Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija

Uzņemšana 2020. gadā

Kategorija: Maģistra studijas

Pilna laika studijas

LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAS STUDIJU PROGRAMMA,
IZSTRĀDĀTA
 SADARBĪBĀ AR VIDZEMES AUGSTSKOLU

Studiju uzsākšana: 2020. gadā 
Studiju maksa: EUR 2 300,00 (gadā) 
Budžeta vietas: 14
Maksas vietas: 8
Studiju ilgums: 2 gadi (4 semestri) 
Studiju valoda: latviešu un angļu 
Iegūstamais grāds: Humanitāro zinātņu maģistra grāds radošajās industrijās
Starptautiskās mobilitātes iespējas: Studijas, prakse un absolventu prakse ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību stipendijas un piedalīties vasaras skolās 
Specializācijas prakse: prakse kultūras mantojuma institūcijās 
Studiju norises vietas: Latvijas Kultūras akadēmija, tās struktūrvienības
Studiju norises laiki: nodarbības plānotas ceturtdienu vakaros attālināti (zoom), piektdienu vakaros un sestdienās - klātienē. Izmaiņas epidemeoloģiskā situācijā var noteikt korekcijas nodarbību plānā!

Programma izstrādāta projekta “Jaunu studiju programmu izstrāde kultūras un radošo industriju darba tirgum” (No. 8.2.1.0/18/A/018) ietvaros.

PROGRAMMAS MĒRĶIS
Programmas uzmanības centrā ir kultūras mantojuma nozīmes paradigmas maiņa un tā formu dažādība mūsdienās, kas pieprasa jauna veida kultūras mantojuma komunikācijas un pārvaldības praksi. 

Programmas mērķis ir nodrošināt studējošos ar tādu zināšanu un kompetenču kopumu, kas sekmē izpratni par kultūras mantojuma dažādību un nozīmi mūsdienās, tā interpretācijas iespējām, tā potenciālu kā resursam, attīstot kritisku un radošu domāšanas veidu, lai kultūras mantojumu pārvaldītu, interpretētu un komunicētu visdažādākajos veidos.

PROGRAMMAS APRAKSTS

Programmas saturs veidots atbilstoši tādām Eiropas Savienības aktuālajām tendencēm kā nepieciešamība kultūras mantojumā veicināt līdzdalīgu un atvērtāku pārvaldības procesu, kas orientēts arī uz vietējo iedzīvotāju iesaisti, kultūras mantojuma ilgtspēja, digitalizācija un tehnoloģiju sniegto iespēju izmantošana, lai mantojumu padarītu pieejamu un piesaistošu.

Būtiska ir arī kultūras mantojuma ekonomiskā potenciāla atzīšana, kritiskās mantojuma studijas, mantojuma interpretācija un pārinterpretācija, moderna komunikācija, starpdisciplinaritāte un sadarbība mantojuma nozares profesionāļu vidū, speciālisti ar plašu zināšanu loku par nozari, tūrisma nozares izaicinājumi.

Šīs tendences vadījušas studiju programmas satura izstrādi, kuru veido trīs daļas:  

  • Kultūras mantojuma sadaļa aplūko kultūras mantojumu no dažādām perspektīvām, tā veidus (kā līdzībās, tā atšķirībās), lai teorētiskā līmenī diskutētu par  kultūras mantojuma studijām un parādītu, kā dažādu faktoru ietekmē attīstījusies izpratne par mantojumu. Akcents likts uz mantojumu kā (ekonomisku, izglītības, brīvā laika, tūrisms, sabiedrības integrācijas u.c.) resursu.
  • Pārvaldības tematiskā sadaļa vērsta uz mūsdienīgas kultūras mantojuma organizācijas stratēģiskās vadības aspektiem - tādas organizācijas, kas spējīgas sekot līdzdalīgas mantojuma pārvaldības pieejai un īstenot kultūras mantojuma potenciālu (tai skaitā ekonomisko), tai pat laikā prioritezējot mantojuma aizsardzību un sabiedrības iesaisti. Organizāciju stratēģiskā vadība, integrētā mārketinga komunikācija, radošā uzņēmējdarbība sabalansēta ar atmiņas organizāciju pārvaldību.
  • Interpretācijas un komunikācijas sadaļa vērsta uz sabiedrības iesaistes veicināšanu mantojuma pārvaldībā, moderniem, sabiedrībai draudzīgiem un saistošiem mantojuma interpretācijas veidiem, lai skaidrotu mantojuma vērtību. 

