Starpkultūru sakari

Uzņemšana katru gadu

Kategorija: Bakalaura studijas

Pilna laika studijas

Plānotais budžeta vietu skaits: 18
Maksas studiju vietas: 50
Studiju maksa: 1900.00 EUR / gadā
Studiju ilgums: 4 gadi (8 semestri)
Studiju valoda: latviešu
Iegūstamais grāds: Humanitāro zinātņu bakalaurs mākslās


Starptautiskās mobilitātes iespējas: Studijas, prakse un absolventu prakse 
ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību 
stipendijas un piedalīties vasaras skolās
Specializācijas prakse: 80 stundu prakse kultūras institūcijās, uzņēmumos 
un projektos Latvijā un ārvalstīs
Studiju norises vieta: Rīga, Ludzas iela 24

STUDĒJOŠIE iegūst starpdisciplināras teorētiskas zināšanas par Latvijas un anglofono valstu vai Spānijas kultūru dažādu pasaules kultūru kontekstā, kā arī praktisko iemaņu un prasmju kopumu, lai profesionāli augstā līmenī darbotos starpkultūru saskarsmē.

MĒRĶAUDITORIJA
Kultūru daudzveidībā un saskarsmē ieinteresēti cilvēki, kurus saista jaunu kultūru un valodu iepazīšana un kuri vēlas savu nākotnes profesiju saistīt ar multikulturālu vidi un apsver iespēju studēt ārzemēs. Jaunieši, kuri vēlas kļūt par veiksmīgiem kultūru mediatoriem Latvijā un ārvalstīs.

ABSOLVENTI strādā vēstniecībās un ārlietu dienestā, starptautiskajās organizācijās, ārzemju firmu pārstāvniecībās Latvijā, kā arī organizē starptautiskus pasākumus, kā arī darbojas tūrisma un tulkošanas jomās.

2019. gadā studējošie tiks uzņemti specializācijās:

LATVIJA – SPĀNIJA
LATVIJA –
ANGLOFONĀS VALSTIS

 

Latvija – Austrumāzija
Latvija – Francija
Latvija – Francija / Kanāda
Latvija – Itālija
Latvija – anglofonās valstis
Latvija – Nīderlande / Vācija
Latvija – Spānija
Latvija – Turcija
Latvija – Vācija
Latvija – Ziemeļvalstis

1. Māksla, kultūra un humanitārās zinātnes (latviešu valodā) 30%

Kultūras un mākslas izpratnes pamatprincipi – Kultūras semiotika – Filozofijas vēsture – 20. gs. Rietumu filozofija – Psihoanalīze un kultūra – Literatūras teorija – Pasaules mākslas vēsture un teorija – 20. gs. Rietumeiropas mākslas virzieni – Pasaules literatūras vēsture – Pasaules mūzikas teorija un vēsture – Pasaules teātra vēsture un teorija – Latvijas mākslas vēsture – Latviešu literatūras vēsture


2. Anglofono valstu vai Spānijas kultūras studijas 20%–40%

Specializācijas reģiona studijas (ģeogrāfija, vēsture, sabiedrība, kultūrpolitika, māksla, literatūra, plašsaziņas līdzekļi u.c.) –– Specializācijas reģiona valodas teksta interpretācija (literāri teksti, mediju teksti, populārzinātniski u.c. teksti sabiedrības attīstības kontekstā)


3. Kultūru saskarsme un kultūras menedžments 10%

Ievads starpkultūru komunikācijas teorijās – Lietišķā specializācijas valoda – Tulkošana – Latvijas un specializācijas reģiona kultūras sakari Eiropas kontekstā – Ievads kultūras menedžmentā – Specializācijas prakse


4. Valodas prasmju apguve un pilnveide 10%–30%

Specializācijas reģiona valodas integrētais kurss – Specializācijas valodas komunikatīvā gramatika un sarunvaloda - Specializācijas reģiona valodas vēsture un attīstības tendences - Specializācijas reģiona valoda un stils - svešvaloda


5. Pētniecība 10%

Ievads zinātniskajā darbā – Kursa darbi – Bakalaura darbs – Pētnieciski projekti

 

 

 

Dokumentu pieņemšana notiek klātienē, Latvijas Kultūras akadēmijā (Rīga, Ludzas iela 24, zāle) 2019. gada 1.–5. jūlijā plkst. 10:00–17:00, 6. jūlijā plkst. 10:00–14:00.

