Starpkultūru sakari

Uzņemšana katru gadu

Kategorija: Bakalaura studijas

Pilna laika studijas

Budžeta un maksas studiju vietu skaits

 

»

 

Tiks precizēts

Studiju maksa gadā

 

»

 

Tiks precizēta

Studiju ilgums

 

»

 

4 gadi (8 semestri)

Studiju valoda

 

»

 

Latviešu

Iegūstamais grāds

 

»

 

Humanitāro zinātņu bakalaurs mākslās

Studiju norises vieta

 

»

 

Rīga, Ludzas iela 24

Specializācijas prakse

 

»

 

80 stundu prakse kultūras institūcijās, uzņēmumos 

Starptautiskās mobilitātes iespējas

 

»

 

Studijas, prakse un absolventu prakse 
ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību 
stipendijas un piedalīties vasaras skolās

Apakšprogrammas vadītāja » 

Asoc.prof. Laila Niedre

STUDĒJOŠIE iegūst starpdisciplināras teorētiskas zināšanas par Latvijas un specializācijas valsts kultūru dažādu pasaules kultūru kontekstā, kā arī praktisko iemaņu un prasmju kopumu, lai profesionāli augstā līmenī darbotos starpkultūru saskarsmē.

MĒRĶAUDITORIJA
Kultūru daudzveidībā un saskarsmē ieinteresēti cilvēki, kurus saista jaunu kultūru un valodu iepazīšana un kuri vēlas savu nākotnes profesiju saistīt ar multikulturālu vidi un apsver iespēju studēt ārzemēs. Jaunieši, kuri vēlas kļūt par veiksmīgiem kultūru mediatoriem Latvijā un ārvalstīs.

ABSOLVENTI strādā vēstniecībās un ārlietu dienestā, starptautiskajās organizācijās, ārzemju firmu pārstāvniecībās Latvijā, kā arī organizē starptautiskus pasākumus, kā arī darbojas tūrisma un tulkošanas jomās.

Latvija – Austrumāzija
Latvija – Francija

Latvija – Francija / Kanāda
Latvija – Itālija 
Latvija – anglofonās valstis
Latvija – Nīderlande / Vācija 

Latvija – Spānija
Latvija – Turcija
Latvija – Vācija
Latvija – Ziemeļvalstis

1. Māksla, kultūra un humanitārās zinātnes (latviešu valodā) 30%

Kultūras un mākslas izpratnes pamatprincipi – Kultūras semiotika – Filozofijas vēsture – 20. gs. Rietumu filozofija – Psihoanalīze un kultūra – Literatūras teorija – Pasaules mākslas vēsture un teorija – 20. gs. Rietumeiropas mākslas virzieni – Pasaules literatūras vēsture – Pasaules mūzikas teorija un vēsture – Pasaules teātra vēsture un teorija – Latvijas mākslas vēsture – Latviešu literatūras vēsture


2. Specializācijas reģiona kultūras studijas 25%

Specializācijas reģiona studijas (ģeogrāfija, vēsture, sabiedrība, kultūrpolitika, māksla, literatūra, plašsaziņas līdzekļi u.c.) –– Specializācijas reģiona valodas teksta interpretācija (literāri teksti, mediju teksti, populārzinātniski u.c. teksti sabiedrības attīstības kontekstā)


3. Specializācijas reģiona valodas prasmju apguve vai pilnveide 25%

Specializācijas reģiona valodas integrētais kurss – Specializācijas valodas komunikatīvā gramatika un sarunvaloda - Specializācijas reģiona valodas vēsture un attīstības tendences - Specializācijas reģiona valoda un stils - svešvaloda


4. Kultūru saskarsme un kultūras menedžments 10%

Ievads starpkultūru komunikācijas teorijās – Lietišķā specializācijas valoda – Tulkošana – Latvijas un specializācijas reģiona kultūras sakari Eiropas kontekstā – Ievads kultūras menedžmentā – Specializācijas prakse


5. Pētniecība 10%

Ievads zinātniskajā darbā – Kursa darbi – Bakalaura darbs – Pētnieciski projekti

 

Uzņemšanas noteikumi BAKALAURA studiju programmās (tiks precizēti)

PIRMS PIESAKIES STUDIJĀM, IZLASI, KĀDA VEIDA DOKUMENTI IR JĀPIEVIENO PIETEIKUMAM

 

 

Reflektants var pieteikties konkursam ne vairāk kā trīs bakalaura studiju programmās, apakšprogrammās vai specializācijās  (studiju programmā “Audiovizuālā māksla” var pieteikties konkursam tikai vienā programmas specializācijā). Jāņem vērā, ka programmu iestājpārbaudījumu norises laiki pārklājas! 

