Uzņemšana 2021. gadā
Pilna laika studijas
Budžeta un maksas studiju vietu skaits |
| » | Tiks precizēts | |
|---|---|---|---|---|
Studiju maksa gadā |
| » | Tiks precizēti | |
Studiju ilgums |
| » | 3 gadi (6 semestri) | |
Studiju valoda |
| » | Latviešu | |
Iegūstamais grāds |
| » | Humanitāro zinātņu bakalaurs laikmetīgās dejas mākslā | |
Studiju norises vieta |
| » | Rīga, Ludzas iela 24 | |
| Specializācijas prakse | » | 80 stundu prakse | ||
Starptautiskās mobilitātes iespējas |
| » | Studijas, prakse un absolventu prakse | |
| Programmas vadītāja | » | prof. Olga Žitluhina |
PROGRAMMAS MĒRĶIS
Sagatavot teorētiski un praktiski izglītotus, patstāvīgi un radoši domāt un strādāt spējīgus mākslas zinātņu bakalaurus – laikmetīgās dejas māksliniekus (horeogrāfus, dejotājus, pētniekus), kas būtu konkurētspējīgi dejas mākslas profesionālajā vidē Latvijā un ārvalstīs, kā arī motivēti profesionālai attīstībai, tālākizglītībai, radošai un zinātniski pētnieciskai darbībai.
PROGRAMMAS APRAKSTS
Studiju procesā studējošajiem tiek sniegta vispārēja humanitārā izglītība, integrētas teorētiskas un praktiskas zināšanas laikmetīgās dejas disciplīnās, kā arī ķermeņa un kustības izziņas teorijās, metodikās, tehnikās laikmetīgās dejas diskursā, Studējošie gūst zināšanas literatūras, mākslas, mūzikas, filozofijas vēsturē un teorijā, psiholoģijā, kā arī apgūst studiju kursus, kas sniedz integrētas teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas dejas nozarē: Laikmetīgās dejas kompozīcija un horeogrāfija, Laikmetīgās dejas tehnikas teorija, metodika un vēsture, Improvizācija un kontaktimprovizācija, Klasiskās dejas teorija, metodika un vēsture, Klasiskās modernās dejas teorija, metodika un vēsture, Funkcionālā anatomija, Feldenkraisa metode, Aktiera meistarība un režija, Ķermeņa un kustības izziņas teorijās, metodikās un tehnikās (joga, tai-dzi, aikido) u.c.
Līdzās Akadēmijas docētājiem ar studējošajiem strādā pedagogi no dažādām pasaules valstīm (laikmetīgās dejas tehnikas, improvizācija, kontaktimprovizācija, kompozīcija u.c.). Studējošajiem ir iespēja piedalīties starptautiskos radošos un izglītojošos projektos, Latvijā notiekošajos laikmetīgās dejas notikumos, kā arī starptautiskos festivālos. Programmas ietvaros studējošajiem specializācijas prakse tiek organizēta profesionālā vidē, sadarbībā ar dejas kompānijām, teātriem, koncertorganizācijām, mācību iestādēm u.c.
Lai sekmīgi iestātos un studētu apakšprogrammā, studentiem nepieciešama vidējā izglītība, interese un priekšstats par Latvijas un pasaules kultūru, it īpaši dejas mākslu, iepriekšēja sagatavotība dejas mākslā, spēja radoši strādāt, labas latviešu un svešvalodu zināšanas, kā arī fiziskai slodzei atbilstošs veselības stāvoklis.
PROGRAMMAS ABSOLVENTI spēs: veikt radošu, profesionālu, māksliniecisku, inovatīvu un pētniecisku darbību laikmetīgās dejas mākslā, kā arī sadarboties ar citu mākslu pārstāvjiem; formulēt un analizēt informāciju, problēmas un risinājumus humanitāro zinātņu un mākslas nozarē; argumentēti diskutēt par laikmetīgās dejas jomu; profesionāli pieņemt lēmumus, rast radošus risinājumus un darboties gan individuāli, gan komandā; izprast dejas mākslas profesionālo ētiku; izvērtēt savas profesionālās un radošās darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību;
PROGRAMMA NODROŠINApadziļinātu izpratni par laikmetīgās dejas mākslu, tās radošu, māksliniecisku, teorētisku un pētniecisku apguvi, studējošā analītisko spēju, radošo un praktisko iemaņu izkopšanu, spēju radoši izmantot iegūtās zināšanas humanitārajās zinātnēs un mākslās, kā arī iemaņas darboties citu mākslas jomu kontekstā.