Iepriekšējo gadu vidusskolas absolventi var iesniegt dokumentus jau no 2019. gada 25. jūnija darba dienās plkst.13:00–16:00 Latvijas Kultūras akadēmijā (Rīga, Ludzas iela 24, 30. kabinets).


 
Reflektantam jāierodas personīgi Latvijas Kultūras akadēmijā (Rīga, Ludzas iela 24) aizpildīt pieteikumu studijām, kam pievieno:

1) pases vai ID kartes kopiju (uzrādot oriģinālu).
2) vidējo izglītību apliecinoša dokumenta (atestāta un sekmju izraksta) kopiju (uzrādot oriģinālu).
3) vispārējo vidējo izglītības sertifikātu ar vērtējumu angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmenā, latviešu valodas centralizētajā eksāmenā kopiju (uzrādot oriģinālu).
4) divas fotokartītes (3x4 cm).
5) maksājuma izdruku par veikto reflektanta reģistrācijas maksu 20,00 EUR (neaizmirsti maksājumu veikt pirms dokumentu iesniegšanas!).

Iesniedzot dokumentus studijām, reģistrācijas maksājumu nav iespējams veikt uz vietas Kultūras akadēmijā, tādēļ tas ir jāizdara jau pirms tam! Līdzi jāņem tikai pārskaitījumu apliecinošs dokuments. Paldies par sapratni!


Rekvizīti maksājuma veikšanai:
Latvijas Kultūras akadēmija
Reģ. nr. 90000039164
Valsts kase TRELLV22
LV60TREL9220020000000

2019. gada 8.–12. jūlijs (IESTĀJPĀRBAUDĪJUMU GRAFIKS,Iespējamas izmaiņas!)

Pirmdiena 
08.07.
Otrdiena 
09.07.
Trešdiena
10.07.
Ceturtdiena
11.07.
Piektdiena
12.07.
  10:00
Domraksts**
Ludzas 24, zāle
 Līgumu slēgšana
Ludzas 24 zāle

** Ja reflektants nevar ierasties iestājpārbaudījuma ‘Domraksts’ kārtošanai norādītajā datumā, rakstiski saskaņojot ar Studiju departamentu (31.kab.), ir iespējams domrakstu rakstīt ar otru grupu. 


Konkursā tiek ņemti vērā CENTRALIZĒTO EKSĀMENU un IESTĀJPĀRBAUDĪJUMU vērtējumi

1. Centralizēto eksāmenu vērtējumi:     

  • Vērtējums angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmenā.

  • Vērtējums latviešu valodas centralizētajā eksāmenā (līdz 2011. gadam – latviešu valodas un literatūras centralizētajā eksāmenā). 

2. Iestājpārbaudījums "Domraksts" par literāru tēmu, kas parāda reflektanta radošo pieeju tematam, spēju sabalansēt ieceri ar atbilstošu izklāsta formu, spēju patstāvīgi spriest un argumentēt, orientēties klasiskās un mūsdienu kultūras jautājumos.

Reflektantam tiek piedāvātas 4-6 tēmas. Domraksta rakstīšanas laiks – 4 stundas.

Vērtēšanas kritēriji: spēja patstāvīgi spriest, radoša pieeja tēmas atklāsmē, satura un tēmas izklāsts, atbilstība izvēlētajai tēmai, domraksta kompozīcija, atsevišķo daļu secīgums un savstarpējā saistība, argumentācija, darba autora personīgā attieksme pret tēmā pieteikto problemātiku; stils, valodas līdzekļu izmantojums; ortogrāfijas un interpunkcijas ievērošana.

10:00
Domraksts**
Ludzas 24, zāle

2019


16. maijā ar lekciju par franču galda kultūru viesojās Francijas Institūta Latvijā direktors Žils Bonviāls (Gilles Bonnevialle). Lekcijas apmeklētāji tika iepazīstināti ar franču galda kultūras seno vēsturi un ar to saistītajām prasmēm, piedāvājot arī aplūkot un pieskarties priekšmetiem, kas tieši saistīti ar franču galda kultūru.


