Nākamā uzņemšana: tiks precizēta
Pilna laika studijas
- Budžeta un maksas studiju vietas
- Studiju ilgums: 3 gadi (6 semestri)
- Studiju valoda: latviešu
- Iegūstamais grāds: humanitāro zinātņu bakalaurs laikmetīgās dejas mākslā
- Studiju norises vieta: Rīga, Ludzas iela 24
- Specializācijas prakse: 80 stundu prakse
- Starptautiskās mobilitātes iespējas: Studijas, prakse un absolventu prakse ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību stipendijas un piedalīties vasaras skolāsā
- Programmas vadītāja: prof. Olga Žitluhina
PROGRAMMAS MĒRĶIS
Sagatavot teorētiski un praktiski izglītotus, patstāvīgi un radoši domāt un strādāt spējīgus mākslas zinātņu bakalaurus – laikmetīgās dejas māksliniekus (horeogrāfus, dejotājus, pētniekus), kas būtu konkurētspējīgi dejas mākslas profesionālajā vidē Latvijā un ārvalstīs, kā arī motivēti profesionālai attīstībai, tālākizglītībai, radošai un zinātniski pētnieciskai darbībai.
PROGRAMMAS APRAKSTS
Studiju procesā studējošajiem tiek sniegta vispārēja humanitārā izglītība, integrētas teorētiskas un praktiskas zināšanas laikmetīgās dejas disciplīnās, kā arī ķermeņa un kustības izziņas teorijās, metodikās, tehnikās laikmetīgās dejas diskursā, Studējošie gūst zināšanas literatūras, mākslas, mūzikas, filozofijas vēsturē un teorijā, psiholoģijā, kā arī apgūst studiju kursus, kas sniedz integrētas teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas dejas nozarē: Laikmetīgās dejas kompozīcija un horeogrāfija, Laikmetīgās dejas tehnikas teorija, metodika un vēsture, Improvizācija un kontaktimprovizācija, Klasiskās dejas teorija, metodika un vēsture, Klasiskās modernās dejas teorija, metodika un vēsture, Funkcionālā anatomija, Feldenkraisa metode, Aktiera meistarība un režija, Ķermeņa un kustības izziņas teorijās, metodikās un tehnikās (joga, tai-dzi, aikido) u.c.
Līdzās Akadēmijas docētājiem ar studējošajiem strādā pedagogi no dažādām pasaules valstīm (laikmetīgās dejas tehnikas, improvizācija, kontaktimprovizācija, kompozīcija u.c.). Studējošajiem ir iespēja piedalīties starptautiskos radošos un izglītojošos projektos, Latvijā notiekošajos laikmetīgās dejas notikumos, kā arī starptautiskos festivālos. Programmas ietvaros studējošajiem specializācijas prakse tiek organizēta profesionālā vidē, sadarbībā ar dejas kompānijām, teātriem, koncertorganizācijām, mācību iestādēm u.c.
Lai sekmīgi iestātos un studētu apakšprogrammā, studentiem nepieciešama vidējā izglītība, interese un priekšstats par Latvijas un pasaules kultūru, it īpaši dejas mākslu, iepriekšēja sagatavotība dejas mākslā, spēja radoši strādāt, labas latviešu un svešvalodu zināšanas, kā arī fiziskai slodzei atbilstošs veselības stāvoklis.
PROGRAMMAS ABSOLVENTI spēs: veikt radošu, profesionālu, māksliniecisku, inovatīvu un pētniecisku darbību laikmetīgās dejas mākslā, kā arī sadarboties ar citu mākslu pārstāvjiem; formulēt un analizēt informāciju, problēmas un risinājumus humanitāro zinātņu un mākslas nozarē; argumentēti diskutēt par laikmetīgās dejas jomu; profesionāli pieņemt lēmumus, rast radošus risinājumus un darboties gan individuāli, gan komandā; izprast dejas mākslas profesionālo ētiku; izvērtēt savas profesionālās un radošās darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību;
PROGRAMMA NODROŠINApadziļinātu izpratni par laikmetīgās dejas mākslu, tās radošu, māksliniecisku, teorētisku un pētniecisku apguvi, studējošā analītisko spēju, radošo un praktisko iemaņu izkopšanu, spēju radoši izmantot iegūtās zināšanas humanitārajās zinātnēs un mākslās, kā arī iemaņas darboties citu mākslas jomu kontekstā.
