Uzņemšana katru gadu
Pilna laika studijas
2023.gadā uzņemšana notiek specializācijās:
Latvija - anglofonās valstis
Latvija - Vācija (ar un bez vācu valodas priekšzināšanām)
- Budžeta studiju vietas: 9 specializācijā Latvija - anglofonās valstis, 9 specializācijā Latvija - Vācija (Iespējamas izmaiņas)
- Maksas studiju vietas: 16 specializācijā Latvija - anglofonās valstis, 16 specializācijā Latvija - Vācija (Iespējamas izmaiņas)
- Studiju maksa gadā: 2500 EUR
- Studiju ilgums: 4 gadi (8 semestri)
- Studiju valoda: latviešu
- Iegūstamais grāds: humanitāro zinātņu bakalaurs mākslās
- Studiju norises vieta: Rīga, Ludzas iela 24
- Specializācijas prakse: 80 stundu prakse kultūras institūcijās, uzņēmumos
- Starptautiskās mobilitātes iespējas: studijas, prakse un absolventu prakse ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību stipendijas un piedalīties vasaras skolās
- Apakšprogrammas vadītāja: asoc.prof. Laila Niedre
STUDĒJOŠIE iegūst starpdisciplināras teorētiskas zināšanas par Latvijas un specializācijas valsts kultūru dažādu pasaules kultūru kontekstā, kā arī praktisko iemaņu un prasmju kopumu, lai profesionāli augstā līmenī darbotos starpkultūru saskarsmē.
MĒRĶAUDITORIJA
Kultūru daudzveidībā un saskarsmē ieinteresēti cilvēki, kurus saista jaunu kultūru un valodu iepazīšana un kuri vēlas savu nākotnes profesiju saistīt ar multikulturālu vidi un apsver iespēju studēt ārzemēs. Jaunieši, kuri vēlas kļūt par veiksmīgiem kultūru mediatoriem Latvijā un ārvalstīs.
ABSOLVENTI strādā vēstniecībās un ārlietu dienestā, starptautiskajās organizācijās, ārzemju firmu pārstāvniecībās Latvijā, kā arī organizē starptautiskus pasākumus, kā arī darbojas tūrisma un tulkošanas jomās.
2023. gadā uzņemšana notiek specializācijās Latvija - anglofonās valstus un Latvija - Vācija (ar un bez vācu valodas priekšzināšanām)
Latvija – Francija
Latvija – Francija / Kanāda
Latvija – Itālija
Latvija – anglofonās valstis
Latvija – Nīderlande / Vācija
Latvija – Spānija
Latvija – Vācija
Latvija – Ziemeļvalstis
![STUDIJU KURSI](http://<p><span style="color: #000000;"><img alt="An image" data-cke-saved-src="https://lka.edu.lv/media/galleries/image/image/Starpkulturu-sakari.png" src="https://lka.edu.lv/media/galleries/image/image/Starpkulturu-sakari.png" style="width: 100%;" /></span></p>){kind=link}
Pieteikšanās bakalaura studiju programmām norisināsies no 14.jūlija plkst. 9.00 līdz 24.jūlija plkst. 16.00 ( ! Programmām “Dramatiskā teātra aktiera māksla”, "Dramatiskā teātra režijas māksla" un "Audiovizuālā māksla" – līdz 21.jūlija plkst. 16.00 ! ), kad studijām varēs pieteikties LKA elektroniskajā uzņemšanas sistēma https://uznemsana.lka.edu.lv, autorizējoties gan ar eID karti, kurā ir elektroniskais paraksts, gan ar elektronisko parakstu, gan ar eParaksts mobile, gan izmantojot internetbanku.
Ja pieteikums sekmīgi iesniegts, tad reflektantam uz pieteikuma anketā norādīto e-pastu divu darba dienu laikā tiks nosūtīta reģistrācijas apstiprinājuma ziņa un pieejas dati studiju informatīvajai sistēmai LAIS (Latvijas augstskolu informatīvā sistēma), kur būs pieejama aktuālā informācija par iestājpārbaudījumu konkursa norisi. Lūdzam pārbaudīt e-pastu vai apstiprinājums saņemts.