PRAKSE
LDM specializācijas prakse nostiprina studiju programmā apgūtās specifiskās zināšanas, prasmes un iemaņas, kas saistītas ar laikmetīgo deju un skatuves mākslu. Prakse var tikt realizēta kā: horeogrāfijas veidošana dejas, teātra, dzejas izrādēm, koncertuzvedumiem u.tml., dalība kā dejotājam dejas, teātra, koncertuzvedumos u.tml., asistēšana horeogrāfiem, režisoriem vai dejas pasākumu veidotājiem, dejas klašu, nodarbību, mēģinājumu vadīšana, citu studiju programmai atbilstošu praktisko darbību kopums, ko ar studiju programmas direktora lēmumu atzīst par specializācijas praksi.
Kultūras teorija, humanitāro un mākslas zinātņu teorētiskie pamati
Kultūras un mākslas izpratnes pamatprincipi – Kultūras semiotika – Pasaules mākslinieciskā kultūra
Mākslas zinātņu pamatnostādnes, principi, struktūra un metodoloģija
Laikmetīgās dejas tehnika, teorija, metodika un vēsture - Klasiskās dejas tehnika, teorija, metodika un vēsture - Klasiskās modernās dejas tehnika, teorija, metodika un vēsture
Mākslas
Pasaules mūzikas vēsture un teorija - Pasaules teātra vēsture un teorija - Latviešu literatūras vēsture - Latviešu teātra vēsture
Integrētas teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas dejas nozarē
Laikmetīgās dejas kompozīcija un horeogrāfija - Improvizācija un kontaktimprovizācija – Feldenkraisa metode - Funkcionālā anatomija – Jogas, čeņ taiczi cjuaņ, aikido apmācības ievadkurss - Personības psiholoģija - Aktiermeistarība un režijas pamati
Organizatorisko un komunikācijas prasmju pilnveide
Svešvalodas - Tiesību pamati – Specializācijas prakse
Radošā darba prasmju pilnveide
Kursa darbs – bakalaura darbs
Uzņemšanas noteikumi BAKALAURA studiju programmās (tiks precizēti)
PIRMS PIESAKIES STUDIJĀM, IZLASI, KĀDA VEIDA DOKUMENTI IR JĀPIEVIENO PIETEIKUMAM
Reflektants var pieteikties konkursam ne vairāk kā trīs bakalaura studiju programmās, apakšprogrammās vai specializācijās (studiju programmā “Audiovizuālā māksla” var pieteikties konkursam tikai vienā programmas specializācijā). Jāņem vērā, ka programmu iestājpārbaudījumu norises laiki pārklājas!
Piesakoties studijām, reflektantam vietnē uznemsana.lka.edu.lv jāaugšupielādē šādu dokumentu kopijas pdf, jpg vai doc. formātos (dokumentu oriģināli būs jāuzrāda līgumu slēgšanas brīdī!)
✔ pases vai ID kartes elektroniskā kopija;
✔ vidējo izglītību apliecinoša dokumenta (atestāta un sekmju izraksta) kopija;
✔ vispārējās vidējās izglītības sertifikāta ar vērtējumiem centralizētajos eksāmenos kopija;
✔ var pievienot citus dokumentus (kopijas), kas saistīti ar izvēlēto studiju programmu.
✔ maksājuma izdruka par veikto reflektanta reģistrācijas maksu pdf, jpg vai doc. formātā (par to, cik liela ir reģistrācijas maksa un kā var veikt pārskaitījumu, lasi nākamajā atvērumā REFLEKTANTA REĢISTRĀCIJAS MAKSA ▸)
✔ Ja reflektants iepriekšējo izglītību ieguvis ārvalstīs, reflektants pieteikumam pievieno Latvijas Akadēmiskās informācijas centra ekspertīzes atzinumu.
✔ Ja kādā no iesniegtajiem dokumentiem ir cits personas uzvārds (vārds) vai personas kods nekā personas pasē vai personas apliecībā, tad jāpievieno dokuments, kas apliecina uzvārda (vārda) vai personas koda maiņu.
✔ Reflektanti, kuri nav kārtojuši latviešu valodas, svešvalodas (angļu, vācu vai franču valodā) vai matemātikas centralizēto eksāmenu, reflektanta pieteikumam pievieno iesniegumu par pārbaudījuma kārtošanu vai pielīdzināšanu saskaņā “Uzņemšanas noteikumi akadēmiskajās bakalaura studiju programmās Latvijas Kultūras akadēmijā 2020. gadā” punktiem 3.5., 3.6., 3.7.
+ tikai LAIKMETĪGĀS DEJAS MĀKSLAS programmas reflektantiem pieteikumam jāpievieno:
✔ motivācijas vēstule, kurā pamatota studiju programmas izvēle;
✔ radošais CV (radošās darbības apraksts);
Pēc pieteikuma reģistrēšanas reflektantam uz pieteikuma anketā norādīto e-pastu vienas darba dienas laikā tiks nosūtīta reģistrācijas apstiprinājuma ziņa un pieejas dati studiju informatīvajai sistēmai LAIS, kur pieejama aktuālā informācija par konkursa norisi.