Piesakoties studijām, reflektantam vietnē uznemsana.lka.edu.lv jāaugšupielādē šādu dokumentu kopijas pdf, jpg vai doc. formātos (dokumentu oriģināli būs jāuzrāda līgumu slēgšanas brīdī!)

✔ pases vai ID kartes elektroniskā kopija;

✔ vidējo izglītību apliecinoša dokumenta (atestāta un sekmju izraksta) kopija;

✔ vispārējās vidējās izglītības sertifikāta ar vērtējumiem centralizētajos eksāmenos kopija;

✔ var pievienot citus dokumentus (kopijas), kas saistīti ar izvēlēto studiju programmu.

✔ maksājuma izdruka par veikto reflektanta reģistrācijas maksu pdf, jpg vai doc. formātā (par to, cik liela ir reģistrācijas maksa un kā var veikt pārskaitījumu, lasi nākamajā atvērumā REFLEKTANTA REĢISTRĀCIJAS MAKSA ▸)

✔ Ja reflektants iepriekšējo izglītību ieguvis ārvalstīs, reflektants pieteikumam pievieno Latvijas Akadēmiskās informācijas centra ekspertīzes atzinumu.

✔ Ja kādā no iesniegtajiem dokumentiem ir cits personas uzvārds (vārds) vai personas kods nekā personas pasē vai personas apliecībā, tad jāpievieno dokuments, kas apliecina uzvārda (vārda) vai personas koda maiņu.

✔ Reflektanti, kuri nav kārtojuši latviešu valodas, svešvalodas (angļu, vācu vai franču valodā) vai matemātikas centralizēto eksāmenu, reflektanta pieteikumam pievieno iesniegumu par pārbaudījuma kārtošanu vai pielīdzināšanu saskaņā “Uzņemšanas noteikumi akadēmiskajās bakalaura studiju programmās Latvijas Kultūras akadēmijā 2020. gadā” punktiem 3.5., 3.6., 3.7.

 


Pēc pieteikuma reģistrēšanas reflektantam uz pieteikuma anketā norādīto e-pastu vienas darba dienas laikā tiks nosūtīta reģistrācijas apstiprinājuma ziņa un pieejas dati studiju informatīvajai sistēmai LAIS, kur pieejama aktuālā informācija par konkursa norisi.

Lūdzam pārbaudīt e-pastu vai apstiprinājums saņemts. Neskaidrību gadījumā rakstīt: studijas@lka.edu.lv.

 

 

 

 


REKVIZĪTI REĢISTRĀCIJAS MAKSĀJUMA VEIKŠANAI

Latvijas Kultūras akadēmija
Reģ. nr.: 90000039164
Valsts kase TRELLV22 
Konta nr.: LV60TREL9220020000000
Maksājuma mērķis: 21359 Reģistrācijas maksa, Vārds Uzvārds, Personas kods

 

 

 

Reģistrācijas maksu var samaksāt ar pārskaitījumu (bankā vai internetbankā)

Bāreņi un bērni, kuri palikuši bez abu vecāku apgādības, līdz 24 gadu vecumam, uzrādot valsts sociālās nodrošināšanas iestādes izsniegta dokumenta oriģinālu, kā arī 1.grupas invalīdi, uzrādot attiecīgu dokumentu, no reģistrācijas maksas un papildu maksas atbrīvoti.   

Reģistrācijas maksa par dokumentu iesniegšanu netiek atmaksāta.

 

 

Pretendējot uz studiju vietu akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammā “Starpkultūru sakari”, tiek ņemti vērā reflektanta CENTRALIZĒTO EKSĀMENU un DOMRAKSTA vērtējumi.