Ja pieteikums apstiprināts elektroniski – klātienē apstiprināt pieteikumu nav jāierodas!
Reflektants var pieteikties konkursam ne vairāk kā trīs bakalaura studiju programmās, apakšprogrammās vai specializācijās (studiju programmā “Audiovizuālā māksla” var pieteikties konkursam tikai vienā programmas specializācijā). Jāņem vērā, ka programmu iestājpārbaudījumu norises laiki pārklājas!
Piesakoties studijām, reflektantam vietnē uznemsana.lka.edu.lv jāaugšupielādē šādu dokumentu kopijas pdf, jpg vai doc. formātos (dokumentu oriģināli būs jāuzrāda līgumu slēgšanas brīdī!)
- pase vai personas apliecība (eID abas puses)
- atestāts, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības iegūšanu;
- atestāta par vispārējās vidējās izglītības iegūšanu pielikums "sekmju izraksts";
- centralizēto eksāmenu (CE) sertifikāti (skat. atvērumu "iestājpārbaudījumi");
- apliecinājums par pieteikuma reģistrēšanas pakalpojuma apmaksu (reģistrācijas maksu skatīt sadaļā "Reflektanta reģistrācijas maksa");
- ja kādā no iesniegtajiem dokumentiem ir cits personas uzvārds/ vārds/ personas kods, nekā personas pasē vai personas apliecībā, tad jāpievieno tā maiņu apliecinošs dokuments;
- ja reflektants iepriekšējo izglītību ieguvis ārvalstīs (izņemot Igaunijā un Lietuvā), pieteikumam pievieno Akadēmiskās informācijas centra izziņu par to, kādam Latvijā piešķirtam izglītības dokumentam atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments.
Rekvizīti maksājuma veikšanai
Latvijas Kultūras akadēmija
Reģ. nr. 90000039164
Valsts kase TRELLV22 LV60TREL9220020000000
Maksājuma mērķis: 21359 Reģistrācijas maksa, Vārds Uzvārds, Personas kods (Piemērs: 21359 Reģistrācijas maksa, Rasa Kārkliņa, 160395-12345)
Reģistrācijas maksu var samaksāt tikai ar pārskaitījumu (bankā vai internetbankā).
Studiju pieteikumam jāpievieno bankas maksājums pdf, jpg vai doc. formātā.
Bāreņi un bērni, kuri palikuši bez abu vecāku apgādības, līdz 24 gadu vecumam, uzrādot valsts sociālās nodrošināšanas iestādes izsniegta dokumenta oriģinālu, kā arī 1.grupas invalīdi, uzrādot attiecīgu dokumentu, no reģistrācijas maksas un papildu maksas atbrīvoti.
Reģistrācijas maksa par dokumentu iesniegšanu netiek atmaksāta.
Uzņemšanai studiju programmā nepieciešamie centralizēto eksāmenu vērtējumi [1]:
- CE sertifikāts matemātikā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis);
- CE sertifikāts latviešu valodā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis);
- CE sertifikāts angļu, vācu vai franču valodā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis) vai starptautiskās testēšanas institūcijas pārbaudījuma dokuments. CE vērtējums svešvalodā (angļu, franču vai vācu valodā) nedrīkst būt zemāks par 30 procentiem pēc eksāmenu līmeņu rezultātu pielīdzināšanas koeficienta piemērošanas.
Uzņemšanai studiju programmā ieteicamie centralizēto eksāmenu vērtējumi:
CE sertifikāts “Kultūra un māksla II“
Iestājpārbaudījums "Domraksts"
Iestājpārbaudījums “Domraksts” parāda reflektanta radošo pieeju tematam, spēju sabalansēt ieceri ar atbilstošu izklāsta formu, patstāvīgi spriest un argumentēt, orientēties klasiskās un mūsdienu kultūras jautājumos.
