Uzņemšana katru gadu
Pilna laika studijas
LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAS UN RĪGAS TEHNISKĀS UNIVERSITĀTES KOPĪGA BAKALAURA PROGRAMMA
- Budžeta studiju vietas: 10 (Iespējamas izmaiņas)
- Maksas studiju vietas: 40 (Iespējamas izmaiņas)
- Studiju maksa gadā: 2500 EUR
- Studiju ilgums: 3 gadi (6 semestri)
- Studiju valoda: latviešu
- Iegūstamais grāds: humanitāro zinātņu bakalaurs radošajās industrijās
- Studiju norises vietas: LKA (Rīga, Ludzas iela 24); RTU Inženierekonomikas un vadības fakultāte (Rīga, Kalnciema iela 6)
- Specializācijas prakse: 240 stundu prakse radošajās industrijās
- Starptautiskās mobilitātes iespējas: studijas, prakse un absolventu prakse ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību stipendijas un piedalīties vasaras skolās
- Programmas direktori: asoc.prof. Agnese Hermane (LKA) un prof. Deniss Ščeulovs (RTU)
- Uzņemšanas noteikumi bakalaura studijās 2023
STUDĒJOŠIE apgūst daudzpusīgas zināšanas radošo industriju jomā, kas sekmē spēju apvienot mākslas, uzņēmējdarbības un tehnoloģiju kompetences, rīkoties radoši un racionāli.
MĒRĶAUDITORIJA
Kultūrā un uzņēmējdarbībā ieinteresēti jaunieši, kuri vēlas darboties radošo industriju jomā, paši radīt sev darba vietas, veidot uzņēmumus, sekmēt kultūras organizāciju izaugsmi un radošu personu nodarbinātību, radīt inovatīvus produktus un pakalpojumus. Svarīga ir interese par uzņēmējdarbību, vēlme gūt panākumus, gatavība uzņemties risku, vēlme izmantot iespējas, radošais potenciāls un interese par globālajiem procesiem.
ABSOLVENTI spēs piedāvāt daudzpusīgus inovatīvus risinājumus radošajās industrijās, strādās kultūras, mākslas, uzņēmējdarbības jomās, paši veidos jaunus produktus un pakalpojumus, dibinās uzņēmumus, īstenos projektus un organizēs pasākumus.
PIETEIKŠANĀS PROCESS
Pieteikšanās bakalaura studiju programmām norisināsies no 14.jūlija plkst. 9.00 līdz 24.jūlija plkst. 16.00 ( ! Programmām “Dramatiskā teātra aktiera māksla”, "Dramatiskā teātra režijas māksla" un "Audiovizuālā māksla" – līdz 21.jūlija plkst. 16.00 ! ), kad studijām varēs pieteikties LKA elektroniskajā uzņemšanas sistēma ➜ uznemsana.lka.edu.lv, autorizējoties gan ar eID karti, kurā ir elektroniskais paraksts, gan ar elektronisko parakstu, gan ar eParaksts mobile, gan izmantojot internetbanku.
Ja pieteikums sekmīgi iesniegts, tad reflektantam uz pieteikuma anketā norādīto e-pastu divu darba dienu laikā tiks nosūtīta reģistrācijas apstiprinājuma ziņa un pieejas dati studiju informatīvajai sistēmai LAIS (Latvijas augstskolu informatīvā sistēma), kur būs pieejama aktuālā informācija par iestājpārbaudījumu konkursa norisi. Lūdzam pārbaudīt e-pastu vai apstiprinājums saņemts.
Ja pieteikums apstiprināts elektroniski – klātienē apstiprināt pieteikumu nav jāierodas!
Reflektants var pieteikties konkursam ne vairāk kā trīs bakalaura studiju programmās, apakšprogrammās vai specializācijās (studiju programmā “Audiovizuālā māksla” var pieteikties konkursam tikai vienā programmas specializācijā). Jāņem vērā, ka programmu iestājpārbaudījumu norises laiki pārklājas!