PRAKSE
LDM specializācijas prakse nostiprina studiju programmā apgūtās specifiskās zināšanas, prasmes un iemaņas, kas saistītas ar laikmetīgo deju un skatuves mākslu. Prakse var tikt realizēta kā: horeogrāfijas veidošana dejas, teātra, dzejas izrādēm, koncertuzvedumiem u.tml., dalība kā dejotājam dejas, teātra, koncertuzvedumos u.tml., asistēšana horeogrāfiem, režisoriem vai dejas pasākumu veidotājiem, dejas klašu, nodarbību, mēģinājumu vadīšana, citu studiju programmai atbilstošu praktisko darbību kopums, ko ar studiju programmas direktora lēmumu atzīst par specializācijas praksi.
Tiks precizēti
PIETEIKŠANĀS PROCESS
Reflektants var pieteikties konkursam ne vairāk kā trīs bakalaura studiju programmās, apakšprogrammās vai specializācijās (studiju programmā “Audiovizuālā māksla” var pieteikties konkursam tikai vienā programmas specializācijā). Jāņem vērā, ka programmu iestājpārbaudījumu norises laiki pārklājas!
IESNIEDZAMIE DOKUMENTI
Piesakoties studijām, reflektantam vietnē ➜ uznemsana.lka.edu.lv jāaugšupielādē šādu dokumentu kopijas pdf, jpg vai doc. formātos (dokumentu oriģināli būs jāuzrāda līgumu slēgšanas brīdī!)
- pase vai personas apliecība (eID abas puses)
- atestāts, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības iegūšanu;
- atestāta par vispārējās vidējās izglītības iegūšanu pielikums "sekmju izraksts";
- centralizēto eksāmenu (CE) sertifikāti (skatīt atvērumu "iestājpārbaudījumi")
- motivācijas vēstuli, kurā pamatota studiju programmas izvēle;
- radošo CV (līdzšinējās radošās darbības aprakstu);
- medicīnas izziņu par vispārējo veselības stāvokli, kā arī par spēju izturēt pastiprinātu fizisko slodzi deju programmas apguvē;
- apliecinājums par pieteikuma reģistrēšanas pakalpojuma apmaksu (reģistrācijas maksu skatīt sadaļā "Reflektanta reģistrācijas maksa").
Ja kādā no iesniegtajiem dokumentiem ir cits personas uzvārds/ vārds/ personas kods, nekā personas pasē vai personas apliecībā, tad jāpievieno tā maiņu apliecinošs dokuments.
Ja reflektants iepriekšējo izglītību ieguvis ārvalstīs (izņemot Igaunijā un Lietuvā), pieteikumam pievieno Akadēmiskās informācijas centra izziņu par to, kādam Latvijā piešķirtam izglītības dokumentam atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments.
Reflektanta reģistrācijas maksa tiks precizēta.
Rekvizīti maksājuma veikšanai
Latvijas Kultūras akadēmija
Reģ. nr. 90000039164
Konta nr: LV33UNLA0055003691131
Maksājuma mērķis: 21359 Reģistrācijas maksa, Vārds Uzvārds, Personas kods (Piemērs: 21359 Reģistrācijas maksa, Rasa Kārkliņa, 160395-12345)
Reģistrācijas maksu var samaksāt tikai ar pārskaitījumu (bankā vai internetbankā).
Studiju pieteikumam jāpievieno bankas maksājums pdf, jpg vai doc. formātā.
Bāreņi un bērni, kuri palikuši bez abu vecāku apgādības, līdz 24 gadu vecumam, uzrādot valsts sociālās nodrošināšanas iestādes izsniegta dokumenta oriģinālu, kā arī 1.grupas invalīdi, uzrādot attiecīgu dokumentu, no reģistrācijas maksas un papildu maksas atbrīvoti.
Reģistrācijas maksa par dokumentu iesniegšanu netiek atmaksāta.
UZŅEMŠANAI STUDIJU PROGRAMMĀ NEPIECIEŠAMIE CENTRALIZĒTO EKSĀMENU VĒRTĒJUMI [1]:
- CE sertifikāts matemātikā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis);
- CE sertifikāts latviešu valodā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis);
- CE sertifikāts angļu, vācu vai franču valodā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis) vai starptautiskās testēšanas institūcijas pārbaudījuma dokuments
RADOŠAIS KONKURSS (4 KĀRTĀS)
1.kārta: Dejas tehnikas.