Reflektantam tiek piedāvātas 4–6 tēmas (nosacīti brīvās, brīvās tēmas), rakstīšanas laiks – līdz četrām stundām.
Domraksta vērtēšanas kritēriji: spēja patstāvīgi spriest, radoša pieeja tēmas atklāsmē, satura un tēmas izklāsts, atbilstība izvēlētajai tēmai, domraksta kompozīcija, atsevišķo daļu secīgums un savstarpējā saistība, argumentācija, darba autora personīgā attieksme pret tēmā pieteikto problemātiku; stils, valodas līdzekļu izmantojums; ortogrāfijas un interpunkcijas ievērošana.
Ja reflektants pieteicies vairākām apakšprogrammām, kuru iestājpārbaudījums ir “domraksts”, tas ir jāraksta tikai vienu reizi tajā dienā, kad notiek “domraksts” apakšprogrammai, kuru reflektants ir atzīmējis ar augstāku prioritāti.
Konkursa vērtēšanas kritēriji
Konkursa rezultātus veido CE un iestājpārbaudījumu rezultātu kopvērtējums:
- vērtējums angļu vai vācu, vai franču valodas CE (30-100 punkti). Reflektantiem tiek piešķirti papildu 10 punkti pie kopējā konkursa rezultāta par vērtējumu augstākā līmeņa CE svešvalodā.
- vērtējums latviešu valodas CE (1-100 punkti);
- vērtējums matemātikas CE (1-100 punkti);
- Iestājpārbaudījums “Domraksts” (1-100 punkti).
“Domraksts” tiek vērtēts pēc 100 punktu sistēmas.
- Bakalaura studiju programmas “Mākslas” reflektantiem tiek piešķirti papildu 10 punkti pie kopējā konkursa rezultāta par vērtējumu augstākā līmeņa CE “Kultūra un māksla II”, ja CE rezultāts nav zemāks kā 30 punkti.
[1]
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” dažādu mācību satura apguves līmeņu centralizēto eksāmenu rezultātu salīdzināšanai nosaka koeficientu.
Vispārējās vidējās izglītības ieguves centralizēto eksāmenu rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:
- optimālā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem;
- vispārīgā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem.
Bakalaura studiju programmu reflektantu provizoriskie konkursa rezultāti LAIS informatīvajā sistēmā tiks publicēti šādos termiņos (iespējamas izmaiņas):
Otrdiena, 25.07. | Piektdiena, 28.07. |
Radošās industrijas: no plkst.19:00 | Kultūras un mākslu studijas: no plkst.10:00 Kultūras socioloģija un menedžments: no plkst.10:00 Starpkultūru sakari: no plkst.10:00 Dramatiskā teātra aktiera māksla: no plkst.19:00 Dramatiskā teātra režijas māksla: no plkst.19:00 Audiovizuālā māksla: no plkst.19:00 |
PROVIZORISKĀ VIETA RANGĀ
LAIS sistēmas studējošā profilā reflektants redzēs savu provizorisko vietu rangā starp citiem programmai reģistrētajiem reflektantiem. Tie reflektanti, kuri reģistrējušies konkursam vairākās programmās, apakšprogrammās, specializācijās (turpmāk – programmās), redzēs savu provizorisko vietu rangā katras izvēlētās programmas / apakšprogrammas / specializācijas sarakstā.
Atgādinām, ka reflektanta vieta rangā var mainīties pēc visu reflektantu gala izvēles izdarīšanas!
IZVĒLĒTĀS STUDIJU PROGRAMMAS APSTIPRINĀŠANA LAIS SISTĒMĀ
Līdz sestdienas, 29.jūlija plkst. 16:00 VISIEM reflektantiem LAIS sistēmā jānorāda VIENA izvēlētā studiju programma.