Lai nodrošinātu kultūras mantojuma, tā pārvaldības un komunikācijas jomā aktuālu tēmu apguvi, programmas obligātās izvēles daļā 2 kredītpunkti atvēlēti tā saucamajai mainīgajai daļai jeb vieslektoriem. 

Programma ietver arī Specializācijas praksi 2 KP apjomā.

NB! Daļa studiju kursu notiek tikai angļu valodā.

STUDIJU REZULTĀTI

  • Spēja patstāvīgi formulēt un kritiski interpretēt kultūras mantojuma procesus vietējā un starptautiskā mērogā
  • Kultūras mantojuma nozares un sistēmas Latvijā un starptautiski pārzināšana
  • Kultūras mantojuma veidu un izpausmju, ar mantojumu saistīto procesu, tiesiskā regulējuma, starptautisko un vietējo iniciatīvu pārzināšana
  • Izpratne par sadarbības un starpdisciplinaritātes nepieciešamību nozarē, spēja orientēties dažādos kultūras mantojuma (un to institūciju) resursos un rīkos
  • Spēja veidot dažādus stāstus, izmantojot modernus un radošus rīkus, kultūras mantojuma komunikācijai
  • Izpratne un spēja īstenot dažādus kultūras mantojuma pārvaldības veidus (dažādos  līmeņos, piem., institucionāli un pašvaldībā, dažādās formās, piemēram, caur kopienas iniciatīvu vai uzņēmējdarbības veidā), piesaistīt resursus pārvaldības īstenošanai
  • Spēja patstāvīgi izmantot humanitāro un sociālo zinātņu teorijas un metodes pētnieciskajā darbībā 

Programmas struktūru veido trīs tematiskie bloki - kultūras mantojums un tā aizsardzība, pārvaldība, komunikācija un interpretācija, kā arī akadēmiskie studiju kursi - prakse, maģistra darbs, pētniecības dizains.

 Mantojuma daļā ietilpst tādi kursi kā Ievads kultūras mantojuma studijās, Kultūras mantojuma tiesības un ētika, Kultūras mantojuma veidi un to saglabāšana, kultūras un starpkultūru studijas, Kultūras mantojuma ilgtspēja. 

 Komunikācijas un interpretācijas daļā ietilpst tādi kursi kā Kultūras mantojuma interpretācija, Kultūras mantojums kā tūrisma resurss, Ekspozīcija kā kultūras mantojuma interpretācijas un komunikācijas rīks, Radošās domāšanas metodes, Integrētā komunikācija, Kultūras mantojuma komunikācijas pedagoģiskie aspekti.

Pārvaldības daļā ietilpst tādi kursi kā Atmiņas institūcijas, to darbs un pārvaldība, Sadarbība Baltijas reģiona mantojuma pārvaldībām, Resursu piesaiste, Kultūras mantojuma digitalizācija, Uzņēmējdarbība radošajās un kultūras industrijās, Stratēģiskā vadība.

 

Programmas mērķauditorija  ir cilvēki ar bakalaura (vai līdzvērtīgu) grādu humanitārās vai sociālās zinātnēs ar jau esošu praktisko pieredzi kultūras mantojuma un ar to saistītās institūcijās vai ar interesi to uzsākt, kā arī cilvēki ar vairāku gadu profesionālo pieredzi kultūras mantojuma jomā un jebkuru zinātņu bakalaura grādu (vai līdzvērtīgs).  

Kā mērķauditoriju redzam ne tikai atmiņas institūciju, ar mantojumu saistītu  valsts iestāžu, pašvaldību darbiniekus, bet arī kultūras centru vadītājus, tūrisma, restaurācijas, mantojuma vietu, aģentūru darbiniekus, kā arī tos, kas vēlas īstenot uz kultūras mantojumu balstītu vai ar to saistītu uzņēmējdarbību.

 

Dokumentu iesniegšana plānota 2020.gada 24.-28.augustā. Reģistrējoties maģistra studiju programmas iestājpārbaudījumiem, reflektants aizpilda pieteikuma anketu LKA mājas lapā: www.lka.edu.lv.

Pieteikumam pievieno: 

  1. pases vai identifikācijas kartes kopiju 
  2. augstāko izglītību apliecinoša dokumenta (diploms un diploma pielikums) kopiju  *
  3. CV 
  4. motivācijas vēstuli (3000–5000 zīmju apjomā) 
  5. maksājuma izdruku par veikto reflektanta reģistrācijas maksu 20,00 EUR  (neaizmirsti maksājumu veikt pirms dokumentu iesniegšanas!).

