Kultūras menedžments un radošās industrijas

Uzņemšana 2018. gadā

Kategorija: Maģistra studijas

Pilna laika studijas

Budžeta un maksas studiju vietas  

Studiju ilgums: 2 gadi (4 semestri)

Iegūstamais grāds: Humanitāro zinātņu maģistrs mākslās

Apakšprogrammas vadītāja: docente, Mg. Art. Agnese Hermane

Apakšprogrammas mērķis ir sniegt  starpdisciplināras zināšanas par kultūras menedžmenta,  radošo industriju teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem. Programma nodrošina izpratni par kultūrpolitiku, kultūrekonomiku, kultūras organizāciju darbību, kultūras projektu realizāciju un sekmē tās beidzēju spēju uzsākt radošu uzņēmējdarbību.   

Sekojot līdzi attīstības tendencēm pasaulē, arvien lielāka uzmanība programmas ietvaros tiek pievērsta radošās uzņēmējdarbības kompetenču stiprināšanai un radošo industriju aktuālo attīstības tendenču izzināšanai. Nozīmīga loma ir arī valsts, pašvaldību un nevalstiskā sektora darbības pamatprinipu izpratnei kultūras jomā. Programmas ietvaros tiek nodrošināta arī iespēja  padziļināt kultūras procesu izpratnes līmeni, piedāvājot  sabalansētu akadēmisku un praktisku zināšanu klāstu. Programmas pasniedzēji ir gan nozarē prakstiski strādājoši profesionāļi, gan akadēmiski spēcīgas personības, kuri studiju laikā studējošos iesaista gan radošu, gan pētniecisku projektu realizācijā.

Humanitāro zinātņu teorētiskie kursi – „Interdisciplinārisma teorija”, „Postmodernisms”, „Kultūras antropoloģija”, „Kultūras socioloģija” nodrošina programmas akadēmisko pamatu un sagatavo studentus maģistra darba izstrādei. Profesionālu menedžera un radošo industriju uzņēmēja iemaņu attīstīšanai tiek piedāvāti lekciju kursi – „Kultūras menedžments”, „Kultūras un pieredzes ekonomika”, „Uzņēmējdarbība un attīstība”, „Kultūras projektu vadība”, „Kultūras mārketings”, „Mārketinga pētījumi”, “Zīmolvedība” „Kultūras un radošo industriju tiesiskais regulējums”, „Finansējuma piesaiste no ES fondiem”, „Interneta  mediji kultūras organizāciju komunikācijā” u.c.

Programmas ietvaros tiek piedāvāti lekciju kursi, kas padziļina izpratni par dažādu kultūras un radošo industriju nozaru pārvaldību – „Muzeju un kultūras mantojuma menedžments”, „Teātra menedžments”, „Mūzikas industrija”, „Kino producēšana”, „Dizaina domāšana menedžments”.

Programmā ietvertas arī divas obligātas prakses kultūras organizācijās un uzņēmumos Latvijā, kas rada iespēju pārbaudīt teorētisko zināšanu pielietojamību pastāvošajā kultūrpolitiskajā un ekonomiskajā kontekstā.

  • Modernitāte un modernisms
  • Postmodernitāte un postmodernisms
  • Filozofijas speckurss
  • Kultūras menedžments
  • Mūsdienu menedžmenta teorijas
  • Komunikācijas teorija
  • Kultūras socioloģija
  • Akadēmiskā rakstīšana
  • Disciplināru, interdisciplināru, transdisciplināru pētījumu metodoloģija kultūras zinātnēs
  • Svešvalodas (angļu, vācu, franču) specialitātes diskursa kontekstā
  • Kultūrpolitika  
  • Radošo industriju attīstības tendences
  • Kino producēšana
  • Teātra menedžments
  • Mūzikas industrija
  • Dizaina domāšana un menedžments
  • Muzeju menedžments
  • Kultūras tūrisms
  • Kultūras projektu menedžments
  • Kultūras mārketings
  • Mārketinga pētījumi
  • Zīmolvedība
  • Mārketinga menedžments kultūras institūcijās
  • Interneta mediji kultūras organizāciju komunikācijā
  • Uzņēmējdarbība un attīstība
  • Kultūras, pieredzes, uzmanības un radošā ekonomika
  • Kultūras uzņēmējdarbība
  • ES fondu finansējuma piesaiste un tiesiskais ietvars
  • Kultūras un radošo industriju tiesiskais regulējums
  • Specializācijas prakse        

Papildus var apgūt:

  • Kultūras semiotikas speckurss
  • Kultūrantropoloģijas speckurss
  • Kultūras socioloģijas speckurss
  • Diplomātiskais protokols un etiķete 
  • jāiesniedz pieteikums studijām (noteikta parauga veidlapa, aizpildāma Akadēmijā);
  • jāuzrāda pase vai personas apliecība un jāiesniedz tās kopija;
  • jāuzrāda augstāko izglītību apliecinošs dokuments (diploms par bakalaura akadēmiskā grāda vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības vai tai pielīdzināmas augstākās izglītības iegūšanu) un tā pielikums, kā arī jāiesniedz tā kopija;
  • jāiesniedz CV, kurā atspoguļota arī līdzšinējā darbība kultūras un mākslas jomā;
  • jāiesniedz divas fotokartītes (3x4 cm);
  • jāiesniedz kvīts par veikto reflektanta reģistrācijas maksu EUR 20,00;
  • jāiesniedz motivācijas vēstule 2000–3000 zīmju apjomā;
  • Pieteikumam var pievienot arī sertifikātus un citus dokumentus vai to kopijas, kas saistīti ar izvēlēto studiju programmu.

Konkursā tiek ņemti vērā iestājpārbaudījumu vērtējumi:     

  1. tests angļu (vai vācu, vai franču) valodas zināšanu pārbaudei (100);
  2. tests zināšanu pārbaudei kultūras teorijā un vēsturē (100);
  3. pārrunas (100).

*Pārrunām tiek piemērots koeficients 1,5 (iestājpārbaudījumā iegūtais punktu skaits tiek reizināts ar 1,5)

Iestājpārbaudījumu apraksti un vērtēšanas kritēriji

2015. studiju gadā Kultūras menedžmenta un radošo industriju apakšprogrammu beidza vairākas kultūras nozarē aktīvas un pazīstamas profesionāles – deBusul MUSIC direktore un Intara Busuļa menedžere Una Taal–Medvide, un Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta konsultante Zanda Aveniņa, Ģertrūdes ielas teātra vadītāja Maija Pavlova.

Ir tapuši vairāki izcili maģistra darbi, kas aplūko kultūras nozarei īpaši aktuālus jautājumus – Kristīne Freiberga savā maģistra darbā izstrādājusi kultūras pasākumu ekonomiskās ietekmes aprēķināšanas kalkulatoru, Madara Valaine veikusi visu Latvijas pilsētu un novadu svētku programmu analīzi, Ilze Liepa – Balode analizējusi neformālās kultūrizglītības nozīmi sociālā kapitāla stiprināšanā, Kristīne Vaksa analizējusi radošo pilsētu veidošanās priekšnosacījumus, Ieva Bertuse pierāda, ka ekonomiskā krīze ir bijusi un ir pārmaiņu katalizators Latvijas muzejos, Monta Tīģere veikusi nodibinājuma "Rīga 2014" brīvprātīgo programmu.

Par 2014. studiju gada Kultūras menedžmenta un radošo industriju apakšprogrammas absolventiem –pirmajiem maģistriem – apakšprogrammas vadītāja doc. Agnese Hermane saka: "Mērķtiecīgi, motivēti un aktīvi studenti. Ne tikai studenti – arī domubiedri, kolēģi un draugi. Talantīgi profesionāļi ar akadēmisko izglītību, konkrētām interesēm un jau ievērojamu darba pieredzi. Ar lielu mērķtiecību un darba spējām."

Par 2014. g. absolventiem: Sabīne Branta ir nodibinājuma "Lestenes baznīcas atjaunošanas fonds" valdes locekle, Latvijas Komponistu savienības  valdes asistente un darbojas kā Latvijas Kultūras akadēmijas studentu Skatuves mākslas festivāla "Patriarha rudens 2014" ārējo sakaru speciāliste. Kristiāna Bumbiere šobrīd strādā t/c "Galerija Centrs" modes blogā par modes žurnālisti – veido  rakstus un intervijas par aktualitātēm, tendencēm un notikumiem modes industrijā gan Latvijā, gan ārzemēs. Zane Estere Gruntmane – teātra producente, nesen izveidotās producēšanas kompānijas „Pigeon – bridge” vadītāja. Diāna Kalvāne izveidojusi savu pop-up mākslas galeriju. Laura  Lizuma ilgstoši darbojas kino nozarē, jau trešo reizi organizē pasākumu „Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā” Talsos, pēc studijām dosies absolventa praksē uz Spāniju. Aija Lūse ir Latvijas Kultūras akadēmijas sabiedrisko attiecību speciāliste un uzņēmuma SIA "IT-mia", kas nodarbojas ar datorspēļu un animācijas filmu izstrādi, vadītāja. Aija Remerte iesaistīta dažādu projektu realizācijā. Aiva Veršiņina nesen atgriezusies no Erasmus studijām Portugālē, kur papildus LKA iegūtajām zināšanām, apguva tūrisma menedžmentu. Evita Vitāne strādā par projektu vadītāju Latgales vēstniecībā „Gors”.

Andrejs Balodis
Docents

Filozofijas doktors A. Balodis ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2013. gada. Kā pētnieks darbojas Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā un Rīgas Stradiņa Universitātē pasniedz medicīnas filozofiju, bioētiku, socioloģiju.

