Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija

Uzņemšana katru gadu / studiju valoda - angļu vai latviešu / angļu*

Kategorija: Maģistra studijas

Pilna laika studijas

LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAS STUDIJU PROGRAMMA, IZSTRĀDĀTA SADARBĪBĀ AR VIDZEMES AUGSTSKOLU

 

 


✔ Studiju valoda: Angļu vai latviešu/angļu*

* Studiju programma tiek realizēta (1) pilnībā angļu valodā un (2) latviešu/angļu valodā (reflektants var norādīt abas opcijas).  

Ja līdz pieteikšanās termiņa beigām reflektantu skaits kādā no valodas opcijām  būs mazāks nekā plānotais studiju vietu skaits,  reflektantam tiks piedāvāts reģistrēties studijām tajā valodas opcijā, kādā tiks nokomplektēts studējošo skaits, atbilstošu plānoto studiju vietu skaitam.

✔ Budžeta studiju vietu skaits: 14 (iespējamas izmaiņas)

✔ Maksas studiju vietu skaits: 11 (iespējamas izmaiņas)

✔ Studiju maksa gadā: 2500 EUR

✔ Studiju ilgums: 2 gadi (4 semestri)

✔ Iegūstamais grāds: humanitāro zinātņu maģistra grāds radošajās industrijās

✔ Studiju norises vieta: Latvijas Kultūras akadēmija, tās struktūrvienības / attālināti

✔ Specializācijas prakse: prakse kultūras mantojuma institūcijās 

✔ Starptautiskās mobilitātes iespējas: studijas, prakse un absolventu prakse ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību stipendijas un piedalīties vasaras skolās

✔ Nodarbību plānojums:  studijas plānotas hibrīdformātā, daļa nodarbību notiks klātienē, daļa – attālināti

 Nodarbību norises laiks:ceturtdienu vakari (attālināti), piektdienu vakari un/vai sestdienu pirmā dienas puse (hibrīdformātā). Nodarbības notiek trīs semestrus, ceturtais semestris paredzēts maģistra darba izstrādei.

✔ Programmas vadītāja: Elīna Vikmane

 

Programma izstrādāta projekta “Jaunu studiju programmu izstrāde kultūras un radošo industriju darba tirgum” (No. 8.2.1.0/18/A/018) ietvaros.

 

PROGRAMMAS MĒRĶIS
Programmas uzmanības centrā ir kultūras mantojuma nozīmes paradigmas maiņa un tā formu dažādība mūsdienās, kas pieprasa jauna veida kultūras mantojuma komunikācijas un pārvaldības praksi. 

Programmas mērķis ir nodrošināt studējošos ar tādu zināšanu un kompetenču kopumu, kas sekmē izpratni par kultūras mantojuma dažādību un nozīmi mūsdienās, tā interpretācijas iespējām, tā potenciālu kā resursam, attīstot kritisku un radošu domāšanas veidu, lai kultūras mantojumu pārvaldītu, interpretētu un komunicētu visdažādākajos veidos.

PROGRAMMAS STURS

Programmas saturs veidots atbilstoši tādām Eiropas Savienības aktuālajām tendencēm kā nepieciešamība kultūras mantojumā veicināt līdzdalīgu un atvērtāku pārvaldības procesu, kas orientēts arī uz vietējo iedzīvotāju iesaisti, kultūras mantojuma ilgtspēja, digitalizācija un tehnoloģiju sniegto iespēju izmantošana, lai mantojumu padarītu pieejamu un piesaistošu.

Būtiska ir arī kultūras mantojuma ekonomiskā potenciāla atzīšana, kritiskās mantojuma studijas, mantojuma interpretācija un pārinterpretācija, moderna komunikācija, starpdisciplinaritāte un sadarbība mantojuma nozares profesionāļu vidū, speciālisti ar plašu zināšanu loku par nozari, tūrisma nozares izaicinājumi.

Šīs tendences vadījušas studiju programmas satura izstrādi, kuru veido trīs daļas:  

✔ Mantojuma daļā ietilpst tādi kursi kā Ievads kultūras mantojuma studijās, Kultūras mantojuma tiesības un ētika, Kultūras mantojuma veidi un to saglabāšana, kultūras un starpkultūru studijas, Kultūras mantojuma ilgtspēja, Muzeoloģija, Kultūrainavas, Kultūras mantojuma semiotika 

✔ Komunikācijas un interpretācijas daļā ietilpst tādi kursi kā Kultūras mantojuma interpretācija, Kultūras mantojums kā tūrisma resurss, Ekspozīcija kā kultūras mantojuma interpretācijas un komunikācijas rīks, Radošās domāšanas metodes, Integrētā komunikācija, Kultūras mantojuma komunikācijas pedagoģiskie aspekti.