IESNIEDZAMIE DOKUMENTI
Piesakoties studijām, reflektantam vietnē ➜ uznemsana.lka.edu.lv jāaugšupielādē šādu dokumentu kopijas pdf, jpg vai doc. formātos (dokumentu oriģināli būs jāuzrāda līgumu slēgšanas brīdī!)
- pase vai personas apliecība (eID abas puses)
- atestāts, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības iegūšanu;
- atestāta par vispārējās vidējās izglītības iegūšanu pielikums "sekmju izraksts";
- centralizēto eksāmenu (CE) sertifikāti (skat. atvērumu "iestājpārbaudījumi");
- apliecinājums par pieteikuma reģistrēšanas pakalpojuma apmaksu (reģistrācijas maksu skatīt sadaļā "Reflektanta reģistrācijas maksa").
Ja kādā no iesniegtajiem dokumentiem ir cits personas uzvārds/ vārds/ personas kods, nekā personas pasē vai personas apliecībā, tad jāpievieno tā maiņu apliecinošs dokuments.
Ja reflektants iepriekšējo izglītību ieguvis ārvalstīs (izņemot Igaunijā un Lietuvā), pieteikumam pievieno Akadēmiskās informācijas centra izziņu par to, kādam Latvijā piešķirtam izglītības dokumentam atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments.
Rekvizīti maksājuma veikšanai
Latvijas Kultūras akadēmija
Reģ. nr. 90000039164
Valsts kase TRELLV22 LV60TREL9220020000000
Maksājuma mērķis: 21359 Reģistrācijas maksa, Vārds Uzvārds, Personas kods (Piemērs: 21359 Reģistrācijas maksa, Rasa Kārkliņa, 160395-12345)
Reģistrācijas maksu var samaksāt tikai ar pārskaitījumu (bankā vai internetbankā).
Studiju pieteikumam jāpievieno bankas maksājums pdf, jpg vai doc. formātā.
Bāreņi un bērni, kuri palikuši bez abu vecāku apgādības, līdz 24 gadu vecumam, uzrādot valsts sociālās nodrošināšanas iestādes izsniegta dokumenta oriģinālu, kā arī 1.grupas invalīdi, uzrādot attiecīgu dokumentu, no reģistrācijas maksas un papildu maksas atbrīvoti.
Reģistrācijas maksa par dokumentu iesniegšanu netiek atmaksāta.
UZŅEMŠANAI STUDIJU PROGRAMMĀ NEPIECIEŠAMIE CENTRALIZĒTO EKSĀMENU VĒRTĒJUMI[1]:
CE sertifikāts matemātikā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis). Lai piedalītos konkursā uz valsts budžeta vietām, CE vērtējums matemātikā nedrīkst būt zemāks par 15 procentiem (pēc eksāmenu līmeņu rezultātu pielīdzināšanas koeficienta piemērošanas).
- CE sertifikāts latviešu valodā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis);
- CE sertifikāts angļu, vācu vai franču valodā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis) vai starptautiskās testēšanas institūcijas pārbaudījuma dokuments. Lai piedalītos konkursā uz studiju vietām CE vērtējums svešvalodā (angļu, franču vai vācu valodā) nedrīkst būt zemāks par 30 procentiem pēc eksāmenu līmeņu rezultātu pielīdzināšanas koeficienta piemērošanas.
KONKURSA VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI
Konkursa rezultātus veido CE rezultātu kopvērtējums:
- vērtējums angļu vai vācu, vai franču valodas CE (30-100 punkti);
- vērtējums latviešu valodas CE (1-100 punkti);
- vērtējums matemātikas CE (1-100 punkti);
Bakalaura studiju programmā “Radošās industrijas” matemātikas CE vērtējumam tiek piemērots koeficients 2.