 

CENTRALIZĒTO EKSĀMENU VĒRTĒJUMI

 

 

1. Vērtējums angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmenā (vai tam pielīdzināts vērtējums);

2. Vērtējums latviešu valodas centralizētajā eksāmenā (vai tam pielīdzināts vērtējums);

3. Vērtējums matemātikas centralizētajā eksāmenā (vai tam pielīdzināts vērtējums).

Bakalaura studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammās “Starpkultūru sakari (Latvija – Itālija)” un “Starpkultūru sakari (Latvija – Vācija/Nīderlande)” angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētā eksāmena vērtējumam tiek piemērots koeficients 2.

 

DOMRAKSTS

 

“Domraksts” ir obligāts iestājpārbaudījums reflektantiem, kuri pretendē uz studiju vietu akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammā “Starpkultūru sakari".

Iestājpārbaudījums plānots attālināti.

💬 IEPAZĪSTIES AR DOMRAKSTA TEHNISKO NORISI!

 

Iestājpārbaudījums “Domraksts” tiek vērtēts pēc 100 punktu sistēmas.

Iestājpārbaudījums “Domraksts” parāda reflektanta radošo pieeju tematam, spēju sabalansēt ieceri ar atbilstošu izklāsta formu, patstāvīgi spriest un argumentēt, orientēties klasiskās un mūsdienu kultūras jautājumos.

Reflektantam tiek piedāvātas 4–6 tēmas (nosacīti brīvās, brīvās tēmas), rakstīšanas laiks – līdz četrām stundām. 

Domraksta vērtēšanas kritēriji: spēja patstāvīgi spriest, radoša pieeja tēmas atklāsmē, satura un tēmas izklāsts, atbilstība izvēlētajai tēmai, domraksta kompozīcija, atsevišķo daļu secīgums un savstarpējā saistība, argumentācija, darba autora personīgā attieksme pret tēmā pieteikto problemātiku; stils, valodas līdzekļu izmantojums; ortogrāfijas un interpunkcijas ievērošana.

Ja reflektants pieteicies vairākām apakšprogrammām, kuru iestājpārbaudījums ir “domraksts”, tas ir jāraksta tikai vienu reizi tajā dienā, kad notiek “domraksts” apakšprogrammai, kuru reflektants ir atzīmējis ar augstāku prioritāti.

 

TESTS ANGĻU (VAI VĀCU, VAI FRANČU) VALODAS ZINĀŠANU PĀRBAUDEI

 

Tests angļu (vai vācu, vai franču) valodas zināšanu pārbaudei” ir obligāts iestājpārbaudījums reflektantiem, kuri nav kārtojuši centralizēto eksāmenu svešvalodā (angļu, vācu vai franču valodā) un pretendē uz studiju vietu akadēmiskajās bakalaura studiju programmās.

Iestājpārbaudījums plānots klātienē LKA galvenajā ēkā (Ludzas iela 24).

💬  IEPAZĪSTIES AR LKA KLĀTIENES IESTĀJPĀRBAUDĪJUMU TEHNISKO NORISI UN EPIDEMIOLOĢISKĀS DROŠĪBAS PRASĪBU NOTEIKUMIEM

 

Pārbaudījuma ilgums – 2 stundas.

Iestājpārbaudījuma mērķis ir pārbaudīt reflektantu vispārējo kompetenci attiecīgajā svešvalodā – lasīšanas izpratni, vārdu krājumu, valodas struktūru lietošanu, rakstīšanas prasmes. 

Iestājpārbaudījuma grūtības pakāpe atbilst Eiropas Padomes apstiprinātā „Vienotā valodu zināšanu ietvara” B2 līmenim.

Iestājpārbaudījumā visas reflektantu svešvalodas prasmes tiek vērtētas integrēti ar vienu vērtējumu 100 punktu sistēmā. 

Konkursa kopsavilkumā bakalaura studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammās “Starpkultūru sakari (Latvija – Itālija)” un “Starpkultūru sakari (Latvija – Vācija/Nīderlande)” testa vērtējumam tiek piemērots koeficients 2.