Izvēlēto studiju programmu var mainīt līdz 29. jūlija plkst. 16:00 LAIS informatīvajā sistēmā veicot atzīmi pie attiecīgās programmas.
Ja reflektants līdz 29. jūlija plkst. 16:00 LAIS sistēmā nav atzīmējis izvēlēto studiju programmu, reflektants automātiski tiek reģistrēts kā atteicies no konkursa un uz studiju vietu LKA vairs nevar pretendēt.
Izvēlētā programma ir jāatzīmē LAIS sistēmā arī ja esat pieteicies tikai vienai programmai!
GALA VIETA IZVĒLĒTĀS PROGRAMMAS RANGĀ
Konkursa gala rezultāti būs redzami tikai 30. jūlijā no plkst.10:00, kad visi reflektanti būs izdarījuši savu studiju izvēli par vienu studiju programmu.
Šajā brīdī reflektanta LAISA profilā būs redzama aktuālā informācija par reflektanta vietu izvēlētās studiju programmas reflektantu rangā, jo katrs reflektants palicis tikai vienas izvēlētās studiju programmas reflektantu sarakstā ar precizētu studiju finansējuma veidu.
Ja pēc studiju izvēles apstiprināšanas kāds no reflektantiem atteiksies no savas budžeta studiju vietas, šī budžeta studiju vieta, atbilstoši konkursa rezultātiem, tiks piedāvāta pēc ranga nākamajam reflektantam, kurš konkursa rezultātā atrodas maksas studiju vietā un LAIS sistēmā ir apstiprinājis, ka studēs izvēlētajā programmā.
Gadījumā, ja atbrīvosies budžeta studiju vieta, taču rangā nākamais reflektants nebūs norādījis, ka apstiprina studiju izvēli attiecīgajā programmā, budžeta studiju līgums tiks pārslēgts ar reflektantu, kurš ir veicis atzīmi LAIS sistēmā, norādot izvēlēto studiju programmu.
Kontaktinformācija jautājumiem: e-pasts uznemsana@lka.edu.lv, tālrunis (+371) 67140174, whatsapp ziņas: (+371) 26423518
Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedra
Apakšprogrammas vadītāja asoc.prof. Laila Niedre laila.niedre@lka.edu.lv, 67114804
☎ Zvani – 67140174
✉ Raksti – uznemsana@lka.edu.lv
2021
LKA bakalaura studiju apakšprogrammas “Starpkultūru sakari” specializācijas “Latvija – Spānija” 2. kursa studentes piedalās Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā akcijā "Atpakaļ uz skolu / Atpakaļ uz universitāti 2021". 25. maijā studentēm bija iespēja tiešsaistē satikties ar Spānijas vēstniecības pirmo padomnieku Huanu Pablo Garsiju Anduharu (Juan Pablo García Andújar), lai pārrunātu Latvijas un Spānijas attiecības aktualitātes Eiropas Savienības kontekstā.
2020
2020. gada pavasara semestrī LKA bakalaura studiju apakšprogrammas “Starpkultūru sakari” specializācijas “Latvija – Vācija” un LKA bakalaura studiju apakšprogrammas “Starpkultūru sakari” specializācijas “Latvija – Nīderlande/Vācija” studenti vācu valodas prasmes nostiprināja kopīgās virtuālās nodarbībās ar Karpatu augstskolas (Krosno, Polija) studentiem kursos „Vācu valodas integrētais kurss“ un „Vācu valoda“. Projekta mērķis bija īstenot autentisku komunikāciju vācu valodā, iepazīstot citu un iepazīstinot ar savu kultūru. Astoņās tikšanās reizēs notika sarunas par dažādiem kultūras aspektiem, piemēram, literatūru, filmām, mūziku, tradīcijām un savstarpējiem sterotipiem. Projekta noslēgumā studenti grupu darbā veidoja filmas – projekta rezultātu kopsavilkumu. Tā SKS “Latvija – Vācija” studentes, izvēloties epistulāro žanru, aizsūtīja videovēstuli iepazītajiem draugiem no Polijas. SKS “Latvija – Nīderlande/Vācija” izveidoja izklaidējošu ziņu raidījumu – svarīgāko tēmu apskatu. Savukārt Polijas studenti, topošie tūrisma jomas speciālisti, izveidoja aizkustinošu videoreklāmu par Latvijas dabu un kultūru.