ⓘ KOEFICIENTI (punktu skaits x CE koeficients x LKA koeficients = iegūtais vērtējums) Piemēri:ja reflektants augstākā līmeņa matemātikas CE ir saņēmis 70 punktus, kopumā tie ir 140 punkti (70x1x2).ja reflektants optimālā līmeņa matemātikas CE ir saņēmis 70 punktus, kopumā tie ir 105 punkti (70x0.75x2).ja reflektants vispārīgā līmeņa matemātikas CE ir saņēmis 70 punktus, kopumā tie ir 70 punkti (70x0.5x2).
|
[1]
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” dažādu mācību satura apguves līmeņu centralizēto eksāmenu rezultātu salīdzināšanai nosaka koeficientu.
Vispārējās vidējās izglītības ieguves centralizēto eksāmenu rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:
- optimālā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem;
- vispārīgā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem.
Bakalaura studiju programmu reflektantu provizoriskie konkursa rezultāti LAIS informatīvajā sistēmā tiks publicēti šādos termiņos (iespējamas izmaiņas):
Trešdiena, 26.07. | Piektdiena, 28.07. |
Radošās industrijas: no plkst.20:00 | Kultūras un mākslu studijas: no plkst.10:00 Kultūras socioloģija un menedžments: no plkst.10:00 Starpkultūru sakari: no plkst.10:00 Dramatiskā teātra aktiera māksla: no plkst.19:00 Dramatiskā teātra režijas māksla: no plkst.19:00 Audiovizuālā māksla: no plkst.19:00 |
PROVIZORISKĀ VIETA RANGĀ
LAIS sistēmas studējošā profilā reflektants redzēs savu provizorisko vietu rangā starp citiem programmai reģistrētajiem reflektantiem. Tie reflektanti, kuri reģistrējušies konkursam vairākās programmās, apakšprogrammās, specializācijās (turpmāk – programmās), redzēs savu provizorisko vietu rangā katras izvēlētās programmas / apakšprogrammas / specializācijas sarakstā.
Atgādinām, ka reflektanta vieta rangā var mainīties pēc visu reflektantu gala izvēles izdarīšanas!
IZVĒLĒTĀS STUDIJU PROGRAMMAS APSTIPRINĀŠANA LAIS SISTĒMĀ
Līdz sestdienas, 29.jūlija plkst. 16:00 VISIEM reflektantiem LAIS sistēmā jānorāda VIENA izvēlētā studiju programma.
Izvēlēto studiju programmu var mainīt līdz 29. jūlija plkst. 16:00 LAIS informatīvajā sistēmā veicot atzīmi pie attiecīgās programmas.
Ja reflektants līdz 29. jūlija plkst. 16:00 LAIS sistēmā nav atzīmējis izvēlēto studiju programmu, reflektants automātiski tiek reģistrēts kā atteicies no konkursa un uz studiju vietu LKA vairs nevar pretendēt.
Izvēlētā programma ir jāatzīmē LAIS sistēmā arī ja esat pieteicies tikai vienai programmai!
GALA VIETA IZVĒLĒTĀS PROGRAMMAS RANGĀ
Konkursa gala rezultāti būs redzami tikai 30. jūlijā no plkst.10:00, kad visi reflektanti būs izdarījuši savu studiju izvēli par vienu studiju programmu.
Šajā brīdī reflektanta LAISA profilā būs redzama aktuālā informācija par reflektanta vietu izvēlētās studiju programmas reflektantu rangā, jo katrs reflektants palicis tikai vienas izvēlētās studiju programmas reflektantu sarakstā ar precizētu studiju finansējuma veidu.
Ja pēc studiju izvēles apstiprināšanas kāds no reflektantiem atteiksies no savas budžeta studiju vietas, šī budžeta studiju vieta, atbilstoši konkursa rezultātiem, tiks piedāvāta pēc ranga nākamajam reflektantam, kurš konkursa rezultātā atrodas maksas studiju vietā un LAIS sistēmā ir apstiprinājis, ka studēs izvēlētajā programmā.
Gadījumā, ja atbrīvosies budžeta studiju vieta, taču rangā nākamais reflektants nebūs norādījis, ka apstiprina studiju izvēli attiecīgajā programmā, budžeta studiju līgums tiks pārslēgts ar reflektantu, kurš ir veicis atzīmi LAIS sistēmā, norādot izvēlēto studiju programmu.
