Kopīga profesionālā doktora studiju programma mākslās "Mākslas", LKA apakšprogramma "Audiovizuālā māksla, teātris un laikmetīgā deja"

Plānotā uzņemšana 2021. gadā

Kategorija: Doktora studijas

Pilna laika studijas

JVLMA, LKA UN LMA KOPĪGĀ PROFESIONĀLĀ DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA MĀKSLĀS "MĀKSLAS", LKA APAKŠPROGRAMMA "AUDIOVIZUĀLĀ MĀKSLA, TEĀTRIS UN LAIKMETĪGĀ DEJA

Budžeta un maksas studiju vietu skaits

  

  

3 budžeta vietas/ 6 maksas studiju vietas (*)

Studiju maksa

 

2900 EUR gadā

Studiju ilgums

 

3 gadi (6 semestri) 

Studiju valoda

 

Latviešu un angļu 

Iegūstamais grāds

 

Profesionālais doktora grāds mākslās 

Prakse

 

Skatuves vai audiovizuālās mākslas prakse; Augstskolas prakse 

Studiju norises vietas

 

Latvijas Kultūras akadēmija un tās struktūrvienības, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija

Starptautiskās mobilitātes iespējas

 

Studijas un prakses ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, ārvalstu valdību stipendijas un dalība vasaras skolās 

Informācija par programmu 

prof. Zane Šiliņa

(*) Maksas studiju vietu skaits var tikt mainīts 

 

Licencēta: 2020. gada 13. oktobrī

Jaunizveidotā profesionālā doktora studiju programma Latvijas un arī pasaules kontekstā ir unikāla – tā, sadarbojoties trīs Latvijas mākslu augstskolām, ir veidota kā izteikti starpdisciplināra programma, kas aptver vairākas specifiskas mākslinieciskās jomas. Programmai ir trīs apakšprogrammas: “Audiovizuālā māksla, teātris un laikmetīgā deja” (īsteno LKA), “Mūzika un skatuves māksla” (īsteno JVLMA), “Vizuālā māksla un dizains” (īsteno LMA), Programma izstrādāta ESF projekta “Profesionālās doktora studiju programmas Mākslās izveide” (Nr.8.2.1.0/18/A/009) ietvaros.

Studijām vienā no apakšprogrammām var pieteikties augsta līmeņa mākslas jomu profesionāļi, kuriem atbilstoši izvēlētajai mākslinieciskajai jomai ir humanitāro zinātņu maģistra grāds vai maģistra grāds sociālajās zinātnēs, vai tam pielīdzināma augstākā izglītība, vai arī profesionālais maģistra grāds mūzikā vai horeogrāfijā.

Studiju programma izstrādāta atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 617 – “Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās” prasībām, kuras attiecas uz profesionālā doktora līmeņa studiju organizāciju.

Kopīgā profesionālā doktora studiju programma mākslās “Mākslas” attīstības perspektīvā paredz nodrošināt kultūras, sabiedrības un sociālajām vajadzībām atbilstošas, mākslinieciskajā jaunradē un zinātnē balstītas, kā arī mākslinieciskajā praksē piemērojamas doktora līmeņa starptautiski atzītas profesionālās studijas, veidojot kopīgā metodoloģijā un starpdisciplinārā pētījumu un prakses laukā balstītu vienotu studiju, pētniecības un mākslinieciski radošās prakses sfēru, kas ļaus konkurētspējīgi piedalīties Eiropas augstākās izglītības telpā mākslas izglītības jomā.

Programmas struktūra un saturs veidots tā, lai doktoranti gūtās teorētiskās atziņas aprobētu mākslinieciskajā praksē, tā nodrošinot balansu starp teorētiskajiem aspektiem un praktisko māksliniecisko darbību. Šāda pieeja ļauj doktorantiem organizēt profesionālās pašrealizācijas iespējas studiju laikā augstākajā profesionālajā līmenī.

Mākslinieciskās prakses darbs tiks organizēts sadarbībā ar profesionālajiem orķestriem, koriem, koncertorganizācijām, muzejiem, izstāžu zālēm, galerijām, teātriem, filmu studijām un laikmetīgās dejas organizācijām, uzņēmumiem, tai skaitā dizaina un radošo industriju uzņēmumiem, nozaru un profesionālajām asociācijām un publiskās pārvaldes institūcijām un starptautiskām mākslas un dizaina institūcijām, ar kurām ir noslēgti atbilstoši sadarbības līgumi.

