Kultūras menedžments un radošās industrijas

Uzņemšana 2018. gadā

Kategorija: Maģistra studijas

Pilna laika studijas

Budžeta (15) un maksas studiju vietas  

Studiju maksa: 1900,- EUR gadā

Studiju ilgums: 2 gadi (4 semestri)

Iegūstamais grāds: Humanitāro zinātņu maģistrs mākslās

Apakšprogrammas vadītāja: docente, Mg. Art. Agnese Hermane

APAKŠPROGRAMMAS MĒRĶIS

Sniegt starpdisciplināras zināšanas par kultūras menedžmenta,  radošo industriju teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem, lai sekmētu kultūras nozares izaugsmi un radošo industriju sektora attīstību.

Studijas nodrošina izpratni par kultūrpolitiku, kultūras organizāciju darbību, kultūras projektu realizāciju, kultūrekonomiku, un sekmē tās beidzēju spēju uzsākt uzņēmējdarbību radošo industriju jomā. Arvien lielāka uzmanība programmas ietvaros tiek pievērsta radošās uzņēmējdarbības kompetenču stiprināšanai un radošo industriju aktuālo attīstības tendenču izzināšanai.

APAKŠPROGRAMMAS APRAKSTS

Sekojot līdzi attīstības tendencēm pasaulē, liela uzmanība programmas ietvaros tiek pievērsta radošās uzņēmējdarbības kompetenču stiprināšanai un radošo industriju aktuālo attīstības tendenču izzināšanai. Nozīmīga loma ir arī valsts, pašvaldību un nevalstiskā sektora darbības pamatprincipu izpratnei kultūras jomā. Programmas ietvaros tiek nodrošināta arī iespēja  padziļināt kultūras procesu izpratnes līmeni, piedāvājot  sabalansētu akadēmisku un praktisku zināšanu klāstu. Programmas pasniedzēji ir gan nozarē praktiski strādājoši profesionāļi, gan akadēmiski spēcīgas personības, kuri studiju laikā studējošos iesaista gan radošu, gan pētniecisku projektu realizācijā.

Humanitāro zinātņu teorētiskie kursi – „Postmodernisms”, „Kultūras un mākslas socioloģija” nodrošina programmas akadēmisko pamatu un sagatavo studentus maģistra darba izstrādei. Kultūras menedžera un radošo industriju uzņēmēja iemaņu attīstīšanai tiek piedāvāti lekciju kursi – „Kultūras menedžments”, „Kultūras ekonomika”, „Radošā uzņēmējdarbība”, „Kultūras projektu vadība”, „Kultūras mārketings”, „Mārketinga pētījumi”, “Zīmolvedība” „Kultūras un radošo industriju tiesiskais regulējums” u.c.

Programmas ietvaros tiek piedāvāti lekciju kursi, kas padziļina izpratni par dažādu kultūras un radošo industriju nozaru pārvaldību – „Muzeju un kultūras mantojuma menedžments”, „Teātra menedžments”, „Mūzikas industrija”, „Kino producēšana”, „Dizaina menedžments”, “Mediju industrija”. 

Programmā ietvertas arī divas obligātas prakses kultūras organizācijās un uzņēmumos Latvijā, kas rada iespēju pārbaudīt teorētisko zināšanu pielietojamību pastāvošajā kultūrpolitiskajā un ekonomiskajā kontekstā.