 Pārvaldības daļā ietilpst tādi kursi kā Atmiņas institūcijas, to darbs un pārvaldība, Starptautiskā sadarbība, Resursu piesaiste, Kultūras mantojuma digitalizācija, Uzņēmējdarbība radošajās un kultūras industrijās, Stratēģiskā vadība.

Lai nodrošinātu kultūras mantojuma, tā pārvaldības un komunikācijas jomā aktuālu tēmu apguvi, programmas obligātās izvēles daļā 2 kredītpunkti atvēlēti tā saucamajai mainīgajai daļai jeb vieslektoriem un dalībai konferencēs, kā arī Specializācijas prakse 2 kredītpunktu apjomā. Pētnieciskās prasmes tiek stiprinātas gan ar kursa Pētniecības dizains un metodes palīdzību 5 kredītpunktu apjomā. Studiju pēdējā semestrī studējošie izstrādā un aizstāv maģistra darbu.

Uzņemšanas noteikumi MAĢISTRA​ studiju programmās

An image

 

Reflektants var pieteikties konkursam ne vairāk kā divās maģistra studiju programmās.

Piesakoties studijām 2022. studiju gadā (reflektantu pieteikumu pieņemšana plānota 1.07.2022. – 8.07.2022.), reflektantam vietnē uznemsana.lka.edu.lv jāaugšupielādē šādu dokumentu kopijas pdf, jpg vai doc. formātos (dokumentu oriģināli būs jāuzrāda līgumu slēgšanas brīdī!):

 

Piesakoties studiju programmai, kas tiek realizēta latviešu/angļu valodā, jāiesniedz:

 pases vai ID kartes elektroniskā kopija;

 augstāko izglītību apliecinoša dokumenta kopija;

 CV (reflektanti studijām angļu valodā - angļu valodā, reflektanti studijām latviešu/angļu valodā- latviešu valodā),kurā atspoguļota arī līdzšinējā darbība kultūras un mākslas jomā (radošās darbības apraksts):

Programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” reflektantiem CV obligāti jānorāda angļu valodas prasmes.

 Motivācijas vēstule(reflektanti studijām angļu valodā- angļu valodā, reflektanti studijām latviešu/angļu valodā- latviešu valodā)

Programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” reflektanti motivācijas vēstulē (3000–5000 rakstzīmju apjomā) pamato motivāciju studijām šajā programmā (t.sk. līdzšinējo akadēmisko studiju pieredzi, tostarp pētniecisko metožu lietošu un pieredzi/saikni ar kultūras mantojuma jomu), kā arī izklāsta maģistra darba tēmas ieceri.

 maksājuma izdruka par veikto reflektanta reģistrācijas maksu ► skat.nākamajā atvērumā "Reflektanta reģistrācijas maksa".

 Ja reflektants iepriekšējo izglītību ieguvis ārvalstīs, reflektants pieteikumam pievieno Latvijas Akadēmiskās informācijas centra ekspertīzes atzinumu.

 Ja kādā no iesniegtajiem dokumentiem ir cits personas uzvārds (vārds) vai personas kods nekā personas pasē vai personas apliecībā, tad jāpievieno dokuments, kas apliecina uzvārda (vārda) vai personas koda maiņu.

 

Piesakoties studiju programmai, kas tiek realizēta tikai angļu valodā, papildus nepieciešams iesniegt

 angļu valodas zināšanas apliecinoša dokumenta kopiju

Reflektants, kurš iepriekšējo izglītību (vidējo izglītību, bakalaura vai maģistra izglītību) nav ieguvis angļu valodā, pieteikumam pievieno:

  1. ne ātrāk kā 2017.gadā izsniegtu starptautiskās testēšanas institūcijas dokumentu, kas apliecina, ka reflektanta angļu valodas prasme ir vismaz B2 līmenī:

Sertifikāta nosaukums

Zemākais nepieciešamais valodas prasmes līmenis

Language Cert International ESOL

Level Communicator B2 (Written and Spoken exams)

TOEFL IBT 

Total score 72

IELTS

Score 5.5

Pearson Test of English General (PTE General)

Level 3

FCE

Level B2 (at least Grade C)

CAE

Level B2

CPE

satisfactory pass (Level C1)

  1. vai ne agrāk kā 2017.gadā iegūtu vidējo izglītību apliecinošu dokumentu, kurā ir iekļauts svešvalodas zināšanu vērtējums, kas pielīdzināms vismaz B2 līmenim;
  2. vai LKA izsniegtu sertifikātu, kas apliecina angļu valodas zināšanas un  prasmes augstākajā līmenī;
  3. vai LKA bakalaura diploma pielikumu, kas apliecina studiju laikā apgūtu studiju kurss angļu valodā ne mazāk kā 6 KP (9 ECTS) ar vērtējumu ne mazāk kā 8 (ļoti labi).