Ņemot vērā studiju programmas specifiku, tās īstenošanā ir piesaistīti gan akadēmiskie docētāji, gan liela daļa nozaru speciālistu ar ilggadēju empīrisku un praktisku pieredzi un autoritāti, kā arī radošās darbības izcilību apvienojumā ar akadēmisko pieredzi. Studiju programmas īstenošanā plānots piesaistīt arī ārzemju viesdocētājus.

Studiju programmas ilgums ir 3 gadi, tās apjoms 132 kredītpunkti. Pēc programmas apguves un mākslinieciskās jaunrades darba, kā arī doktora teorētiskā pētījuma izstrādāšanas un aizstāvēšanas valsts pārbaudījumos, tiek piešķirts profesionālais doktora grāds mākslās.

STUDIJU PROGRAMMAS UZDEVUMI IR:

1. sniegt padziļinātas teorētiskas zināšanas mūsdienu mākslās, tai skaitā mūzikā un skatuves mākslā, vizuālā mākslā un dizainā, audiovizuālā mākslā, teātrī un laikmetīgā dejā, to teorētisko koncepciju attīstības tendencēs, starpdisciplinārā mijiedarbībā, mākslinieciskās un pētnieciskās prakses vienotībā un mijiedarbībā un pētniecībā balstīto prakšu modeļos un metodēs;

2. apgūt prasmes patstāvīgi izvērtēt un izvēlēties mākslinieciskās jaunrades pētījumiem un mākslinieciskai jaunradei atbilstošas metodes un pielietot iegūtās zināšanas, īstenojot mākslinieciski augstvērtīgus mākslinieciskos

projektus, īstenojot būtiska apjoma oriģinālu projektus, kuri sniedz tiešu ieguldījumu zināšanu robežu paplašināšanā vai dod jaunu izpratni esošām zināšanām;

3. iegūt spēju efektīvi komunicēt par savu profesionālo māksliniecisko un pētniecībā balstīto māksliniecisko darbību gan ar šauru speciālistu loku, gan plašāku sabiedrību;

4. iegūt spēju, veicot patstāvīgu, kritisku analīzi, sintēzi un izvērtēšanu, risināt augstākās sarežģītības līmeņa aktuālos jautājumus, kas saistīti ar savu mākslinieciskās darbības jomu un tās attīstību;

5. iegūt spēju plānot, strukturēt un vadīt liela apjoma mākslinieciskās jaunrades projektus, tai skaitā starptautiskus.

Starpdisciplinārie kultūras un mākslas studiju aspekti (īsteno LKA),

Audiovizuālās un skatuves Mākslas aktuālās tendences (īsteno LKA),

Pētniecības metodes audiovizuālajā un skatuves mākslā (īsteno LKA),

Mākslu mijiedarbība un loma 20.–21. gadsimta norišu kontekstā (īsteno JVLMA),

Art of Living on Art (Māksla dzīvot no mākslas) (īsteno JVLMA),

Māksla un filosofija (īsteno LMA),

Mūsdienu mākslas un dizaina konteksti (īsteno LMA),

Teorētiskā pētījuma izstrāde,

Mākslinieciskā pētniecība mūzikā (īsteno JVLMA),

Pētniecības metodes mākslā un dizainā, māksliniecisko pētījumu metodoloģija (īsteno LMA),

Doktorantu pētnieciskie semināri

➦ Uzņemšanas noteikumi profesionālās DOKTORA studiju programmas mākslās “Mākslas” LKA īstenotajā apakšprogrammā “Audiovizuālā māksla, teātris un laikmetīgā deja”

➦ Pieteikšanās studijām: No 2021. gada 11. janvāra plkst. 9:00 līdz 2021. gada 15. janvāra plkst. 16:00

Piesakies studijām elektroniski


Reģistrējot pieteikumu studijām, reflektants aizpilda pieteikuma formu Akadēmijas uzņemšanas sistēmā, kurā reflektants arī apliecina, ka ir iepazinies ar Akadēmijas Uzņemšanas noteikumiem kopīgajā profesionālajā doktora studiju programmā mākslās “Mākslas”.

