Radošās industrijas

Uzņemšana katru gadu

Kategorija: Bakalaura studijas

Pilna laika studijas

Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīga bakalaura programma

Budžeta un maksas studiju vietas
Studiju ilgums: 3 gadi (6 semestri)
Iegūstamais grāds: Humanitāro zinātņu bakalaurs radošajās industrijās
Starpdisciplināro studiju nodarbības tiks organizētas LKA un RTU mācību telpās

Programmas mērķis

Sagatavot radoši un starpdisciplināri domājošas, zinošas un motivētas personības darbam radošo industriju jomā, kas spēj darboties dažādu radošo industriju nozaru uzņēmumos, pārzina dažādas uzņēmējdarbības formas un padziļināti izprot kultūras un mākslas procesus, vēlas sekmēt radošo industriju izaugsmi Latvijā. 

Programmas mērķauditorija

Kultūrā un uzņēmējdarbībā ieinteresēti jaunieši, kuri vēlas darboties radošo industriju jomā, paši radīt sev darba vietas, veidot uzņēmumus, sekmēt kultūras organizāciju izaugsmi un radošu personu nodarbinātību, radīt inovatīvus produktus un pakalpojumus.

Radošo industriju ietvaros par galveno resursu tiek uzskatīts cilvēku talants, radošums un spējas, un, apvienojot tādas tradicionāli nošķirtas jomas kā māksla, uzņēmējdarbība un tehnoloģijas, tiek radīti jauni produkti ar augstu pievienoto vērtību.  Mākslas pasaule un uzņēmējdarbība ir cieši saistītas, tās viena otru papildina un paver jaunas iespējas. Tieši tādēļ, veidojot šo radošo industriju programmu, esam apvienojuši mākslas un uzņēmējdarbības kompetences, lai sekmētu programmas absolventu spējas radīt inovatīvus produktus un pakalpojumus, radošu saturu un pieredzi, kas sekmētu spēju darboties mūsdienu mainīgajā, izaicinājumiem pilnajā vidē.

Programmu kopīgi īsteno Latvijas Kultūras akadēmija un Rīgas Tehniskā universitāte, sadarbojas abu augstskolu mācībspēki, studentiem tiek nodrošināta pieeja abu augstskolu resursiem, nodarbības notiek abu augstskolu telpās.

Programma izveidota, lai sagatavotu radošo industriju uzņēmējus, kuri izprot uzņēmējdarbības procesus un likumsakarības, pārzina biznesa modeļus un orientējas kultūras un mākslas jomās, spēj saskatīt kultūras pienesuma potenciālu uzņēmējdarbībai, izprot jaunrades procesus un spēj radoši un drosmīgi rīkoties un būt inovāciju radītāji.  Tā kā pagaidām radošās industrijas Latvijā pamatā veido mikro- un mazie uzņēmumi, programmas ietvaros īpaša uzmanība tiek pievērsta radošās uzņēmējdarbības specifikai un jaunuzņēmumu (startup) pieejai, kā arī šāda veida uzņēmējdarbības atbalsta mehānismu un instrumentu apguvei.

Kultūrā un radošumā balstītās industrijas (arhitektūra, dizains, kino, izpildītājmāksla, vizuālā māksla, mūzika, izdevējdarbība, televīzija, radio un interaktīvie mediji, reklāma, datorspēles un interaktīvās programmatūras, kultūras mantojums, kultūras izglītība, atpūta, izklaide un citas kultūras darbības) šobrīd pasaulē ir nozīmīgs darbavietu un labklājības avots. Radošo industriju sektorā Eiropā darbojas 11,2% no privātajiem uzņēmumiem un 7,5% no visām nodarbinātajām personām [EP ziņojums par Eiropas Savienības kultūras un radošo industriju politiku, 2016], savukārt Latvijā radošo industriju un ar tām saistīto nozaru jomā darbojas vairāk nekā 10 000 uzņēmumu, kas nodarbina vairāk nekā 70 000 darbinieku. Uzņēmumu skaits ik gadu pakāpeniski pieaug [Klāsons, 2013].

Studiju laikā studenti padziļināti apgūst radošo industriju, ekonomikas, uzņēmējdarbības, kultūras menedžmenta un kultūrpolitikas, kultūras un mākslas nozaru padziļinātas izpratnes nodrošināšanai nepieciešamos lekciju kursus. Programmas obligātie studiju kursi nodrošina studējošos ar vispārējām zināšanām kultūras, mākslas un radošo industriju jomā, kā arī ar zināšanām akadēmiskas darbības un pētījumu veikšanai. Programmas obligātās izvēles kursi paredzēti, lai studējošie varētu padziļināt savas zināšanas dažādās radošo industriju jomās, bet brīvās izvēles kursi nodrošinātu specifisku prasmju apguvi. 