Pilnais apraksts
Ivars Bērziņš
Profesors

Filozofijas doktors Ivars Bērziņš ir Akadēmijas mācībspēks kopš 1997. gada. Izveidojis kultūras menedžmenta maģistrantūras programmu, pašlaik vada „Starptautisko mediju un kultūras menedžmenta” maģistrantūras apakšprogrammu, ir Akadēmijas senators.

Pilnais apraksts
Antra Cilinska
Docente

Režisore-producente, Jura Podnieka Studijas direktore. Latvijas kultūras akadēmijas docētāju komandai pievienojusies 2009. gadā.

Pilnais apraksts
Valda Čakare
Profesore

Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.

Pilnais apraksts
Džonatans Dirandens (Jonathan Durandin)
Docents

D. Dirandēns ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2012. gada. Doktora grādu Valodas zinātnēs ieguvis Franškontē universitātē (Francija). Strādājis Francijas Ārlietu ministrijas dienestā, Francijas institūtā Latvijā un Franču valodas un civilizācijas katedrā Ženēvas Universitātē.

Pilnais apraksts
Juris Goldmanis
Docents

1975. gadā ieguvis vēsturnieka diplomu LVU Vēstures un filozofijas fakultātē un kopš tā laika strādā par pasniedzēju. 1991. gadā pievienojies Kultūras akadēmijas veidotājiem. Līdzās docētāja darbam 1995.–2007. gadā bijis LKA dekāns, pēc tam Studiju departamentā.

Pilnais apraksts
Agnese Hermane
Docente

Agnese Hermane ir Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzēja kopš 2001. gada, vada Kultūras menedžmenta un radošo industriju apakšprogrammu, darbojas kā pētniece Akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra valsts pētījumu programmā “Habitus”, studē doktorantūrā. Biedrības “Cultrelab” (http://www.culturelab.lv) biedre.

Pilnais apraksts
Zane Kreicberga
Asociētā profesora

Mg. art. Zane Kreicberga strādā Akadēmijā kopš 2000. gada, sākotnēji kā skatuves kustības pasniedzēja aktieriem un režisoriem, bet kopš 2010. gada aptverot arī laikmetīgā teātra teoriju un menedžmentu. Viņa ir viena no nu jau leģendārā aktieru un režisoru kursa absolventiem, kas Pētera Krilova un Annas Eižvertiņas vadībā pabeidza Akadēmiju 1997. gadā.

Pilnais apraksts
Laila Niedre
Docente

Jau vairāk nekā 10 gadus Dr. art. Laila Niedre strādā Akadēmijā. Ikdienas darbs, veidojot augstskolā vidi, kas atbalstītu vācu valodas apguvi, nosaka galvenās pētnieciskās intereses: valodu mācīšanas metodika, zinātnes valoda, valoda komunikācijas kontekstā.

Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela
Profesore

Profesore Rūta Muktupāvela kopš 1999. gada Akadēmijā lasa lekcijas kultūras teorijā un kultūrantropoloģijā, kā arī no 2007. gada darbojas Akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrā kā vadošā pētniece.

Pilnais apraksts
Astrīda Rogule
Docente

Mākslas un muzeoloģijas maģistre, docente Astrīda Rogule kopš 1998. gada ir Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras pasniedzēja. Viņa ir izstrādājusi un vada studiju kursus muzeoloģijā, muzeju mārketingā, sabiedriskajās attiecībās, kultūras menedžmentā un kultūras tūrismā.

Pilnais apraksts
Daina Teters
Profesore

Profesionālās aktivitātes saistītas ar darbību starptautiskos zinātniskos projektos un organizācijās, no kurām aktuālākās - starptautiskās Francijas-ASV pētnieku grupas projekta „Metaphor in the Political Debate of Austerity Programs“ pētniece, Starptautiskā Komunikoloģijas institūta Vašingtonā ASV /ICI, International Communicology Institute/ īstenā locekle, Starptautiskā zinātniskā izdevuma Philologica Wratislaviensia: from Grammar to Discourse (Peter Lang izdevniecība) zinātniskās padomes locekle, starptautiskā zinātniskā un mākslinieciskā projekta Metamind vadītāja, Starptautisko semiotisko pētījumu asociācijas /IASS-AIS, International Association for Semiotic Studies/ Valdes locekle un oficiālā Latvijas pārstāve

Pilnais apraksts
Ieva Zemīte
Docente

Doktorante biznesa augstskolā “Turība”, promocijas darba tēma – “Kultūras uzņēmējdarbības vadīšanas novērtējums”. Darba grupas locekle Starpdisciplināra kultūras, izglītības un radošo industriju atbalsta centra izveidē ēku kompleksā Miera ielā 58A, Rīgā.

Pilnais apraksts