Iepriekš sagatavo un pievieno elektroniskajam pieteikumam dokumentu kopijas


Pieteikumam pievieno nepieciešamo dokumentu kopijas pdf, doc vai jpg formātā: 

  • pases vai personas apliecības kopiju; 

  • maģistra grādu vai tam pielīdzināmas augstākās izglītības iegūšanu apliecinoša dokumenta kopiju; 

  • reflektants, kurš ir izvēlējies studijas angļu valodā, bet kurš iepriekšējo izglītību (vidējo izglītību, bakalaura vai maģistra izglītību) nav ieguvis angļu valodā, iesniedz arī starptautisku testēšanas institūciju izsniegtu dokumenta kopiju par pārbaudījumā iegūto vērtējumu angļu valodā, kas atbilst vismaz B2 līmenim;

  • elektroniskā maksājuma uzdevumu par veikto reflektanta reģistrācijas maksu.

Iepriekš sagatavo un pievieno elektroniskajam pieteikumam ieskatu savā radošajā darbībā, rekomendācijas un citus dokumentus


  • Kopā ar iespējamo mākslinieciskās jaunrades darba projekta vadītāju – Akadēmijā ievēlētu docētāju - sagatavotu un abu personu parakstītu mākslinieciskās jaunrades darba projekta un ar to saistītā teorētiskā pētījuma pieteikumu (pieteikuma apjoms – no 18000 līdz 36000 rakstu zīmēm), kurā sniegts mākslinieciskās jaunrades darba projekta tēma pamatojums, kā arī ieskats pētniecībā balstītā mākslinieciskās jaunrades darba projekta problemātikā un piedāvātajos risinājumos;

  • Akadēmijas Skatuves mākslas katedras, Audiovizuālās mākslas katedras vai darba vietas rekomendāciju/as vai atbilstoša speciālista ieteikuma vēstuli/es;

  • Savu mākslinieciskās jaunrades darbu un publikāciju sarakstu (pievienojot publikāciju kopijas);

  • Dzīves un darba gājumu (Curriculum vitae), kurā atspoguļota arī līdzšinējā darbība mākslinieciskās jaunrades un pētniecības jomā, kā arī norādītas ziņas par bakalaura un maģistra vai citām iepriekš iegūtajām izglītībām;

  • Pieteikumam var pievienot arī citus dokumentus vai to kopijas, kas saistīti ar izvēlēto studiju programmu.


 

Rekvizīti maksājuma veikšanai

 

Latvijas Kultūras akadēmija

Reģ. nr. 90000039164

Valsts kase TRELLV22 LV60TREL9220020000000

Maksājuma mērķis: 21359 Reģistrācijas maksa, Vārds Uzvārds, Personas kods

➦ Iestājpārbaudījumi (attālināti): 2021. gada 20., 21., 22. janvāris no plkst. 14:00  

 

Reflektanti kārto iestājpārbaudījumu “Pārrunas”


Tas tiek vērtēts 100 punktu sistēmā, tajā skaitā:

  • Mākslinieciskās jaunrades darba projekta un ar to saistītā teorētiskā pētījuma pieteikuma kvalitāte;
  • Iestrādes mākslinieciskās jaunrades darba projekta un ar to saistītā teorētiskā pētījuma veikšanai (mākslinieciskās jaunrades darbi, zinātniskie raksti, publikācijas, piedalīšanās konferencēs un radošajos vai pētnieciskajos projektos);
  • Mākslinieciskās jaunrades darba projekta un ar to saistītā teorētiskā pētījuma pieteikuma aktualitāte un atbilstība Akadēmijas prioritārajiem pētniecības virzieniem;
  • Maģistratūras vai tai pielīdzināmo studiju laikā uzrādītās radošā vai pētnieciskā darba iemaņas, iespējamā mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja vai citas rekomendācijas un ieteikuma vēstules;
  • Mākslinieciskās jaunrades darba pieredze vai saistība ar darbu Akadēmijā; 
  • Pārrunu rezultāti, pretendenta motivācija.

 

Pārrunu norise

LKA Iestājpārbaudījuma „Pārrunas” komisijas sekretārs vienu darba dienu pirms pārbaudījuma norises uz reflektanta norādīto e-pasta adresi nosūta ZOOM sistēmas pieejas saiti ar precizētu pārrunu norises laiku.

Reflektants pirms pārbaudījuma norises pats pārliecinās vai ZOOM sistēma ir pieejama viņa elektroniskajā ierīcē ar pieejamu skaņas un video nodrošinājumu.

