Kopīga profesionālā doktora studiju programma mākslās "Mākslas", LKA apakšprogramma "Audiovizuālā māksla, teātris un laikmetīgā deja"

Uzņemšana katru gadu

Kategorija: Doktora studijas

Pilna laika studijas

JVLMA, LKA UN LMA KOPĪGĀ PROFESIONĀLĀ DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA MĀKSLĀS "MĀKSLAS", LKA APAKŠPROGRAMMA "AUDIOVIZUĀLĀ MĀKSLA, TEĀTRIS UN LAIKMETĪGĀ DEJA"

 

Budžeta studiju vietas: 3*

Maksas studiju vietas:  3*

Studiju maksa gadā:3300 EUR

Studiju ilgums: 3 gadi (6 semestri) 

Studiju valoda: latviešu un angļu 

Iegūstamais grāds: profesionālais doktora grāds mākslās 

Prakse: skatuves vai audiovizuālās mākslas prakse, augstskolas prakse 

Studiju norises vietas: Latvijas Kultūras akadēmija un tās struktūrvienības, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija

Starptautiskās mobilitātes iespējas: studijas un prakses ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, ārvalstu valdību stipendijas un dalība vasaras skolās 

Informācija par programmu: Dr.art. Inga Pērkone-Redovičahickoks@inbox.lv

 

* Iespējamas izmaiņas

 

Licencēta: 2020. gada 13. oktobrī

Jaunizveidotā profesionālā doktora studiju programma Latvijas un arī pasaules kontekstā ir unikāla – tā, sadarbojoties trīs Latvijas mākslu augstskolām, ir veidota kā izteikti starpdisciplināra programma, kas aptver vairākas specifiskas mākslinieciskās jomas. Programmai ir trīs apakšprogrammas: “Audiovizuālā māksla, teātris un laikmetīgā deja” (īsteno LKA), “Mūzika un skatuves māksla” (īsteno JVLMA), “Vizuālā māksla un dizains” (īsteno LMA), Programma izstrādāta ESF projekta “Profesionālās doktora studiju programmas Mākslās izveide” (Nr.8.2.1.0/18/A/009) ietvaros.

Studijām vienā no apakšprogrammām var pieteikties augsta līmeņa mākslas jomu profesionāļi, kuriem atbilstoši izvēlētajai mākslinieciskajai jomai ir humanitāro zinātņu maģistra grāds vai maģistra grāds sociālajās zinātnēs, vai tam pielīdzināma augstākā izglītība, vai arī profesionālais maģistra grāds mūzikā vai horeogrāfijā.

Studiju programma izstrādāta atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 617 – “Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās” prasībām, kuras attiecas uz profesionālā doktora līmeņa studiju organizāciju.

Kopīgā profesionālā doktora studiju programma mākslās “Mākslas” attīstības perspektīvā paredz nodrošināt kultūras, sabiedrības un sociālajām vajadzībām atbilstošas, mākslinieciskajā jaunradē un zinātnē balstītas, kā arī mākslinieciskajā praksē piemērojamas doktora līmeņa starptautiski atzītas profesionālās studijas, veidojot kopīgā metodoloģijā un starpdisciplinārā pētījumu un prakses laukā balstītu vienotu studiju, pētniecības un mākslinieciski radošās prakses sfēru, kas ļaus konkurētspējīgi piedalīties Eiropas augstākās izglītības telpā mākslas izglītības jomā.

Programmas struktūra un saturs veidots tā, lai doktoranti gūtās teorētiskās atziņas aprobētu mākslinieciskajā praksē, tā nodrošinot balansu starp teorētiskajiem aspektiem un praktisko māksliniecisko darbību. Šāda pieeja ļauj doktorantiem organizēt profesionālās pašrealizācijas iespējas studiju laikā augstākajā profesionālajā līmenī.