STUDIJU LĪGUMA PARAKSTĪŠANA
Studiju līgumu parakstīšana notiks no 31. jūlija līdz 3.augustam klātienē Latvijas Kultūras akadēmijā, Rīgā, Ludzas ielā 24.
Visiem reflektantiem pirms studiju līguma parakstīšanas jāuzrāda izglītības un personu apliecinošo dokumentu oriģināli un jāiesniedz dokumentu kopijas.
Uzņemšanas komisijas reģistrators salīdzina personas un izglītības datus ar LAIS reģistrēto informāciju.
Kontaktinformācija jautājumiem: e-pasts uznemsana@lka.edu.lv, tālrunis (+371) 67140174, whatsapp ziņas: (+371) 26423518
Radošās industrijas: Studiju maksa gadā 2500 EUR |
Studiju maksa jāieskaita Akadēmijas norēķinu kontā Līgumā par studijām noteiktajos termiņos. Studiju maksa tiek dalīta četros maksājumos:
- rudens semestrī – 1. kursa studentiem 15. augustā un 31. oktobrī;
- pavasara semestrī – 15. februārī un 15. aprīlī.
Studējošie var maksāt arī par visu semestri vai par visu studiju gadu.
Akadēmijā noteiktajā kārtībā maksājumu grafika termiņus var grozīt, sadalot kopējo studiju maksu par semestri līdz četrām daļām, papildu informācija šeit: https://lka.edu.lv/lv/akademijas-studentiem/stipendijas-un-studiju-maksajumi/studiju-maksas-atvieglojumi/
Ja Studējošais kavē noteikto studiju maksas samaksas termiņu, Akadēmijai ir tiesības piemērot Studējošajam līgumsodu (sk. Studiju līguma 5.6. p.).
Piemēram:
21351 2018/2019 2sem Maija Liepina 120191 10601
Rekvizīti
Saņēmējs: Latvijas Kultūras akadēmija,
reģ. Nr. 90000039164
AS SEB banka
SWIFT (BIC) kods: UNLALV2X
Konta Nr. LV33UNLA0055003691131
CITA NODERĪGA INFORMĀCIJA
Programmas direktori asoc.prof. Agnese Hermane (LKA) un prof. Deniss Ščeulovs (RTU)
Agnese.Hermane@lka.edu.lv
Deniss.Sceulovs@rtu.lv
☎ Zvani – 67140174
✉ Raksti – uznemsana@lka.edu.lv
Ilona Asare ieguvusi maģistra grādu kultūras menedžmentā Latvijas Kultūras akadēmijā (2005), apguvusi kursu par kultūrpolitikas veidošanu postpadomju valstīs Centrāleiropas universitātē Budapeštā, studējusi Eiropas Kultūras plānošanu De Montfort universitātē Lielbritānijā. Ilggadīga pieredze reģionālo un starptautisko kultūras projektu izstrādē un vadībā, projektu pieteikumu vērtēšanā. 2005.gadā dibinājusi domnīcu "CultureLab" (culturelab.com), kas veic regulārus kultūrpolitikas pētījumus un organizē tālākizglītības kursus kultūras organizāciju vadītājiem.
Pilnais apraksts
Filozofijas doktors Ivars Bērziņš ir Akadēmijas mācībspēks kopš 1997. gada. Izveidojis kultūras menedžmenta maģistrantūras programmu, ilgstoši vadījis „Starptautisko mediju un kultūras menedžmenta” maģistrantūras apakšprogrammu.