 

Rekvizīti maksājuma veikšanai:

Latvijas Kultūras akadēmija
Reģ. nr. 90000039164
Valsts kase TRELLV22
LV60TREL9220020000000

Maksājuma mērķis: 
21359 Reģistrācijas maksa, Vārds Uzvārds, Personas kods


[*Personas, kuras bakalaura grādu ieguvušas ārvalstīs, pirms pieteikšanās studijām veic akadēmisko grādu un diplomu ekspertīzi Latvijas Akadēmiskās infomācijas centrā (informācija: www.aic.lv)

 

31.08.2020. - PĀRRUNAS

Pārrunas sastāv no šādām tematiskajām sadaļām:

  1. Pēc iepriekš iesniegtajām motivācijas vēstulēm, kā arī atbildēm uz komisijas locekļu uzdotajiem jautājumiem tiek noskaidrota reflektantu motivācija studijām apakšprogrammā.
  2. Komisijas locekļi uzdod jautājumus par kultūras nozares, kultūras mantojuma un kultūrpolitikas aktualitātēm Latvijā, vērtējot reflektanta priekšzināšanas, izpratni par kultūras mantojuma situāciju Latvijā un spēju formulēt viedokli.
  3. Tā kā daļa programmas kursu notiek angļu valodā, tiek pārbaudītas pretendenta angļu valodas zināšanas.
  4. Tiek noskaidrotas pretendenta intereses maģistra darba tematikas un problemātikas jomā, kā arī sagatavotība atbilstošajā tematikā īstenot pētniecisku darbu.

2020. gada 31.augusts

 

Programmas direktore: Elīna Vikmane,elina.vikmane@lka.edu.lv

Elīna Vikmane ir doktorante LKA programmā “Kultūras teorija”, Latvijas Muzeju biedrības valdes locekle, Valsts Kultūrkapitāla fonda eksperte Kultūras mantojuma nozares komisijā, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes locekle un vadītāja.

Uzzini visu par studijām! info@lka.edu.lv 67114807, 29107218

 

https://bit.ly/2Y9aAtX

Anda Laķe
Profesore

LKA profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.) Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Zinātniskās pētniecības centra vadītāja. Uzsāka darbu Latvijas Kultūras akadēmijā 1997. gadā kā lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā. 2004.- 2016. gadam bijusi katedras vadītāja, šobrīd ir LKA akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Mākslas” apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments vadītāja.

Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela
Profesore

Profesore Rūta Muktupāvela kopš 1999. gada Akadēmijā lasa lekcijas kultūras teorijā un kultūrantropoloģijā, kā arī no 2007. gada darbojas Akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrā kā vadošā pētniece.

Pilnais apraksts
Zane Šiliņa
Profesore

Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.

Pilnais apraksts
Agnese Treimane
Lektore

Lektore Agnese Treimane darbu Latvijas Kultūras akadēmijā uzsāka 2014.gadā Studiju departamentā pēc bakalaura programmas absolvēšanas. Darbojusies arī kā prakšu koordinatore un studiju programmu direktora p.i., izstrādājot profesionālās pilnveides izglītības programmu “Muzeju darbības pamati” un organizējot tālākizglītības kursus, ko turpina darīt arī šobrīd. 2016.gadā absolvējusi maģistra programmas apakšprogrammu “Muzeju un kultūras mantojuma studijas”.

Pilnais apraksts
Juris Tālivaldis Urtāns
Profesors

Arheologs debesīs, zem zemes, uz zemes un ūdenī. J.Urtāns 1988.g. Ļeņingradā aizstāvējis disertāciju „Latvijas senās kulta vietas”; Latvijas vēstures doktors kopš 1992., habilitētais mākslas zinātņu doktors kopš 1998.g., kad aizstāvēja disertāciju „Arheoloģijas piemineklis kā kultūrvēsturisks fenomens”.

Pilnais apraksts
Ieva Zemīte
Asoc.prof.

Ieva Zemīte, doktora grāds ekonomikas nozares vadībzinātnes apakšnozarē (Dr. oec.), ir Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras pasniedzēja. Zinātniskās intereses – kultūras un radošā uzņēmējdarbība, kultūras ekonomika, kultūras mārketings. Ieva Zemīte regulāri piedalās starptautiskās zinātniskās konferencēs, nozīmīgākie zinātniskie raksti tapuši sadarbībā ar Dr.art Baibu Tjarvi un Mg.art Kristīni Freibergu un pieejami - https://ievazemite.weebly.com/publications.html

Pilnais apraksts
Dagnija Baltiņa
Vieslektore

Dagnija Baltiņa ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Speciālo krājumu departamenta direktore. Viņa ir ieguvusi vēstures bakalaura grādu Latvijas Universitātē un maģistra grādu kultūras mantojuma studijās Brandenburgas Tehniskajā universitātē (Vācija) un Dīkinas universitātē (Austrālija).