Radošās industrijas un to nozares

Studenti apgūst radošo industriju teorētiskos, politiskos aspektus, iepazīst radošuma jēdziena daudzdimensionālo dabu, aplūko radošuma izpausmes dažādās nozarēs, kā arī padziļināti (pēc izvēles) apgūst radošo industriju nozaru darbības specifiku. Vispārējās likumsakarības palīdz izprast kultūras, mākslas un radošuma socioloģija.  

Māksla un kultūra 

Studenti apgūst mākslas, literatūras, mūzikas, skatuves mākslu un audiovizuālās mākslas vēsturi un to izmantošanu mūsdienās, kas sekmē izpratni par kultūras nozares kā radošuma avota izmantošanas iespējām, apgūst arī tādus mākslas un kultūras pamatsakarības skaidrojošus priekšmetus kā mākslas antropoloģija, kultūras mantojums. Bloka ietvaros tiek nodrošināta arī kultūras menedžmenta un kultūrpolitikas apguve, iepazīta kultūras organizāciju darbības specifika,  kā arī nodrošinātas praktiskas iemaņas kultūras pasākumu organizēšanā.

Uzņēmējdarbība un ekonomika 

Tiek veidota izpratne par uzņēmējdarbības un ekonomikas likumsakarībām. Studenti apgūst pilna cikla uzņēmējdarbības procesu, sākot ar  uzņēmuma veidošanu, kas ietver arī dažādu tiesisku normu un procedūru pārzināšanu, uzņēmuma vadīšanu un attīstības nodrošināšanu, ietverot personāla vadības un uzņēmuma finanšu un grāmatvedības jautājumus. Studenti iepazīst uzņēmumu veidus, uzņēmējdarbības atbalsta iespējas, biznesa modeļus, apgūst jaunuzņēmumu (startup) filozofiju un darbības principus.

Radošā domāšana un tehnoloģijas 

Studentiem tiek izkoptas radošās un vizuālās domāšanas, problēmu risināšanas prasmes, komandas darba un sadarbības spējas, publiskās runas iemaņas, argumentācijas prasme, pilnveidota rakstības un valodas kultūra. Vienlaikus tiek attīstīta kompetence jaunu produktu izstrādāšanā un tehnoloģiju pārnesē, kā arī veicināta vispārējā jaunrades prasme, LKA un RTU studentiem kopīgi darbojoties pie inovatīvu produktu izstrādes.

Mārketings un sabiedriskās attiecības

Studenti apgūst mūsdienīgas pieejas produktu virzīšanai tirgū, e-komerciju, sabiedriskās attiecības, sociālo tīklu izmantojumu organizāciju un uzņēmumu darbības popularizēšanā un mārketinga komunikācijā. Studenti vingrinās mārketinga plāna veidošanā, mācās aprēķināt tirgus ietilpību, plānot mārketinga aktivitātes atbilstoši pieprasījumam un pārdošanas apjomiem, veic produktu attīstības plānošanu.

Pētniecība

Studenti apgūst pētniecības pamatus, kas sagatavo bakalaura darba izstrādei un aizstāvēšanai un sekmē rakstiskās komunikācijas prasmes. Tāpat tiek apgūtas dažādas pētniecības metodes, kas pielietojamas gan akadēmisku pētījumu un mārketinga pētījumu veikšanai, gan uzņēmumu un organizāciju darbības izpētei.

Prakse 

Studenti veic divas prakses, no kurām viena notiek kādā radošo industriju uzņēmumā vai ar nozari saistītā uzņēmumā, bet otra – ar kultūras projektu vadību saistīta prakse kādā kultūras vai radošo industriju organizācijā/ projektā. Prakses ļauj iepazīt kultūras organizāciju un radošo industriju uzņēmumu darbības specifiku, iedrošina izmantot apgūtās teorētiskās zināšanas reālā darba vidē. Prakse sekmē kontaktu veidošanos un nozares profesionāļu loka iepazīšanu. Praksi studējošie var iziet gan sevis izvēlētās organizācijās un uzņēmumos, gan LKA un RTU sadarbības partneru piedāvātajās prakses vietās. 

2018. gada jūlijā (datumi tiks precizēti)

Reflektantam jāierodas personīgi Latvijas Kultūras akadēmijā ( Ludzas ielā 24) aizpildīt pieteikumu studijām, kam pievieno:

1) pases vai personas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

2) vidējo izglītību apliecinoša dokumenta (atestāta) kopiju (uzrādot oriģinālu);

3) vispārējo vidējo izglītības sertifikātu ar vērtējumu angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmenā, latviešu valodas (līdz 2011. gadam – latviešu valodas un literatūras) un matemātikas centralizētajā eksāmenā kopiju (uzrādot oriģinālu);

4) divas fotokartītes (3x4 cm);

5) maksājuma izdruku par veikto reflektanta reģistrācijas maksu 20,00 EUR.