No 21. februāra līdz 4. martam LKA Nacionālā filmu skolā notika Spānijas filmu festivāls. Pasākumu organizēja SKS specializācija “Latvija – Spānija” ar Spānijas vēstniecības Rīgā atbalstu.
2019
13. decembrī LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā apakšprogrammas "Starpkultūru sakari" specializācijas “Latvija – Spānija” studentes izpildīja lugu “Iztēles lidojums” (El vuelo de la imaginación). Izrādes scenāriju izveidoja pašas studentes spāņu valodā, kursa “Spāņu teātra darbnīca” ietvaros.
19. oktobrī Latvijas Kultūras Teātra mājā “Zirgu pasts” notika stāstu performance spāņu valodā “Sieviešu stasti” (Cuentos de mujeres) ar teicēju Gladisu Korredoru (Gladys Corredor) (Kolumbija/Šveice). Pasākumu organizēja LKA bakalaura studiju apakšprogrammas “Starpkultūru sakari” specializācijas “Latvija – Spānija” studenti.
10. oktobrī Spānijas vēstniecība viesojās Latvijas Kultūras akadēmijā un prezentēja jauno video kampaņu par mūsdienu spāņu sabiedrību. Pasākumu organizēja LKA bakalaura studiju apakšprogrammas “Starpkultūru sakari” specializācija “Latvija – Spānija” un tajā piedalījās studenti un pasniedzēji no dažādu LKA apakšprogrammu “Starpkultūru sakari".
No 2019. gada 13. līdz 15. maijam Latvijas Kultūras akadēmijas Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedras docētājas prof. Anita Načisčione un doc. Elīna Veinberga devās radošā braucienā, lai realizētu zinātnisko pētniecības projektu Metaphor and Metonymy in Conceptualisation of Human Lives in the Cognitive Linguistic Framework un prezentētu savus pētījumus starptautiskajā metaforas konferencē Dženovā, Itālijā.
Latvijas Kultūras akadēmijas Starpkultūru sakaru specializāciju “Latvija – Vācija” un “Latvija – Nīderlande/Vācija” studenti piedalījās divos pasākumos saistībā ar Eiropas dienu. 8. maijā kinoteātra "K Suns" telpās notika Gētes institūta organizēts pasākums – vācu teātra Sonni Maier izrāde "Druck". 9.maijā, Eiropas dienā, studenti devās uz Vācijas vēstniecību, kur neformālā gaisotnē tika smelta iedvesma vācu valodas un kultūras dziļākai iepazīšanai.
27. aprīlī Latvijas Kultūras akadēmijas projekta “Latvija – Heimatland” pētnieki viesojās Liepājas Vācu biedrībā. Kopš 2017. gada īstenotā projekta mērķis ir dokumentēt un publicēt Latvijas vācu etniskajai grupai paaudzēs piederīgo (“vāciešu”) dzīvesstāstus kā kultūras mantojuma formu, kas glabā tradīcijas, vērtības un attieksmi pret Latviju. Izpētīt Latvijas un Latvijas diasporas transkulturālo šķautni, kas saistīta ar vācietību. 2017. un 2018. gadā projektu īstenoja Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedras docētāji un studējošie. Projekta turpinājums atbalstīts arī 2019. gadā, darbu turpinās šobrīd 1. kursa studenti.