Pilnais apraksts
Anca Claudia Prodan
Guest Lecturer

Anca Claudia Prodan, Ph.D., is a research consultant at the Institute Heritage Studies in Berlin. She holds degrees in Philosophy, Anthropology and (World) Heritage Studies, and she has been working as lecturer and researcher for more than ten years. She initiated academic research on the UNESCO Memory of the World Programme (MoW) and she is a corresponding member of the Sub-Committee on Education and Research of the MoW Programme.

Pilnais apraksts
Gatis Kampernovs
Vieslektors

Gatim Kampernovam ir maģistra grāds tūrismā. Uzņēmējs tūrisma jomā, kas pabijis vairāk nekā 70 pasaules valstīs, apkopojot piemērus un pieredzes savam pasniedzēja darbam. Kā vieslektors pasniedz ar tūrismu saistītus kursus Vidzemes augstskolā un Latvijas Kultūras akadēmijā.

Pilnais apraksts
Una Sedleniece
Vieslektore

Muzeju nozares darbiniece kopš 1996. gada. Pašlaik - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores vietniece administratīvajā darbā. Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības priekšsēdētāja, Latvijas Muzeju padomes dalībniece. LKA bakalaura un maģistra studiju programmu absolvente un vieslektore ar muzejiem saistītos lekciju kursos kopš 2015. gada. Interesē viss par muzejiem mainīgajā pasaulē.

Pilnais apraksts
Linda Veliverronena
Vieslektore

Linda Veliverronena Vidzemes Augstskolas Tūrisma studiju virzienā docē studiju kursus, kas saistīti ar ceļotāju uzvedību, starpkultūru komunikāciju, kvalitatīvajām pētījumu metodēm, prognozēšanu. Tartu Universitātē ieguvusi doktora grādu komunikācijā un mediju studijās, Vidzemes Augstskolā profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā un Latvijas Kultūras Akadēmijā maģistra grādu mākslās.

Pilnais apraksts
Ullrich Kockel
Viesprofesors

Ullrich Kockel is currently Professor of Cultural Ecology and Sustainability at Heriot-Watt University, Edinburgh, Scotland, Visiting Professor in Social Anthropology at Vytautas Magnus University, Kaunas, Lithuania, and Emeritus Professor of Ethnology at Ulster University, Northern Ireland. He was elected to the United Kingdom’s Academy of Social Sciences in 2003, and the Royal Irish Academy in 2012. During his time as President of SIEF, the International Society for Ethnology and Folklore (2008-13), he established the SIEF Working Group on Place Wisdom, and from 2007 to 2018 he was editor-in-chief of the Anthropological Journal of European Cultures.

Pilnais apraksts
Anita Vaivade
Docente

Dr. art., Latvijas Kultūras akadēmijā docē kopš 2006. gada, kad uzsāka doktorantūras studijas pēc maģistra grādu iegūšanas socioloģijā Parīzes IV Sorbonas Universitātē un tiesību zinātnēs Latvijas Universitātē. Līdztekus Kultūras, komunikācijas un informācijas sektora vadītājas pienākumiem UNESCO Latvijas Nacionālajā komisijā (2006–2012), Anita Vaivade aizstāvēja doktora disertāciju par tēmu Nemateriālā kultūras mantojuma konceptualizācija tiesībās (2011).

Pilnais apraksts
Uldis Zariņš
Vieslektors

Ieguvis sociālo zinātņu maģistra grāds bibliotēkzinātnē un informācijā Latvijas Universitātē. No 2009. līdz 2018. gadam strādājis Latvijas Nacionālajā bibliotēkā kā Digitālā bibliotēkas nodaļas vadītājs, Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs un Attīstības departamenta direktors. 2016. gadā pildīja The European Library vadītāja pienākumus Hāgā, Nīderlandē.

Pilnais apraksts
Vija Ozola
Vieslektore

Arhīvniecības jomā darbojas no 2006.gada. No 2009.-2012. gadam Latvijas arhīvistu biedrības valdes locekle. Iepriekšējā darba pieredze- Uzņēmumu reģistra valsts notāre un Administratīvās rajona tiesas tiesneša palīdze. Kopš 2016. gada Latvijas Nacionālā arhīva juriste, kā arī no 2019.gada atbildīgā par fizisko personu datu aizsardzību Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Pilnais apraksts