STUDIJU REZULTĀTI

  • Izpratne par kultūras un radošo industriju darbības kultūrpolitisko kontekstu, organizāciju un uzņēmumu darbības specifiku;
  • Spēja radīt inovatīvu piedāvājumu dažādās radošo industriju jomās;
  • Izpratne par kultūras lomu un vietu sabiedrībā, radošu personu darbības specifiku;
  • Spēj patstāvīgi plānot un racionāli  izmantot resursus stratēģisko mērķu sasniegšanai un novērtēt savas darbības efektivitāti;         
  • Spēja piesaistīt finansējumu un sadarbības partnerus biznesa ideju, kultūras un  radošo industriju projektu attīstībai;   
  • Spēja patstāvīgi producēt korporatīvus un kultūras pasākumus, veidot to publicitāti, piesaistīt apmeklētājus;
  • Spēja rīkoties ievērojot uzņēmējdarbības un intelektuālā īpašuma aizsardzību regulējošos normatīvos aktus;
  • Spēja iekļauties un strādāt komandā, koleģiāli sadarboties, argumentēt un aizstāvēt savas idejas.
  • Pilnveidota praktiskā pieredze, veicot prakses kultūras organizācijās, projektos un radošo industriju uzņēmumos

Mūsdienu kultūras un mākslas teorija

Modernitāte un modernisms - Filozofijas speckurss

Radošo industriju nozaru menedžments

Mūzikas industrija - Teātra menedžments - Filmu producēšana - Dizaina industrija - Kultūras mantojuma un muzeju menedžments - Kultūras projektu menedžments – Mediju industrija

Kultūras vadības teorijas

Kultūras menedžments - Komunikācijas teorija - Kultūras un mākslas socioloģija

Kultūras zinātņu teorija un metodoloģija

Pētījumu metodoloģija un akadēmiskā rakstība - Specialitātes diskurss svešvalodā

Kultūras un radošās industrijas - teorija un politika

Kultūrpolitika - Radošās industrijas - Kultūras un radošo industriju tiesiskais regulējums

Kultūras mārketings

Kultūras mārketings - Mārketinga pētījumi – Zīmolvedība

Ekonomika un uzņēmējdarbība radošajās industrijās

Māksla un bizness - Kultūras un pieredzes ekonomika - Radošās uzņēmējdarbības laboratorija

Organizatorisko prasmju pilnveide

Specializācijas prakse (kultūras institūcijā / radošo industriju uzņēmumā)

Pētnieciskā darba prasmju pilnveide

Maģistra darbs

>> Dokumentu pieņemšana notiek KLĀTIENĒ, Latvijas Kultūras akadēmijā Rīgā, Ludzas ielā 24,no 2018. gada no 26. jūnija līdz 1. jūlijam darba dienās plkst.13:00-16:00, 2.–6. jūlijā plkst. 10:00–17:00, 7. jūlijā plkst. 10:00 - 14:00.

>> Pieteikumu pieņemšana studijām maģistra studiju programmā “Audiovizuālā un skatuves māksla” (programma iesniegta licencēšanai) 2018. gada 20.-24. augustā plkst. 10:00–16:00.

Reflektantam jāierodas personīgi Latvijas Kultūras akadēmijā (Ludzas ielā 24) aizpildīt pieteikumu studijām, kam pievieno:

  1. pases vai identifikācijas kartes kopiju (uzrādot oriģinālu)
  2. augstāko izglītību apliecinoša dokumenta (diploms un diploma pielikums) kopiju (uzrādot oriģinālu)
  3. CV
  4. motivācijas vēstuli (2000–3000 zīmju apjomā)
  5. divas fotokartītes (3x4 cm)
  6. maksājuma izdruku par veikto reflektanta reģistrācijas maksu (maksājums jāveic pirms dokumentu iesniegšanas!)

Lūgums CV un motivācijas vēstuli iesniegt gan izdrukās, gan elektronisko kopiju.

Plašāk par pieteikšanos MAĢISTRA / DOKTORA studijām Latvijas Kultūras akadēmijā (lejupielādē šeit!)

>> 2018. gada 10.–13.jūlijā

Iestājpārbaudījumu grafiks MAĢISTRA studijām (lejupielādē šeit!)

  • TESTS angļu (vai vācu, vai franču) valodas zināšanu pārbaudei;                 

  • TESTS zināšanu pārbaudei kultūras teorijā un vēsturē;                 

  • PĀRRUNAS.

