Radošās industrijas

Uzņemšana katru gadu

Kategorija: Bakalaura studijas

Pilna laika studijas

Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīga bakalaura programma

Pilna laika studijas
Budžeta un maksas studiju vietas

Maksa par studijām gadā: EUR 2100,00
Studiju ilgums: 3 gadi (6 semestri)
Iegūstamais grāds: Humanitāro zinātņu bakalaurs radošajās industrijās
Starpdisciplināro studiju nodarbības tiks organizētas LKA un RTU mācību telpās

Programmas mērķis: Sagatavot radošus un motivētus starpdisciplinārus speciālistus darbam radošajās industrijās - dažādos nozares uzņēmumos un dažādās uzņēmējdarbības formās, ar padziļinātu izpratni par kultūras un mākslas procesiem un vēlmi sekmēt radošo industriju izaugsmi

Programmas mērķauditorija: Kultūrā un uzņēmējdarbībā ieinteresēti jaunieši, kuri vēlas darboties radošo industriju jomā, paši radīt sev darba vietas, veidot uzņēmumus, sekmēt kultūras organizāciju izaugsmi, apvienojot uzņēmējdarbības un kultūras kompetences inovatīvu produktu radīšanai. 

Kultūrā un radošumā balstītās industrijas (dizains, kino, izpildītājmāksla, vizuālā māksla, mūzika, izdevējdarbība, televīzija, radio un interaktīvie mediji, reklāma, datorspēles un interaktīvās programmatūras, kultūras mantojums, kultūras izglītība, atpūta, izklaide un citas kultūras darbības) šobrīd pasaulē ir nozīmīgs darbavietu un labklājības avots. 

Kas ir radošās industrijas?

Radošās industrijas nodrošina tādu produktu un pakalpojumu radīšanu, kuriem piemīt kultūras, mākslinieciska vai izklaides vērtība (Caves, R.E. 2000).

Radošās industrijas ir mākslas, kultūras, biznesa un tehnoloģiju krustceles, tikai starpnozaru sadarbība noved pie inovācijām. (Creative Economy Report, United Nations 2008, iii)

ES līmeņa pētījumos (The Economy of Culture in Europe, KEA, 2006; Eiropas konkurētspējas ziņojums, 2011; EP ziņojums par Eiropas Savienības kultūras un radošo industriju politiku, 2016) tiek augstu novērtēts kultūras un radošo industriju attīstības potenciāls, kā arī, pamatojoties uz kvantitatīviem rādītājiem, tiek norādīts, ka kultūra, t.sk. radošās industrijas, ir ekonomikas dzinējspēks un visstraujāk augošā tautsaimniecības nozare.

Radošās industrijas strauji attīstās arī Latvijā, to mērķtiecīgu attīstību paredz arī Latvijas Nacionālās attīstības plāns (NAP). Kopumā radošās industrijas un ar tām saistītās nozares Latvijas ekonomikā, līdzīgi kā citās ES valstīs, veido aptuveni 8 %–10 % no kopējā uzņēmumu un nodarbināto skaita, neto apgrozījuma, radītās pievienotās vērtības un eksporta apjoma. 

Radošo industriju sektora nozīmība

Radošo industriju sektorā Eiropā darbojas 11,2% no privātajiem uzņēmumiem un 7,5% no visām nodarbinātajām personām. (EP ziņojums par Eiropas Savienības kultūras un radošo industriju politiku, 2016)

Radošo industriju un ar tām saistīto nozaru jomā Latvijā darbojas vairāk nekā 10 000 uzņēmumu, kas nodarbina vairāk nekā 70 000 darbinieku. Uzņēmumu skaits ik gadu pakāpeniski pieaug (Klāsons, 2013).

Radošo industriju ietvaros par galveno resursu tiek uzskatīts cilvēku talants, radošums un spējas, un, apvienojot tādas tradicionāli nošķirtas jomas kā māksla, uzņēmējdarbība un tehnoloģijas, tiek radīti jauni produkti ar augstu pievienoto vērtību.  Eiropas Padome atzinusi, ka pastāv liela nepieciešamība sekmēt radošumu un biznesa izglītību – iekļaut kultūras studijās menedžmenta aspektus un otrādi – veicināt radošumu biznesa un uzņēmējdarbības profesionāļu apmācībā.  

