Tradicionālā kultūra un latviešu folklora

Uzņemšanas gads tiks precizēts

Kategorija: Bakalaura studijas

Pilna laika studijas

Budžeta un maksas studiju vietas
Studiju ilgums: 4 gadi (8 semestri)
Iegūstamais grāds: Humanitāro zinātņu bakalaurs mākslās

 

Apakšprogrammas mērķis ir sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par tradicionālo kultūru un latviešu folkloru, orientējoties ne tikai uz folkloristiku, bet arī citām ar nemateriālo kultūras mantojumu saistītām nozarēm – etnogrāfiju, arheoloģiju, etnomuzikoloģiju, novadpētniecību, mitoloģiju u.c.     

Paralēli tradicionālās kultūras studijām tiek apgūtas zināšanas literatūras, mākslas, mūzikas,  filozofijas vēsturē un teorijā, loģikā, kultūras antropoloģijā, svešvalodās u.c. Studiju procesā iegūtās zināšanas tiek nostiprinātas praksē, piedaloties lauka pētījumos un ekspedīcijās Studējošie iesaistās dažādos ar tradicionālās kultūras izpēti saistītos projektos – folkloras liecību apzināšanā, kultūrvides dokumentēšanā, arheoloģiskajos izrakumos u.c.      

Apakšprogrammas absolventu kvalifikācija, prasmes un zināšanas nodrošina iespēju strādāt dažādās kultūras organizācijās, muzejos, medijos, izdevniecībās u.c. Absolventi studijas var turpināt humanitāro un sociālo zinātņu maģistrantūras programmās gan Akadēmijā, gan citās augstskolās.

Ievads kultūras teorijā

Kultūras semiotika

Filozofijas vēsture

20. gs. Rietumu filozofija

Pasaules mākslas vēsture un teorija

20. gs. Rietumeiropas mākslas virzieni

Pasaules literatūras vēsture

Pasaules mūzikas vēsture un teorija

Pasaules teātra vēsture un teorija

Folkloras teorija

Kultūras antropoloģija

Psihoanalīze un kultūra

Loģika

Mūsdienu folkloristika: teorija, metodes, virzieni

Ievads arheoloģijā 

Svešvaloda

Ievads zinātniskajā darbā

Literatūra un folklora

Baltu mitoloģija

Baltu etnoģenēze

Literatūras teorija

Latvijas mākslas vēsture

Latviešu literatūras vēsture

Latviešu teātra vēsture

Latviešu mūzikas vēsture

Arheoloģija un folklora

Latvijas pilskalni

Folkloras tekstu analīze

Antīkās kultūras vēsture

Latvijas senākās kultūrvēstures problēmas 

Latvijas vēstures avoti un historiogrāfija

Ievads etnogrāfijā

Latviešu folkloristikas vēsture

Lietuviešu folklora un mitoloģija

Ievads Baltijas somugru folklorā

Latvijas senās kulta vietas

Latviešu tradicionālā mūzika

Prakse Latviešu folkloras krātuvē

Kompleksā lauka prakse

Specializācijas prakse

Lietuviešu valoda

Latviešu dialektoloģija 

1. Konkursā tiek ņemti vērā centralizēto eksāmenu un iestājpārbaudījumu vērtējumi:     

  • Vērtējums angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmenā;     
  • Vērtējums latviešu valodas centralizētajā eksāmenā (līdz 2011. gadam – latviešu valodas un literatūras centralizētajā eksāmenā).

2. IestājpārbaudījumsDOMRAKSTS par literāru tēmu, kas parāda reflektanta radošo pieeju tematam, spēju sabalansēt ieceri ar atbilstošu izklāsta formu, spēju patstāvīgi spriest un argumentēt, orientēties klasiskās un mūsdienu kultūras jautājumos.

  • Jāiesniedz pieteikums studijām (noteikta parauga veidlapa, aizpildāma Akadēmijā);
  • jāuzrāda pase vai personas apliecība un jāiesniedz tās kopija;
  • jāuzrāda vidējo izglītību apliecinošs dokuments (atestāts) un jāiesniedz tā kopija;
  • jāuzrāda vispārējās vidējās izglītības sertifikāts ar vērtējumu angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmena un latviešu valodas (līdz 2011. gadam – latviešu valodas un literatūras) centralizētajā eksāmenā un jāiesniedz tā kopija;
  • jāiesniedz trīs fotokartītes (3x4 cm);
  • jāiesniedz kvīts par veikto reflektanta reģistrācijas maksu 15,00 EUR  
Andrejs Balodis
Docents

Filozofijas doktors A. Balodis ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2013. gada. Kā pētnieks darbojas Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā un Rīgas Stradiņa Universitātē pasniedz medicīnas filozofiju, bioētiku, socioloģiju.

Pilnais apraksts
Raimonds Briedis
Profesors

Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs un docētājs Akadēmijā kopš 1992. gada. Literatūras vēsturnieks R. Briedis ir vairāku grāmatu autors: “Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā” (2010), “Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005” (1–2, 2006), ko Guntis Berelis raksturojis kā “interesantāku lasāmvielu nekā aizraujošu detektīvu”.

Pilnais apraksts
Valda Čakare
Profesore

Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.

Pilnais apraksts
Zane Grigoroviča
Docenta p.i.

Zane Grigoroviča sevi uzskata par Akadēmijas patrioti, un ar Akadēmiju ir saistīta kopš tās dibināšanas: vispirms kā studente, bet no 2001. gada – kā lektore.

Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela
Profesore

Profesore Rūta Muktupāvela kopš 1999. gada Akadēmijā lasa lekcijas kultūras teorijā un kultūrantropoloģijā, kā arī no 2007. gada darbojas Akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrā kā vadošā pētniece.

Pilnais apraksts
Inga Pērkone-Redoviča
Profesore

Kino zinātniece, no 2004. gada Akadēmijas Teātra un audiovizuālās mākslas katedras vadītāja, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece. Bakalaura studiju apakšprogrammas „Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija” vadītāja (kopā ar doc. Zani Kreicbergu). Bijusi Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).

Pilnais apraksts
Zane Šiliņa
Profesore

Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.

Pilnais apraksts
Iveta Tāle
Lektore

Folkloriste I.Tāle Akadēmijā ieguvusi bakalaura un maģistra grādu. Kopš 2001. gada strādā par lektori Kultūras teorijas un vēstures katedrā.

Pilnais apraksts
Harijs Tumans
Asociētais profesors

Vēstures zinātņu doktors Harijs Tumans studējis Latvijas Universitātē un Ļeņingradas – Sanktpēterburgas Universitātē, jau kopš 1997. gada kā viesdocents lekcijas lasa Akadēmijā.

Pilnais apraksts