 

 

 

 KOEFICIENTS (punktu skaits x koeficients = iegūtais vērtējums)

Piemērs: Ja norādīts, ka domraksta vērtējumam tiek piemērots koeficients 2 un šajā pārbaudījumā saņem 70 punktus no 100 iespējamiem, kopumā tie ir 140 punkti

Sākotnēji LAIS sistēmā būs redzami rezultāti bez koeficienta. Koeficients parādās rezultātu apstiprināšanas brīdī, kad tiek saskaitīti kopā centralizētie eksāmeni, iestājpārbaudījuma rezultāti un koeficients, ja tāds tiek piemērots. Rezultātu paziņošanas datumus var skatīt tālākajā atvērumā UZŅEMŠANAS REZULTĀTI 

 

 

 

 

 

Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedra

Apakšprogrammas vadītāja asoc.prof. Laila Niedre laila.niedre@lka.edu.lv, 67114804


 67114807

 uznemsana@lka.edu.lv

2021

 

LKA bakalaura studiju apakšprogrammas “Starpkultūru sakari” specializācijas “Latvija – Spānija” 2. kursa studentes piedalās Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā akcijā "Atpakaļ uz skolu / Atpakaļ uz universitāti 2021". 25. maijā studentēm bija iespēja tiešsaistē satikties ar Spānijas vēstniecības pirmo padomnieku Huanu Pablo Garsiju Anduharu (Juan Pablo García Andújar), lai pārrunātu Latvijas un Spānijas attiecības aktualitātes Eiropas Savienības kontekstā.

 

2020

 

2020. gada pavasara semestrī LKA bakalaura studiju apakšprogrammas “Starpkultūru sakari” specializācijas “Latvija – Vācija” un LKA bakalaura studiju apakšprogrammas “Starpkultūru sakari” specializācijas “Latvija – Nīderlande/Vācija” studenti vācu valodas prasmes nostiprināja kopīgās virtuālās nodarbībās ar Karpatu augstskolas (Krosno, Polija) studentiem kursos „Vācu valodas integrētais kurss“ un „Vācu valoda“. Projekta mērķis bija īstenot autentisku komunikāciju vācu valodā, iepazīstot citu un iepazīstinot ar savu kultūru. Astoņās tikšanās reizēs notika sarunas par dažādiem kultūras aspektiem, piemēram, literatūru, filmām, mūziku, tradīcijām un savstarpējiem sterotipiem. Projekta noslēgumā studenti grupu darbā veidoja filmas – projekta rezultātu kopsavilkumu. Tā SKS “Latvija – Vācija” studentes, izvēloties epistulāro žanru, aizsūtīja videovēstuli iepazītajiem draugiem no Polijas. SKS “Latvija – Nīderlande/Vācija” izveidoja izklaidējošu ziņu raidījumu – svarīgāko tēmu apskatu. Savukārt Polijas studenti, topošie tūrisma jomas speciālisti, izveidoja aizkustinošu videoreklāmu par Latvijas dabu un kultūru.


No 21. februāra līdz 4. martam LKA Nacionālā filmu skolā notika Spānijas filmu festivāls. Pasākumu organizēja SKS specializācija Latvija – Spānija” ar Spānijas vēstniecības Rīgā atbalstu.

 

2019

 

13. decembrī LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā apakšprogrammas "Starpkultūru sakari" specializācijas Latvija – Spānija” studentes izpildīja lugu “Iztēles lidojums” (El vuelo de la imaginación). Izrādes scenāriju izveidoja pašas studentes spāņu valodā, kursa “Spāņu teātra darbnīca” ietvaros.


19. oktobrī Latvijas Kultūras Teātra mājā “Zirgu pasts” notika stāstu performance spāņu valodā “Sieviešu stasti” (Cuentos de mujeres) ar teicēju Gladisu Korredoru (Gladys Corredor) (Kolumbija/Šveice). Pasākumu organizēja LKA bakalaura studiju apakšprogrammas “Starpkultūru sakari” specializācijas Latvija – Spānija” studenti.


10. oktobrī Spānijas vēstniecība viesojās Latvijas Kultūras akadēmijā un prezentēja jauno video kampaņu par mūsdienu spāņu sabiedrību. Pasākumu organizēja LKA bakalaura studiju apakšprogrammas “Starpkultūru sakari” specializācija Latvija – Spānija” un tajā piedalījās studenti un pasniedzēji no dažādu LKA apakšprogrammu “Starpkultūru sakari".