No 1. līdz 4. aprīlim bakalaura studiju apakšprogrammas “Starpkultūru sakari” specializācijas “Latvija – Ziemeļvalstis” 3. kursa studenti un specializācijas vadītāja Signe Kazāka devās studiju braucienā uz Stokholmu. Vairāk par Stokholmā pieredzēto studentu sagatavotajās brauciena piezīmēs.
Ludzas ielas ēkas 2. stāvā janvāra mēnesi bija skatāmi LKA bakalaura studiju apakšprogrammas “Starpkultūru sakari” specializācijas “Latvija – Austrumāzija” studentu mākslas darbi, kas tapuši rudens semestra garumā kursa “Austrumāzijas valsts studijas” ietvaros. Vieslektores Jekaterinas Beļajevas nodarbībās studenti apguva tradicionālās kaligrāfijas tehnikas un gleznošanu uz rīsu papīra. Izstādītie studentu darbi apvienoja logogrāfisko tekstu ar dažādām floras un faunas vizualizācijām.
31. janvārī, piedaloties LKA rektorei Rūtai Muktupāvelai un LKA bakalaura studiju apakšprogrammas “Starpkultūru sakari" specializācijas “Latvija – Lielbritānija” studentiem un docētājiem, notika jaunā Britu studiju telpas (16. auditorija) vizuālā noformējuma prezentēšana. To specializācijas prakses ietvaros veidojusi specializācijas "Latvija – Lielbritānija" studente Elīza Ella Dumpe sadarbībā ar prakses vadītāju docētāju Lindu Straumi.
Signe Bahšteina ir programmas Starpkultūru sakari specializāciju Latvija-Francija un Latvija-Francija/Kanāda vadītāja. Ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Kultūras akadēmijā starpkultūru sakaru specialitātē Latvija-Francija, maģistra grādu — Latvijas Universitātē sabiedrības vadības specialitātē. Kopš 2018. gada strādā Latvijas Kultūras akadēmijā kā mācībspēks, pirms tam sadarbojusies ar akadēmiju starpkultūru projektos, strādājot Beļģijas Karalistes vēstniecībā Rīgā.
Pilnais apraksts
Ēriks Bormanis (Mag. art) ir Akadēmijas absolvents un kopš 2013. gada – pasniedzējs. Darbojies kā Svešvalodu katedras vadītāja palīgs, zinātniski radošā projekta METAMIND redkolēģijā, tulkotājs.
Pilnais apraksts
Nikola Korčelli (Nicola Corcelli) kopš 2013. gada LKA lasa lekcijas un vada praktiskas valodas nodarbības studentiem, sniedzot iespēju iepazīt bagāto Itālijas kultūru, apgūt skanošo itāļu valodu un atklāt iespējamos ceļus starpkultūru sakariem. Gūtā izglītība un pieredze darbā ar skolēniem Itālijas skolās (Turīnā, Kjetī) kā psihologam, ļauj studentiem Latvijā piedāvāt kvalitatīvu, aktuālu un saistošu mācību procesu.
Luīze Frančeska Dakša Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi bakalaura un maģistra grādu, absolvējot “Starpkultūru sakari: Latvija – Itālija” un “Kultūras un starpkultūru sakari” apakšprogrammas. Ieguvusi pieredzi, uzlabojot itāļu valodas zināšanas Sjēnas un Turīnas universitātēs Itālijā.
2017. gadā sākusi pasniegt lekcijas LKA kā vieslektore, 2019. ievēlēta lektores amatā.
Pētnieciskajās interesēs ietilpst latviešu literatūras studijas, itāļu valodas, kultūras un mākslas studijas, itāļu literatūras studijas, kā arī digitālās humanitārās zinātnes.
Vieslektors Eduards Dorofejevs ieguvis maģistra grādu mākslas zinātnē Latvijas mākslas akadēmijā (2014). Strādā par Izglītības programmu kuratoru Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Pilnais apraksts
Džonatans Dirandens (Jonathan Durandin) ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2012. gada. Doktora grādu Valodas zinātnēs ieguvis Franškontē universitātē (Francija). Strādājis Francijas Ārlietu ministrijas dienestā, Francijas institūtā Latvijā un Franču valodas un civilizācijas katedrā Ženēvas Universitātē.
