Starpkultūru sakari

Uzņemšana katru gadu

Kategorija: Bakalaura studijas

Pilna laika studijas

Budžeta un maksas studiju vietas

Studiju maksa: 1900,- EUR gadā

Studiju ilgums: 4 gadi (8 semestri)

Iegūstamais grāds: Humanitāro zinātņu bakalaurs mākslās

APAKŠPROGRAMMAS MĒRĶIS

Sniegt iespēju iegūt starpdisciplināras zināšanas par Latvijas kultūru pasaules kultūras kontekstā, kā arī detalizētākas zināšanas par konkrēta reģiona kultūru, lai apgūtu prasmi būt par vidutāju starpkultūru saskarsmē.

APAKŠPROGRAMMAS APRAKSTS

Apakšprogramma tiek īstenota bilingvāli – latviešu un mērķkultūras valodā (skat. Specializācijas).

Latviešu valodā studējošie apgūst vispārīgus kultūrvēsturiskus un kultūrteorētiskus jautājumus, izzina Latvijas kultūru pasaules kontekstā. Lai izprastu konkrētu mērķkultūru, studējošie uzsāk vai turpina intensīvu specializācijas valodas apguvi. Valodas zināšanas ir atslēga veiksmīgai starpkultūru dialoga veidošanai. Būtisku studiju sastāvdaļu veido kultūras procesu pētniecība.

Studiju laikā studējošie attīsta analītisko un kritisko domāšanu, radošumu, izkopj starpkultūru saskarsmes prasmes; izzinot svešo, iepazīst sevi.

Latvija – Austrumāzija
Latvija – Dānija
Latvija – Francija
Latvija – Francija / Beļģija
Latvija – Francija / Kanāda
Latvija – Itālija
Latvija – Lielbritānija
Latvija – Nīderlande / Vācija
Latvija – Spānija
Latvija – Turcija
Latvija – Vācija
Latvija – Ziemeļvalstis

 

 

 

Kultūras teorija, humanitāro un mākslas zinātņu teorētiskie pamati

Kultūras un mākslas izpratnes pamatprincipi – Kultūras semiotika – Filozofijas vēsture – 20. gs. Rietumu filozofija – Psihoanalīze un kultūra – Literatūras teorija

Mākslas

Pasaules mākslas vēsture un teorija – 20. gs. Rietumeiropas mākslas virzieni – Pasaules literatūras vēsture – Pasaules mūzikas teorija un vēsture – Pasaules teātra vēsture un teorija – Latvijas mākslas vēsture – Latviešu literatūras vēsture

Starpkultūru saskarsme, komunikācija

Ievads starpkultūru komunikācijas teorijās – Lietišķā specializācijas valoda – Tulkošana – Latvijas un specializācijas valsts kultūras sakari Eiropas kontekstā

Reģiona kultūras studijas

Specializācijas reģiona studijas – Specializācijas reģiona valodas integrētais kurss – Specializācijas reģiona valodas teksta interpretācija – Specializācijas reģiona valodas vēsture un attīstības tendences – Specializācijas reģiona valoda un stils

Organizatorisko prasmju pilnveide

Ievads kultūras menedžmentā – Specializācijas prakse

Pētnieciskā darba prasmju pilnveide

Ievads zinātniskajā darbā – kursa darbi – bakalaura darbs


>> Dokumentu pieņemšana notiek KLĀTIENĒ, Latvijas Kultūras akadēmijā Rīgā, Ludzas ielā 24, 2019. gada 2.–6. jūlijā plkst. 10:00–17:00, 7. jūlijā plkst. 10:00–14:00.

>> Iepriekšējo gadu vidusskolas absolventi var iesniegt dokumentus jau no 2019. gada 25. jūnija darba dienās plkst.13:00–16:00 Latvijas Kultūras akadēmijā Rīgā, Ludzas ielā 24, 30.kab.