TESTS angļu (vai vācu, vai franču) valodas zināšanu pārbaudei

Iestājpārbaudījuma mērķis ir pārbaudīt reflektantu vispārējo kompetenci attiecīgajā svešvalodā – lasīšanas izpratni, vārdu krājumu, valodas struktūru lietošanu, rakstīšanas prasmes. Iestājpārbaudījuma grūtības pakāpe atbilst Eiropas Padomes apstiprinātā „Vienotā valodu zināšanu ietvara” B2 līmenim. Lai sekmīgi nokārtotu iestājpārbaudījumu atbilstošajā svešvalodā, reflektantam ir jābūt patstāvīgam šīs valodas lietotājam, proti, jāspēj demonstrēt sekojošas valodas kompetences:

  • saprast galveno sarežģītā tekstā gan par konkrētiem, gan abstraktiem tematiem, kā arī par profesionāliem jautājumiem izvēlētajā studiju jomā;

  • kopumā izmantot leksiku pareizi (atsevišķos gadījumos ir pieļaujama nepareiza vārdu izvēle, kas netraucē saziņai);

  • kopumā pareizi pielietot gramatikas likumus (atsevišķos gadījumos ir pieļaujamas nesistemātiskas kļūdas, kas nerada pārpratumus saziņā).

Iestājpārbaudījuma laikā vārdnīcu lietošana nav atļauta. Iestājpārbaudījumā visas reflektantu svešvalodas prasmes tiek vērtētas integrēti ar vienu vērtējumu 100 punktu sistēmā.  Reflektanti var nekārtot iestājpārbaudījumu svešvalodā, ja viņi var apliecināt savas svešvalodas prasmes ar sertifikātu par kāda starptautiski atzīta eksāmena nokārtošanu Eiropas valodu prasmju sistēmas B2 vai augstākā līmenī, kuru var pielīdzināt iestājeksāmena vērtējumam. Svešvalodas prasmes apliecinoša dokumenta kopija ir jāiesniedz LKA Uzņemšanas komisijā kopā ar brīvā formā rakstītu iesniegumu par tā pielīdzināšanu iestājpārbaudījuma vērtējumam. Reflektantu citās institūcijās izdoto svešvalodas zināšanu apliecinošo dokumentu pielīdzināšanu LKA iestājpārbaudījuma vērtējumam veic LKA iestājpārbaudījumu komisija attiecīgajā svešvalodā.

Reflektanti, kuri bakalaura grādu ieguvuši Latvijas Kultūras akadēmijā, iestājpārbaudījumu svešvalodā maģistra studiju programmā var nekārtot. Viņiem kā iestājpārbaudījuma vērtējums var tikt ieskaitīts 1. svešvalodas gala eksāmena vērtējums bakalaura studiju programmā vai angļu, vācu, franču valodas kā speciālās valodas gala eksāmena vērtējums.

TESTS zināšanu pārbaudei kultūras teorijā un vēsturē

​Iestājpārbaudījuma uzdevums ir noteikt reflektantu zināšanu kultūras teorijas un vēstures jautājumos atbilstību tam zināšanu līmenim, kas ir nepieciešams, lai veiksmīgi varētu uzsākt studijas akadēmiskajā maģistra studiju programmā „Mākslas”, kā arī prasmi orientēties Latvijas un pasaules kultūras norišu aktualitātēs.

Testu veido 100 slēgtie jautājumi, katram jautājumam ir norādīti četri atbilžu varianti. Testa kārtotāja uzdevums ir izvēlēties vienu pareizo atbilžu variantu un atzīmēt to testa anketā. Testa vērtējumā katra pareizā atbilde dod 1 ieskaites punktu. Piemēram, pareizi atbildot uz 70 jautājumiem, reflektants iegūst 70 ieskaites punktus. Pārbaudījuma ilgums – 2 stundas 30 minūtes.

