Uzņemšana katru gadu
Pilna laika studijas
- Budžeta un maksas studiju vietas
- Studiju ilgums: 2 gadi (4 semestri)
- Studiju valoda: latviešu
- Iegūstamais grāds: humanitāro zinātņu maģistra grāds radošajās industrijās
- Studiju norises vieta: Rīga, Ludzas iela 24
- Specializācijas prakse: 200 stundu prakse
- Starptautiskās mobilitātes iespējas: studijas, prakse un absolventu prakse ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību stipendijas un piedalīties vasaras skolās
- Programmas direktore: docente Kristīne Freiberga
Sekojot līdzi darba tirgus pieprasījumam, programmas mērķis ir sagatavot konkurētspējīgus speciālistus kultūras un mākslas nozares darba tirgum, ar padziļinātu izpratni par kultūras un mākslas procesiem nacionālā un globālā kultūras telpā un ar kultūras un mākslas organizāciju pārvaldības prasmēm. Programmas mērķis ir nodrošināt studējošajiem iespēju iegūt padziļinātas inovatīvas mūsdienu kultūras un radošā sektora darba tirgū pieprasītas teorētiski un praktiski ievirzītas zināšanas, prasmes un kompetences.
Studiju procesā tiek veicināta izpratne par valsts, pašvaldību un nevalstiskā sektora darbības pamatprincipiem kultūras jomā. Humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursi nodrošina programmas akadēmisko pamatu, stiprina izpratni par kultūras un mākslas procesu likumsakarībām un sagatavo studentus maģistra darba izstrādei. Kultūras projektu un organizāciju vadītāja zināšanu un prasmju attīstīšanai tiek piedāvāti gan teorētiski, gan praktiski lekciju kursi kultūras pārvaldībā, organizāciju, komandu un konfliktu vadībā, pasākumu producēšanā, kultūras un digitālajā mārketingā, zīmolvedībā, kultūrpolitikā, kultūras ekonomikā, kultūras uzņēmējdarbībā un stratēģiskajā vadībā. Tāpat studējošajiem ir iespēja attīstīt sevis prezentēšanas prasmes, apgūstot lietišķo etiķeti un publiskā tēla veidošanu. Programmā ir arī obligāta prakse kultūras organizācijās un uzņēmumos Latvijā vai starptautiski, kas rada iespēju pārbaudīt teorētisko zināšanu praktisko pielietojamību pastāvošajā kultūrpolitiskajā un ekonomiskajā kontekstā.
Blakus obligātajam studiju saturam, studējošajiem ir iespēja izvēlēties studiju kursus C (brīvās izvēles) daļā atbilstoši savām interesēm. Tāpat LKA piedāvā izmantot ERASMUS+ studiju, prakses vai absolventa prakses iespējas, kā arī iesaistīties LKA mentoringa programmā.
Programmas absolventi sniedz būtisku ieguldījumu kultūras nozares darbībā Latvijā, pārstāvot visu sektoru (valsts, pašvaldību, nevalstiskā, privātā) kultūras institūcijas gan vadītāju, gan projektu vadītāju utml. pozīcijās. Tādējādi programmas absolventi lielā mērā ir tie, kas kopā ar citu LKA studiju programmu absolventiem veido Latvijas aktīvāko jaunās un vidējās paaudzes kultūras darbinieku kopienu, sekmējot nozares attīstību ilgtermiņā.
Programmas pasniedzēji ir gan nozarē praktiski strādājoši profesionāļi, gan akadēmiski spēcīgas personības, kuri studējošos iesaista gan radošu, gan pētniecisku projektu realizācijā.
Studiju process notiek kombinēti klātienē un attālināti, katra semestra sākumā noskaidrojot konkrētās studējošo grupas preferences un vēlmes, ņemot vērā studējošo noslodzes pamatdarbā, kā arī pasniedzēju iespējas. Pamatā lekcijas notiek pirmdienu, otrdienu un trešdienu vakaros no plkst. 17.30 līdz 20.45. Vidēji katru semestri 1 – 2 vakarus studijas notiek attālinātā formātā. Pakāpeniski notikusi arī pāreja uz studiju formātu, kas ir pietuvināts moduļu principam. Studijas notiek 20 mācību nedēļu garumā ar pakāpenisku pārbaudījumu kārtošanu un bez atsevišķas sesijas. Katrā semestrī ieplānota arī viena patstāvīgo studiju nedēļa.