Mākslas pasaule un uzņēmējdarbība ir cieši saistītas, tās viena otru papildina un paver jaunas iespējas. Kā atzīts IBM veiktā pētījumā, kurā aptaujāti 1500 lielu uzņēmumu vadītāji dažādās pasaules valstīs, radošums ir vienīgais, kas uzņēmumiem ļauj navigēt nenoteiktajā pasaulē un sarežģītajā uzņēmējdarbības vidē (The Guardian, 2012). 

Māksla un uzņēmējdarbība

Mākslas pasaules iepazīšana var nodrošināt lielāko no vērtībām uzņēmējdarbībā – tā māca, kā kļūt inovatīvākam, radošākam. Uzņēmēji izmisīgi meklē jaunu ideju avotus, un šajos radošuma meklējumos tie var daudz ko mācīties no mākslas un radošajām industrijām (The Economist Schumpeter blog, 2011).

Inovācijas, domāšanas modeļi un emocionālā inteliģence, ko piedāvā māksla, var nodrošināt uzņēmumus ar jauniem instrumentiem, kā mainīt veco un iesīkstējušo domāšanu (G.Schiuma, 2011).

Veidojot šo jauno radošo industriju programmu, vēlamies apvienot mākslas un uzņēmējdarbības kompetences, lai sekmētu programmas absolventu spējas radīt inovatīvus produktus un pakalpojumus, radošu saturu un pieredzi, kas sekmētu spēju darboties mūsdienu mainīgajā, izaicinājumiem pilnajā vidē.  

Programma izveidota, lai sagatavotu radošo industriju uzņēmējus, kuri izprot uzņēmējdarbības procesus un likumsakarības, pārzina biznesa modeļus un orientējas kultūras un mākslas jomās, spēj saskatīt kultūras pienesuma potenciālu uzņēmējdarbībai, izprot jaunrades procesus, un spēj radoši un drosmīgi rīkoties un būt inovāciju radītāji.  Tā kā pagaidām radošās industrijas Latvijā pamatā veido mikro- un mazie uzņēmumi, programmas ietvaros īpaša uzmanība tiek pievērsta radošās uzņēmējdarbības specifikai un jaunuzņēmumu (startup) pieejai, kā arī šāda veida uzņēmējdarbības atbalsta mehānismu un instrumentu apguvei.

Studiju laikā studenti padziļināti apgūst radošo industriju, kultūras menedžmenta, uzņēmējdarbības, kultūras un mākslas nozaru padziļinātas izpratnes nodrošināšanai nepieciešamos lekciju kursus. Programmas obligātie studiju kursi nodrošina studējošos ar vispārējām zināšanām kultūras, mākslas un radošo industriju jomā, kā arī ar zināšanām akadēmiskas darbības un pētījumu veikšanai. Programmas obligātās izvēles kursi paredzēti, lai studējošie varētu padziļināt savas zināšanas dažādās radošo industriju jomās, bet brīvās izvēles kursi nodrošinās specifisku prasmju apguvi. 

Programmas absolventi spēs paši veidot jaunus produktus, dibināt uzņēmumus, piedalīties starta-uzņēmējdarbībā, strādāt radošo industriju uzņēmumos un kultūras organizācijās, organizēt projektus un pasākumus, atbalstīt radošo personu karjeru veidošanu, sekmējot kultūras, un radošo industriju attīstību dažādos sektoros. Programmas absolventi spēs arī veikt pētījumus nozarē, lai veidotu sabiedrībā izpratni par radošo industriju nozīmi. 

Radošās industrijas un to nozares – šī bloka ietvaros studenti apgūs radošo industriju teorētiskos, politiskos aspektus, iepazīs radošuma jēdziena daudzdimensionālo dabu, aplūkos radošuma izpausmes dažādās nozarēs, kā arī padziļināti (pēc izvēles) apgūs radošo industriju nozaru darbības specifiku. Vispārējās likumsakarības palīdzēs izprast kultūras, mākslas un radošuma socioloģija. Tiks aplūkota radošās uzņēmējdarbības specifika.

Māksla un kultūra - šī bloka ietvaros studenti apgūs mākslas, literatūras, mūzikas, skatuves mākslu un audiovizuālās mākslas vēsturi un izmantošanu mūsdienās, izpratīs kultūras nozares kā radošuma avota izmantošanas iespējas, apgūs arī tādus mākslas un kultūras pamatsakarības skaidrojošus priekšmetus kā mākslas antropoloģija, kultūras mantojums. Bloka ietvaros tiks nodrošināta arī kultūras menedžmenta un kultūrpolitikas apguve, iepazīta kultūras organizāciju darbības specifika,  kā arī nodrošinātas praktiskas iemaņas kultūras pasākumu organizēšanā.