No 2019. gada 13. līdz 15. maijam Latvijas Kultūras akadēmijas Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedras docētājas prof. Anita Načisčione un doc. Elīna Veinberga devās radošā braucienā, lai realizētu zinātnisko pētniecības projektu Metaphor and Metonymy in Conceptualisation of Human Lives in the Cognitive Linguistic Framework un prezentētu savus pētījumus starptautiskajā metaforas konferencē Dženovā, Itālijā.


Latvijas Kultūras akadēmijas Starpkultūru sakaru specializāciju Latvija – Vācija un Latvija – Nīderlande/Vācija” studenti piedalījās divos pasākumos saistībā ar Eiropas dienu. 8. maijā kinoteātra "K Suns" telpās notika Gētes institūta organizēts pasākums – vācu teātra Sonni Maier izrāde "Druck". 9.maijā, Eiropas dienā, studenti devās uz Vācijas vēstniecību, kur neformālā gaisotnē tika smelta iedvesma vācu valodas un kultūras dziļākai iepazīšanai.


27. aprīlī Latvijas Kultūras akadēmijas projekta Latvija – Heimatland pētnieki viesojās Liepājas Vācu biedrībā. Kopš 2017. gada īstenotā projekta mērķis ir dokumentēt un publicēt Latvijas vācu etniskajai grupai paaudzēs piederīgo (“vāciešu”) dzīvesstāstus kā kultūras mantojuma formu, kas glabā tradīcijas, vērtības un attieksmi pret Latviju. Izpētīt Latvijas un Latvijas diasporas transkulturālo šķautni, kas saistīta ar vācietību. 2017. un 2018. gadā projektu īstenoja Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedras docētāji un studējošie. Projekta turpinājums atbalstīts arī 2019. gadā, darbu turpinās šobrīd 1. kursa studenti.


No 1. līdz 4. aprīlim bakalaura studiju apakšprogrammas “Starpkultūru sakari” specializācijas Latvija – Ziemeļvalstis 3. kursa studenti un specializācijas vadītāja Signe Kazāka devās studiju braucienā uz Stokholmu. Vairāk par Stokholmā pieredzēto studentu sagatavotajās brauciena piezīmēs


Ludzas ielas ēkas 2. stāvā janvāra mēnesi bija skatāmi LKA bakalaura studiju apakšprogrammas “Starpkultūru sakari” specializācijas “Latvija – Austrumāzija” studentu mākslas darbi, kas tapuši rudens semestra garumā kursa “Austrumāzijas valsts studijas” ietvaros. Vieslektores Jekaterinas Beļajevas nodarbībās studenti apguva tradicionālās kaligrāfijas tehnikas un gleznošanu uz rīsu papīra. Izstādītie studentu darbi apvienoja logogrāfisko tekstu ar dažādām floras un faunas vizualizācijām.


31. janvārī, piedaloties LKA rektorei Rūtai Muktupāvelai un LKA bakalaura studiju apakšprogrammas “Starpkultūru sakari" specializācijas “Latvija – Lielbritānija” studentiem un docētājiem, notika jaunā Britu studiju telpas (16. auditorija) vizuālā noformējuma prezentēšana. To specializācijas prakses ietvaros veidojusi specializācijas "Latvija – Lielbritānija" studente Elīza Ella Dumpe sadarbībā ar prakses vadītāju docētāju Lindu Straumi.

Ēriks Bormanis
Lektors

Ēriks Bormanis (Mag. art) ir Akadēmijas absolvents un kopš 2013. gada – pasniedzējs. Darbojies kā Svešvalodu katedras vadītāja palīgs, zinātniski radošā projekta METAMIND redkolēģijā, tulkotājs.

Pilnais apraksts
Nicola Corcelli
Vieslektors

Nikola Korčelli (Nicola Corcelli) kopš 2013. gada LKA lasa lekcijas un vada praktiskas valodas nodarbības studentiem, sniedzot iespēju iepazīt bagāto Itālijas kultūru, apgūt skanošo itāļu valodu un atklāt iespējamos ceļus starpkultūru sakariem. Gūtā izglītība un pieredze darbā ar skolēniem Itālijas skolās (Turīnā, Kjetī) kā psihologam, ļauj studentiem Latvijā piedāvāt kvalitatīvu, aktuālu un saistošu mācību procesu.