Pilnais apraksts
PhD Andris Hiršs pasniedz Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2015. gada. Kā viesdocētājs vada loģikas un argumentācijas lekciju kursus arī Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Nodarbojas ar pētniecību Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā, publicējot rakstus par latviešu intelektuālo vēsturi vietējos un ārzemju izdevumos.
Pilnais apraksts
Signe Kazāka darba gaitas Kultūras akadēmijā sākusi 2016. gadā un jau ceturto gadu pilda SKS Latvija – Ziemeļvalstis apakšprogrammas vadītājas pienākumus. 2006. gadā ieguvusi bakalaura grādu angļu un zviedru filoloģijā Latvijas Universitātē. Zviedru valodas zināšanas papildinājusi studējot arī Zviedrijā.
Pilnais apraksts
Filoloģijas doktore I. Keviša strādā Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 1994. gada. I. Keviša māca angļu valodu kā pirmo svešvalodu dažādu specialitāšu Bakalaura studiju programmas studentiem un pasniedz vairākus kursus SKS studiju apakšprogrammas Latvija – Lielbritānija studentiem: Komunikatīvā gramatika, Lietišķā angļu valoda, Akadēmiskā rakstīšana, Mediju teksta interpretācija.
Pilnais apraksts
Ana Leona Mansanero (Ana León-Manzanero) ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2013. gada. Madrides Complutense universitātē saņēmusi filoloģijas doktora grādu. Strādājusi kā spāņu valodas pasniedzēja Spānijā, Polijā, Lietuvā un Latvijā.
Filoloģijas doktore A. Načisčione ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 1998. gada. Piedalās vairākos starptautiskos zinātniskos projektos. Viņas zinātniskās intereses ir: stilistika, kognitīvā stilistika, frazeoloģija, tulkošana, identitāte, svešvalodu mācīšanas metodika.
Pilnais apraksts
Jau vairāk nekā 10 gadus Dr. art. Laila Niedre strādā Akadēmijā. Ikdienas darbs, veidojot augstskolā vidi, kas atbalstītu vācu valodas apguvi, nosaka galvenās pētnieciskās intereses: valodu mācīšanas metodika, zinātnes valoda, valoda komunikācijas kontekstā.
Pilnais apraksts
Ilze Norvele kopš 2004. gada Latvijas Kultūras akadēmijā pasniedz angļu valodu. Ilze Norvele ieguvusi izglītības maģistra grādu Ņujorkas Štata Universitātē Bufalo, ASV, maģistra grādu konferenču tulku izglītībā Ženēvas Universitāte (Šveice), kā arī pedagoģijas doktora grādu LU Pedagoģijas un Psiholoģijas institūtā pieaugušo pedagoģijas apakšnozarē (promocijas darbs „Pieaugušo mācīšanās stratēģijas tālmācības studijās” (2007)).
Pilnais apraksts
Franču valodas lektore I. Makarova ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2003. gada. Maģistra grādu ieguvusi Ruānas Universitātē (Francija). I.Makarova pasniedz franču valodu Francijas institūtā Latvijā un Rīgas franču licejā.
Pilnais apraksts
Vieslektors Anderšs Olsons līdz 1997. gadam strādājis par žurnālistu, pēc tam pievērsies zviedru valodas kā otrās svešvalodas pasniegšanai. A. Olsons ir strādājis universitātēs Krievijā, Somijā, Latvijā un citās izglītības iestādēs Zviedrijā un Ungārijā. Ieguvis bakalaura grādu žurnālistikā un krievu un zviedru valodas kā otrās svešvalodas pasniegšanā. Pētnieciskajās interesēs ietilpst mediju valoda. A. Olsons ir publicējis vairākas zviedru valodas mācību grāmatas.
