Kultūras teorija

Uzņemšana 2018. gadā

Kategorija: Doktora studijas

Pilna laika studijas

Budžeta un maksas studiju vietas

Studiju maksa gadā: 1920,- EUR

Iegūstamais grāds: Mākslas zinātņu doktora zinātniskais grāds Kultūras teorijā (Dr.art.)

Programmas vadītāja – profesore Zane Šiliņa

Programmas mērķis ir sagatavot augstākās kvalifikācijas zinātniekus humanitārajās zinātnēs un mākslās, kas izglītības kvalitātes ziņā ir konkurētspējīgi gan Latvijā, gan pasaulē.

Latvijas Kultūras akadēmija ir vienīgā augstskola Latvijā, kas piedāvā iegūt doktora zinātnisko grādu Mākslas zinātņu nozarē Kultūras teorijas apakšnozarē. LKA doktora studiju programmas prioritāte ir kultūras un mākslas procesu pētījumi, tai skaitā starpdisciplinaritātes kā izpētes metodoloģijas attīstība. LKA doktora studiju programma rosina izstrādāt jaunas pētniecības jomas, kas ļauj vērtēt gan kultūras vēstures attīstību, gan aktuālās kultūras norises un tādējādi spēj ietekmēt humanitāro zinātņu un to izpratnes attīstību gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā.

LKA doktora studiju programmas ietvaros izstrādātie promocijas darbi vērsti uz strapdisciplinaritāti kultūras un mākslas fenomenu izpētē, tai skaitā sekojošu tematu izpēti: kultūras un radošo industriju kā sektora attīstības ekonomiskie, politiskie un radošie priekšnoteikumi, radošo industriju nozares (tai skaitā audiovizuālās un muzeju nozares sektora) attīstība, valodas un komunikācijas modeļu izmantošana kultūras un radošo industriju sektorā.

LKA doktora studiju programmas ietvaros izstrādātie promocijas darbi var tikt aizstāvēti Latvijas Kultūras akadēmijas Promocijas padomē, kā arī citās profilam atbilstošās padomēs Latvijā vai citās valstīs.  

 

Studiju rezultāti:

1. iegūtas padziļinātas un starptautiskā akadēmiskā diskusijā balstītas teorētiskās zināšanas humanitārajās zinātnēs un mākslās;

2. izpratne par aktuālajām mākslas zinātnes teorētiskajām pieejām un to pielietojuma prasmes kultūras un mākslas nozares problēmu analīzē;

3. iegūtas zināšanas par kultūras un mākslas fenomenu empīriskās izpētes metodoloģiskajām pieejām, tajā skaitā starpdisciplināriem pētnieciskiem dizainiem, un prasme tās piemērot konkrētu problēmjautājumu un tematu izpētē;

4. attīstīta spēja zinātniskās zināšanas komunicēt akadēmiskā un lietišķā vidē, identificēt to pielietojumu kultūras un mākslas nozares attīstībā;

5. pilnveidota prasme sagatavot zinātniskās publikācijas atbilstoši starptautiskās akadēmiskās kopienas prasībām;

6. spēja patstāvīgi paaugstināt savu zinātnisko kvalifikāciju, dot inovatīvu zinātnisko zināšanu papildinājumu mākslas zinātnē un kultūras teorijas attīstībā.

  • jāiesniedz pieteikums studijām (noteikta parauga veidlapa, aizpildāma LKA);
  • jāuzrāda pase vai personas apliecība un jāiesniedz tās kopija;
  • jāuzrāda maģistra grāda apliecinošu dokumentu un jāiesniedz tā kopiju;
  • jāiesniedz CV;
  • jāiesniedz divas fotokartītes (3x4 cm);
  • jāiesniedz kvīts par veikto reflektanta reģistrācijas maksu 20 EUR;
  • jāiesniedz kopā ar iespējamo zinātnisko vadītāju – LKA ievēlētu docētāju – sagatavotu un abu personu parakstītu izvēlētās promocijas darba tēmas pamatojumu, kā arī pētījuma teorētiskās bāzes raksturojumu (3–5 lpp.);
  • jāiesniedz LKA katedras vai citas zinātniskās vai akadēmiskās iestādes rekomendācija/as vai atbilstoša speciālista ieteikuma vēstule/es;
  • jāiesniedz savu publicēto zinātnisko rakstu kopijas un/vai zinātniska raksta manuskripti;
  • pieteikumam var pievienot arī citus dokumentus (to kopijas), kas sniedz informāciju par pretendenta zinātnisko vai akadēmisko darbību.

Pārrunas ir obligāts iestājpārbaudījums visiem reflektantiem, kuri pretendē uz studiju vietu Doktora studiju programmā. Pārrunas nav mehāniska zināšanu pārbaude, bet gan tiek piemērotas katram individuālajam gadījumam atsevišķi, lai izveidotu visaptverošu priekšstatu par katra pretendenta personību, kā arī noteiktu viņa piemērotību un sagatavotību studijām LKA doktora studiju programmā “Mākslas”.

Pārrunas tiek vērtētas ar vienu atzīmi 100 punktu sistēmā.