2018. gada jūlijā (datumi tiks precizēti)

Konkursā tiek ņemti vērā centralizēto eksāmenu un iestājpārbaudījumu vērtējumi:     

  • vērtējums angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmenā;    
  • vērtējums latviešu valodas centralizētajā eksāmenā (līdz 2011. gadam – latviešu valodas un literatūras centralizētajā eksāmenā);
  • vērtējums matemātikas centralizētajā eksāmenā (reflektantiem, kam nav centralizētā eksāmena vērtējuma, ir iespēja kārtot centralizētos vidusskolas eksāmenus).

!!! Reflektantiem, kuriem nav matemātikas centralizētā eksāmena vērtējuma vai kas vēlas to uzlabot, Latvijas Universitātes Pirmsstudiju mācību centrs sadarbībā ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centru (VISC) piedāvā iespēju kārtot centralizētos vidusskolas eksāmenus vienlaikus ar skolām: http://www.lu.lv/par/strukt/studiju-centri/pmc/centralizetie-eksameni/

Ivars Bērziņš
Profesors

Filozofijas doktors Ivars Bērziņš ir Akadēmijas mācībspēks kopš 1997. gada. Izveidojis kultūras menedžmenta maģistrantūras programmu, pašlaik vada „Starptautisko mediju un kultūras menedžmenta” maģistrantūras apakšprogrammu, ir Akadēmijas senators.

Pilnais apraksts
Zane Daudziņa
Docente

Humanitāro zinātņu maģistre mākslās un Filoloģijas maģistre Zane Daudziņa Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2000. gada vada praktiskās skatuves runas nodarbības Dramatiskā teātra aktieru un režisoru kursu studentiem.

Pilnais apraksts
Agnese Hermane
Docente

Agnese Hermane ir Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzēja kopš 2001. gada, vada Kultūras menedžmenta un radošo industriju apakšprogrammu, darbojas kā pētniece Akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra valsts pētījumu programmā “Habitus”, studē doktorantūrā. Biedrības “Cultrelab” (http://www.culturelab.lv) biedre.

Pilnais apraksts
Anda Laķe
Profesore

LKA asociētā profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.) Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Zinātniskās pētniecības centra vadītāja. Uzsāka darbu Latvijas Kultūras akadēmijā 1997.gadā kā lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā. Kopš 2004. gada ir gan katedras vadītāja, gan LKA akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Mākslas” apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments vadītāja.

Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela
Profesore

Profesore Rūta Muktupāvela kopš 1999. gada Akadēmijā lasa lekcijas kultūras teorijā un kultūrantropoloģijā, kā arī no 2007. gada darbojas Akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrā kā vadošā pētniece.

Pilnais apraksts
Astrīda Rogule
Docente

Mākslas un muzeoloģijas maģistre, docente Astrīda Rogule kopš 1998. gada ir Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras pasniedzēja. Viņa ir izstrādājusi un vada studiju kursus muzeoloģijā, muzeju mārketingā, sabiedriskajās attiecībās, kultūras menedžmentā un kultūras tūrismā.

Pilnais apraksts
Zane Šiliņa
Profesore

Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.

Pilnais apraksts
Līga Ulberte
Asociētā profesore

Līga Ulberte, KTV katedras asociētā profesore kopš 2015.gada, ir viena no vadošajām personībām latviešu teātra zinātnes un kritikas laukā. L.Ulberte 2007.gadā ieguvusi Mākslas zinātņu doktora grādu Teātra un kino vēsturē un teorijā Latvijas Universitātē. Kā pētniece darbojas LU Humanitāro zinātņu fakultātē, kā arī 2009.- 2010. un 2012.-2013. gadā bijusi viesdocente Vestfāles Vilhelma universitātes Baltijas starpdisciplināro pētījumu institūta Austrumeiropas reģionālo studiju programmā Minsterē (Vācija).

Pilnais apraksts
Ieva Zemīte
Docente

Doktorante biznesa augstskolā “Turība”, promocijas darba tēma – “Kultūras uzņēmējdarbības vadīšanas novērtējums”. Darba grupas locekle Starpdisciplināra kultūras, izglītības un radošo industriju atbalsta centra izveidē ēku kompleksā Miera ielā 58A, Rīgā.

Pilnais apraksts
Agnese Treimane
Lektore

Lektore Agnese Treimane darbu Latvijas Kultūras akadēmijā uzsāka 2014.gadā Studiju departamentā pēc bakalaura programmas absolvēšanas. Darbojas arī kā prakšu koordinatore un studiju programmu direktora p.i., izstrādājot profesionālās pilnveides izglītības programmu “Muzeju darbības pamati” un organizējot tālākizglītības kursus. 2016.gadā absolvējusi maģistra programmas apakšprogrammu “Muzeju un kultūras mantojuma studijas”. No 2014.gada darbojas kā asistente pētniecībā Valsts pētījumu programmā “HABITUS. Latvijas tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē”, un no 2015.gada ir zinātniskā asistente LKA Zinātniskās pētniecības centrā.

Pilnais apraksts