IZPRATNE
- padziļinātas un paplašinātas starpdisciplināras zināšanas un izpratne par kultūras un mākslas nozaru vēsturiskās attīstības un mūsdienu procesu likumsakarībām
- izpratne par jaunākajiem atklājumiem kultūras studijās, mākslas zinātnē un jomas pārvaldības teorētiskajās pieejās
- spēja argumentēti izskaidrot un diskutēt par sarežģītiem vai sistēmiskiem kultūras studiju, mākslas nozares un mākslas pārvaldības vai citiem kultūras un radošā sektora profesionālajiem aspektiem gan ar speciālistiem, gan ar nespeciālistiem
PĒTNIECĪBA
- spēja patstāvīgi iegūt informāciju un kritiski analizēt sarežģītas nozares problēmas, prasme pielietot kultūras studiju un mākslas jaunākās zinātniskās pētniecības metodes
- spēja izmantot teorētiskās zināšanas un empīriskos datus kultūras un mākslas norišu analīzē, salīdzinājumā un izvērtēšanā
- prasme izmantot jaunākās empīrisko pētījumu pieejas, patstāvīgi radīt jaunas zināšanas, lietot kvantitatīvo un kvalitatīvo datu ieguves, analīzes un vizualizācijas programmas
PRAKSE
- spēja patstāvīgi virzīt savu kompetenču pilnveidi kultūras un mākslas pārvaldības jomā, uzņemties atbildību par personāla grupu darba rezultātiem un to analīzi, spēja veikt uzņēmējdarbību un ieviest inovācijas kultūras un radošajā sektorā vai savas vadītās kultūras organizācijas darbā
- zināšanas par kultūras un mākslas organizāciju un projektu pārvaldības, klasiskā un digitālā mārketinga, zīmolvedības pamatprincipiem, prasme tos pielietot praksē
- spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus kultūras projektu izstrādē un vadībā, radoši un konceptuāli izmantot teorētiskās zināšanas un empīrisko pētījumu datus
- prasme atbildīgi izvēlēties un lietot informācijas tehnoloģijas kultūras un mākslas norišu pētniecībā un pārvaldībā, kā arī digitālā satura iegūšanā, radīšanā un koplietošanā
STUDIJU KURSI
Mūsdienu kultūras un mākslas teorija
- Modernitāte un modernisms
- Filozofijas speckurss
- Laikmetīgās mākslas diskurss
Kultūras pārvadības teorijas
- Kultūras un mākslas pārvaldības un līderības teorijas
- Kultūras un mākslas socioloģija
- Organizāciju socioloģija
Kultūras zinātņu teorija un metodoloģija
- Mākslā balstīta pētniecība
- Pētījumu metodoloģija un akadēmiskā rakstīšana
Kultūras mārketings
- Kultūras un digitālais mārketings
- Kultūras zīmolvedība
Kultūras un mākslas pārvaldība
- Kultūras un mākslas producēšana
- Kuratora prakse laikmetīgajā mākslā
- Praktiskā kultūras vadība starptautiskā vidē
- Komandas un konfliktu vadība
- Kultūras un mākslas pieejamība un piekļūstamība
Kultūrpolitika un kultūras ekonomika
- Kultūrpolitika un kultūras ekonomika
- Kultūras organizāciju finanšu vadība un grāmatvedība
- Kultūras uzņēmējdarbība un stratēģiskā vadība
Personīgā izaugsme un pilnveide
- Publiskā tēla veidošana un lietišķā etiķete
- Publiskās uzstāšanās māksla
Maģistra darbs
Specializācijas prakse
Brīvās izvēles kursi 4 kredītpunktu apjomā
Civilā un vides aizsardzība (Kurss jāapgūst tad, ja nav apgūts bakalaura studijās)
Kultūras jomas aktualitātes un starptautiskā dimensija kopsummā ar akadēmijas demokrātisko atmosfēru un pasniedzēju augsto profesionalitāti sniedz padziļinātu, akadēmisku izpratni par kultūras menedžmenta būtību un iedvesmo personīgajai izaugsmei.
Anta Teivāne
Kādu laiku atpakaļ man bija iespēja pētīt kādas Tautas augstskolas darbību Dānijā, un man prātā palika cieņpilnās un draudzīgās attiecības starp studentiem un pasniedzējiem, motivējošā un atbalstošā mācību vide. Latvijas Kultūras akadēmijā sajūtu to pašu. Esmu sajūsmā par “Kultūras menedžmenta” apakšprogrammu, kurā man tikusi tā vienreizējā iespēja studēt! Mans darbs saistīts ar kultūras jomas jautājumu risināšanu, un tieši “Kultūras menedžmenta” apakšprogramma piedāvā apgūt mākslas, uzņēmējdarbības un organizatoriskās prasmes, kuras, pateicoties izciliem profesionāļiem, mēs apgūstam mūsdienīgā veidolā – caur lekcijām, diskusijām, praktisku darbošanos. Un, ja vēl blakus ir draudzīgi un atbalstoši kursabiedri…paldies ikvienam, LKA!
Anita Ostrovska
Apakšporgrammas pasniedzēji ir pieredzējuši nozares profesionāļi, kas pat tiem studentiem, kas kultūras laukā jau ir apbružājušies, palīdz esošās zināšanas strukturēt un papildināt.