Mākslinieciskās prakses darbs tiks organizēts sadarbībā ar profesionālajiem orķestriem, koriem, koncertorganizācijām, muzejiem, izstāžu zālēm, galerijām, teātriem, filmu studijām un laikmetīgās dejas organizācijām, uzņēmumiem, tai skaitā dizaina un radošo industriju uzņēmumiem, nozaru un profesionālajām asociācijām un publiskās pārvaldes institūcijām un starptautiskām mākslas un dizaina institūcijām, ar kurām ir noslēgti atbilstoši sadarbības līgumi.

Ņemot vērā studiju programmas specifiku, tās īstenošanā ir piesaistīti gan akadēmiskie docētāji, gan liela daļa nozaru speciālistu ar ilggadēju empīrisku un praktisku pieredzi un autoritāti, kā arī radošās darbības izcilību apvienojumā ar akadēmisko pieredzi. Studiju programmas īstenošanā plānots piesaistīt arī ārzemju viesdocētājus.

Studiju programmas ilgums ir 3 gadi, tās apjoms 132 kredītpunkti. Pēc programmas apguves un mākslinieciskās jaunrades darba, kā arī doktora teorētiskā pētījuma izstrādāšanas un aizstāvēšanas valsts pārbaudījumos, tiek piešķirts profesionālais doktora grāds mākslās.

STUDIJU PROGRAMMAS UZDEVUMI IR:

1. sniegt padziļinātas teorētiskas zināšanas mūsdienu mākslās, tai skaitā mūzikā un skatuves mākslā, vizuālā mākslā un dizainā, audiovizuālā mākslā, teātrī un laikmetīgā dejā, to teorētisko koncepciju attīstības tendencēs, starpdisciplinārā mijiedarbībā, mākslinieciskās un pētnieciskās prakses vienotībā un mijiedarbībā un pētniecībā balstīto prakšu modeļos un metodēs;

2. apgūt prasmes patstāvīgi izvērtēt un izvēlēties mākslinieciskās jaunrades pētījumiem un mākslinieciskai jaunradei atbilstošas metodes un pielietot iegūtās zināšanas, īstenojot mākslinieciski augstvērtīgus mākslinieciskos

projektus, īstenojot būtiska apjoma oriģinālu projektus, kuri sniedz tiešu ieguldījumu zināšanu robežu paplašināšanā vai dod jaunu izpratni esošām zināšanām;

3. iegūt spēju efektīvi komunicēt par savu profesionālo māksliniecisko un pētniecībā balstīto māksliniecisko darbību gan ar šauru speciālistu loku, gan plašāku sabiedrību;

4. iegūt spēju, veicot patstāvīgu, kritisku analīzi, sintēzi un izvērtēšanu, risināt augstākās sarežģītības līmeņa aktuālos jautājumus, kas saistīti ar savu mākslinieciskās darbības jomu un tās attīstību;

5. iegūt spēju plānot, strukturēt un vadīt liela apjoma mākslinieciskās jaunrades projektus, tai skaitā starptautiskus.

Starpdisciplinārie kultūras un mākslas studiju aspekti (īsteno LKA),

Audiovizuālās un skatuves Mākslas aktuālās tendences (īsteno LKA),

Pētniecības metodes audiovizuālajā un skatuves mākslā (īsteno LKA),

Mākslu mijiedarbība un loma 20.–21. gadsimta norišu kontekstā (īsteno JVLMA),

Art of Living on Art (Māksla dzīvot no mākslas) (īsteno JVLMA),

Māksla un filosofija (īsteno LMA),

Mūsdienu mākslas un dizaina konteksti (īsteno LMA),

Teorētiskā pētījuma izstrāde,

Mākslinieciskā pētniecība mūzikā (īsteno JVLMA),

Pētniecības metodes mākslā un dizainā, māksliniecisko pētījumu metodoloģija (īsteno LMA),

Doktorantu pētnieciskie semināri

Informācija tiks precizēta

PĀRRUNAS

Iestājpārbaudījums "Pārrunas" tiek vērtēts 100 punktu sistēmā, tajā skaitā:

  • Mākslinieciskās jaunrades darba projekta un ar to saistītā teorētiskā pētījuma pieteikuma kvalitāte;
  • Iestrādes mākslinieciskās jaunrades darba projekta un ar to saistītā teorētiskā pētījuma veikšanai (mākslinieciskās jaunrades darbi, zinātniskie raksti, publikācijas, piedalīšanās konferencēs un radošajos vai pētnieciskajos projektos);
  • Mākslinieciskās jaunrades darba projekta un ar to saistītā teorētiskā pētījuma pieteikuma aktualitāte un atbilstība Akadēmijas prioritārajiem pētniecības virzieniem;
  • Maģistratūras vai tai pielīdzināmo studiju laikā uzrādītās radošā vai pētnieciskā darba iemaņas, iespējamā mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja vai citas rekomendācijas un ieteikuma vēstules;
  • Mākslinieciskās jaunrades darba pieredze vai saistība ar darbu Akadēmijā; 
  • Pārrunu rezultāti, pretendenta motivācija.

Informācija par programmu: Dr.art. Inga Pērkone-Redovičahickoks@inbox.lv


Uzzini visu par uzņemšanu LKA!

 Zvani – 67140174
 Raksti – uznemsana@lka.edu.lv

 

Zane Kreicberga
Profesore

Mg. art. Zane Kreicberga strādā Akadēmijā kopš 2000. gada, sākotnēji kā skatuves kustības pasniedzēja aktieriem un režisoriem, bet kopš 2010. gada aptverot arī laikmetīgā teātra teoriju un menedžmentu. Viņa ir viena no nu jau leģendārā aktieru un režisoru kursa absolventiem, kas Pētera Krilova un Annas Eižvertiņas vadībā pabeidza Akadēmiju 1997. gadā.

Pilnais apraksts
Anda Laķe
Profesore

LKA profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.) Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Kultūras un mākslu institūta vadītāja. Uzsāka darbu Latvijas Kultūras akadēmijā 1997. gadā kā lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā. 2004.- 2016. gadam bijusi katedras vadītāja, šobrīd ir LKA akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Mākslas” apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments vadītāja.

Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela
Profesore

Rūta Muktupāvela, Ph.D. kultūras teorijā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, LKA rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), Latvijas Augstskolu profesoru valdes priekšsēdētāja vietniece, vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju kultūras teorijas, etnoloģijas un folkloristikas jomā autore.

Pilnais apraksts
Inga Pērkone-Redoviča
Profesore

Kino zinātniece, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr.art. Bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” teorijas specializācijas vadītāja. Bijusi Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).

Pilnais apraksts
Dāvis Sīmanis
Profesors

Starptautiski novērtēts un skatītāju atzīts kino un montāžas režisors, publicists, kopš 2013. gada Latvijas Kultūras akadēmijas Mākslas zinātņu doktors, kino teorijas, montāžas un režijas docents, vienlaikus arī Helsinku Ālto universitātes (Helsinki University of Technology) Dokumentālā kino režijas katedras asociētais profesors. Absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot maģistra grādu vēsturē.

Pilnais apraksts
Zane Šiliņa
Profesore

Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.

Pilnais apraksts
Līga Ulberte
Profesore

Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras teorijas un vēstures katedras asociētā profesore un Zinātniskās pētniecības centra pētniece kopš 2015. gada, teātra zinātniece un kritiķe.

Pilnais apraksts
Olga Žitluhina
Profesore

Mg.art., horeogrāfe, dejotāja, Kultūras akadēmijas bakalaura studiju programmas “Laikmetīgās dejas māksla” vadītāja, „Olgas Žitluhinas dejas kompānija” mākslinieciskā vadītāja, Starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla „LAIKS DEJOT” - mākslinieciskā direktore.

Horeogrāfe izrādēm: poētiskās dejas traģēdija „Viens un Divi” (2014) „Daiļslidošana” (2013) „Breikeri arī runā” (2013), „Ārā” (2013), rokoperai „Lāčplēsis” (2013), „Pie bagātās kundzes” (2013) „Saules taka” (2013), „Mazāk domāsi, ātrāk skriesi” (2012, „Ursus maritimus” (2011), „Divpadsmitā nakts” (2010), „Aplam” (2010) un daudzām citām.

Pilnais apraksts