No 2019. gada 13. līdz 15. maijam Latvijas Kultūras akadēmijas Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedras docētājas prof. Anita Načisčione un doc. Elīna Veinberga devās radošā braucienā, lai realizētu zinātnisko pētniecības projektu Metaphor and Metonymy in Conceptualisation of Human Lives in the Cognitive Linguistic Framework un prezentētu savus pētījumus starptautiskajā metaforas konferencē Dženovā, Itālijā.


Latvijas Kultūras akadēmijas starpkultūru sakaru specializāciju "Latvija – Vācija" un "Latvija – Nīderlande" studenti piedalījās divos pasākumos saistībā ar Eiropas dienu. 8. maijā kinoteātra "K Suns" telpās notika Gētes institūta organizēts pasākums – vācu teātra Sonni Maier izrāde "Druck". 9.maijā, Eiropas dienā, studenti devās uz Vācijas vēstniecību, kur neformālā gaisotnē tika smelta iedvesma vācu valodas un kultūras dziļākai iepazīšanai.


27. aprīlī Latvijas Kultūras akadēmijas projekta "Latvija - Heimatland" pētnieki viesojās Liepājas Vācu biedrībā. Kopš 2017. gada īstenotā projekta mērķis ir dokumentēt un publicēt Latvijas vācu etniskajai grupai paaudzēs piederīgo (“vāciešu”) dzīvesstāstus kā kultūras mantojuma formu, kas glabā tradīcijas, vērtības un attieksmi pret Latviju. Izpētīt Latvijas un Latvijas diasporas transkulturālo šķautni, kas saistīta ar vācietību. 2017. un 2018. gadā projektu īstenoja Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedras docētāji un studējošie. Projekta turpinājums atbalstīts arī 2019. gadā, darbu turpinās šobrīd 1. kursa studenti.


No 1. līdz 4. aprīlim bakalaura studiju apakšprogrammas “Starpkultūru sakari” specializācijas "Latvija – Ziemeļvalstis" 3. kursa studenti un specializācijas vadītāja Signe Kazāka devās studiju braucienā uz Stokholmu. Vairāk par Stokholmā pieredzēto studentu sagatavotajās brauciena piezīmēs: https://lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/lka-apaksprogrammas-starpkulturu-sakari-studenti-apmekle-stokholmu/?fbclid=IwAR0I6vvRpSFTomN82KxXgNCxFgBgmG_PTsgLzdLrhx1sn1P2nI5Qoy1PHHQ


Ludzas ielas ēkas 2. stāvā janvāra mēnesi bija skatāmi LKA bakalaura studiju apakšprogrammas “Starpkultūru sakari” specializācijas “Latvija – Austrumāzija” studentu mākslas darbi, kas tapuši rudens semestra garumā kursa “Austrumāzijas valsts studijas” ietvaros. Vieslektores Jekaterinas Beļajevas nodarbībās studenti apguva tradicionālās kaligrāfijas tehnikas un gleznošanu uz rīsu papīra. Izstādītie studentu darbi apvienoja logogrāfisko tekstu ar dažādām floras un faunas vizualizācijām.


31. janvārī, piedaloties LKA rektorei Rūtai Muktupāvelai un LKA bakalaura studiju apakšprogrammas “Starpkultūru sakari" specializācijas "Latvija – Lielbritānija" studentiem un docētājiem, notika jaunā Britu studiju telpas (16. auditorija) vizuālā noformējuma prezentēšana. To specializācijas prakses ietvaros veidojusi specializācijas "Latvija – Lielbritānija" studente Elīza Ella Dumpe sadarbībā ar prakses vadītāju docētāju Lindu Straumi.

2018

21. decembrī jautrā, sirsnīgā gaisotnē, dzirkstot britu humoram, kūpot angļu tējai un smaržojot latviešu svētku kārumiem, uz savu gadskārtējo Ziemsvētku tikšanos sanāca LKA Britu kluba dalībnieki. Šajā reizē vienojošā tēma bija atskats uz septiņu semestru laikā gūto pieredzi, dažādajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem auditorijās un ārpus tām, apgūstot kultūru saskarsmi gan teorētiski, gan gluži praktiski ceļojumos un piedaloties dažādos projektos. Tikšanās gaitā dalībnieki uzrakstīja un laika kapsulā-pudelē ievietoja savus vēstījumus un vēlējumus jaunajiem studentiem, kas uzsāks mācības 2019. gada rudenī apakšprogrammā „Latvija-anglofonās valstis”.