Testā ietverti jautājumi par sekojošām kultūras teorijas un kultūras vēstures tēmām:

  • Aktuālie kultūras dzīves notikumi Latvijā un pasaulē;
  • Kultūras teorija un kultūras zinātnes;

  • Filozofija un filozofijas vēsture;

  • Reliģijas un reliģiju vēsture;

  • Tēlotājas mākslas un arhitektūras vēsture;

  • Literatūras vēsture;

  • Mūzikas vēsture;

  • Teātra un kino vēsture.

Lai veiksmīgi nokārtotu testu kultūras teorijā un vēsturē, reflektantam ir nepieciešamas faktoloģiskās zināšanas par iepriekšminētajām tēmām, kā arī spēja izsecināt pareizo atbildi, balstoties uz jautājumā ietvertajām norādēm un atbilžu variantu atbilstības uzdotajam jautājumam novērtējumu.

Reflektanti, kuri bakalaura grādu ieguvuši Latvijas Kultūras akadēmijā, var šo pārbaudījumu nekārtot, bet reģistrēt bakalaura studiju A un B daļas kursu vidējo atzīmi un bakalaura darba vērtējumu.

PĀRRUNAS

Pārrunu galvenais mērķis ir izprast pretendenta motivāciju, izvēloties šo apakšprogrammu, kā arī konstatēt viņa piemērotību studijām un darbam izvēlētajā jomā. Pārrunas nav mehāniska zināšanu pārbaude, bet gan tiek piemērotas katram individuālajam gadījumam atsevišķi, lai izveidotu visaptverošu priekšstatu par katra pretendenta personību, kā arī noteiktu viņa piemērotību izvēlētajam studiju virzienam.

Pārrunas sastāv no trim tematiskām sadaļām:

  • Pēc iepriekš iesniegtajām motivācijas vēstulēm, kā arī atbildēm uz komisijas locekļu uzdotajiem jautājumiem tiek noskaidrota reflektantu motivācija studijām apakšprogrammā.

  • Komisijas locekļi uzdod jautājumus par kultūras un radošo industriju aktualitātēm Latvijā un piedāvā praktisku uzdevumu – menedžmenta situāciju, kurā reflektantam jāsniedz īss risinājuma variants, atspoguļojot izpratni par kultūras menedžmenta procesu un situāciju Latvijā.

  • Tiek noskaidrotas pretendenta intereses un iestrādes maģistra darba tematikas un problemātikas jomā, kā arī viņa iespējas maģistra studijām paredzētajā laikā īstenot šo pētniecisko darbu.

Pārrunas tiek vērtētas ar vienu atzīmi 100 punktu sistēmā, kam tiek piemērots koeficients 1,5.

Pārrunu vērtēšanas kritēriji:

  • motivācija;

  • prasme sevi rakstiski un mutiski prezentēt;

  • zināšanas par kultūras un radošo industriju aktualitātēm Latvijā;

  • menedžmenta situācijas risinājums;

  • priekšstati par plānoto maģistra darba tēmu;

  • līdzšinējā pieredze darbā kultūras un/vai kultūras menedžmentā un/vai radošo industriju jomā.

2017

Kultūras menedžmenta un radošo industriju maģistra apakšprogrammu beidza 13 motivēti, aizrautīgi un profesionāli studenti, kuri visu studiju laiku bija prasīgi gan pret sevi, gan akadēmiju. Studiju laikā akadēmijā viņi apguva ne tikai obligāto programmas minimumu, bet krietni vairāk – gan iesaistoties daudzskaitlīgās praksēs, gan aktīvi tiekoties ar kultūras organizāciju un radošo industriju pārstāvjiem vieslekcijās. Ar pašu studentu palīdzību un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu tika noorganizēts vieslekciju cikls radošajās industrijās, kurā par savu pieredzi stāstīja nozares profesionāļi – Fions Dobins, Renē Fišers, Mārtiņš Ķibilds, Ģirts Ozoliņš u.c. Kurss aktīvi līdzdarbojies LKA projektos – Žanete Eglīte un Kristīne Bramberga izcili noorganizēja konceptuāli inovatīvu Latvijas augstskolu prorektoru sanāksmi, Renāte Rapša veidoja LKA informatīvo materiālu dizainu, Ieva Sarmiņa līdzdarbojās vairāku pētniecisku projektu realizācijā. Kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem vairāki kursa pārstāvji piedalījās austriešu dizaina speciālista M. Foslaitnera dizaina darbnīcā Cēsīs.