Reflektantam jāierodas personīgi Latvijas Kultūras akadēmijā ( Ludzas ielā 24) aizpildīt pieteikumu studijām, kam pievieno:

1) pases vai personas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

2) vidējo izglītību apliecinoša dokumenta (atestāta un sekmju izraksta) kopiju (uzrādot oriģinālu);

3) vispārējo vidējo izglītības sertifikātu ar vērtējumu angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmenā, latviešu valodas (līdz 2011. gadam – latviešu valodas un literatūras) centralizētajā eksāmenā kopiju (uzrādot oriģinālu);

4) divas fotokartītes (3x4 cm);

5) maksājuma izdruku par veikto reflektanta reģistrācijas maksu 20,00 EUR.

 

Iesniedzot dokumentus studijām, reģistrācijas maksājumu nav iespējams veikt uz vietas Kultūras akadēmijā, tādēļ tas ir jāizdara jau pirms tam! Līdzi jāņem tikai pārskaitījumu apliecinošs dokuments. Rekvizītus atradīsiet zemākminētajā pdf failā. Paldies par sapratni!

 

>> 2019. gada 8.–12. jūlijs (Iespējamas izmaiņas)


1. Konkursā tiek ņemti vērā centralizēto eksāmenu un iestājpārbaudījumu vērtējumi:     

  • vērtējums angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmenā (Svešvalodas centralizeta eksamena vertejumam tiek piemerots koeficients 2.) 
  • vērtējums latviešu valodas centralizētajā eksāmenā (līdz 2011. gadam – latviešu valodas un literatūras centralizētajā eksāmenā).     

2. Iestājpārbaudījums DOMRAKSTS par literāru tēmu, kas parāda reflektanta radošo pieeju tematam, spēju sabalansēt ieceri ar atbilstošu izklāsta formu, spēju patstāvīgi spriest un argumentēt, orientēties klasiskās un mūsdienu kultūras jautājumos.

Reflektantam tiek piedāvātas 4-6 tēmas (nosacīti brīvās, brīvās tēmas), rakstīšanas laiks – 4 stundas.

Vērtēšanas kritēriji: spēja patstāvīgi spriest, radoša pieeja tēmas atklāsmē, satura un tēmas izklāsts, atbilstība izvēlētajai tēmai, domraksta kompozīcija, atsevišķo daļu secīgums un savstarpējā saistība, argumentācija, darba autora personīgā attieksme pret tēmā pieteikto problemātiku; stils, valodas līdzekļu izmantojums; ortogrāfijas un interpunkcijas ievērošana.

2017

OKTOBRIS

17. oktobrī Kultūras akadēmijas Starpkultūru sakaru (Latvija-Francija) kursa studenti organizēja tematisko pēcpusdienu veltītu vienam no atpazīstamākajiem 20. gs. franču kultūras pārstāvjiem - dzejniekiem Žakam Prevēram (Jacques Prévert). Frankofonā vidē tika atklāts viņa daudzpusīgais darbs un gūts jauneklīgāks redzējums uz viņa daiļradi Rīgas Franču liceja 12. klases skolēnu izpildījumā, vienlaikus asinot atnācēju franču valodas prasmes.


No 16. līdz 22. oktobrim Rīgā Itālijas Ārlietu ministrijas iniciatīvas ietvaros norisinājās XVII Itāļu valodas nedēļa pasaulē, kuras laikā visi interesenti bija aicināti apmeklēt dažādus pasākumus saistībā par un ap itāļu kino, jo tieši šogad valodas nedēļas tēma visā pasaulē bija "Itāļu kino valoda, itāļu valoda filmās". Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura apakšprogrammas ”Starpkultūru sakari” specializācijas "Latvija-Itālija" 1. kursa studenti papildināja pasākumu programmu 20. oktobrī, LKA Rīgas Kino muzeja Kino zālē neformālā gaisotnē iepazīstinot atnācējus ar stāstiem un daloties ar mūziku no atzītām itāļu kinofilmām apakšprogrammas studentu izpildījumā.


