Uzņemšana 2018. gadā
Pilna laika studijas
Budžeta (9) un maksas studiju vietas
Studiju maksa: 1900,- EUR gadā
Studiju ilgums: 3 gadi (6 semestri)
Iegūstamais grāds: Humanitāro zinātņu bakalaurs laikmetīgās dejas mākslā
PROGRAMMAS MĒRĶIS
Sagatavot teorētiski un praktiski izglītotus, patstāvīgi un radoši domāt un strādāt spējīgus mākslas zinātņu bakalaurus – laikmetīgās dejas māksliniekus (horeogrāfus, dejotājus, pētniekus), kas būtu konkurētspējīgi dejas mākslas profesionālajā vidē Latvijā un ārvalstīs, kā arī motivēti profesionālai attīstībai, tālākizglītībai, radošai un zinātniski pētnieciskai darbībai.
PROGRAMMAS APRAKSTS
Studiju procesā studējošajiem tiek sniegta vispārēja humanitārā izglītība, integrētas teorētiskas un praktiskas zināšanas laikmetīgās dejas disciplīnās, kā arī ķermeņa un kustības izziņas teorijās, metodikās, tehnikās laikmetīgās dejas diskursā, Studējošie gūst zināšanas literatūras, mākslas, mūzikas, filozofijas vēsturē un teorijā, psiholoģijā, kā arī apgūst studiju kursus, kas sniedz integrētas teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas dejas nozarē: Laikmetīgās dejas kompozīcija un horeogrāfija, Laikmetīgās dejas tehnikas teorija, metodika un vēsture, Improvizācija un kontaktimprovizācija, Klasiskās dejas teorija, metodika un vēsture, Klasiskās modernās dejas teorija, metodika un vēsture, Funkcionālā anatomija, Feldenkraisa metode, Aktiera meistarība un režija, Ķermeņa un kustības izziņas teorijās, metodikās un tehnikās (joga, tai-dzi, aikido) u.c.
Līdzās Akadēmijas docētājiem ar studējošajiem strādā pedagogi no dažādām pasaules valstīm (laikmetīgās dejas tehnikas, improvizācija, kontaktimprovizācija, kompozīcija u.c.). Studējošajiem ir iespēja piedalīties starptautiskos radošos un izglītojošos projektos, Latvijā notiekošajos laikmetīgās dejas notikumos, kā arī starptautiskos festivālos. Programmas ietvaros studējošajiem specializācijas prakse tiek organizēta profesionālā vidē, sadarbībā ar dejas kompānijām, teātriem, koncertorganizācijām, mācību iestādēm u.c.
Lai sekmīgi iestātos un studētu apakšprogrammā, studentiem nepieciešama vidējā izglītība, interese un priekšstats par Latvijas un pasaules kultūru, it īpaši dejas mākslu, iepriekšēja sagatavotība dejas mākslā, spēja radoši strādāt, labas latviešu un svešvalodu zināšanas, kā arī fiziskai slodzei atbilstošs veselības stāvoklis.
PROGRAMMAS ABSOLVENTI spēs: veikt radošu, profesionālu, māksliniecisku, inovatīvu un pētniecisku darbību laikmetīgās dejas mākslā, kā arī sadarboties ar citu mākslu pārstāvjiem; formulēt un analizēt informāciju, problēmas un risinājumus humanitāro zinātņu un mākslas nozarē; argumentēti diskutēt par laikmetīgās dejas jomu; profesionāli pieņemt lēmumus, rast radošus risinājumus un darboties gan individuāli, gan komandā; izprast dejas mākslas profesionālo ētiku; izvērtēt savas profesionālās un radošās darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību;
PROGRAMMA NODROŠINA padziļinātu izpratni par laikmetīgās dejas mākslu, tās radošu, māksliniecisku, teorētisku un pētniecisku apguvi, studējošā analītisko spēju, radošo un praktisko iemaņu izkopšanu, spēju radoši izmantot iegūtās zināšanas humanitārajās zinātnēs un mākslās, kā arī iemaņas darboties citu mākslas jomu kontekstā.
