industriju apakšprogrammu, darbojas kā pētniece Akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra valsts pētījumu programmā “Habitus”, studē doktorantūrā. Biedrības “Cultrelab” (http://www.culturelab.lv) biedre.

Pilnais apraksts
Anda Laķe
Profesore

LKA asociētā profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.) Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Zinātniskās pētniecības centra vadītāja. Uzsāka darbu Latvijas Kultūras akadēmijā 1997.gadā kā lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā. Kopš 2004. gada ir gan katedras vadītāja, gan LKA akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Mākslas” apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments vadītāja.

Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela
Profesore

Profesore Rūta Muktupāvela kopš 1999. gada Akadēmijā lasa lekcijas kultūras teorijā un kultūrantropoloģijā, kā arī no 2007. gada darbojas Akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrā kā vadošā pētniece.

Pilnais apraksts
Inga Pērkone-Redoviča
Profesore

Kino zinātniece, no 2004. gada Akadēmijas Teātra un audiovizuālās mākslas katedras vadītāja, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece. Bakalaura studiju apakšprogrammas „Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija” vadītāja (kopā ar doc. Zani Kreicbergu). Bijusi Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).

Pilnais apraksts
Astrīda Rogule
Docente

Mākslas un muzeoloģijas maģistre, docente Astrīda Rogule kopš 1998. gada ir Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras pasniedzēja. Viņa ir izstrādājusi un vada studiju kursus muzeoloģijā, muzeju mārketingā, sabiedriskajās attiecībās, kultūras menedžmentā un kultūras tūrismā.

Pilnais apraksts
Jānis Siliņš
Profesors

Latvijas Kultūras akadēmijas profesors (no 1998. gada), Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs, Latvijas Kultūras akadēmijas rektors (2004-2014). Bakalaura studiju apakšprogrammas „Dramatiskā teātra aktieru māksla” vadītājs, latviešu teātra vēstures pētnieks un svētku režisors.

Pilnais apraksts
Zane Šiliņa
Profesore

Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.

Pilnais apraksts
Iveta Tāle
Lektore

Folkloriste I.Tāle Akadēmijā ieguvusi bakalaura un maģistra grādu. Kopš 2001. gada strādā par lektori Kultūras teorijas un vēstures katedrā.

Pilnais apraksts
Daina Teters
Profesore

Profesionālās aktivitātes saistītas ar darbību starptautiskos zinātniskos projektos un organizācijās, no kurām aktuālākās - starptautiskās Francijas-ASV pētnieku grupas projekta „Metaphor in the Political Debate of Austerity Programs“ pētniece, Starptautiskā Komunikoloģijas institūta Vašingtonā ASV /ICI, International Communicology Institute/ īstenā locekle, Starptautiskā zinātniskā izdevuma Philologica Wratislaviensia: from Grammar to Discourse (Peter Lang izdevniecība) zinātniskās padomes locekle, starptautiskā zinātniskā un mākslinieciskā projekta Metamind vadītāja, Starptautisko semiotisko pētījumu asociācijas /IASS-AIS, International Association for Semiotic Studies/ Valdes locekle un oficiālā Latvijas pārstāve

Pilnais apraksts
Harijs Tumans
Asociētais profesors

Vēstures zinātņu doktors Harijs Tumans studējis Latvijas Universitātē un Ļeņingradas – Sanktpēterburgas Universitātē, jau kopš 1997. gada kā viesdocents lekcijas lasa Akadēmijā.

Pilnais apraksts
Līga Ulberte
Asociētā profesore

Līga Ulberte, KTV katedras asociētā profesore kopš 2015.gada, ir viena no vadošajām personībām latviešu teātra zinātnes un kritikas laukā. L.Ulberte 2007.gadā ieguvusi Mākslas zinātņu doktora grādu Teātra un kino vēsturē un teorijā Latvijas Universitātē. Kā pētniece darbojas LU Humanitāro zinātņu fakultātē, kā arī 2009.- 2010. un 2012.-2013. gadā bijusi viesdocente Vestfāles Vilhelma universitātes Baltijas starpdisciplināro pētījumu institūta Austrumeiropas reģionālo studiju programmā Minsterē (Vācija).

Pilnais apraksts
Juris Tālivaldis Urtāns
Profesors

Arheologs debesīs, zem zemes, uz zemes un ūdenī. J.Urtāns 1988.g. Ļeņingradā aizstāvējis disertāciju „Latvijas senās kulta vietas”; Latvijas vēstures doktors kopš 1992., habilitētais mākslas zinātņu doktors kopš 1998.g., kad aizstāvēja disertāciju „Arheoloģijas piemineklis kā kultūrvēsturisks fenomens”.

Pilnais apraksts
Ieva Zemīte
Docente

Doktorante biznesa augstskolā “Turība”, promocijas darba tēma – “Kultūras uzņēmējdarbības vadīšanas novērtējums”. Darba grupas locekle Starpdisciplināra kultūras, izglītības un radošo industriju atbalsta centra izveidē ēku kompleksā Miera ielā 58A, Rīgā.

Pilnais apraksts