 

An image

 

 

Rekvizīti maksājuma veikšanai


Latvijas Kultūras akadēmija
Reģ. nr.: 90000039164
Valsts kase TRELLV22 
Konta nr.: LV60TREL9220020000000
Maksājuma mērķis: 21359 Reģistrācijas maksa, Vārds Uzvārds, Personas kods

Reģistrācijas maksu var samaksāt ar pārskaitījumu (bankā vai internetbankā)

Reģistrācijas maksa par dokumentu iesniegšanu netiek atmaksāta.

 

 

 

 

An image

 

Lai pretendētu uz studiju vietu maģistra studiju programmā “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”, tiek ņemts vērā reflektanta PĀRRUNU vērtējums.

 

PĀRRUNAS ANGĻU VAI LATVIEŠU VALODĀ

 

Pārrunas ir obligāts iestājpārbaudījums visiem reflektantiem, kuri pretendē uz studiju vietu maģistra studiju programmā “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”.

Pārrunas tiek vērtētas ar vienu atzīmi 100 punktu sistēmā. Pārrunās reflektantam  jāsaņem ne mazāk kā 40 punktu, pretējā gadījumā nav iespējams pretendēt uz studiju vietu. Ja pārrunās reflektants saņem mazāk kā 60 punktus, reflektantam nav iespēju pretendēt uz budžeta studiju vietu programmā.

Pārrunu galvenais mērķis ir izprast pretendenta motivāciju, izvēloties šo programmu, kā arī konstatēt viņa piemērotību studijām izvēlētajā jomā. Pārrunas nav mehāniska zināšanu pārbaude, bet gan tiek piemērotas katram individuālajam gadījumam atsevišķi, lai izveidotu visaptverošu priekšstatu par katra pretendenta personību, kā arī noteiktu viņa piemērotību izvēlētajam studiju virzienam.

Pārrunas sastāv no četrām tematiskām sadaļām: 

  1. Pēc iepriekš iesniegtajām motivācijas vēstulēm, kā arī atbildēm uz komisijas locekļu uzdotajiem jautājumiem, tiek noskaidrota motivācija studijām šajā programmā.
  2. Komisijas locekļi uzdod jautājumus par līdzšinējo akadēmisko studiju pieredzi, reflektanta saikni ar kultūras mantojuma jomu un priekšstatiem par aktualitātēm kultūras mantojuma jomā lokālā un globālā kontekstā.
  3. Tiek noskaidrotas pretendenta intereses maģistra darba tematikas un problemātikas jomā, kā arī priekšstati par iespējām atbilstošajā tematikā īstenot pētniecisku darbu. Komisijas var uzdot papildu jautājumus par kultūras matojumu, kā arī iecerēm attiecībā uz akadēmisko un profesionālo karjeru.
  4. Tiek novērtētas reflektanta angļu valodas zināšanas.

 

✔ Iestājpārbaudījumu grafiks

Pārrunas notiks attālināti Zoom 13.07.2022

✔ Konsultācija par iestājpārbaudījumu “Pārrunas”

maģistra programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācijas” reflektantiem: ceturtdiena, 7.jūlijs plkst. 17.00 Zoom

 

 

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

Programmas direktore: Elīna Vikmaneelina.vikmane@lka.edu.lv

Elīna Vikmane ir doktorante LKA programmā “Kultūras teorija”, Latvijas Muzeju biedrības valdes locekle, Valsts Kultūrkapitāla fonda eksperte Kultūras mantojuma nozares komisijā, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes locekle un vadītāja.


 67114807

 uznemsana@lka.edu.lv

An image

Studentu atsauksmes

“Kultūras mantojuma studijas uzsāku vienlaikus ar saviem pirmajiem soļiem muzejnieka kurpēs. Šī maģistra studiju programma ir sagatavojusi auglīgu vidi personīgajai un profesionālajai izaugsmei - programmas saturiskā bāze ir kvalitatīva un bagātīga, kursabiedri un pasniedzēji ir nezūdošs iedvesmas avots. Gandarījumu un piepildījumu sniedz studiju procesa daudzveidība - iespēja mācīties ārpus akadēmijas mūriem, kopā ar kursu apmeklējot muzejus, arhīvus, pilis un bibliotēkas.”

Anta Ancvertiņa, Žaņa Lipkes memoriāla gide / muzejpedagoģe

 

“Kā galveno šīs programmas ieguvumu vēlētos izcelt aizraujošās diskusijas ar kursa biedriem un lektoriem par kultūras mantojuma izpausmēm un nozares problēmjautājumiem.”

Kaspars Zaltāns, RSU Anatomijas muzeja izglītības projektu vadītājs

 

“Ir fantastiski studēt ar jaudīgu Latvijas un ārvalstu pasniedzēju atbalstu, zinošu kursa biedru kompānijā, ar kuriem notiek līdzvērtīga domu apmaiņa lekcijās un ārpus tām. 