Uzņēmējdarbība un ekonomika – veidos izpratni par uzņēmējdarbības un ekonomikas likumsakarībām. Studenti apgūs pilna cikla uzņēmējdarbības procesu, sākot ar  uzņēmuma veidošanu, kas ietver arī dažādu tiesisku normu un procedūru pārzināšanu, uzņēmuma vadīšanu un attīstības nodrošināšanu, ietverot personāla vadības un uzņēmuma finanšu un grāmatvedības jautājumus. Studenti iepazīs uzņēmumu veidus, uzņēmējdarbības atbalsta iespējas, biznesa modeļus, apgūs jaunuzņēmumu (startup) filozofiju un darbības principus.

Radošā domāšana un tehnoloģijas – bloka ietvaros studentiem tiks izkoptas radošās un vizuālās domāšanas, problēmu risināšanas prasmes, komandas darba un sadarbības spējas, publiskās runas iemaņas, argumentācijas prasme, rakstības un valodas kultūra. Vienlaikus tiks attīstīta kompetence jaunu produktu izstrādāšanā un tehnoloģiju pārnesē, kā arī veicināta vispārējā jaunrades prasme, LKA un RTU studentiem kopīgi darbojoties pie inovatīvu produktu izstrādes.

Mārketings un komunikācija – bloks orientēts uz mūsdienīgu produktu virzības tirgū prasmju attīstīšanu, e-komercijas apguvi, sabiedrisko attiecību prasmju pilnveidošanu, sociālo tīklu izmantojuma sekmēšanu organizāciju un uzņēmumu darbības popularizēšanā un mārketinga komunikācijā. Studenti apgūs mārketinga plāna veidošanu, veicot aprēķinus tirgus ietilpības noteikšanai, plānojot mārketinga aktivitātes un nosakot pieprasījumu un pārdošanas apjomus un veicot produktu attīstības plānošanu.

Pētniecība - šī bloka ietvaros studenti apgūs pētniecības pamatus, kas sagatavos studentus bakalaura darba izstrādei un aizstāvēšanai un sekmēs rakstiskās komunikācijas prasmes. Bloka ietvaros studenti iepazīs dažādas pētniecības metodes, kas pielietojamas gan akadēmisku pētījumu veikšanā, gan mārketinga pētījumu veikšanai, gan uzņēmumu un organizāciju darbības izpētei.

Prakse  – bloka ietvaros studenti varēs doties divās praksēs, no kurām viena plānota kādā radošo industriju uzņēmumā vai ar nozari saistītā organizācijā, savukārt otra - ar menedžmentu un kultūras projektu vadību saistīta prakse kādā kultūras organizācijā vai projektā. Abas prakses ļauj iepazīt gan kultūras, gan radošās uzņēmējdarbības nozaru specifiku, ļaus izmantot citos kompetenču blokos apgūtās teorētiskās zināšanas un attīstīt praktiskās iemaņas, izmantojot tās reālā darba vidē. Prakse ļaus studējošajiem arī paplašināt kontaktu/ pazīstamo nozares profesionāļu loku. Praksi studējošie varēs iziet gan sevis izvēlētās organizācijās un uzņēmumos, gan tajos, ko piedāvās LKA un RTU. 

  • Jāiesniedz pieteikums studijām (noteikta parauga veidlapa, aizpildāma LKA);  
  • jāuzrāda pase vai personas apliecība un jāiesniedz tās kopija;
  • jāuzrāda vidējo izglītību apliecinošs dokuments (atestāts) un jāiesniedz tā kopija;
  •  jāuzrāda vispārējās vidējās izglītības sertifikāts ar vērtējumu angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmenā, latviešu valodas (līdz 2011. gadam – latviešu valodas un literatūras) un matemātikas centralizētajā eksāmenā un jāiesniedz tā kopija; 
  • jāiesniedz trīs fotokartītes (3x4 cm);
  • jāiesniedz kvīts par veikto reflektanta reģistrācijas maksu EUR 20,00.

Konkursā tiek ņemti vērā centralizēto eksāmenu un iestājpārbaudījumu vērtējumi:     

  • vērtējums angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmenā;    
  • vērtējums latviešu valodas centralizētajā eksāmenā (līdz 2011. gadam – latviešu valodas un literatūras centralizētajā eksāmenā);
  • vērtējums matemātikas centralizētajā eksāmenā (reflektantiem, kam nav centralizētā eksāmena vērtējuma, ir iespēja kārtot centralizētos vidusskolas eksāmenus).