Tradicionāli decembrī LKA bakalaura studiju apakšprogrammas “Starpkultūru sakari” specializācijas “Latvija – Ziemeļvalstis” studenti organizē Lūcijas dienas koncertu un labdarības akciju “Gaisma sirdī”, sagādājot svētku dāvanas sociālās aprūpes centra “Ezerkrasti” iemītniekiem.  Šajā gadā LKA studenti kopā ar Latvijas Universitātes studentiem uzstājās ar muzikālu priekšnesumu un jaunradītu muzikālu lugu “Sprid ditt ljus” zviedru un latviešu valodā. Lūcijas dienu Ziemeļvalstīs svin ik gadu un arī Latvijā tā kļuvusi par tradīciju. Lūcijas dienas svinībās jau tradicionāli akcentēta gaismas tēma, tādēļ labdarības akcijas moto un studentu radošais veikums arī šogad cieši savijies ar gaismas un labestības cildināšanu.


4. oktobrī LKA bakalaura studiju apakšprogrammas “Starpkultūru sakari" specializācijas "Latvija-Lielbritānija" studenti un docētāji devās mācību ekskursijā uz Kurzemes pusi, lai iepazītos ar ievērojamā britu izcelsmes Rīgas mēra (1901 – 1912) Georga Armidsteta dzimtas kultūrvēsturisko mantojumu Jaunmoku pilī, kā arī lai paši iejustos gida lomā, sagatavojot informāciju par Kurzemes hercogistes nozīmi Latvijas kultūrvēsturē un vadot ekskursijas pa Šlokenbekas muižu, Tukumu un Durbes pili angļu valodā. Mācību ekskursijas noslēgumā studenti kopā ar docētājiem pārrunāja ekskursiju vadīšanas specifiku dažādām tūristu auditorijām, iepazīstinot ar Latvijas kultūrvēsturi.


LKA bakalaura studiju apakšprogrammas “Starpkultūru sakari” specializācijas “Latvija – Francija” studenti rudenī aicina frankofonos pasniedzējus un citus studentus uz Rudens salonu. Šis frankofonais pasākums kļuvis par LKA tradīciju, un tā aizsākumi meklējami jau 1993. gadā, kad tas tika rīkots pirmo reizi. 2018. gada pasākuma tēma ir Serge Gainsbourg daiļrade un dzīve, izvēloties mākslinieka citātu “Je connais mes limites, c’est pourquoi je vais au de-la” (“Es apzinos savus limitus, tādēļ tos pārkāpju”) kā vakaru raksturojošu frāzi.


LKA bakalaura studiju apakšprogrammas “Starpkultūru sakari" specializācijas "Latvija – Spānija" 3. kursa studenti 11. augustā uzsāka īstenot virtuālo akciju “100 gadi – 100 dienas – 100 krāsas”. Akcija bija iecerēta par godu Latvijas valsts dzimšanas dienai un tika īstenota sociālajos tīklos – Instagram kontā @tavalatvija_tuletonia. 100 dienas pirms 18. novembra tika uzsākts vērienīgais 100 dienu projektu, katru dienu publicējot trīs ziņas (fotogrāfijas ar Latvijas vietām, tradicionālo ēdienu, apģērbu, ražotājiem, tradīcijām utt.), fiksējot dienu, kas kalpotu par laika atskaiti līdz 18. novembrim. Projekta mērķis bija atklāt Latvijas, iespējams, līdz šim neatklātās krāsas, kā arī atgādināt par tām vērtībām, kas ir piemirstas vai netiek novērtētas. Ziņas tika publicētas divās valodās – latviešu un spāņu -, tā sasniedzot plašāku auditoriju un iepazīstinot spāniski runājošo pasauli ar latviešu kultūru un tradīcijām. 


