Uzņemšana 2021. gadā
Pilna laika studijas
Budžeta un maksas studiju vietu skaits |
| » | 10 budžeta / 10 maksas studiju vietas | |
|---|---|---|---|---|
Studiju maksa gadā |
| » | 2100,- | |
Studiju ilgums |
| » | 3 gadi (6 semestri) | |
Studiju valoda |
| » | Latviešu | |
Iegūstamais grāds |
| » | Humanitāro zinātņu bakalaurs laikmetīgās dejas mākslā | |
Studiju norises vieta |
| » | Rīga, Ludzas iela 24 | |
| Specializācijas prakse | » | 80 stundu prakse | ||
Starptautiskās mobilitātes iespējas |
| » | Studijas, prakse un absolventu prakse | |
| Programmas vadītāja | » | prof. Olga Žitluhina |
PROGRAMMAS MĒRĶIS
Sagatavot teorētiski un praktiski izglītotus, patstāvīgi un radoši domāt un strādāt spējīgus mākslas zinātņu bakalaurus – laikmetīgās dejas māksliniekus (horeogrāfus, dejotājus, pētniekus), kas būtu konkurētspējīgi dejas mākslas profesionālajā vidē Latvijā un ārvalstīs, kā arī motivēti profesionālai attīstībai, tālākizglītībai, radošai un zinātniski pētnieciskai darbībai.
PROGRAMMAS APRAKSTS
Studiju procesā studējošajiem tiek sniegta vispārēja humanitārā izglītība, integrētas teorētiskas un praktiskas zināšanas laikmetīgās dejas disciplīnās, kā arī ķermeņa un kustības izziņas teorijās, metodikās, tehnikās laikmetīgās dejas diskursā, Studējošie gūst zināšanas literatūras, mākslas, mūzikas, filozofijas vēsturē un teorijā, psiholoģijā, kā arī apgūst studiju kursus, kas sniedz integrētas teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas dejas nozarē: Laikmetīgās dejas kompozīcija un horeogrāfija, Laikmetīgās dejas tehnikas teorija, metodika un vēsture, Improvizācija un kontaktimprovizācija, Klasiskās dejas teorija, metodika un vēsture, Klasiskās modernās dejas teorija, metodika un vēsture, Funkcionālā anatomija, Feldenkraisa metode, Aktiera meistarība un režija, Ķermeņa un kustības izziņas teorijās, metodikās un tehnikās (joga, tai-dzi, aikido) u.c.
Līdzās Akadēmijas docētājiem ar studējošajiem strādā pedagogi no dažādām pasaules valstīm (laikmetīgās dejas tehnikas, improvizācija, kontaktimprovizācija, kompozīcija u.c.). Studējošajiem ir iespēja piedalīties starptautiskos radošos un izglītojošos projektos, Latvijā notiekošajos laikmetīgās dejas notikumos, kā arī starptautiskos festivālos. Programmas ietvaros studējošajiem specializācijas prakse tiek organizēta profesionālā vidē, sadarbībā ar dejas kompānijām, teātriem, koncertorganizācijām, mācību iestādēm u.c.
Lai sekmīgi iestātos un studētu apakšprogrammā, studentiem nepieciešama vidējā izglītība, interese un priekšstats par Latvijas un pasaules kultūru, it īpaši dejas mākslu, iepriekšēja sagatavotība dejas mākslā, spēja radoši strādāt, labas latviešu un svešvalodu zināšanas, kā arī fiziskai slodzei atbilstošs veselības stāvoklis.
PROGRAMMAS ABSOLVENTI spēs: veikt radošu, profesionālu, māksliniecisku, inovatīvu un pētniecisku darbību laikmetīgās dejas mākslā, kā arī sadarboties ar citu mākslu pārstāvjiem; formulēt un analizēt informāciju, problēmas un risinājumus humanitāro zinātņu un mākslas nozarē; argumentēti diskutēt par laikmetīgās dejas jomu; profesionāli pieņemt lēmumus, rast radošus risinājumus un darboties gan individuāli, gan komandā; izprast dejas mākslas profesionālo ētiku; izvērtēt savas profesionālās un radošās darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību;
PROGRAMMA NODROŠINApadziļinātu izpratni par laikmetīgās dejas mākslu, tās radošu, māksliniecisku, teorētisku un pētniecisku apguvi, studējošā analītisko spēju, radošo un praktisko iemaņu izkopšanu, spēju radoši izmantot iegūtās zināšanas humanitārajās zinātnēs un mākslās, kā arī iemaņas darboties citu mākslas jomu kontekstā.