Pilnais apraksts
Lektore Gunta Ošeniece ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2002. gada. Strādā Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedrā, Vācu valodas un kultūras nodaļā, kur viņas galvenais uzdevums ir nodrošināt studentiem labu vācu valodas zināšanu apguvi.
Pilnais apraksts
Mākslas maģistre Dace Pakule Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 2004. gada un pasniedz franču valodu un kultūru studentiem starpkultūru sakaru Latvija – Francija un Latvija – Francija/Beļģija apakšprogrammās. Viņas galvenās pētnieciskās intereses ir starpkultūru komunikācija, valoda kā kultūras nesēja, identitāte, Magribas valstu kultūras ietekme Francijā.
Pilnais apraksts
Filoloģijas doktore E. Saliņa ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2007. gada. Strādājusi LU Moderno valodu fakultātē. Uzstājusies starptautiskajās zinātniskajās konferencēs un semināros Latvijā un ārzemēs, galvenokārt par literatūrzinātnes problēmām.
Pilnais apraksts
Filoloģijas maģistre Linda Straume ir Kultūras akadēmijas docētāja kopš 2005. gada. Pirms tam strādājusi LU Moderno valodu fakultātē, ir docējusi kursus Starptautiskajā tūrisma augstskolā un Lutera akadēmijā. Uzstājusies starptautiskās zinātniskās konferencēs un semināros Latvijā un ārzemēs galvenokārt stilistikas un diskursa studiju jomās.
Pilnais apraksts
Ivars Šteinbergs, M.A., vieslektors Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA); izstrādā disertāciju LKA, pētot latviešu atdzeju 20. gadsimtā; dzejnieks (izdevis dzejas krājumu “Strops” (“Neputns”, 2020, Dzejas dienu balva)); literatūrkritiķis (2020. gadā nominēts Normunda Naumaņa vārdā nosauktajai Gada balvai mākslas kritikā).
Pilnais apraksts
Akadēmijas Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedras apakšprogrammas “Starpkultūru sakari Latvija – Francijas” vadītāja Anita Vaišle strādā Akadēmijā no 1998. gada, mācot franču valodu/ komunikatīvo gramatiku iesācēju grupām un grupām ar priekšzināšanām, bet pamatspecializācija ir Valsts studijas: Francijas ģeogrāfija, vēsture un sabiedrība.
Pilnais apraksts
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) viesprofesors, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesors Andris Vecumnieks (1964*) ir pieredzes bagāts komponists, diriģents, muzikologs. 2015. gadā LKA ieguvis doktora grādu (PhD) par mūzikas teatralitātes problēmām – promocijas darba tēma “Teatralitātes fenomens mūzikā. Jura Karlsona teātra telpa.”
Pilnais apraksts
Elīna Veinberga Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi doktora grādu, absolvējot doktora studiju programmu “Mākslas” Kultūras teorijas apakšnozarē (2013). Maģistrantūras studijas angļu filoloģijā apgūtas Latvijas Universitātē (2004). E. Veinberga strādā par LKA docētāju kopš 2004. gada.
Pilnais apraksts
Marko Vidals Gonsaless nāk no Spānijas dienvidiem. Ieguvis bakalaura grādu moderno valodu un literatūru studijās Granadas universitātē un maģistra grādu spāņu valodas kā svešvalodas pasniegšanā Menendesa Pelajo Starptautiskajā universitātē.
Pilnais apraksts
D. Volkinšteine ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 1993. gada. Latvijas universitātes Svešvalodu fakultātē ieguvusi maģistra grādu filoloģijā (vācu valoda un literatūra). Absolvējusi arī Hāgenas Tālmācības universitāti (Vācija) ar studiju specializāciju „Vācijas studijas, vācu valodas apmācības metodika” un pētniecisko specializāciju „Interkulturālā komunikācija”, iegūstot mākslas maģistra grādu.