Absolventu darba vietu spektrs ir plašs: Dailes teātris un Valmieras Drāmas teātris, LKA, Siguldas Valsts ģimnāzija un Juglas mūzikas skola, Elejas pašvaldība, Latvijas Kultūras akadēmijas radošās darbības centrs un Komunikācijas un starptautiskās sadarbības departaments.  Vairāki programmas beidzēji vada savus uzņēmumus – dizaina un mārketinga konsultāciju aģentūru, grafiskā dizaina un foto projektu uzņēmumu, kā arī strādā pie biznesa ideju virzības, vai darbojas radošo industriju uzņēmumos kino producēšanas un montāžas jomā. Vairāki no programmas beidzējiem darbojas kā projektu un pasākumu menedžeri, piedaloties tādu projektu īstenošanā kā Dzejas dienas, MAD International Summer School of Design, Rīgas Velo nedēļa, Tvīda brauciens u.c.

Apakšprogrammas beidzēju maģistra darbu tēmas skāra aktuālus un daudzveidīgus jautājumus, bagātinot kultūras menedžmenta un radošo industriju akadēmisko zināšanu bāzi, vairāki no tiem prezentēti arī LKA rīkotajās konferencēs. Ar lielu interesi tika uzņemts Žanetes Eglītes maģistra darbs par maņu un sajūtu nozīmi pieredzes ekonomikā un gastronomijā. Absolventu pētījumos tika aktualizēts jautājums par straumēšanas platformu ietekmi uz mūzikas produktu izplatību, analizēta Latvijas filmu virzīšana starptautiskajā kino tirgū un koncertformas krīze, tika vērtēti profesionālās izglītības kompetences centri un aplūkots nevalstisko kultūras organizāciju ieguldījums Latvijas valsts kultūrpolitikas aktuālo uzdevumu risināšanā. Vairāki maģistra darbi skāra pilsētu attīstības un izaugsmes tēmu, aplūkojot ielu mākslas izmantošanas iespējas pilsētvides attīstībā Rīgā, kultūras pasākumu lomu pilsētas tēla un mārketinga kontekstā Jelgavā. Divi maģistra darbi tapa sadarbībā ar Valmieras pilsētu, pētot Valmieras pilsētas tēlu un Valmieras kultūras organizāciju lomu pilsētas attīstībā. Vairāki darbi veltīti kultūras auditorijas izpētei. Īpaši aktuāls bija pētījums par kultūras pieejamību un piedāvājumu cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, ne mazāk aktuāla bija tēma par izglītības programmu lomu auditorijas attīstīšanā Latvijas muzejos un partnerību veidošanas pieredzi jaunā Laikmetīgās mākslas muzeja veidošanā.

Šī gada programmas absolventi savu pieredzi akadēmijā raksturo ar tādiem vārdiem kā izaugsme, uzdrīkstēšanās, uzticēšanās, attiecības, intensitāte, iederīga vide un acis atveroša pieredze!

 

2016

Visi 2016. gadā absolvējušie darbojas ar programmu saistītās jomās - strādā kultūras centrā, mākslas galerijā, muzejā, laikmetīgās dejas kompānijā, teātrī, radošo industriju uzņēmumā, pašvaldībā vai darbojas radoši mūzikas industrijā, foto mākslā, teātrī, kā arī nodarbojas ar kultūras un mākslas pētniecību.