Pārrunu vērtēšanas kritēriji:

  • promocijas darba pieteikuma zinātniskā kvalitāte;
  • iestrādes plānotā promocijas darba tēmas izpētē (publicētie zinātniskie raksti, piedalīšanās konferencēs un pētnieciskajos projektos);
  • promocijas darba tēmas aktualitāte un atbilstība LKA prioritārajiem pētniecības virzieniem;
  • maģistratūras studiju laikā uzrādītās pētnieciskā darba iemaņas, iespējamā promocijas darba vadītāja vai citas rekomendācijas un ieteikuma vēstules;
  • darba stāžs saistībā ar promocijas darba tēmu vai saistība ar darbu LKA;
  • pārrunu rezultāti, pretendenta motivācija.

2003

Deniss Hanovs "Laikraksts „Baltijas Vēstnesis” – latviešu pilsonības kultūras forums"

2005

Rūta Muktupāvela „Inkulturācijas figuratīvo formu salīdzinošā analīze”

2007

Inga Pērkone-Redoviča „Kino Latvijas kultūras kontekstā. 1920.–1940.”  

Zane Šiliņa "Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā"

Nadežda Pazuhina „Latvijas vecticībnieku kultūras prakses: 20. gadsimta pieredze”

Ieva Vītola „Kultūrvēsturiskā ainava folkloristikas un arheoloģijas starpdisciplinārajā skatījumā: apslēptās mantas vietas un mantas meklēšana Latvijā”

2009

Ieva Pauloviča „Garīgā mūzika Vidzemē Zviedrijas lielvalsts vēlīnajā posmā (1660 – 1710)”

2011

Anita Vaivade „Nemateriālā kultūras mantojuma konceptualizācija tiesībās”

2012

Anna Kalve „Konceptuālās metaforas fenomens”

2013

Baiba Tjarve „Institucionālās pārmaiņas Latvijas kultūrā postkomunistiskās pārejas periodā no 1991. gada līdz 2010. gadam”

Elīna Krasovska „Metonīmija un figuratīvā domāšana: kognitīvās stilistikas pieeja”

2014

Zane Radzobe „Alvja Hermaņa režija: tradīcijas un novatorisms”

Inga Sindi „Dzīvesstāsts teātrī: stāstīšanas motīvi un stratēģijas”

2015

Andris Vecumnieks „Teatralitātes fenomens mūzikā. Jura Karlsona teātra telpa”

Dāvis Sīmanis "Vēstures naratīva konstrukcija kino: Dienvidu Renesanses modelis”

Laila Niedre „Die Rolle der deutschen Sprache in der Kommunikation der lettischen Wissenschaft im transkulturellen Kontext des 21. Jahrhunderts”

2016

Astra Spalvēna "Ēdiena adaptāciju zīmju sistēmās kultūrkontekstuālā analīze"

Ieva Pīgozne "Krāsas un to nozīme baltu 3.-13. gadsimta apģērbā mūsdienu Latvijas teritorijā"

2017

Zeltīte Barševska „Etnicitātes reprezentācijas tradicionālajā mākslā. Latgaliešu un Latgales vecticībnieku 20. gs. rotāto dvieļu piemērs”

Raimonds Briedis
Profesors

Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs un docētājs Akadēmijā kopš 1992. gada. Literatūras vēsturnieks R. Briedis ir vairāku grāmatu autors: “Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā” (2010), “Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005” (1–2, 2006), ko Guntis Berelis raksturojis kā “interesantāku lasāmvielu nekā aizraujošu detektīvu”.

Pilnais apraksts
Valda Čakare
Profesore

Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.

Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela
Profesore

Profesore Rūta Muktupāvela kopš 1999. gada Akadēmijā lasa lekcijas kultūras teorijā un kultūrantropoloģijā, kā arī no 2007. gada darbojas Akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrā kā vadošā pētniece.

Pilnais apraksts
Anita Načisčione
Profesore

Filoloģijas doktore A. Načisčione ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 1998. gada. Piedalās vairākos starptautiskos zinātniskos projektos. Viņas zinātniskās intereses ir: stilistika, kognitīvā stilistika, frazeoloģija, tulkošana, identitāte, svešvalodu mācīšanas metodika.

Pilnais apraksts
Inga Pērkone-Redoviča
Profesore

Kino zinātniece, no 2004. gada Akadēmijas Teātra un audiovizuālās mākslas katedras vadītāja, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece. Bakalaura studiju apakšprogrammas „Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija” vadītāja (kopā ar doc. Zani Kreicbergu). Bijusi Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).

Pilnais apraksts
Elita Saliņa
Asociētā profesore

Filoloģijas doktore E. Saliņa ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2007. gada. Strādājusi LU Moderno valodu fakultātē. Par literatūrzinātnes problēmām uzstājusies starptautiskās zinātniskajās konferencēs un semināros Latvijā un ārzemēs.

Pilnais apraksts
Zane Šiliņa
Profesore

Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.

Pilnais apraksts
Daina Teters
Profesore

Profesionālās aktivitātes saistītas ar darbību starptautiskos zinātniskos projektos un organizācijās, no kurām aktuālākās - starptautiskās Francijas-ASV pētnieku grupas projekta „Metaphor in the Political Debate of Austerity Programs“ pētniece, Starptautiskā Komunikoloģijas institūta Vašingtonā ASV /ICI, International Communicology Institute/ īstenā locekle, Starptautiskā zinātniskā izdevuma Philologica Wratislaviensia: from Grammar to Discourse (Peter Lang izdevniecība) zinātniskās padomes locekle, starptautiskā zinātniskā un mākslinieciskā projekta Metamind vadītāja, Starptautisko semiotisko pētījumu asociācijas /IASS-AIS, International Association for Semiotic Studies/ Valdes locekle un oficiālā Latvijas pārstāve

Pilnais apraksts