PRAKSE
LDM specializācijas prakse nostiprina studiju programmā apgūtās specifiskās zināšanas, prasmes un iemaņas, kas saistītas ar laikmetīgo deju un skatuves mākslu. Prakse var tikt realizēta kā: horeogrāfijas veidošana dejas, teātra, dzejas izrādēm, koncertuzvedumiem u.tml., dalība kā dejotājam dejas, teātra, koncertuzvedumos u.tml., asistēšana horeogrāfiem, režisoriem vai dejas pasākumu veidotājiem, dejas klašu, nodarbību, mēģinājumu vadīšana, citu studiju programmai atbilstošu praktisko darbību kopums, ko ar studiju programmas direktora lēmumu atzīst par specializācijas praksi.
2018. gada 26.jūnijā - 3.jūlijā
Reflektantam jāierodas personīgi Latvijas Kultūras akadēmijā ( Ludzas ielā 24) aizpildīt pieteikumu studijām, kam pievieno:
1) pases vai personas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);
2) vidējo izglītību apliecinoša dokumenta (atestāta) kopiju (uzrādot oriģinālu);
3) vispārējo vidējo izglītības sertifikātu ar vērtējumu angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmenā, latviešu valodas (līdz 2011. gadam – latviešu valodas un literatūras) centralizētajā eksāmenā kopiju (uzrādot oriģinālu);
4) divas fotokartītes (3x4 cm);
5) maksājuma izdruku par veikto reflektanta reģistrācijas maksu 20,00 EUR.
2018. gada 4.-6.jūlijā
1. Konkursā tiek ņemti vērā centralizēto eksāmenu un iestājpārbaudījumu vērtējumi:
- vērtējums angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmenā;
- vērtējums latviešu valodas centralizētajā eksāmenā (līdz 2011. gadam – latviešu valodas un literatūras centralizētajā eksāmenā);
2. Radošais eksāmens (trijās kārtās). Katra no kārtām tiek vērtēta kā patstāvīgs pārbaudījums pēc 100 punktu sistēmas. Lai turpinātu pārbaudījumus, reflektantam katrā radošā eksāmena kārtā jāsaņem ne mazāk kā 40 punktu. Ja punktu skaits ir mazāks, reflektants zaudē iespēju piedalīties nākamajā kārtā.
1. kārta. Radošais eksāmens – laikmetīgās dejas un klasiskās dejas tehnika
Reflektants izpilda pedagoga izveidotu un vadītu laikmetīgās dejas tehnikas klasi un klasiskās dejas treniņstundu.
Radošā konkursa 1. kārtas vērtēšanas kritēriji:
Spēja uztvert un izpildīt pedagoga doto dejas materiālu, kustību koordinācija, kustību izjūta. Mākslinieciskais un fiziskais potenciāls. Muzikalitāte, ritma izjūta.
2. kārta. Radošais eksāmens – dejas improvizācija
Reflektants piedalās pedagoga vadītā dejas improvizācijas klasē, improvizē par uzdotu tēmu dotajā improvizācijas struktūrā.
Radošā konkursa 2. kārtas vērtēšanas kritēriji:
Improvizācijas spējas, kustību koordinācija. Ritma, telpas, laika izjūta, grupas, partnera izjūta. Mākslinieciskais un fiziskais potenciāls.
3. kārta. Radošais eksāmens – kompozīcija un kolokvijs
1. daļa. Reflektants uz vietas sagatavo priekšnesumu (uzdevumu dod, un izpildītājus nosaka pedagogs).
2. daļa. Solo priekšnesums un kolokvijs. Reflektants izveido un prezentē savu solo priekšnesumu (uzdevumu dod pedagogs). Kolokvijā reflektants atbild uz komisijas uzdotajiem jautājumiem par kultūru, mākslu un izvēlēto specialitāti – laikmetīgo deju. Jāspēj motivēt vēlmi mācīties konkrētajā apakšprogrammā.
Radošā konkursa 3. kārtas vērtēšanas kritēriji:
Radošā iztēle, oriģinalitāte, mākslinieciskais potenciāls. Spēja praktiski realizēt savu radošo ieceri (dejas priekšnesumu), solo priekšnesuma izpildījuma mākslinieciskā un fiziskā kvalitāte.