Pilnais apraksts
Luīze Frančeska Dakša
Lektore

Luīze Frančeska Dakša Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi bakalaura un maģistra grādu, absolvējot “Starpkultūru sakari: Latvija – Itālija” un “Kultūras un starpkultūru sakari” apakšprogrammas. Ieguvusi pieredzi, uzlabojot itāļu valodas zināšanas Sjēnas un Turīnas universitātēs Itālijā.
2017. gadā sākusi pasniegt lekcijas LKA kā vieslektore, 2019. ievēlēta lektores amatā.
Pētnieciskajās interesēs ietilpst latviešu literatūras studijas, itāļu valodas, kultūras un mākslas studijas, itāļu literatūras studijas, kā arī digitālās humanitārās zinātnes.

Pilnais apraksts
Jonathan Durandin
Docents

Džonatans Dirandens (Jonathan Durandin) ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2012. gada. Doktora grādu Valodas zinātnēs ieguvis Franškontē universitātē (Francija). Strādājis Francijas Ārlietu ministrijas dienestā, Francijas institūtā Latvijā un Franču valodas un civilizācijas katedrā Ženēvas Universitātē.

Pilnais apraksts
Signe Kazāka
Lektore

Signe Kazāka darba gaitas Kultūras akadēmijā sākusi 2016. gadā un jau ceturto gadu pilda SKS Latvija – Ziemeļvalstis apakšprogrammas vadītājas pienākumus. 2006. gadā ieguvusi bakalaura grādu angļu un zviedru filoloģijā Latvijas Universitātē. Zviedru valodas zināšanas papildinājusi studējot arī Zviedrijā.

Pilnais apraksts
Ingrīda Keviša
Docente

Filoloģijas doktore I. Keviša strādā Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 1994. gada. I. Keviša māca angļu valodu kā pirmo svešvalodu dažādu specialitāšu Bakalaura studiju programmas studentiem un pasniedz vairākus kursus SKS studiju apakšprogrammas Latvija – Lielbritānija studentiem: Komunikatīvā gramatika, Lietišķā angļu valoda, Akadēmiskā rakstīšana, Mediju teksta interpretācija.

Pilnais apraksts
Ana León-Manzanero
Docente

Ana Leona Mansanero (Ana León-Manzanero) ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2013. gada. Madrides Complutense universitātē saņēmusi filoloģijas doktora grādu. Strādājusi kā spāņu valodas pasniedzēja Spānijā, Polijā, Lietuvā un Latvijā.

Pilnais apraksts
Anita Načisčione
Profesore

Filoloģijas doktore A. Načisčione ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 1998. gada. Piedalās vairākos starptautiskos zinātniskos projektos. Viņas zinātniskās intereses ir: stilistika, kognitīvā stilistika, frazeoloģija, tulkošana, identitāte, svešvalodu mācīšanas metodika.

Pilnais apraksts
Laila Niedre
Asoc.prof.

Jau vairāk nekā 10 gadus Dr. art. Laila Niedre strādā Akadēmijā. Ikdienas darbs, veidojot augstskolā vidi, kas atbalstītu vācu valodas apguvi, nosaka galvenās pētnieciskās intereses: valodu mācīšanas metodika, zinātnes valoda, valoda komunikācijas kontekstā.

Pilnais apraksts
Ilze Norvele
Docente

Ilze Norvele kopš 2004. gada Latvijas Kultūras akadēmijā pasniedz angļu valodu. Ilze Norvele ieguvusi izglītības maģistra grādu Ņujorkas Štata Universitātē Bufalo, ASV, maģistra grādu konferenču tulku izglītībā Ženēvas Universitāte (Šveice), kā arī pedagoģijas doktora grādu LU Pedagoģijas un Psiholoģijas institūtā pieaugušo pedagoģijas apakšnozarē (promocijas darbs „Pieaugušo mācīšanās stratēģijas tālmācības studijās” (2007)).

Pilnais apraksts
Irina Makarova
Lektore

Franču valodas lektore I. Makarova ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2003. gada. Maģistra grādu ieguvusi Ruānas Universitātē (Francija). I.Makarova pasniedz franču valodu Francijas institūtā Latvijā un Rīgas franču licejā.