2018. gadā LKA Britu kluba pavasara aktivitātes norisinājās divas dienas un bija ar literāru ievirzi. 25. aprīlī specializācijas "Latvija-Lielbritānija" studenti asprātīgā un jautrā pasākumā piedāvāja akadēmijas saimei ieskatu slavenās angļu detektīvromānu rakstnieces Agates Kristī noslēpumainajā pasaulē. 26. aprīlī pie specializācijas "Latvija-Lielbritānija" studentiem viesojās izdevniecības „Zvaigzne ABC” redaktore Ita Marija Ankoriņa. Sarunā ar studentiem, kas apgūst tulkošanas kursu, tulkošanas speciālistiem un interesentiem, kam rūp tulkošanas process un rezultāts, viņa palīdzēja ielūkoties rediģēšanas aizkulisēs un dalījās pieredzē par darbu ar tulkojumu no redaktora skatu punkta.

2017

17. oktobrī bakalaura apakšprogrammas “Starpkultūru sakari" specializācijas "Latvija – Francija" kursa studenti organizēja tematisko pēcpusdienu veltītu vienam no 
atpazīstamākajiem 20. gs. franču kultūras pārstāvjiem – dzejniekiem Žakam Prevēram (Jacques Prévert). Frankofonā vidē tika atklāts viņa daudzpusīgais darbs un gūts jauneklīgāks redzējums uz viņa daiļradi Rīgas Franču liceja 12. klases skolēnu izpildījumā, vienlaikus asinot atnācēju franču valodas prasmes.


No 16. līdz 22. oktobrim Rīgā Itālijas Ārlietu ministrijas iniciatīvas ietvaros norisinājās XVII Itāļu valodas nedēļa pasaulē, kuras laikā visi interesenti bija aicināti apmeklēt dažādus pasākumus saistībā par un ap itāļu kino, jo tieši šogad valodas nedēļas tēma visā pasaulē bija "Itāļu kino valoda, itāļu valoda filmās". LKA bakalaura apakšprogrammas ”Starpkultūru sakari” specializācijas "Latvija – Itālija" 1. kursa studenti papildināja pasākumu programmu 20. oktobrī, LKA Rīgas Kino muzeja Kino zālē neformālā gaisotnē iepazīstinot atnācējus ar stāstiem un daloties ar mūziku no atzītām itāļu kinofilmām apakšprogrammas studentu izpildījumā.


No 17. līdz 19.oktobrim Latvijā pirmo reizi norisinājās Vācu valodas dienas „Par ko parunäßim?”, kuras sadarbībā ar partneriem organizēja Gētes institūts. Projekta mērķis bija pulcēt kopā cilvēkus, kurus vieno interese par vācu valodu un kultūru, un veidot platformu vācu valodai. Projekta „Vācu valodas dienas Latvijā” laikā dažādas institūcijas, iestādes un uzņēmumi Latvijā aktīvi iesaistījās un organizēja dažāda veida pasākumus. Arī Kultūras akadēmijā 17. oktobrī notika radošā darbnīca “Vai pazīsti šo pilsētu? Vai pazīsti šo valsti?”. Pasākuma dalībnieki –  bakalaura apakšprogrammas “Starpkultūru sakari" specializāciju "Latvija – Nīderlande / Vācija" 1. kursa studenti, "Latvija – Vācija" 4. kursa studenti un apmaiņas students no Maincas universitātes – iepazina Rīgu 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma vācu tekstos un kartēs un Vācijas pilsētas 21. gs. mūsu studentu tekstos.


30. septembrī Latvijas Universitātē norisināja Konfūcija institūta rīkotais gala koncerts par godu Ķīnas Rudens festivālam. Starp pasākuma viesiem bija pārstāvji no Ķīnas vēstniecības Latvijā un Latvijas Ķīnas studiju asociācijas. Arī LKA bakalaura apakšprogrammas “Starpkultūru sakari" specializācijas "Latvija – Austrumāzija" 2. kursa studentes kopā ar vieslektori Zhu Yue uzstājās ar muzikālu priekšnesumu, ko papildināja dzejas lasījumi ķīniešu valodā.