Reflektants izpilda pedagogu izveidotas un vadītas laikmetīgās dejas un hiphopa tehnikas klases un klasiskās dejas treniņstundu. Par visām trim tehnikas klasēm reflektants saņem vienotu
vērtējumu.
2.kārta: Dejas improvizācija.
Reflektants piedalās pedagoga vadītā dejas improvizācijas klasē, improvizē par uzdotu tēmu dotajā improvizācijas struktūrā.
3.kārta: Dejas kompozīcija divās daļās.
1.daļā reflektants uz vietas sagatavo priekšnesumu (uzdevumu dod un izpildītājus nosaka pedagogs).
2.daļā reflektants izveido un prezentē savu solo priekšnesumu (uzdevumu dod pedagogs). Par abām kompozīcijas pārbaudījuma daļām reflektants saņem vienotu vērtējumu
4.kārta: Pārrunas.
Reflektants atbild uz komisijas uzdotajiem jautājumiem par kultūru, mākslu un izvēlēto specialitāti – laikmetīgo deju – vēstures un tagadnes diskursā, kā arī par savu motivāciju studēt šo specializāciju un līdzšinējo radošo pieredzi.
Par Radošā konkursa katras kārtas rezultātiem Uzņemšanas komisija individuālus komentārus nesniedz.
KONKURSA VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI
Konkursa rezultātus veido CE rezultātu kopvērtējums:
- vērtējums angļu vai vācu, vai franču valodas CE (1-100 punkti);
- vērtējums latviešu valodas CE (1-100 punkti);
- vērtējums matemātikas CE (1-100 punkti);
- iestājpārbaudījums “Radošais konkurss” 4 kārtās (1-400 punkti);
Radošā konkursa katra kārta tiek vērtēta pēc 100 punktu sistēmas. Katrā kārtā reflektantam jāsaņem ne mazāk kā 40 punktu, pretējā gadījumā nav iespējams piedalīties nākamajā kārtā un konkursā kopumā.
Konkursa kopsavilkumā radošā konkursa katras kārtas vērtējumam tiek piemērots koeficients 1.5;
[1]
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” dažādu mācību satura apguves līmeņu centralizēto eksāmenu rezultātu salīdzināšanai nosaka koeficientu.
Vispārējās vidējās izglītības ieguves centralizēto eksāmenu rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:
- optimālā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem;
- vispārīgā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem.
Studiju maksa jāieskaita Akadēmijas norēķinu kontā Līgumā par studijām noteiktajos termiņos. Studiju maksa tiek dalīta četros maksājumos:
- rudens semestrī – 1. kursa studentiem 15. augustā un 31. oktobrī;
- pavasara semestrī – 15. februārī un 15. aprīlī.
Studējošie var maksāt arī par visu semestri vai par visu studiju gadu.
Akadēmijā noteiktajā kārtībā maksājumu grafika termiņus var grozīt, sadalot kopējo studiju maksu par semestri līdz četrām daļām, papildu informācija šeit: https://lka.edu.lv/lv/akademijas-studentiem/stipendijas-un-studiju-maksajumi/studiju-maksas-atvieglojumi/
Ja Studējošais kavē noteikto studiju maksas samaksas termiņu, Akadēmijai ir tiesības piemērot Studējošajam līgumsodu (sk. Studiju līguma 5.6. p.).