No 17. līdz 19.oktobrim Latvijā pirmo reizi norisinājās Vācu valodas dienas „Par ko parunäßim?”, kuras sadarbībā ar partneriem organizēja Gētes institūts. Projekta mērķis bija pulcēt kopā cilvēkus, kurus vieno interese par vācu valodu un kultūru, un veidot platformu vācu valodai. Projekta „Vācu valodas dienas Latvijā” laikā dažādas institūcijas, iestādes un uzņēmumi Latvijā aktīvi iesaistījās un organizēja dažāda veida pasākumus. Arī Kultūras akadēmijā 17. oktobrī notika radošā darbnīca “Vai pazīsti šo pilsētu? Vai pazīsti šo valsti?”. Pasākuma dalībnieki – Starpkultūru sakaru Latvija-Nīderlande/Vācija 1. kursa studenti, Starpkultūru sakaru Latvija-Vācija 4. kursa studenti un apmaiņas students no Maincas universitātes – iepazina Rīgu 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma vācu tekstos un kartēs un Vācijas pilsētas 21. gs. mūsu studentu tekstos.

 

SEPTEMBRIS

30. septembrī Latvijas Universitātē norisināja Konfūcija institūta rīkotais gala koncerts par godu Ķīnas Rudens festivālam. Starp pasākuma viesiem bija pārstāvji no Ķīnas vēstniecības Latvijā un Latvijas Ķīnas studiju asociācijas. Arī Latvijas Kultūras akadēmijas Starpkultūru studiju Latvija-Austrumāzija 2. kursa studentes kopā ar vieslektori Zhu Yue uzstājās ar muzikālu priekšnesumu, ko papildināja dzejas lasījumi ķīniešu valodā.

Specializācijas "Starpkultūru sakari Latvija - Vācija" vadītāja: lekt. Daina Volkinšteine, daina.volkinsteine@gmail.com
Specializācijas "Starpkultūru sakari Latvija - Francija / Kanāda vadītāja: doc. Anita Vaišle, avaisle@gmail.com
Plašāka informācija par studijām: info@lka.edu.lv, 67114807

Matjē Bokestāls (Mathieu Bokestael)
Vieslektors

Matjē Bokestālam ir maģistra grādi Rietumu literatūrā un Kultūras studijās. Viņa interešu lokā ir laikmetīgā nīderlandiešu, īru un ziemeļīru dzeja, literārā un kultūras teorija, XX un XXI gadsimta filozofija un ētika un postdramatiskais teātris. Piedalījies literārā festivāla “Passa Porta” (2015) un filmu festivāla “Cinema Bioscoop Festival in Brussels” (2015) organizēšanā. Viņš pasniedza nīderlandiešu valodu Jawaharlal Nehru universitātē Delī (Indija), kopš 2016. gada ir nīderlandiešu valodas un kultūras lektors Latvijas Kultūras akadēmijā.

Pilnais apraksts
Ēriks Bormanis
Lektors

Ēriks Bormanis (Mag. art) ir Akadēmijas absolvents un kopš 2013. gada – pasniedzējs. Darbojies kā Svešvalodu katedras vadītāja palīgs, zinātniski radošā projekta METAMIND redkolēģijā, tulkotājs.

Pilnais apraksts
Džonatans Dirandens (Jonathan Durandin)
Docents

D. Dirandēns ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2012. gada. Doktora grādu Valodas zinātnēs ieguvis Franškontē universitātē (Francija). Strādājis Francijas Ārlietu ministrijas dienestā, Francijas institūtā Latvijā un Franču valodas un civilizācijas katedrā Ženēvas Universitātē.