Pilnais apraksts
Pēdējo 13 gadu laikā Franss ir lasījis lekcijas dažādās universitātēs un mūzikas, teātra un vizuālās mākslas akadēmijās Austrijā, Horvātijā, Itālijā, Latvijā, Nīderlandē, Slovēnijā un Zviedrijā. Bijis dažādu (starpnozaru un starptautisku) festivālu vadītājs Beļģijā, Francijā, Nīderlandē, Dānijā un Zviedrijā. Laikā no 1998. līdz 2008. gadam F.Brauers strādāja par trīs mūzikas ansambļu ģenerālmenedžeri, producējot koncertus, operas izrādes un ierakstus.
Humanitāro zinātņu maģistre mākslās un Filoloģijas maģistre Zane Daudziņa Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2000. gada vada praktiskās skatuves runas nodarbības Dramatiskā teātra aktieru kursu studentiem. Skatuves runas pasniedzēja māca topošajiem aktieriem ķermeņa atbrīvošanās paņēmienus, palīdz apgūt pareizu elpošanu, nostāda balsi, paplašina diapazonu, attīsta artikulāciju un veicina teksta loģiskās analīzes izpratni.
Pilnais apraksts
Mākslas maģistre, docente Kristīne Freiberga Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 2018. gada. Absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju un ieguvusi gan bakalaura (2012), gan maģistra grādu mākslās (2015). 2020. gadā pabeigusi studijas LKA doktorantūrā, ir doktora grāda pretendente. Paralēli akadēmiskajam darbam strādā kā mākslinieciskās jaunrades projektu vadītāja LKA Radošās darbības centrā. Kopš 2020. gada vada LKA Akadēmiskās maģistra studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammu “Kultūras menedžments”.
Pilnais apraksts
PhD Agnese Hermane vada Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedru, LKA un RTU kopīgo bakalaura studiju programmu “Radošās industrijas”, līdzdarbojusies arī LKA un RTU kopīgās maģistra studiju programmas "Radošās industrijas un izaugsmes menedžments" izstrādē. Pirms tam bija arī maģistra studiju apakšprogrammas “Kultūras menedžments” vadītāja. Darbojas kā zinātniskā asistente LKA Kultūras un mākslu institūtā, ir LKA Senāta sekretāre. Kopš 2014. gada darbojas LKA nākamās mājvietas bijušajā Tabakas fabrikā projekta attīstības darba grupā.
PhD Andris Hiršs pasniedz Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2015. gada. Kā viesdocētājs vada loģikas un argumentācijas lekciju kursus arī Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Nodarbojas ar pētniecību Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā, publicējot rakstus par latviešu intelektuālo vēsturi vietējos un ārzemju izdevumos.
Pilnais apraksts
Ance Kristāla 2017. gadā absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studiju apakšprogrammu “Kultūras socioloģija un menedžments”, savukārt iegūtās zināšanas tālāk papildinājusi Latvijas Universitātes maģistra studiju programmā “Socioloģija”, izstrādājot maģistra darbu sadarbībā ar dzejniekiem, pētot dažādas identitātes pazīmes un to diskriminācijas iespējas.
Paralēli maģistrantūras studijām uzsākusi darbu LKA Zinātniskās pētniecības centrā kā zinātniskā asistente, bet pēc absolvēšanas arī kā vieslektore.
Socioloģe Ilona Kunda strādā LKA kopš 2017. gada rudens kā vadošā pētniece Zinātniskās pētniecības centrā un kā viesdocente Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā.
Ilona ieguvusi maģistra grādu ar izcilību un doktora grādu socioloģijā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē. 2007. – 2011. gadā strādājusi kā projektu direktore un pētniece LU Sociālo un politikas pētījumu institūtā, fokusējoties uz sabiedrības saliedētības un augstskolu īstenoto inovāciju pētniecību. 2012. – 2016. gadā Ilona strādāja privātā nodibinājumā Baltic Studies Centre, kur turpināja inovāciju pētniecību, taču lauku socioloģijas un pārtikas alternatīvo iniciatīvu jomā. Šajā posmā Ilona piedalījusies vairāku Eiropas Komisijas 7. ietvarprogrammas un Horizon 2020 pētniecības projektu īstenošanā.