Lūdzam pārbaudīt e-pastu vai apstiprinājums saņemts. Neskaidrību gadījumā rakstīt: studijas@lka.edu.lv.
|
Reģistrācijas maksu var samaksāt ar pārskaitījumu (bankā vai internetbankā)
Bāreņi un bērni, kuri palikuši bez abu vecāku apgādības, līdz 24 gadu vecumam, uzrādot valsts sociālās nodrošināšanas iestādes izsniegta dokumenta oriģinālu, kā arī 1.grupas invalīdi, uzrādot attiecīgu dokumentu, no reģistrācijas maksas un papildu maksas atbrīvoti.
Reģistrācijas maksa par dokumentu iesniegšanu netiek atmaksāta.
Pretendējot uz studiju vietu akadēmiskajā bakalaura studiju programmā “Laikmetīgās dejas māksla”, tiek ņemti vērā reflektanta CENTRALIZĒTO EKSĀMENU un RADOŠĀ KONKURSA vērtējumi.
CENTRALIZĒTO EKSĀMENU VĒRTĒJUMI
1. Vērtējums angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmenā (vai tam pielīdzināts vērtējums);
2. Vērtējums latviešu valodas centralizētajā eksāmenā (vai tam pielīdzināts vērtējums);
3. Vērtējums matemātikas centralizētajā eksāmenā (vai tam pielīdzināts vērtējums).
RADOŠAIS KONKURSS
“Radošais konkurss” ir obligāts iestājpārbaudījums reflektantiem, kuri pretendē uz studiju vietu akadēmiskajā bakalaura studiju programmā “Laikmetīgās dejas māksla”.
Iestājpārbaudījums plānots klātienē LKA galvenājā ēkā (Ludzas iela 24).
💬 IEPAZĪSTIES AR LKA KLĀTIENES IESTĀJPĀRBAUDĪJUMU TEHNISKO NORISI UN EPIDEMIOLOĢISKĀS DROŠĪBAS PRASĪBU NOTEIKUMIEM
“Radošais konkurss” notiek četrās kārtās. Katra no kārtām tiek vērtēta pēc 100 punktu sistēmas. Radošā konkursa katrā kārtā reflektantam jāsaņem ne mazāk kā 40 punktu, pretējā gadījumā nav iespējams piedalīties nākamajā kārtā un konkursā kopumā.
Konkursa kopsavilkumā radošā konkursa katras kārtas vērtējumam tiek piemērots koeficients 1.5.
1.kārta. Dejas tehnikas.
Reflektants izpilda pedagogu izveidotas un vadītas laikmetīgās dejas un hiphopa tehnikas klases un klasiskās dejas treniņstundu. Par visām trim tehnikas klasēm reflektants saņem vienotu vērtējumu.
2.kārta. Dejas improvizācija.
Reflektants piedalās pedagoga vadītā dejas improvizācijas klasē, improvizē par uzdotu tēmu dotajā improvizācijas struktūrā.
3. kārta. Dejas kompozīcija divās daļās.
1. daļā reflektants uz vietas sagatavo priekšnesumu (uzdevumu dod un izpildītājus nosaka pedagogs).
2. daļā reflektants izveido un prezentē savu solo priekšnesumu (uzdevumu dod pedagogs). Par abām kompozīcijas pārbaudījuma daļām reflektants saņem vienotu vērtējumu.
4. kārta. Pārrunas. Reflektants atbild uz komisijas uzdotajiem jautājumiem par kultūru, mākslu un izvēlēto specialitāti – laikmetīgo deju – vēstures un tagadnes diskursā, kā arī par savu motivāciju studēt šo specializāciju un līdzšinējo radošo pieredzi.
TESTS ANGĻU (VAI VĀCU, VAI FRANČU) VALODAS ZINĀŠANU PĀRBAUDEI
Tests angļu (vai vācu, vai franču) valodas zināšanu pārbaudei” ir obligāts iestājpārbaudījums reflektantiem, kuri nav kārtojuši centralizēto eksāmenu svešvalodā (angļu, vācu vai franču valodā) un pretendē uz studiju vietu akadēmiskajās bakalaura studiju programmās.
Iestājpārbaudījums plānots klātienē LKA galvenajā ēkā (Ludzas iela 24).
💬 IEPAZĪSTIES AR LKA KLĀTIENES IESTĀJPĀRBAUDĪJUMU TEHNISKO NORISI UN EPIDEMIOLOĢISKĀS DROŠĪBAS PRASĪBU NOTEIKUMIEM
Pārbaudījuma ilgums – 2 stundas.