Pilnais apraksts
Ingrīda Keviša
Docente

Filoloģijas doktore I. Keviša strādā Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 1994. gada. I. Keviša māca angļu valodu kā pirmo svešvalodu dažādu specialitāšu Bakalaura studiju programmas studentiem un pasniedz vairākus kursus SKS studiju apakšprogrammas Latvija – Lielbritānija studentiem: Komunikatīvā gramatika, Lietišķā angļu valoda, Akadēmiskā rakstīšana, Mediju teksta interpretācija.

Pilnais apraksts
Nikola Korčelli (Nicola Corcelli)
Vieslektors

Nikola Korčelli kopš 2013. gada LKA lasa lekcijas un vada praktiskas valodas nodarbības studentiem, sniedzot iespēju iepazīt bagāto Itālijas kultūru, apgūt skanošo itāļu valodu un atklāt iespējamos ceļus starpkultūru sakariem. Gūtā izglītība un pieredze darbā ar skolēniem Itālijas skolās (Turīnā, Kjetī) kā psihologam, ļauj studentiem Latvijā piedāvāt kvalitatīvu, aktuālu un saistošu mācību procesu.

Pilnais apraksts
Franks Kraushārs (Frank Kraushaar)
Viesprofesors

Dr. phil. Kraushārs kopš 2015. gada Akadēmijā lasa lekcijas par Austrumāzijas kultūru, kopš 2006. gada strādā LU, pirms tam kā klasiskās Ķīnas kultūras un kā sastatāmas literatūras docents strādāja Minhenes Universitātē. Sinoloģijas, Eiropas vēstures un filozfijas studijas Freiburgā, Berlīnē, Hamburgā (Vācijā) un Handžou Universitātē (ĶTR). No 2009. līdz 2014. gadam pildīja profesora pienākumus Tallinas Universitātes Āzijas studiju virzienā. Kopš 2014. gada pavasara ievēlēts profesora amatā LU.

Pilnais apraksts
Mīke Langenberga (Mieke Langenberg)
Vieslektore

Mīke Langenberga ieguvusi maģistra grādu vēsturē Utrehtas Universitātē. Docēja Utrehtas Universitātes Vēstures fakultātē (Nīderlande), Trinitijas koledžas Dublinā Ģermāņu valodu fakultātē (Īrija), Ilia Valsts universitātes Tbilisī Nīderlandiešu valodas un kultūras fakultātē (Grūzija), Ļubļanas Universitātes Ģermāņu valodu fakultātē (Slovēnija). Nīderlandes un Beļģijas vēsturi LKA studentiem Mīke Langenberga pasniedz no 2015. gada.

Pilnais apraksts
Ana Leona Manzanero (Ana León Manzanero)
Viesdocente

Vieslekt. Ana Leona Manzanero ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2013. gada. Filoloģijas doktora grādu saņēmusi Madrides Complutense universitātes. Strādājusi kā lektore un veikusi pētījumus vairākās Spānijas, Polijas, Lietuvas un Latvijas izglītības iestādēs.

Pilnais apraksts
Anita Načisčione
Profesore

Filoloģijas doktore A. Načisčione ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 1998. gada. Piedalās vairākos starptautiskos zinātniskos projektos. Viņas zinātniskās intereses ir: stilistika, kognitīvā stilistika, frazeoloģija, tulkošana, identitāte, svešvalodu mācīšanas metodika.

Pilnais apraksts
Laila Niedre
Docente

Jau vairāk nekā 10 gadus Dr. art. Laila Niedre strādā Akadēmijā. Ikdienas darbs, veidojot augstskolā vidi, kas atbalstītu vācu valodas apguvi, nosaka galvenās pētnieciskās intereses: valodu mācīšanas metodika, zinātnes valoda, valoda komunikācijas kontekstā.

Pilnais apraksts
Irina Makarova
Lektore

Franču valodas lektore I. Makarova ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2003. gada. Maģistra grādu ieguvusi Ruānas Universitātē (Francija). I.Makarova pasniedz franču valodu Francijas institūtā Latvijā un Rīgas franču licejā.