LKA profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.) Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Kultūras un mākslu institūta vadītāja. Uzsāka darbu Latvijas Kultūras akadēmijā 1997. gadā kā lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā. 2004.- 2016. gadam bijusi katedras vadītāja, šobrīd ir LKA akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Mākslas” apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments vadītāja.
Rūta Muktupāvela, Ph.D. kultūras teorijā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, LKA rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), Latvijas Augstskolu profesoru valdes priekšsēdētāja vietniece, vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju kultūras teorijas, etnoloģijas un folkloristikas jomā autore.
Pilnais apraksts
Liene Ozoliņa ir LKA asociētā profesore un vadošā pētniece Zinātniskās pētniecības centrā. Liene ir ieguvusi bakalaura grādu socioloģijā Latvijas Kultūras Akadēmijā, maģistra grādus sociālajā teorijā un pētnieciskajās metodēs Amsterdamas Universitātē un doktora grādu socioloģijā Londonas Ekonomikas un Politisko Zinātņu Skolā.
Pilnais apraksts
Zīmolvedības un komunikācijas eksperte Mg. sc. soc. Lolita Ozoliņa ir Akadēmijas vieslektore kopš 2017. gada. Viņas zinātniskās un profesionālās intereses ir zīmolvedība, akcentējot personības, vietas un kultūras industrijas zīmolvedību, zīmola kultūra un mantojums, identitāte, organizācijas kultūra un komunikācijas procesi.
Pilnais apraksts
Elizabete Palasiosa ir uzņēmēja, Latvijas Kultūras akadēmijas, Ekonomikas un kultūras augstskolas un Alberta koledžas docētāja. Ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura un maģistra grādus mākslās Latvijas Kultūras akadēmijā.
Pilnais apraksts
Agnese Pašāne darbu Latvijas Kultūras akadēmijā uzsāka 2014. gadā Studiju departamentā pēc bakalaura programmas absolvēšanas. Darbojusies arī kā prakšu koordinatore un studiju programmu direktora p.i., izstrādājot profesionālās pilnveides izglītības programmu “Muzeju darbības pamati”. 2016. gadā absolvējusi maģistra programmas apakšprogrammu “Muzeju un kultūras mantojuma studijas”. 2019.-2020. gadā strādāja darba grupā jaunās maģistra studiju programmas "Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija" izstrādē.
Pilnais apraksts
Mākslas un muzeoloģijas maģistre, docente Astrīda Rogule kopš 1998. gada ir Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras pasniedzēja. Viņa ir izstrādājusi un vada studiju kursus muzeoloģijā, muzeju mārketingā, sabiedriskajās attiecībās, kultūras menedžmentā un kultūras tūrismā.
Pilnais apraksts
Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.
Pilnais apraksts
Ivars Šteinbergs, M.A., vieslektors Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA); izstrādā disertāciju LKA, pētot latviešu atdzeju 20. gadsimtā; dzejnieks (izdevis dzejas krājumu “Strops” (“Neputns”, 2020, Dzejas dienu balva)); literatūrkritiķis (2020. gadā nominēts Normunda Naumaņa vārdā nosauktajai Gada balvai mākslas kritikā).
Pilnais apraksts
Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras teorijas un vēstures katedras asociētā profesore un Zinātniskās pētniecības centra pētniece kopš 2015. gada, teātra zinātniece un kritiķe.
Pilnais apraksts
Sandis Voldiņš ir Latvijas Kultūras akadēmijas doktorants, ieguvis jurisprudences maģistra grādu Latvijas Universitātē un humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās Latvijas Kultūras akadēmijā. Ilgstoši strādājis Kultūras ministrijā un Valsts kancelejā, kopš 2019.gada ir VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” valdes loceklis. Vadījis vairākus liela apjoma kultūras, pārmaiņu, vadības, investīciju un attīstības projektus.
Pilnais apraksts
Ieva Zemīte, doktora grāds ekonomikas nozares vadībzinātnes apakšnozarē (Dr. oec.), ir Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgās maģistra studiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” direktore.
Pilnais apraksts