Dženeta Buka-Vaivade – strādā mārketinga un sabiedrisko attiecību kompānijā MM&A | Hill+Knowlton Strategies, darbojusies arī pie tādiem Latvijas kultūras notikumiem kā Latvijas teātru balvu pasniegšanas ceremonija "Spēlmaņu nakts", "Baltijas Teātra festivāls". Šajā gadā programmu beidza arī divi fotogrāfi - Oskars Briedis, kurš ir atzīts kāzu fotogrāfs, ir Latvijas Kāzu fotogrāfu Asociācijas biedrs un Dace Voitkeviča, kura arī organizē dažādus fotomākslas pasākumus. Dārta Dīvāne atgriezusies savā dzimtajā pusē un strādā Gulbenes novada domē par konsultanti kultūras jomā. Zane Neimane strādā Cēsu Kultūras centrā par kultūras projektu vadītāju. Līga Vinogradova (Grīnberga) pēc studijām LKA maģistrantūrā turpināja studijas Rīgas Stradiņa universitātes doktorantūrā, ievēlēta par mākslas socioloģijas lektori Kultūras akadēmijā, darbojas LKA Zinātniskās pētniecības centrā. Inta Kalniņa ir Ulbrokas kultūras nama vadītāja. Santa Krievāne strādā par klientu konsultanti Starptautiskā konsultāciju centrā par izglītības iespējām ārzemēs KALBA. Ina Ločmele darbojas Laikmetīgās dejas horeogrāfu asociācijā. Programmu beidza arī aktrise Madara Melne-Tomsone, kultūras projektu vadītāja Māra Siliņa, Madara Peļāvina, kura līdzdarbojās Baltijas valstu stenda sagatavošanā Londonas grāmatu mesē, Tatjana Novojevska strādā ar lieliem starptautiskiem IT jomas projektiem starptautiskā kompānijā un darbojas arī kā fitnesa trenere. Ojārs Stepens arī pēc studijām turpina darboties vēstures jomā – patlaban kā LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas viespētnieks.

 

2015

2015. studiju gadā Kultūras menedžmenta un radošo industriju apakšprogrammu beidza vairākas kultūras nozarē aktīvas un pazīstamas profesionāles – deBusul MUSIC direktore un Intara Busuļa menedžere Una Taal–Medvide, Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta konsultante Zanda Aveniņa, Ģertrūdes ielas teātra vadītāja Maija Pavlova u.c.

Ir tapuši vairāki izcili maģistra darbi, kas aplūko kultūras nozarei īpaši aktuālus jautājumus – Kristīne Freiberga savā maģistra darbā izstrādāja kultūras pasākumu ekonomiskās ietekmes aprēķināšanas kalkulatoru,  Ilze Liepa – Balode analizēja neformālās kultūrizglītības nozīmi sociālā kapitāla stiprināšanā, uz abu minēto maģistra darba bāzes vēlāk tapa arī vairākas publikācijas starptautiskos zinātniskos žurnālos. Madara Valaine veica visu Latvijas pilsētu un novadu svētku programmu analīzi, Kristīne Vaksa analizēja radošo pilsētu veidošanās priekšnosacījumus, Ieva Bertuse aplūkoja ekonomiskās krīzes ietekmi uz pārmaiņām muzejos, Monta Tīģere veica nodibinājuma "Rīga 2014" brīvprātīgo programmas darbības novērtējumu.

Andrejs Balodis
Docents

Filozofijas doktors A. Balodis ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2013. gada. Kā pētnieks darbojas Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā un Rīgas Stradiņa Universitātē pasniedz medicīnas filozofiju, bioētiku, socioloģiju.

Pilnais apraksts
Ivars Bērziņš
Profesors

Filozofijas doktors Ivars Bērziņš ir Akadēmijas mācībspēks kopš 1997. gada. Izveidojis kultūras menedžmenta maģistrantūras programmu, pašlaik vada „Starptautisko mediju un kultūras menedžmenta” maģistrantūras apakšprogrammu.