Pirmā mācību gada noslēgums nāk ar īpašu piederības sajūtu kopienai, kura ar galvu ir mantojumā un kultūrā. Klātienē vai attālināti, pievienoties lekcijām gribas vienmēr un katras kopābūšanas pieredze ir neatsverama!

Divi, līdzās pastāvoši konteksti – nacionālais un starptautiskais, ļauj spriest par mantojumu tā mūsdienīgā izpratnē, apskatīt jautajumus 360 grādu leņķī, domāt plašāk un kritiskāk. Daudzpusīgie programmas kursi aicina iedziļināties un izaicina gan akadēmiski, gan radoši, kas rezultējas spēcīgā impulsā profesionālajai un pētnieciskajai darbībai.”

Ineta Vaivode, AFS Latvija Starpkultūru programmas projektu koordinatore

 

“Mūsdienās kultūras mantojuma nozarē ienāk arvien vairāk jaunu cilvēku. Manuprāt, galvenais ieguvums ir atvērtais un plašais domāšanas lauks, ko paver saskarsme ar lieliskiem Latvijas un ārvalstu pasniedzējiem un mijiedarbība ar studiju biedriem, kas dalās reālā pieredzē.”

Dace Bāliņa, pašnodarbinātā un kultūras mantojuma entuziaste

 

“Lai arī mans ikdienas darbs cieši saistīts ar kultūras mantojuma sfēru un savulaik vēstures maģistratūrā specializējos tieši kultūras mantojuma studijās, šī programma atver vēl plašāku un mūsdienīgāku redzesloku. Ļoti novērtēju iespēju skatīties uz mantojuma jomu kritiski, aktīvi diskutēt par mantojuma nepieciešamību un nozīmi mūsdienu sabiedrībā.

Ja ir vēlēšanās pēc jauniem izaicinājumiem, profesionālām un jēgpilnām lekcijām, diskusijām ar pasniedzējiem, kursabiedriem, iegūt labas teorētiskās zināšanas, kuras var apvienot ar praksi, aicinu sniegt dokumentos “Kultūras mantojuma pārvaldības un komunikācijas” maģistra programmā. Tās ir zināšanas un pieredze, ko neviens nevar atņemt.”

Zane Grīnvalde, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izglītojošā darba nodaļas vadītāja

 

"Esmu par programmu sajūsmā. Izcila, pārdomāta programma, kas iedod visas nepieciešamās kompetences kultūras mantojuma jomā strādājošajiem un tiem, kuri vēlētos savu karjeru ar to saistīt"

Kristīne Skrīvere, Cēsu muzeja direktore

 

"Programma ir izveidota vispusīga, dziļa un pasniedzēju atdeve ir vērtējama ar izcilību" 

Liene Johansone, Olaines muzeja direktore

 

"Sākot šo maģistra studiju programmu nebija pat nojausma par šīs studiju programmas daudzpusību, kvalitāti un interaktivitātes risinājumiem studiju procesā" 

Lelde Puisāne, Kultūras ministrijas Juridiskās nodaļas juriskonsulte

 

 "Pasniedzēji ir izcili, kas katrs ar savām metodēm mēģina panākt, ka skatāmies un analizējam kultūru, mantojumu, notikumus un politiskos lēmumus plaši un pietiekami kritiski."

"Vēl viens vērtīgs ieguvums ir kursabiedri – kaismīgi un aizrautīgi savas jomas profesionāļi, ar kuriem ir ne tikai aizraujoši studēt, bet noteikti būs aizraujoši sadarboties nākotnē" 

Ilona Matvejeva, Latvijas Nacionālā teātra producente

 

"Tā ir liela privilēģija šeit būt kopā ar tik dažādiem, bet tik interesantiem un iedvesmojošiem kursa biedriem. Teorētiskos ideālus un priekšstatus varam salīdzināt ar savu praktisko darbu. Ļoti interesantas diskusijas!" 

Eva Koljera, Āraišu ezerpils vadītāja

 

 "Programmas galvenā vērtība ir spēcīga starptautiska pasniedzēju komanda, kā arī kursabiedri - izcilas personības katrs savā profesionālajā jomā" 

Laura Slaviņa, aģentūras OZOLS.IR vadītāja

 

An image

Ar mūsdienīgu skatu uz kultūras mantojumu: saglabāšana, interpretācija un ekonomiskā nozīme

Latvijas Kultūras akadēmija programmu “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”* veidojusi saskaņā ar aktuālajām pasaules tendencēm – moderni pārvaldības procesi, ilgtspēja, mantojuma tiesību aspekti, resursu piesaiste un menedžments, digitalizācija un tehnoloģiju iespējas, lai mantojumu padarītu pieejamu un saistošu. Tāpat būtiski ir veicināt intelektuālu diskusiju par mantojuma interpretāciju un mūsdienīgu skatu komunikācijā, lai mantojums tiktu ieraudzīts, sadzirdēts un sajusts.