PRAKSE
LDM specializācijas prakse nostiprina studiju programmā apgūtās specifiskās zināšanas, prasmes un iemaņas, kas saistītas ar laikmetīgo deju un skatuves mākslu. Prakse var tikt realizēta kā: horeogrāfijas veidošana dejas, teātra, dzejas izrādēm, koncertuzvedumiem u.tml., dalība kā dejotājam dejas, teātra, koncertuzvedumos u.tml., asistēšana horeogrāfiem, režisoriem vai dejas pasākumu veidotājiem, dejas klašu, nodarbību, mēģinājumu vadīšana, citu studiju programmai atbilstošu praktisko darbību kopums, ko ar studiju programmas direktora lēmumu atzīst par specializācijas praksi.
Kultūras teorija, humanitāro un mākslas zinātņu teorētiskie pamati
Kultūras un mākslas izpratnes pamatprincipi – Kultūras semiotika – Pasaules mākslinieciskā kultūra
Mākslas zinātņu pamatnostādnes, principi, struktūra un metodoloģija
Laikmetīgās dejas tehnika, teorija, metodika un vēsture - Klasiskās dejas tehnika, teorija, metodika un vēsture - Klasiskās modernās dejas tehnika, teorija, metodika un vēsture
Mākslas
Pasaules mūzikas vēsture un teorija - Pasaules teātra vēsture un teorija - Latviešu literatūras vēsture - Latviešu teātra vēsture
Integrētas teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas dejas nozarē
Laikmetīgās dejas kompozīcija un horeogrāfija - Improvizācija un kontaktimprovizācija – Feldenkraisa metode - Funkcionālā anatomija – Jogas, čeņ taiczi cjuaņ, aikido apmācības ievadkurss - Personības psiholoģija - Aktiermeistarība un režijas pamati
Organizatorisko un komunikācijas prasmju pilnveide
Svešvalodas - Tiesību pamati – Specializācijas prakse
Radošā darba prasmju pilnveide
Kursa darbs – bakalaura darbs
❶
Piesakies studijām elektroniski
Reģistrējot pieteikumu studijām, reflektants aizpilda pieteikuma anketu Akadēmijas uzņemšanas sistēmā www.uznemsana.lka.edu.lv, kurā reflektants arī apliecina, ka ir iepazinies ar Akadēmijas Uzņemšanas noteikumiem bakalaura studiju programmās.
❷
Iepriekš sagatavo un pievieno elektroniskajam pieteikumam dokumentu kopijas
Pieteikumam pievieno nepieciešamo dokumentu kopijas pdf formātā:
pases vai personas apliecības kopiju;
vidējo izglītību apliecinošu dokumentu (atestāta un sekmju izraksta) kopijas;
vispārējās vidējās izglītības sertifikāta ar vērtējumiem centralizētajos eksāmenos kopiju;
elektroniskā maksājuma uzdevumu par veikto reflektanta reģistrācijas maksu pdf., jpg.vai doc. formātā.
➌
Iepriekš sagatavo un pievieno elektroniskajam pieteikumam ieskatu savā radošajā darbībā
Bakalaura studiju programmas “Laikmetīgās dejas māksla” reflektants pieteikumam pievieno:
motivācijas vēstuli pdf., jpg vai word formātā, kurā pamatota studiju programmas izvēle;
radošo CV (radošās darbības aprakstu) pdf., jpg .vai word formātā.
Reflektants var iesniegt pieteikumu studijām un reģistrēties konkursam ne vairāk kā trīs bakalaura studiju programmās, apakšprogrammās vai specializācijās (studiju programmā “Audiovizuālā māksla” var pieteikties konkursam tikai vienā programmas specializācijā).
Bāreņi un bērni, kuri palikuši bez abu vecāku apgādības, līdz 24 gadu vecumam, uzrādot valsts sociālās nodrošināšanas iestādes izsniegta dokumenta oriģinālu, kā arī 1.grupas invalīdi, uzrādot attiecīgu dokumentu, no reģistrācijas maksas un papildu maksas par iestājpārbaudījumiem tiek atbrīvoti.
Rekvizīti maksājuma veikšanai
Latvijas Kultūras akadēmija
Reģ. nr. 90000039164
Valsts kase TRELLV22 LV60TREL9220020000000
Maksājuma mērķis: 21359 Reģistrācijas maksa, Vārds Uzvārds, Personas kods
Konkursā tiek ņemti vērā CENTRALIZĒTO EKSĀMENU un IESTĀJPĀRBAUDĪJUMU vērtējumi
❶
Centralizēto eksāmenu vērtējumi
- Vērtējums angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmenā (vai tam pielīdzināts vērtējums);
- Vērtējums latviešu valodas centralizētajā eksāmenā (vai tam pielīdzināts vērtējums);
- Vērtējums matemātikas centralizētajā eksāmenā (vai tam pielīdzināts vērtējums).