Piemēram:
21351 2018/2019 2sem Maija Liepina 120191 10601
Rekvizīti
Saņēmējs: Latvijas Kultūras akadēmija,
reģ. Nr. 90000039164
AS SEB banka
SWIFT (BIC) kods: UNLALV2X
Konta Nr. LV33UNLA0055003691131
CITA NODERĪGA INFORMĀCIJA
2023.gada absolventu gadagrāmata
2022.gada absolventu gadagrāmata
2020.–2021. gada absolventu gadagrāmata
2019.gada absolventu gadagrāmata
2018.gada absolventu gadagrāmata
2017.gada absolventu gadagrāmata
2016.gada absolventu gadagrāmata
2015.gada absolventu gadagrāmata
2014.gada (skatuves un audiovizuālās mākslas) absolventu gadagrāmata
2013.gada (skatuves un audiovizuālās mākslas) absolventu gadagrāmata
2012.gada (skatuves un audiovizuālās mākslas) absolventu gadagrāmata
Skatuves mākslas katedra
Programmas vadītāja: prof. Olga Žitluhina, olga.zitluhina@lka.edu.lv
☎ 67114807
✉ uznemsana@lka.edu.lv
Horeogrāfe, dejotāja, dejas pedagoģe. Latvijas Nacionālās operas baleta soliste (1971–1994), baleta pedagoģe – repetitore (1993 - 2015), RHV klasiskās dejas pedagoģe (1993- 1998), V. Gončarenko kamerbaleta soliste (1990–1992). Kopš 1994. gada docētāja Latvijas Kultūras akadēmijā.
Pilnais apraksts
Dr.philol., Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs un docētājs Akadēmijā kopš 1992. gada. Literatūras vēsturnieks R. Briedis ir vairāku grāmatu autors: “Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā” (2010), “Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005” (1–2, 2006), ko Guntis Berelis raksturojis kā “interesantāku lasāmvielu nekā aizraujošu detektīvu”. u.c.
Pilnais apraksts
Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.
Pilnais apraksts
Mg. art., horeogrāfe, dejotāja, docētāja R. Galkina ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2003. gada, pasniedz Feldenkraisa metodi RPIVA un Moderno deju un laikmetīgo deju J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (2004-2013). Aktīvi darbojas Latvijas laikmetīgās dejas jomā kopš 1996. gada.
Pilnais apraksts
PhD Andris Hiršs pasniedz Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2015. gada. Kā viesdocētājs vada loģikas un argumentācijas lekciju kursus arī Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Nodarbojas ar pētniecību Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā, publicējot rakstus par latviešu intelektuālo vēsturi vietējos un ārzemju izdevumos.
Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela, Ph.D. kultūras teorijā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, LKA rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), Latvijas Augstskolu profesoru valdes priekšsēdētāja vietniece, vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju kultūras teorijas, etnoloģijas un folkloristikas jomā autore.
Pilnais apraksts
Aktiermeistarības lektore Anita Sproģe kopš 2007. gada. Akadēmijā docē aktiera meistarības kursu īpaši filmu mākslu studējošajiem un studējošajiem, kuriem aktiermeistarība nav pamatizvēles kurss.
Pilnais apraksts
Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.
Pilnais apraksts
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) viesprofesors, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesors Andris Vecumnieks (1964*) ir pieredzes bagāts komponists, diriģents, muzikologs. 2015. gadā LKA ieguvis doktora grādu (PhD) par mūzikas teatralitātes problēmām – promocijas darba tēma “Teatralitātes fenomens mūzikā. Jura Karlsona teātra telpa.”
Pilnais apraksts
Mg. art., horeogrāfe, dejotāja, docētāja Ilze Zīriņa ir Latvijas Kultūras akadēmijas lektore kopš 2021. gada (vieslektore 2007 - 2020), kur vada dejas improvizāciju un kontaktimprovizāciju.
Vadījusi laikmetīgās dejas tehniku gan LKA Latvijas Kultūras koledžā (2002-2019), gan J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (2001 -2003), gan RPIVA (1998-2001). Kā mācībspēks, piedalījusies starptautiskos izglītības projektos Horvātijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Slovēnijā, Somijā, Turcijā un Latvijā.
Mg.art., horeogrāfe, dejotāja, Kultūras akadēmijas bakalaura studiju programmas “Laikmetīgās dejas māksla” vadītāja, „Olgas Žitluhinas dejas kompānija” mākslinieciskā vadītāja, Starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla „LAIKS DEJOT” - mākslinieciskā direktore.
Horeogrāfe izrādēm: poētiskās dejas traģēdija „Viens un Divi” (2014) „Daiļslidošana” (2013) „Breikeri arī runā” (2013), „Ārā” (2013), rokoperai „Lāčplēsis” (2013), „Pie bagātās kundzes” (2013) „Saules taka” (2013), „Mazāk domāsi, ātrāk skriesi” (2012, „Ursus maritimus” (2011), „Divpadsmitā nakts” (2010), „Aplam” (2010) un daudzām citām.