Pilnais apraksts
Lars Anders Ragnar Olsson
Vieslektors

Vieslektors Anderšs Olsons līdz 1997. gadam strādājis par žurnālistu, pēc tam pievērsies zviedru valodas kā otrās svešvalodas pasniegšanai. A. Olsons ir strādājis universitātēs Krievijā, Somijā, Latvijā un citās izglītības iestādēs Zviedrijā un Ungārijā. Ieguvis bakalaura grādu žurnālistikā un krievu un zviedru valodas kā otrās svešvalodas pasniegšanā. Pētnieciskajās interesēs ietilpst mediju valoda. A. Olsons ir publicējis vairākas zviedru valodas mācību grāmatas.

Pilnais apraksts
Gunta Ošeniece
Lektore

Lektore Gunta Ošeniece ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2002. gada. Strādā Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedrā, Vācu valodas un kultūras nodaļā, kur viņas galvenais uzdevums ir nodrošināt studentiem labu vācu valodas zināšanu apguvi.

Pilnais apraksts
Dace Pakule
Lektore

Mākslas maģistre Dace Pakule Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 2004. gada un pasniedz franču valodu un kultūru studentiem starpkultūru sakaru Latvija – Francija un Latvija – Francija/Beļģija apakšprogrammās. Viņas galvenās pētnieciskās intereses ir starpkultūru komunikācija, valoda kā kultūras nesēja, identitāte, Magribas valstu kultūras ietekme Francijā.

Pilnais apraksts
Lucía Pérez Azor
Vieslektore

Lusija Peresa Asora ir spāņu valodas pasniedzēja, kas Latvijas Kultūras akadēmijas Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedrā docē kopš 2019. gada. L. Peresa nāk no Bazas, mazas Andalūzijas pilsētas Spānijas dienvidos. Ieguvusi bakalaura un maģistra grādus tulkošanā un spāņu valodas kā svešvalodas pasniegšanā Malagas, Mursijas un Menendesas Pelajo universitātēs.

Pilnais apraksts
Elita Saliņa
Asociētā profesore

Filoloģijas doktore E. Saliņa ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2007. gada. Strādājusi LU Moderno valodu fakultātē. Par literatūrzinātnes problēmām uzstājusies starptautiskās zinātniskajās konferencēs un semināros Latvijā un ārzemēs.

Pilnais apraksts
Linda Straume
Lektore

Filoloģijas maģistre Linda Straume ir Kultūras akadēmijas docētāja kopš 2005. gada. Pirms tam strādājusi LU Moderno valodu fakultātē, ir docējusi kursus Starptautiskajā tūrisma augstskolā un Lutera akadēmijā. Uzstājusies starptautiskās zinātniskās konferencēs un semināros Latvijā un ārzemēs galvenokārt stilistikas un diskursa studiju jomās.

Pilnais apraksts
Anita Vaišle
Docente

Akadēmijas Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedras apakšprogrammas “Starpkultūru sakari Latvija – Francijas” vadītāja Anita Vaišle strādā Akadēmijā no 1998. gada, mācot franču valodu/ komunikatīvo gramatiku iesācēju grupām un grupām ar priekšzināšanām, bet pamatspecializācija ir Valsts studijas: Francijas ģeogrāfija, vēsture un sabiedrība.

Pilnais apraksts
Elīna Veinberga
Asociētā profesore

Elīna Veinberga Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi doktora grādu, absolvējot doktora studiju programmu “Mākslas” Kultūras teorijas apakšnozarē (2013). Maģistrantūras studijas angļu filoloģijā apgūtas Latvijas Universitātē (2004). E. Veinberga strādā par LKA docētāju kopš 2004. gada.

Pilnais apraksts
Daina Volkinšteine
Lektore

D. Volkinšteine ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 1993. gada. Latvijas universitātes Svešvalodu fakultātē ieguvusi maģistra grādu filoloģijā (vācu valoda un literatūra). Absolvējusi arī Hāgenas Tālmācības universitāti (Vācija) ar studiju specializāciju „Vācijas studijas, vācu valodas apmācības metodika” un pētniecisko specializāciju „Interkulturālā komunikācija”, iegūstot mākslas maģistra grādu.

Pilnais apraksts