Gan vietējā, gan starptautiskā mērogā Latvija sevi pozicionē kā kultūras lielvalsti, kuras vārdu pasaulē spodrina mūsu izcilie mākslinieki un kurā muzejus apmeklē vairāk cilvēku nekā vidēji Eiropā.

Par kultūras nozīmi valsts tautsaimniecībā, par kultūras mantojuma saglabāšanu un instrumentiem tā iedzīvināšanai mūsdienu realitātē saruna ar Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra studiju programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” projektu koordinatori un Latvijas Muzeju biedrības valdes locekli Elīnu Vikmani.

Latvijas Kultūras akadēmijā top jauna maģistra studiju programma “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”. Kādēļ šī joma ir aktuāla Latvijai kopumā”?

80% Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka kultūras mantojums ir svarīgs to identitātei, ka valstīm jāvelta vairāk resursu mantojuma saglabāšanai. Tomēr Latvijā nav nevienas kultūras mantojuma akadēmiskās programmas, kurā apgūt, kā saglabāt, pārvaldīt un padarīt to pieejamu cilvēkiem. Attiecīgi cilvēkiem, kas vēlētos iegūt zināšanas un prasmes, akadēmiski iedziļināties, būtu bijis jāaizbrauc no Latvijas. Arī Latvijas Muzeju biedrībā uzskatām, ka nozares attīstībai ir akūti nepieciešama akadēmiska izglītības programma, ne tikai profesionālie kursi.

Jaunā maģistra studiju programma “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” ir par mūsdienīgu skatījumu uz kultūras mantojumu, par ilgtspējību tā pārvaldīšanā, par to, kā 21. gs. radīt jaunas formas, kā jēgpilni komunicēt ar iedzīvotājiem par kultūras mantojumu.

Programma veidota saskaņā ar aktuālajām pasaules tendencēm - moderni pārvaldības procesi, ilgtspēja, mantojuma tiesību aspekti, resursu piesaiste un menedžments, digitalizācija un tehnoloģiju iespējas, lai mantojumu padarītu pieejamu un saistošu. Tāpat būtiski ir veicināt intelektuālu diskusiju par mantojuma interpretāciju un mūsdienīgu skatu komunikācijā, lai mantojums tiktu ieraudzīts, sadzirdēts un sajusts šodienas sabiedrībā. Protams, mantojuma saglabāšana pati par sevi ir būtiska nākamībai, taču, lai šodienas cilvēks par to ieinteresētos, ir jārada aktuāla forma un jāsaskata mūsdienu konteksts.

 

Latvijas Kultūras akadēmijai izdevies izveidot programmu ar mūsdienīgu skatu, piesaistot starptautiskos mācībspēkus, izstrādes gaitā konsultējoties ar mūsu partneriem - kultūras mantojuma institūcijām un organizācijām Latvijā -, kā arī sadarbojoties ar tūrisma ekspertiem - Vidzemes Augstskolu.

Kas ir jaunās studiju programmas mērķauditorija?

Programmā gaidīti gan sociālo un humanitāro bakalauru beidzēji, kas vēl tikai vēlas savu profesionālo dzīvi sasaistīt ar kultūras mantojuma jomu ‒ vai tas būtu kultūras tūrisms, atmiņas institūcijas vai akadēmiska karjera pētniecībā.

Otra grupa, kurai programma ir aktuāla - cilvēki, kas ieguvuši “praktisko izglītību” darbavietās jeb speciālisti, kas jau strādā ar kultūras mantojumu. Arī es tieši šādi esmu nonākusi kultūras mantojuma sfērā. Un apzinos, ka ikdienas darbā rodas rutīna, pietrūkst intelektuāla diskusija, kā svaigs gaiss nepieciešama jauna informācija, jauni apvāršņi, kas sniegtu impulsus izvirzīt sev jaunus mērķus. Ir nepieciešams arī stiprināt viedokļu un pieredzes apmaiņu starp esošajiem profesionāļiem mantojuma jomā, to vēlamies veicināt ar jauno programmu.

Apzināmies, ka daļa mūsu studentu strādās, tāpēc mācības programmā notiks nedēļas nogalēs.

Strādājot kā Kultūrkapitāla fonda ekspertei kultūras mantojuma nozarē, redzu, ka cilvēki ir motivēti arī atjaunot mūsu kultūras mantojumu, jauni cilvēki sākuši iegādāties visai bēdīgā stāvoklī esošas Latvijas muižas. Mēs programmā vēlētos redzēt cilvēkus, kuriem ir misijas apziņa atjaunot kādu Latvijas stūri vai uzņemties rūpes par kultūras mantojumu. Esmu pārliecināta, ka studijas jēgpilni atbalstītu veiksmīgu darbību kultūras mantojuma objektos.