Pilnais apraksts
Ilze Norvele
Docente

Ilze Norvele kopš 2004. gada Latvijas Kultūras akadēmijā pasniedz angļu valodu. Ilze Norvele ieguvusi izglītības maģistra grādu Ņujorkas Štata Universitātē Bufalo, ASV, maģistra grādu konferenču tulku izglītībā Ženēvas Universitāte (Šveice), kā arī pedagoģijas doktora grādu LU Pedagoģijas un Psiholoģijas institūtā pieaugušo pedagoģijas apakšnozarē (promocijas darbs „Pieaugušo mācīšanās stratēģijas tālmācības studijās” (2007)).

Pilnais apraksts
Gunta Ošeniece
Lektore

Lektore Gunta Ošeniece ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2002. gada. Strādā Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedrā, Vācu valodas un kultūras nodaļā, kur viņas galvenais uzdevums ir nodrošināt studentiem labu vācu valodas zināšanu apguvi.

Pilnais apraksts
Dace Pakule
Lektore

Mākslas maģistre Dace Pakule Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 2004. gada un pasniedz franču valodu un kultūru studentiem starpkultūru sakaru Latvija – Francija un Latvija – Francija/Beļģija apakšprogrammās. Viņas galvenās pētnieciskās intereses ir starpkultūru komunikācija, valoda kā kultūras nesēja, identitāte, Magribas valstu kultūras ietekme Francijā.

Pilnais apraksts
Elita Saliņa
Asociētā profesore

Filoloģijas doktore E. Saliņa ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2007. gada. Strādājusi LU Moderno valodu fakultātē. Par literatūrzinātnes problēmām uzstājusies starptautiskās zinātniskajās konferencēs un semināros Latvijā un ārzemēs.

Pilnais apraksts
Linda Straume
Lektore

Filoloģijas maģistre Linda Straume ir Kultūras akadēmijas docētāja kopš 2005. gada. Pirms tam strādājusi LU Moderno valodu fakultātē, ir docējusi kursus Starptautiskajā tūrisma augstskolā un Lutera akadēmijā. Uzstājusies starptautiskās zinātniskās konferencēs un semināros Latvijā un ārzemēs galvenokārt stilistikas un diskursa studiju jomās.

Pilnais apraksts
Anita Vaišle
Docente

Akadēmijas Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedras apakšprogrammas “Starpkultūru sakari Latvija – Francijas” vadītāja Anita Vaišle strādā Akadēmijā no 1998. gada, mācot franču valodu/ komunikatīvo gramatiku iesācēju grupām un grupām ar priekšzināšanām, bet pamatspecializācija ir Valsts studijas: Francijas ģeogrāfija, vēsture un sabiedrība.

Pilnais apraksts
Šarlote Vandersmisena (Charlotte Vandersmissen)
Vieslektore

Filoloģe Šarlote Vandersmisena kopš 2013. gada septembra Akadēmijā pasniedz nīderlandiešu valodu un kultūru. Viņa ir dzimusi Beļģijā, kur 2010. gadā Briseles Brīvajā universitātē (VUB) ieguva maģistra grādu nīderlandiešu filoloģijā. Īpaši interesējoties par bilingvālo izglītību, viņa pētīja gadījumus, kad mācīšanās lasīt vieglākā valodā (t.i., fonētiski), vēlāk atvieglo lasīšanu sarežģītākās valodās, kā piemērus izmantojot nīderlandiešu un franču valodas.

Pilnais apraksts
Daina Volkinšteine
Lektore

Mākslas maģistre D. Volkinšteine ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 1993. gada. Maģistra grādu ieguvusi Hāgenas Tālmācības universitātē (Vācija) ar studiju specializāciju „Vācijas studijas, vācu valodas apmācības metodika” un pētniecisko specializāciju „Interkulturālā komunikācija”.

Pilnais apraksts