22. martā notika kārtējā LKA Britu kluba tikšanās, šoreiz veltīta Sv. Patrika dienas svinībām. Sv. Patriks ir neatņemama britu kultūras daļa, Īrijas simbols, aizbildnis un leģendām apvīts tēls, kura piemiņa tiek svinēta jau kopš 9. gs. Mūsdienās šos svētkus Īrijā atzīmē ar vērienu – notiek krāšņas parādes, deju festivāli, īpašs svētku mielasts, kas ik gadu pulcē vairākus tūkstošus cilvēku. Pateicoties viesiem no īru deju studijas „Ceili Rue”, tradicionālajai īru mūzikai un jautrai kompānijai, pasākuma laikā izdevās radīt autentisku Īrijas gaisotni. Kopā ar  LKA bakalaura studiju apakšprogrammas “Starpkultūru sakari" specializācijas "Latvija-Lielbritānija" studentiem, docētājiem un ārvalstu Erasmus+ programmas studentiem tika spēlētas tradicionālās īru spēles, apgūti sarežģītie īru deju soļi un atklāta īstās īru kafijas pagatavošanas recepte.


9. februārī ar specializācijas "Latvija-Lielbritānija" studentiem iespaidos un pieredzē par to, ko nozīmē būt Latvijas kultūras vēstnesim ASV studentu vidē, dalījās Ainas Galējas fonda stipendiāte Egija Logina, LKA 2012. gada absolvente. Studējot Viskonsīnas universitātē Oklērā kopā ar desmitiem studentu no visdažādākajām valstīm un apceļojot ASV, Egijas uzdevums bija iepazīstināt ar Latviju un tās kultūru tos, kas šo vārdu dzirdēja pirmo reizi, kā arī ar savu piemēru palīdzēt lauzt nepatiesos stereotipus un apstiprināt pozitīvos priekšstatus par Latviju, un tādējādi multikulturālā vidē izcelt katras, arī mazas kultūras unikalitāti un pienesumu.

2016

„1.5 reizes apkārt Jaunzēlandei” – tāds bija intriģējošais nosaukums LKA Britu kluba pavasara tikšanās reizei 15. martā, kur Danuta Šūpole dalījās savā pieredzē, vairākus mēnešus ceļojot un strādājot Jaunzēlandē – ‘garā baltā mākoņa zemē’, kā to dēvē Jaunzēlandes pamatiedzīvotāji maori un kuras ģērbonis atspoguļo gan britu, gan maori kultūru simbolus. LKA bakalaura studiju apakšprogrammas “Starpkultūru sakari" specializācijas "Latvija-Lielbritānija" studentiem un docētājiem virtuālajā ceļojumā pa Eiropai tālo un noslēpumaino zemi pievienojās arī Erasmus+ studenti no dažādām valstīm.

Apakšprogrammas vadītāja doc. Laila Niedre 
laila.niedre@lka.edu.lv
67114804

Specializācijas "Latvija – Spānija" vadītāja viesdoc. Ana Leon Manzanero 
analeon.madrid@gmail.com

Specializācijas "Latvija – aglofonās valstis" vadītāja prof. Anita Načisčione
​Naciscione.anita@gmail.com


Uzzini visu par studijām!
info@lka.edu.lv
67114807, 29107218

 

Matjē Bokestāls (Mathieu Bokestael)
Vieslektors

Matjē Bokestālam ir maģistra grādi Rietumu literatūrā un Kultūras studijās. Viņa interešu lokā ir laikmetīgā nīderlandiešu, īru un ziemeļīru dzeja, literārā un kultūras teorija, XX un XXI gadsimta filozofija un ētika un postdramatiskais teātris. Piedalījies literārā festivāla “Passa Porta” (2015) un filmu festivāla “Cinema Bioscoop Festival in Brussels” (2015) organizēšanā. Viņš pasniedza nīderlandiešu valodu Jawaharlal Nehru universitātē Delī (Indija), kopš 2016. gada ir nīderlandiešu valodas un kultūras lektors Latvijas Kultūras akadēmijā.

Pilnais apraksts
Ēriks Bormanis
Lektors

Ēriks Bormanis (Mag. art) ir Akadēmijas absolvents un kopš 2013. gada – pasniedzējs. Darbojies kā Svešvalodu katedras vadītāja palīgs, zinātniski radošā projekta METAMIND redkolēģijā, tulkotājs.