!!! Reflektantiem, kuriem nav matemātikas centralizētā eksāmena vērtējuma vai kas vēlas to uzlabot, Latvijas Universitātes Pirmsstudiju mācību centrs sadarbībā ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centru (VISC) piedāvā iespēju kārtot centralizētos vidusskolas eksāmenus vienlaikus ar skolām: http://www.lu.lv/par/strukt/studiju-centri/pmc/centralizetie-eksameni/

Ivars Bērziņš
Profesors

Filozofijas doktors Ivars Bērziņš ir Akadēmijas mācībspēks kopš 1997. gada. Izveidojis kultūras menedžmenta maģistrantūras programmu, pašlaik vada „Starptautisko mediju un kultūras menedžmenta” maģistrantūras apakšprogrammu, ir Akadēmijas senators.

Pilnais apraksts
Zane Daudziņa
Docente

Humanitāro zinātņu maģistre mākslās un Filoloģijas maģistre Zane Daudziņa Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2000. gada vada praktiskās skatuves runas nodarbības Dramatiskā teātra aktieru un režisoru kursu studentiem.

Pilnais apraksts
Agnese Hermane
Docente

Agnese Hermane ir Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzēja kopš 2001. gada, vada Kultūras menedžmenta un radošo industriju apakšprogrammu, darbojas kā pētniece Akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra valsts pētījumu programmā “Habitus”, studē doktorantūrā. Biedrības “Cultrelab” (http://www.culturelab.lv) biedre.

Pilnais apraksts
Anda Laķe
Profesore

LKA asociētā profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.) Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Zinātniskās pētniecības centra vadītāja. Uzsāka darbu Latvijas Kultūras akadēmijā 1997.gadā kā lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā. Kopš 2004. gada ir gan katedras vadītāja, gan LKA akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Mākslas” apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments vadītāja.

Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela
Profesore

Profesore Rūta Muktupāvela kopš 1999. gada Akadēmijā lasa lekcijas kultūras teorijā un kultūrantropoloģijā, kā arī no 2007. gada darbojas Akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrā kā vadošā pētniece.

Pilnais apraksts
Astrīda Rogule
Docente

Mākslas un muzeoloģijas maģistre, docente Astrīda Rogule kopš 1998. gada ir Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras pasniedzēja. Viņa ir izstrādājusi un vada studiju kursus muzeoloģijā, muzeju mārketingā, sabiedriskajās attiecībās, kultūras menedžmentā un kultūras tūrismā.

Pilnais apraksts
Zane Šiliņa
Profesore

Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.

Pilnais apraksts
Līga Ulberte
Asociētā profesore

Līga Ulberte, KTV katedras asociētā profesore kopš 2015.gada, ir viena no vadošajām personībām latviešu teātra zinātnes un kritikas laukā. L.Ulberte 2007.gadā ieguvusi Mākslas zinātņu doktora grādu Teātra un kino vēsturē un teorijā Latvijas Universitātē. Kā pētniece darbojas LU Humanitāro zinātņu fakultātē, kā arī 2009.- 2010. un 2012.-2013. gadā bijusi viesdocente Vestfāles Vilhelma universitātes Baltijas starpdisciplināro pētījumu institūta Austrumeiropas reģionālo studiju programmā Minsterē (Vācija).

Pilnais apraksts
Ieva Zemīte
Docente

Doktorante biznesa augstskolā “Turība”, promocijas darba tēma – “Kultūras uzņēmējdarbības vadīšanas novērtējums”. Darba grupas locekle Starpdisciplināra kultūras, izglītības un radošo industriju atbalsta centra izveidē ēku kompleksā Miera ielā 58A, Rīgā.

Pilnais apraksts
Agnese Treimane
Lektore

Lektore Agnese Treimane darbu Latvijas Kultūras akadēmijā uzsāka 2014.gadā Studiju departamentā pēc bakalaura programmas absolvēšanas. Darbojas arī kā prakšu koordinatore un studiju programmu direktora p.i., izstrādājot profesionālās pilnveides izglītības programmu “Muzeju darbības pamati” un organizējot tālākizglītības kursus. 2016.gadā absolvējusi maģistra programmas apakšprogrammu “Muzeju un kultūras mantojuma studijas”. No 2014.gada darbojas kā asistente pētniecībā Valsts pētījumu programmā “HABITUS. Latvijas tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē”, un no 2015.gada ir zinātniskā asistente LKA Zinātniskās pētniecības centrā.

Pilnais apraksts