Iestājpārbaudījuma mērķis ir pārbaudīt reflektantu vispārējo kompetenci attiecīgajā svešvalodā – lasīšanas izpratni, vārdu krājumu, valodas struktūru lietošanu, rakstīšanas prasmes.
Iestājpārbaudījuma grūtības pakāpe atbilst Eiropas Padomes apstiprinātā „Vienotā valodu zināšanu ietvara” B2 līmenim.
Iestājpārbaudījumā visas reflektantu svešvalodas prasmes tiek vērtētas integrēti ar vienu vērtējumu 100 punktu sistēmā.
ⓘ KOEFICIENTS (punktu skaits x koeficients = iegūtais vērtējums)Piemērs: Ja norādīts, ka domraksta vērtējumam tiek piemērots koeficients 2 un šajā pārbaudījumā saņem 70 punktus no 100 iespējamiem, kopumā tie ir 140 punktiSākotnēji LAIS sistēmā būs redzami rezultāti bez koeficienta. Koeficients parādās rezultātu apstiprināšanas brīdī, kad tiek saskaitīti kopā centralizētie eksāmeni, iestājpārbaudījuma rezultāti un koeficients, ja tāds tiek piemērots. Rezultātu paziņošanas datumus var skatīt tālākajā atvērumā UZŅEMŠANAS REZULTĀTI ▸
|
Skatuves mākslas katedra
Programmas vadītāja: prof. Olga Žitluhina, zitluhina@gmail.com
☎ 67114807
✉ uznemsana@lka.edu.lv
Horeogrāfe, dejotāja, dejas pedagoģe. Latvijas Nacionālās operas baleta soliste (1971–1994), baleta pedagoģe – repetitore (1993 - 2015), RHV klasiskās dejas pedagoģe (1993- 1998), V. Gončarenko kamerbaleta soliste (1990–1992). Kopš 1994. gada docētāja Latvijas Kultūras akadēmijā.
Pilnais apraksts
Dr.philol., Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs un docētājs Akadēmijā kopš 1992. gada. Literatūras vēsturnieks R. Briedis ir vairāku grāmatu autors: “Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā” (2010), “Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005” (1–2, 2006), ko Guntis Berelis raksturojis kā “interesantāku lasāmvielu nekā aizraujošu detektīvu”.
Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.
Pilnais apraksts
Mg. art., horeogrāfe, dejotāja, docētāja R. Galkina ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2003. gada, pasniedz Feldenkraisa metodi RPIVA un Moderno deju un laikmetīgo deju J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (2004-2013). Aktīvi darbojas Latvijas laikmetīgās dejas jomā kopš 1996. gada.
Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela, Ph.D. kultūras teorijā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, LKA rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), Latvijas Augstskolu profesoru valdes priekšsēdētāja vietniece, vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju kultūras teorijas, etnoloģijas un folkloristikas jomā autore.
Pilnais apraksts
Aktiermeistarības lektore Anita Sproģe kopš 2007. gada. Akadēmijā docē aktiera meistarības kursu īpaši filmu mākslu studējošajiem un studējošajiem, kuriem aktiermeistarība nav pamatizvēles kurss.
Pilnais apraksts
Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.
Pilnais apraksts
Mg. art., horeogrāfe, dejotāja, docētāja Ilze Zīriņa ir Latvijas Kultūras akadēmijas lektore kopš 2021. gada (vieslektore 2007 - 2020), kur vada dejas improvizāciju un kontaktimprovizāciju.
Vadījusi laikmetīgās dejas tehniku gan LKA Latvijas Kultūras koledžā (2002-2019), gan J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (2001 -2003), gan RPIVA (1998-2001). Kā mācībspēks, piedalījusies starptautiskos izglītības projektos Horvātijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Slovēnijā, Somijā, Turcijā un Latvijā.
Mg.art., horeogrāfe, dejotāja, Kultūras akadēmijas bakalaura studiju programmas “Laikmetīgās dejas māksla” vadītāja, „Olgas Žitluhinas dejas kompānija” mākslinieciskā vadītāja, Starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla „LAIKS DEJOT” - mākslinieciskā direktore.
Horeogrāfe izrādēm: poētiskās dejas traģēdija „Viens un Divi” (2014) „Daiļslidošana” (2013) „Breikeri arī runā” (2013), „Ārā” (2013), rokoperai „Lāčplēsis” (2013), „Pie bagātās kundzes” (2013) „Saules taka” (2013), „Mazāk domāsi, ātrāk skriesi” (2012, „Ursus maritimus” (2011), „Divpadsmitā nakts” (2010), „Aplam” (2010) un daudzām citām.