Pilnais apraksts
Džonatans Dirandens (Jonathan Durandin)
Docents

D. Dirandēns ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2012. gada. Doktora grādu Valodas zinātnēs ieguvis Franškontē universitātē (Francija). Strādājis Francijas Ārlietu ministrijas dienestā, Francijas institūtā Latvijā un Franču valodas un civilizācijas katedrā Ženēvas Universitātē.

Pilnais apraksts
Ingrīda Keviša
Docente

Filoloģijas doktore I. Keviša strādā Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 1994. gada. I. Keviša māca angļu valodu kā pirmo svešvalodu dažādu specialitāšu Bakalaura studiju programmas studentiem un pasniedz vairākus kursus SKS studiju apakšprogrammas Latvija – Lielbritānija studentiem: Komunikatīvā gramatika, Lietišķā angļu valoda, Akadēmiskā rakstīšana, Mediju teksta interpretācija.

Pilnais apraksts
Nikola Korčelli (Nicola Corcelli)
Vieslektors

Nikola Korčelli kopš 2013. gada LKA lasa lekcijas un vada praktiskas valodas nodarbības studentiem, sniedzot iespēju iepazīt bagāto Itālijas kultūru, apgūt skanošo itāļu valodu un atklāt iespējamos ceļus starpkultūru sakariem. Gūtā izglītība un pieredze darbā ar skolēniem Itālijas skolās (Turīnā, Kjetī) kā psihologam, ļauj studentiem Latvijā piedāvāt kvalitatīvu, aktuālu un saistošu mācību procesu.

Pilnais apraksts
Franks Kraushārs (Frank Kraushaar)
Viesprofesors

Dr. phil. Kraushārs kopš 2015. gada Akadēmijā lasa lekcijas par Austrumāzijas kultūru, kopš 2006. gada strādā LU, pirms tam kā klasiskās Ķīnas kultūras un kā sastatāmas literatūras docents strādāja Minhenes Universitātē. Sinoloģijas, Eiropas vēstures un filozfijas studijas Freiburgā, Berlīnē, Hamburgā (Vācijā) un Handžou Universitātē (ĶTR). No 2009. līdz 2014. gadam pildīja profesora pienākumus Tallinas Universitātes Āzijas studiju virzienā. Kopš 2014. gada pavasara ievēlēts profesora amatā LU.

Pilnais apraksts
Mīke Langenberga (Mieke Langenberg)
Vieslektore

Mīke Langenberga ieguvusi maģistra grādu vēsturē Utrehtas Universitātē. Docēja Utrehtas Universitātes Vēstures fakultātē (Nīderlande), Trinitijas koledžas Dublinā Ģermāņu valodu fakultātē (Īrija), Ilia Valsts universitātes Tbilisī Nīderlandiešu valodas un kultūras fakultātē (Grūzija), Ļubļanas Universitātes Ģermāņu valodu fakultātē (Slovēnija). Nīderlandes un Beļģijas vēsturi LKA studentiem Mīke Langenberga pasniedz no 2015. gada.

Pilnais apraksts
Ana Leona Manzanero (Ana León Manzanero)
Viesdocente

Vieslekt. Ana Leona Manzanero ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2013. gada. Filoloģijas doktora grādu saņēmusi Madrides Complutense universitātes. Strādājusi kā lektore un veikusi pētījumus vairākās Spānijas, Polijas, Lietuvas un Latvijas izglītības iestādēs.

Pilnais apraksts
Anita Načisčione
Profesore

Filoloģijas doktore A. Načisčione ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 1998. gada. Piedalās vairākos starptautiskos zinātniskos projektos. Viņas zinātniskās intereses ir: stilistika, kognitīvā stilistika, frazeoloģija, tulkošana, identitāte, svešvalodu mācīšanas metodika.

Pilnais apraksts
Laila Niedre
Asoc.prof.

Jau vairāk nekā 10 gadus Dr. art. Laila Niedre strādā Akadēmijā. Ikdienas darbs, veidojot augstskolā vidi, kas atbalstītu vācu valodas apguvi, nosaka galvenās pētnieciskās intereses: valodu mācīšanas metodika, zinātnes valoda, valoda komunikācijas kontekstā.