Piebildīšu, ka studijām pieejamas arī budžeta vietas. Programma šobrīd tiek licencēta. Uzņemšanu plānojam augustā, lai jau septembrī sāktu darbu.

Mēs esam pieraduši teikt, ka Latvija ir kultūras lielvalsts. Cik pamatots ir šis apgalvojums?

Nenoliedzama ir mūsu izcilo mākslinieku un izpildītāju, diriģentu atpazīstamība pasaulē. Attiecībā uz kultūras mantojumu ‒ faktiski puse Latvijas iedzīvotāju ik gadu apmeklē kultūrvēsturiskas vietas vai muzejus. Lai arī iedzīvotāju skaits samazinās, muzeju apmeklējumu skaits palielinās, un tas ir augstākais pēdējo 25 gadu laikā. Turklāt Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem muzeju apmeklējumam arī visas Eiropas kontekstā. Tāda aina izgaismojās Latvijas Kultūras akadēmijas veiktajos pētījumos, kuru pirms diviem gadiem pasūtīja Kultūras ministrija par kultūras patēriņu un muzeju lomu Latvijā. Arī mūsu valsts nacionālajā attīstības plānā un galvaspilsētas plānos ir iestrādāta vīzija kļūt par Ziemeļeiropas kultūras metropoli.

No otras puses - vai varam būt kultūras lielvalsts bez savas nacionālās koncertzāles un nacionālā laikmetīgās mākslas muzeja? Tas ir liels jautājums. Tā nav tikai infrastruktūra, bet arī starptautiskā sadarbība, integrācija izglītībā, piemēram, caur Latvijas “skolas somu”, mākslas tirgus attīstību, protams, kultūras tūrismu. Tāpat muzejiem ir ļoti nozīmīga sociālā loma, un laikmetīgās mākslas muzeji ir vieni no tiem, kas visdrosmīgāk rada izmaiņas sabiedrībā, veicina toleranci un kritisko domāšanu. Un piesaista jauno cilvēku interesi kultūras mantojuma tēmai. Pasaulē muzeju darbība, meklējot arvien jaunus ceļus, kā sasaistīt kultūras mantojumu ar aktuāliem šodienas jautājumiem, kļūst arvien visaptverošāka. Iedomājieties, Kanādā ārsts var izrakstīt vizīti uz muzeju kā terapijas sastāvdaļu, ASV notiek muzeju kolekcijās balstītas apmācības medmāsām un izmeklētājiem. Piemēru ir daudz.

Covid-19 krīze izgaismoja, ka kultūras nozarei ir būtiska nozīme ne tikai kā cilvēka personības pilnveidošanas instrumentam, bet arī kā nozīmīgam ekonomiskam aspektam valsts dzīvē.

Kultūra vienmēr ir bijusi ar virsuzdevumu. Tās mērķis nav un nebūs pelnīt, taču Covid-19 krīze lika uz kultūru paskatīties no cita redzes leņķa ‒ pavisam pragmatiski un piezemēti. Šis sektors rada darba vietas, maksā nodokļus, veicina teritoriju attīstību, uzlabo dzīves kvalitāti, ir svarīgs aspekts investīciju piesaistei. Arī politiskajā retorikā saskatāms, ka krīzes atbalsts tiek virzīts uz mērķi no krīzes iznākt stiprākiem, varošākiem, mūsdienīgākiem, konkurētspējīgākiem vietējā un eksporta tirgū. Tas attiecas uz visām nozarēm, tostarp kultūru.

Arī jaunajā maģistra programmā diskutēsim ne tikai par kultūras mantojuma saglabāšanu, bet arī par kultūras mantojuma nozīmi tūrismā. Dažādi pētījumi apliecina, ka kultūras tūrisms arvien pieaug. Latvijā kultūras mantojumu kā svarīgu faktoru dažādos avotos apliecina vairāk nekā puse ārvalstu tūristu.

Latvijai gan vēl nav izstrādāta detalizēta kultūras tūrisma stratēģija. Esmu pārliecināta, ka jaunajā kultūras mantojuma programmā studējošajiem un beidzējiem ir jāiesaistās, lai šis starpnozaru darbs tiktu paveikts.

Ziņās lasīju, ka krīzes pārvarēšanai un ekonomikas restartam iezīmētie līdzekļi, varētu tikt novirzīti Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecībai un koncertzāles projekta attīstībai.

Laikmetīgās mākslas muzeja projekts ir pilnīgi gatavs būvniecības uzsākšanai un to sabiedrība varētu baudīt jau pēc diviem gadiem, savukārt par koncertzāles projekta virzību beidzot ir jāpieņem galīgais lēmums par vietu un projektu.