Pilnais apraksts
Juris Goldmanis
Docents

Vēsturnieks. Pēc LVU Vēstures un filozofijas fakultātes absolvēšanas 1975. gadā strādājis par šīs augstskolas pasniedzēju. Kultūras akadēmijas docents no 1991. gada, 1995.–2007. gadā bijis arī LKA dekāns, pēc tam Studiju departamentā.

Pilnais apraksts
Agnese Hermane
Docente

Agnese Hermane ir Latvijas Kultūras akadēmijas docētāja kopš 2001. gada, vada Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedru, LKA un RTU kopīgo bakalaura studiju programmu “Radošās industrijas”, Kultūras menedžmenta un radošo industriju maģistrantūras apakšprogrammu, darbojas kā zinātniskā asistente Zinātniskās pētniecības centrā, strādā pie disertācijas un līdzdarbojas LKA nākamās mājvietas bijušajā Tabakas fabrikā projekta attīstības grupā.

Pilnais apraksts
Zane Kreicberga
Asociētā profesore

Mg. art. Zane Kreicberga strādā Akadēmijā kopš 2000. gada, sākotnēji kā skatuves kustības pasniedzēja aktieriem un režisoriem, bet kopš 2010. gada aptverot arī laikmetīgā teātra teoriju un menedžmentu. Viņa ir viena no nu jau leģendārā aktieru un režisoru kursa absolventiem, kas Pētera Krilova un Annas Eižvertiņas vadībā pabeidza Akadēmiju 1997. gadā.

Pilnais apraksts
Laila Niedre
Docente

Jau vairāk nekā 10 gadus Dr. art. Laila Niedre strādā Akadēmijā. Ikdienas darbs, veidojot augstskolā vidi, kas atbalstītu vācu valodas apguvi, nosaka galvenās pētnieciskās intereses: valodu mācīšanas metodika, zinātnes valoda, valoda komunikācijas kontekstā.

Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela
Profesore

Profesore Rūta Muktupāvela kopš 1999. gada Akadēmijā lasa lekcijas kultūras teorijā un kultūrantropoloģijā, kā arī no 2007. gada darbojas Akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrā kā vadošā pētniece.

Pilnais apraksts
Astrīda Rogule
Docente

Mākslas un muzeoloģijas maģistre, docente Astrīda Rogule kopš 1998. gada ir Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras pasniedzēja. Viņa ir izstrādājusi un vada studiju kursus muzeoloģijā, muzeju mārketingā, sabiedriskajās attiecībās, kultūras menedžmentā un kultūras tūrismā.

Pilnais apraksts
Daina Teters
Profesore

Profesionālās aktivitātes saistītas ar darbību starptautiskos zinātniskos projektos un organizācijās, no kurām aktuālākās - starptautiskās Francijas-ASV pētnieku grupas projekta „Metaphor in the Political Debate of Austerity Programs“ pētniece, Starptautiskā Komunikoloģijas institūta Vašingtonā ASV /ICI, International Communicology Institute/ īstenā locekle, Starptautiskā zinātniskā izdevuma Philologica Wratislaviensia: from Grammar to Discourse (Peter Lang izdevniecība) zinātniskās padomes locekle, starptautiskā zinātniskā un mākslinieciskā projekta Metamind vadītāja, Starptautisko semiotisko pētījumu asociācijas /IASS-AIS, International Association for Semiotic Studies/ Valdes locekle un oficiālā Latvijas pārstāve

Pilnais apraksts
Ieva Zemīte
Docente

Ieva Zemīte, doktora grāds ekonomikas nozares vadībzinātnes apakšnozarē (Dr. oec.), ir Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras pasniedzēja. Zinātniskās intereses – kultūras un radošā uzņēmējdarbība, kultūras ekonomika, kultūras mārketings. Ieva Zemīte regulāri piedalās starptautiskās zinātniskās konferencēs, nozīmīgākie zinātniskie raksti tapuši sadarbībā ar Dr.art Baibu Tjarvi un Mg.art Kristīni Freibergu un pieejami - https://ievazemite.weebly.com/publications.html

Pilnais apraksts