Prasme strādāt individuāli un ar dejotājiem, spēja organizēt, sadarboties grupā, aktivitāte.
Kolokvijs: Reflektanta priekšstati, pieredze, zināšanas dejas jomā un spēja reflektēt par vispārīgiem kultūras un mākslas jautājumiem.
Programmas vadītāja: prof. Olga Žitluhina, zitluhina@gmail.com
Plašāka informācija par studijām: info@lka.edu.lv, 67114807
Kultūras teorija, humanitāro un mākslas zinātņu teorētiskie pamati
Kultūras un mākslas izpratnes pamatprincipi – Kultūras semiotika – Pasaules mākslinieciskā kultūra
Mākslas zinātņu pamatnostādnes, principi, struktūra un metodoloģija
Laikmetīgās dejas tehnika, teorija, metodika un vēsture - Klasiskās dejas tehnika, teorija, metodika un vēsture - Klasiskās modernās dejas tehnika, teorija, metodika un vēsture
Mākslas
Pasaules mūzikas vēsture un teorija - Pasaules teātra vēsture un teorija - - Latviešu literatūras vēsture - Latviešu teātra vēsture
Integrētas teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas dejas nozarē
Laikmetīgās dejas kompozīcija un horeogrāfija - Improvizācija un kontaktimprovizācija – Feldenkraisa metode - Funkcionālā anatomija – Jogas, čeņ taiczi cjuaņ, aikido apmācības ievadkurss - Personības psiholoģija - Aktiermeistarība un režijas pamati
Organizatorisko un komunikācijas prasmju pilnveide
Svešvalodas - Tiesību pamati – Specializācijas prakse
Radošā darba prasmju pilnveide
Kursa darbs – bakalaura darbs
Horeogrāfe, dejotāja, dejas pedagoģe. Latvijas Nacionālās operas baleta soliste (1971–1994), baleta pedagoģe – repetitore (no 1993. gada), V. Gončarenko kamerbaleta soliste (1990–1992). Kopš 1994. gada docētāja Latvijas Kultūras akadēmijā.
Dr.philol., Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs un docētājs Akadēmijā kopš 1992. gada. Literatūras vēsturnieks R. Briedis ir vairāku grāmatu autors: “Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā” (2010), “Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005” (1–2, 2006), ko Guntis Berelis raksturojis kā “interesantāku lasāmvielu nekā aizraujošu detektīvu”.
Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.
Pilnais apraksts
Mg. art., horeogrāfe, dejotāja, docētāja R. Galkina ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2003. gada, pasniedz Feldenkraisa metodi RPIVA un Moderno deju un laikmetīgo deju J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (2004-2013). Aktīvi darbojas Latvijas laikmetīgās dejas jomā kopš 1996. gada.
Pilnais apraksts
Profesore Rūta Muktupāvela kopš 1999. gada Akadēmijā lasa lekcijas kultūras teorijā un kultūrantropoloģijā, kā arī no 2007. gada darbojas Akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrā kā vadošā pētniece.
Pilnais apraksts
Aktiermeistarības lektore Anita Sproģe kopš 2007. gada. Akadēmijā docē aktiera meistarības kursu īpaši filmu mākslu studējošajiem un studējošajiem, kuriem aktiermeistarība nav pamatizvēles kurss.
Pilnais apraksts
Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.
Pilnais apraksts
Mg.art., horeogrāfe, dejotāja, Kultūras akadēmijas bakalaura studiju programmas “Laikmetīgās dejas māksla” vadītāja, „Olgas Žitluhinas dejas kompānija” mākslinieciskā vadītāja, Starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla „LAIKS DEJOT” - mākslinieciskā direktore.
Horeogrāfe izrādēm: poētiskās dejas traģēdija „Viens un Divi” (2014) „Daiļslidošana” (2013) „Breikeri arī runā” (2013), „Ārā” (2013), rokoperai „Lāčplēsis” (2013), „Pie bagātās kundzes” (2013) „Saules taka” (2013), „Mazāk domāsi, ātrāk skriesi” (2012, „Ursus maritimus” (2011), „Divpadsmitā nakts” (2010), „Aplam” (2010) un daudzām citām.