Abiem minētajiem projektiem ir ļoti senas saknes. Apmēram pirms 15 gadiem tā laika kultūras ministre Helēna Demakova iecerētos trīs objektus - koncertzāli, Nacionālo bibliotēku un Laikmetīgās mākslas muzeju ‒ simboliski nosauca par Jaunajiem trīs brāļiem. Šo gadu laikā ir īstenojies tikai viens no iecerētajiem “brāļiem” - Nacionālā bibliotēka. Gan Laikmetīgās mākslas muzeja, gan koncertzāles projekts te virzījies, te atkal tos skārušas krīzes. Uzskatu, ka šis brīdis, kad pieejami resursi, ir īstais moments, kad vajadzētu pieņemt lēmumu un arī izdarīt.

Cilvēkiem, kuri ikdienā nav saistīti ar mākslu un kultūru, visticamāk, nav īsti saprotams, kāpēc mums vajag Laikmetīgās mākslas muzeju.

Jā, Latvijā ir cilvēki, kas nesaprot, kādēļ kultūra ir būtiska, saglabājama un attīstāma. Kultūras akadēmijā veiktajā pētījumā 2018. gadā tika identificēts, ka Latvijā tikai 8% iedzīvotāju neapmeklē nevienu kultūras pasākumu. Pieņemu, ka ir cilvēki, kuriem laikmetīgā māksla liekas nepieņemama un nesaprotama - tas ir likumsakarīgi, ja mēs esam iepazinuši tikai nelielu daļu no tā, kāda ir laikmetīgā māksla, ja nevaram uz to ikdienā raudzīties, atklājot visu plašo spektru, ja nevaram par to diskutēt. Atsaukšos uz Somiju ‒ tur redzam, ka tieši laikmetīgās mākslas muzeji ir vispopulārākie. Tie piesaista gados jaunākus, ekonomiski aktīvus ārvalstu tūristus. Arī kopumā pasaulē šobrīd aktuālā tendence ir radīt muzejus, kas atspoguļo mākslas un vizuālās kultūras attīstību no 20. gs. otrās puses ar skatu uz nākotni.

 

Dagnija Baltiņa
Vieslektore

Dagnija Baltiņa ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Speciālo krājumu departamenta direktore. Viņa ir ieguvusi vēstures bakalaura grādu Latvijas Universitātē un maģistra grādu kultūras mantojuma studijās Brandenburgas Tehniskajā universitātē (Vācija) un Dīkinas universitātē (Austrālija).

Pilnais apraksts
Frans Brouwer
Viesprofesors

Pēdējo 13 gadu laikā Franss ir lasījis lekcijas dažādās universitātēs un mūzikas, teātra un vizuālās mākslas akadēmijās Austrijā, Horvātijā, Itālijā, Latvijā, Nīderlandē, Slovēnijā un Zviedrijā. Bijis dažādu (starpnozaru un starptautisku) festivālu vadītājs Beļģijā, Francijā, Nīderlandē, Dānijā un Zviedrijā. Laikā no 1998. līdz 2008. gadam F.Brauers strādāja par trīs mūzikas ansambļu ģenerālmenedžeri, producējot koncertus, operas izrādes un ierakstus.

Pilnais apraksts
Danute Grīnfelde
Vieslektore

Danute Grīnfelde ir vēstures maģistre ar pieredzi daudzveidīgu kultūras mantojuma izglītības projektu īstenošanā. Karjeru sākusi kā vēstures skolotāja un turpinājusi Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības nodaļā, vēlāk veidojot izglītības programmas arī citiem muzejiem un mantojuma institūcijām. Īstenotie projekti saistīti gan ar metodisku līdzekļu veidošanu (Stunda muzejā, 2014; Dzīve Latvijas PSR, 2017), gan atmiņu vākšanu (Baltijas Ceļa stāsti, 2014), orientēšanās spēlēm (Rīga 1944, 2019; Rīgas Jūgedstila stāsti, 2019), slēpņošanas uzdevumiem (Neredzamā bibliotēka, 2020) un izlaušanās istabu (Bēgļu gaitās, 2019).

Pilnais apraksts
Gatis Kampernovs
Vieslektors

Gatim Kampernovam ir maģistra grāds tūrismā. Uzņēmējs tūrisma jomā, kas pabijis vairāk nekā 70 pasaules valstīs, apkopojot piemērus un pieredzes savam pasniedzēja darbam. Kā vieslektors pasniedz ar tūrismu saistītus kursus Vidzemes augstskolā un Latvijas Kultūras akadēmijā.

Pilnais apraksts
Ullrich Kockel
Guest professor

Ullrich Kockel is currently Professor of Cultural Ecology and Sustainability at Heriot-Watt University, Edinburgh, Scotland, Visiting Professor in Social Anthropology at Vytautas Magnus University, Kaunas, Lithuania, and Emeritus Professor of Ethnology at Ulster University, Northern Ireland. He was elected to the United Kingdom’s Academy of Social Sciences in 2003, and the Royal Irish Academy in 2012. During his time as President of SIEF, the International Society for Ethnology and Folklore (2008-13), he established the SIEF Working Group on Place Wisdom, and from 2007 to 2018 he was editor-in-chief of the Anthropological Journal of European Cultures.