❷
Radošais konkurss
Katrs pārbaudījums (vai tā kārta) tiek vērtēts pēc 100 punktu sistēmas, katras kārtas vērtējumam tiek piemērots koeficients 1.5. Radošajā konkursā reflektantam katrā kārtā jāsaņem ne mazāk kā 40 punktu pirms kārtas koeficienta piemērošanas, pretējā gadījumā nav iespējams piedalīties nākamajā kārtā un konkursā kopumā.
1. kārta
Dejas tehnikas. l. kārtā reflektants izpilda pedagogu izveidotas un vadītas laikmetīgās dejas un hiphopa tehnikas klases un klasiskās dejas treniņstundu. Par visām trim tehnikas klasēm reflektants saņem vienotu vērtējumu.
2. kārta
Dejas improvizācija. Reflektants piedalās pedagoga vadītā dejas improvizācijas klasē, improvizē par uzdotu tēmu dotajā improvizācijas struktūrā.
3. kārta
Dejas kompozīcija divās daļās. 1. daļā reflektants uz vietas sagatavo priekšnesumu (uzdevumu dod un izpildītājus nosaka pedagogs). 2. daļā reflektants izveido un prezentē savu solo priekšnesumu (uzdevumu dod pedagogs). Par abām kompozīcijas pārbaudījuma daļām reflektants saņem vienotu vērtējumu.
4. kārta
Pārrunas. Reflektants atbild uz komisijas uzdotajiem jautājumiem par kultūru, mākslu un izvēlēto specialitāti – laikmetīgo deju –vēstures un tagadnes diskursā, kā arī par savu motivāciju studēt šo specializāciju un līdzšinējo radošo pieredzi.
Skatuves mākslas katedra
Programmas vadītāja: prof. Olga Žitluhina, zitluhina@gmail.com
Uzzini visu par studijām!
info@lka.edu.lv, 67114807
Horeogrāfe, dejotāja, dejas pedagoģe. Latvijas Nacionālās operas baleta soliste (1971–1994), baleta pedagoģe – repetitore (1993 - 2015), RHV klasiskās dejas pedagoģe (1993- 1998), V. Gončarenko kamerbaleta soliste (1990–1992). Kopš 1994. gada docētāja Latvijas Kultūras akadēmijā.
Pilnais apraksts
Dr.philol., Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs un docētājs Akadēmijā kopš 1992. gada. Literatūras vēsturnieks R. Briedis ir vairāku grāmatu autors: “Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā” (2010), “Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005” (1–2, 2006), ko Guntis Berelis raksturojis kā “interesantāku lasāmvielu nekā aizraujošu detektīvu”.
Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.
Pilnais apraksts
Mg. art., horeogrāfe, dejotāja, docētāja R. Galkina ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2003. gada, pasniedz Feldenkraisa metodi RPIVA un Moderno deju un laikmetīgo deju J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (2004-2013). Aktīvi darbojas Latvijas laikmetīgās dejas jomā kopš 1996. gada.
Pilnais apraksts
Profesore Rūta Muktupāvela kopš 1999. gada Akadēmijā lasa lekcijas kultūras teorijā un kultūrantropoloģijā, kā arī no 2007. gada darbojas Akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrā kā vadošā pētniece.
Pilnais apraksts
Aktiermeistarības lektore Anita Sproģe kopš 2007. gada. Akadēmijā docē aktiera meistarības kursu īpaši filmu mākslu studējošajiem un studējošajiem, kuriem aktiermeistarība nav pamatizvēles kurss.
Pilnais apraksts
Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.
Pilnais apraksts
Mg. art., horeogrāfe, dejotāja, docētāja Ilze Zīriņa ir Latvijas Kultūras akadēmijas lektore kopš 2021. gada (vieslektore 2007 - 2020), kur vada dejas improvizāciju un kontaktimprovizāciju.
Vadījusi laikmetīgās dejas tehniku gan LKA Latvijas Kultūras koledžā (2002-2019), gan J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (2001 -2003), gan RPIVA (1998-2001). Kā mācībspēks, piedalījusies starptautiskos izglītības projektos Horvātijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Slovēnijā, Somijā, Turcijā un Latvijā.
Mg.art., horeogrāfe, dejotāja, Kultūras akadēmijas bakalaura studiju programmas “Laikmetīgās dejas māksla” vadītāja, „Olgas Žitluhinas dejas kompānija” mākslinieciskā vadītāja, Starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla „LAIKS DEJOT” - mākslinieciskā direktore.
Horeogrāfe izrādēm: poētiskās dejas traģēdija „Viens un Divi” (2014) „Daiļslidošana” (2013) „Breikeri arī runā” (2013), „Ārā” (2013), rokoperai „Lāčplēsis” (2013), „Pie bagātās kundzes” (2013) „Saules taka” (2013), „Mazāk domāsi, ātrāk skriesi” (2012, „Ursus maritimus” (2011), „Divpadsmitā nakts” (2010), „Aplam” (2010) un daudzām citām.