Reflektants desmit minūtes pirms noteiktā laika caur norādīto saiti pieslēdzas ZOOM elektroniskajai sistēmai. Tiklīdz iepriekšējā reflektanta pārrunas ir noslēgušās, nākamais reflektants automātiski tiek pieslēgts tiešsaites iestājpārbaudījumam.

Pārrunu laikā reflektanta video kamerai ir jābūt ieslēgtai.

Pēc iestājpārbaudījuma beigām reflektants tiešsaites sarunu atstāj.


 

Rezultātu publiskošana LAIS sistēmā: 22. janvāris līdz plkst. 20:00

Informācija par programmu: prof. Zane Šiliņa, zane.silina@lka.edu.lv

 

Zane Kreicberga
Profesore

Mg. art. Zane Kreicberga strādā Akadēmijā kopš 2000. gada, sākotnēji kā skatuves kustības pasniedzēja aktieriem un režisoriem, bet kopš 2010. gada aptverot arī laikmetīgā teātra teoriju un menedžmentu. Viņa ir viena no nu jau leģendārā aktieru un režisoru kursa absolventiem, kas Pētera Krilova un Annas Eižvertiņas vadībā pabeidza Akadēmiju 1997. gadā.

Pilnais apraksts
Anda Laķe
Profesore

LKA profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.) Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Zinātniskās pētniecības centra vadītāja. Uzsāka darbu Latvijas Kultūras akadēmijā 1997. gadā kā lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā. 2004.- 2016. gadam bijusi katedras vadītāja, šobrīd ir LKA akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Mākslas” apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments vadītāja.

Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela
Profesore

Profesore Rūta Muktupāvela kopš 1999. gada Akadēmijā lasa lekcijas kultūras teorijā un kultūrantropoloģijā, kā arī no 2007. gada darbojas Akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrā kā vadošā pētniece.

Pilnais apraksts
Inga Pērkone-Redoviča
Profesore

Kino zinātniece, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr.art. Bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” teorijas specializācijas vadītāja. Bijusi Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).

Pilnais apraksts
Dāvis Sīmanis
Asociētais profesors

Starptautiski novērtēts un skatītāju atzīts kino un montāžas režisors, publicists, kopš 2013. gada Latvijas Kultūras akadēmijas Mākslas zinātņu doktors, kino teorijas, montāžas un režijas docents, vienlaikus arī Helsinku Ālto universitātes (Helsinki University of Technology) Dokumentālā kino režijas katedras asociētais profesors. Absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot maģistra grādu vēsturē.

Pilnais apraksts
Zane Šiliņa
Profesore

Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.

Pilnais apraksts
Līga Ulberte
Asociētā profesore

Līga Ulberte, KTV katedras asociētā profesore kopš 2015.gada, ir viena no vadošajām personībām latviešu teātra zinātnes un kritikas laukā. L.Ulberte 2007.gadā ieguvusi Mākslas zinātņu doktora grādu Teātra un kino vēsturē un teorijā Latvijas Universitātē. Kā pētniece darbojas LU Humanitāro zinātņu fakultātē, kā arī 2009.- 2010. un 2012.-2013. gadā bijusi viesdocente Vestfāles Vilhelma universitātes Baltijas starpdisciplināro pētījumu institūta Austrumeiropas reģionālo studiju programmā Minsterē (Vācija).

Pilnais apraksts
Olga Žitluhina
Profesore

Mg.art., horeogrāfe, dejotāja, Kultūras akadēmijas bakalaura studiju programmas “Laikmetīgās dejas māksla” vadītāja, „Olgas Žitluhinas dejas kompānija” mākslinieciskā vadītāja, Starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla „LAIKS DEJOT” - mākslinieciskā direktore.

Horeogrāfe izrādēm: poētiskās dejas traģēdija „Viens un Divi” (2014) „Daiļslidošana” (2013) „Breikeri arī runā” (2013), „Ārā” (2013), rokoperai „Lāčplēsis” (2013), „Pie bagātās kundzes” (2013) „Saules taka” (2013), „Mazāk domāsi, ātrāk skriesi” (2012, „Ursus maritimus” (2011), „Divpadsmitā nakts” (2010), „Aplam” (2010) un daudzām citām.

Pilnais apraksts