Pilnais apraksts
Anda Laķe
Profesore

LKA profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.) Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Zinātniskās pētniecības centra vadītāja. Uzsāka darbu Latvijas Kultūras akadēmijā 1997. gadā kā lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā. 2004.- 2016. gadam bijusi katedras vadītāja, šobrīd ir LKA akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Mākslas” apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments vadītāja.

Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela
Profesore

Rūta Muktupāvela, Ph.D. kultūras teorijā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, LKA rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), Latvijas Augstskolu profesoru valdes priekšsēdētāja vietniece, vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju kultūras teorijas, etnoloģijas un folkloristikas jomā autore.

Pilnais apraksts
Vija Ozola
Vieslektore

Arhīvniecības jomā darbojas no 2006.gada. No 2009.-2012. gadam Latvijas arhīvistu biedrības valdes locekle. Iepriekšējā darba pieredze- Uzņēmumu reģistra valsts notāre un Administratīvās rajona tiesas tiesneša palīdze. Kopš 2016. gada Latvijas Nacionālā arhīva juriste, kā arī no 2019.gada atbildīgā par fizisko personu datu aizsardzību Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Pilnais apraksts
Anca Claudia Prodan
Vieslektore

Anca Claudia Prodan, Ph.D., ir zinātniskā konsultante Kultūras mantojuma studiju institūtā Berlīnē. Viņai ir grāds filozofijā, antropoloģijā un pasaules mantojuma studijās, un viņa vairāk nekā desmit gadus strādā kā pasniedzēja un pētniece. Viņa ir iniciējusi akadēmiskos pētījumus par UNESCO programmu “Pasaules atmiņa” un ir Izglītības un pētniecības apakškomitejas locekle programmā.

Pilnais apraksts
Zane Šiliņa
Profesore

Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.

Pilnais apraksts
Daina Teters
Profesore

Filozofijas zinātņu doktore Daina Teters Latvijas Kultūras akadēmijā sāka strādāt 90. gadu otrajā pusē paralēli darbam Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā.

Pilnais apraksts
Kristīne Tjarve
Vieslektore

Kristīne Tjarve, Mg. paed., komunikācijas nozares praktiķe ar vairāk nekā 17 gadu pieredzi dažādās nozarēs, uzņēmuma "C SMART" vadītāja. Vairāku Latvijas izglītības iestāžu mācībspēks, Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem valdes priekšsēdētāja. Kristīne ir pārliecināta, ka mūžizglītībai ir liela vērtība, tādēļ nepārtraukti pilnveido savas zināšanas un prasmes un labprāt ar lielu degsmi dalās pieredzē ar citiem.

Pilnais apraksts
Anita Vaivade
Docente

Dr. art., Latvijas Kultūras akadēmijā docē kopš 2006. gada, kad uzsāka doktorantūras studijas pēc maģistra grādu iegūšanas socioloģijā Parīzes IV Sorbonas Universitātē un tiesību zinātnēs Latvijas Universitātē. Līdztekus Kultūras, komunikācijas un informācijas sektora vadītājas pienākumiem UNESCO Latvijas Nacionālajā komisijā (2006–2012), Anita Vaivade aizstāvēja doktora disertāciju par tēmu Nemateriālā kultūras mantojuma konceptualizācija tiesībās (2011).

Pilnais apraksts
Linda Veliverronena
Vieslektore

Linda Veliverronena Vidzemes Augstskolas Tūrisma studiju virzienā docē studiju kursus, kas saistīti ar ceļotāju uzvedību, starpkultūru komunikāciju, kvalitatīvajām pētījumu metodēm, prognozēšanu. Tartu Universitātē ieguvusi doktora grādu komunikācijā un mediju studijās, Vidzemes Augstskolā profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā un Latvijas Kultūras Akadēmijā maģistra grādu mākslās.

Pilnais apraksts
Elīna Vikmane
Vieslektore

Elīna Vikmane (Mg.sc.pol.) ir Latvijas Kultūras akadēmijas programmas “Kultūras teorija” doktorante, pētot Latvijas muzeju sociālo lomu, Latvijas Muzeju biedrības valdes locekle, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes locekle un Valsts Kultūrkapitāla fonda eksperte kultūras mantojuma nozarē.

Pilnais apraksts
Ieva Zemīte
Asoc.prof.

Ieva Zemīte, doktora grāds ekonomikas nozares vadībzinātnes apakšnozarē (Dr. oec.), ir Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgās maģistra studiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” direktore. Zinātniskās intereses – kultūras un radošā uzņēmējdarbība, radošās industrijas un kultūras ekonomika. Kopš 2018.gada biedre Starptautiskajā kultūras ekonomikas asociācijā Association for Cultural Economics International (ACEI).

Pilnais apraksts