Pilnais apraksts
Irina Makarova
Lektore

Franču valodas lektore I. Makarova ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2003. gada. Maģistra grādu ieguvusi Ruānas Universitātē (Francija). I.Makarova pasniedz franču valodu Francijas institūtā Latvijā un Rīgas franču licejā.

Pilnais apraksts
Ilze Norvele
Docente

Ilze Norvele kopš 2004. gada Latvijas Kultūras akadēmijā pasniedz angļu valodu. Ilze Norvele ieguvusi izglītības maģistra grādu Ņujorkas Štata Universitātē Bufalo, ASV, maģistra grādu konferenču tulku izglītībā Ženēvas Universitāte (Šveice), kā arī pedagoģijas doktora grādu LU Pedagoģijas un Psiholoģijas institūtā pieaugušo pedagoģijas apakšnozarē (promocijas darbs „Pieaugušo mācīšanās stratēģijas tālmācības studijās” (2007)).

Pilnais apraksts
Gunta Ošeniece
Lektore

Lektore Gunta Ošeniece ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2002. gada. Strādā Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedrā, Vācu valodas un kultūras nodaļā, kur viņas galvenais uzdevums ir nodrošināt studentiem labu vācu valodas zināšanu apguvi.

Pilnais apraksts
Dace Pakule
Lektore

Mākslas maģistre Dace Pakule Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 2004. gada un pasniedz franču valodu un kultūru studentiem starpkultūru sakaru Latvija – Francija un Latvija – Francija/Beļģija apakšprogrammās. Viņas galvenās pētnieciskās intereses ir starpkultūru komunikācija, valoda kā kultūras nesēja, identitāte, Magribas valstu kultūras ietekme Francijā.

Pilnais apraksts
Elita Saliņa
Asociētā profesore

Filoloģijas doktore E. Saliņa ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2007. gada. Strādājusi LU Moderno valodu fakultātē. Par literatūrzinātnes problēmām uzstājusies starptautiskās zinātniskajās konferencēs un semināros Latvijā un ārzemēs.

Pilnais apraksts
Linda Straume
Lektore

Filoloģijas maģistre Linda Straume ir Kultūras akadēmijas docētāja kopš 2005. gada. Pirms tam strādājusi LU Moderno valodu fakultātē, ir docējusi kursus Starptautiskajā tūrisma augstskolā un Lutera akadēmijā. Uzstājusies starptautiskās zinātniskās konferencēs un semināros Latvijā un ārzemēs galvenokārt stilistikas un diskursa studiju jomās.

Pilnais apraksts
Anita Vaišle
Docente

Akadēmijas Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedras apakšprogrammas “Starpkultūru sakari Latvija – Francijas” vadītāja Anita Vaišle strādā Akadēmijā no 1998. gada, mācot franču valodu/ komunikatīvo gramatiku iesācēju grupām un grupām ar priekšzināšanām, bet pamatspecializācija ir Valsts studijas: Francijas ģeogrāfija, vēsture un sabiedrība.

Pilnais apraksts
Šarlote Vandersmisena (Charlotte Vandersmissen)
Vieslektore

Filoloģe Šarlote Vandersmisena kopš 2013. gada septembra Akadēmijā pasniedz nīderlandiešu valodu un kultūru. Viņa ir dzimusi Beļģijā, kur 2010. gadā Briseles Brīvajā universitātē (VUB) ieguva maģistra grādu nīderlandiešu filoloģijā. Īpaši interesējoties par bilingvālo izglītību, viņa pētīja gadījumus, kad mācīšanās lasīt vieglākā valodā (t.i., fonētiski), vēlāk atvieglo lasīšanu sarežģītākās valodās, kā piemērus izmantojot nīderlandiešu un franču valodas.

Pilnais apraksts
Daina Volkinšteine
Lektore

Mākslas maģistre D. Volkinšteine ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 1993. gada. Maģistra grādu ieguvusi Hāgenas Tālmācības universitātē (Vācija) ar studiju specializāciju „Vācijas studijas, vācu valodas apmācības metodika” un pētniecisko specializāciju „Interkulturālā komunikācija”.

Pilnais apraksts