Agnese Karlsone
Latvijas Kultūras akadēmija ir brīnišķīga vieta, kur studēt. Studiju procesā iegūtās teorētiskās zināšanas papildināja pieredzes stāsti gan no pasniedzējiem, gan studiju biedriem, raisot interesantas diskusijas un pārdomas. Ieguvu ne tikai vērtīgas zināšanas, kuras noder profesionālajā dzīvē, bet arī lieliskus kursabiedrus.
Karīna Zeļonka
Kultūras menedžmentā apgūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas, iemaņas un prasmes kvalitatīvi sagatavo kultūras un mākslas tirgum gan Latvijas mērogā, gan Eiropas Savienības kontekstā. Spēja orientēties aktualitātēs un mūsdienu tendencēs tika attīstīta visnotaļ augstā līmenī, par ko esmu ārkārtīgi pateicīgs. Piedāvāto zināšanu spektrs diezgan plašs, bet nepieciešams un pielietojams gan kultūras projektu sagatavošanā, gan pasākumu organizēšanā, gan mākslas procesu plašākai izpratnei. Pieļauju, ka varu sevi uzskatīt par augstas klases ekspertu kultūras vadības jomā. Paldies liels LKA!
Romāns Gruznovs
Studijas maģistra studiju apakšprogrammā “Kultūras menedžments” ir viennozīmīgs ieguvums. Studijās darām gan praktiskas lietas – rakstām projektus un mācāmies kļūt par lieliskiem oratoriem –, gan apgūstam nepieciešamo teorētisko bāzi – sākot ar laikmetīgās mākslas izpratni, kultūrpolitikas jautājumiem Latvijā un beidzot ar zīmola nozīmi organizācijā un pasākumu menedžmenta praktiskajiem elementiem. Studijas nav grūtas, bet intensīvas gan – garlaicīgi nav un nebūs. Un, šķiet, vērtīgākais, ir kontakti un ikdienišķa komunikācija ar nākotnes partneriem, draugiem un vienkārši lieliskiem kolēģiem, kas, katrs pārstāvot savu nozari, sniedz neatsveramu ieguldījumu karjeras izaugsmē, iepazīstinot ar katras nozares specifiku – filmu nozare, skatuves mākslas, radošie kvartāli, kultūras mantojums... No visa kā pa kripatiņai!
Artūrs Apsītis
Programmas lielākais pluss – lekciju laikā iegūsi ne tikai teorētiskas, bet arī praktiskas zināšanas, kuras tiek papildinātas un bagātinātas ar pasniedzēju un kolēģu piemēriem no profesionālās darba pieredzes. Lekciju laikā, sadarbojoties vienam ar otru, tiek meklēti dažādi risinājumi kultūras nozares attīstībai, kā arī personīgajai izaugsmei, lai sasniegtu savus izvirzītos mērķus. Tādēļ programma ir piemērota ikvienam, kurš redz savu nākotni kultūras jomā un vēlas to pilnveidot!
Egija Salaciete
“Kultūras menedžmenta” apakšprogramma ir iespēja savas praksē gūtās zināšanas papildināt ar vērtīgām atziņām no pieredzējušiem docētājiem, kuri ar patiesu entuziasmu gatavi dalīties ar zināšanām. Iespēja aptvert jaunus teorētiskus apvāršņus, iesaistīties kvalitatīvās diskusijās un augt profesionāli praksē.
Biju patīkami pārsteigta par personīgo pieeju gan katram studentam, gan mūsu grupai – piedāvājot mums tieši to, kas mums kā profesionāļiem savai izaugsmei vajadzīgs.
Patrīcija Kolāte
Kultūras menedžmenta studijas ir ne tikai paplašinājušas manas akadēmiskās zināšanas, bet arī iedvesmojušas izmēģināt darīt ko jaunu. Īpaši interesanti ir tie lekciju kursi, kuros veicam praktiskus uzdevumus grupās un kopā apmeklējam kultūras pasākumus. Studiju procesā būtiska ir domu apmaiņa. Savstarpēji daloties ar pieredzēm no dažādām kultūras darbības jomām, ģenerējam jaunas idejas tālākai īstenošanai.
Marta Luīza Treimane
Mākslas maģistre, docente Kristīne Freiberga Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 2018. gada. Absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju un ieguvusi gan bakalaura (2012), gan maģistra grādu mākslās (2015). 2020. gadā pabeigusi studijas LKA doktorantūrā, ir doktora grāda pretendente. Paralēli akadēmiskajam darbam strādā kā mākslinieciskās jaunrades projektu vadītāja LKA Radošās darbības centrā. Kopš 2020. gada vada LKA akadēmisko maģistra studiju programmu “Kultūras un mākslas pārvaldība”.
Praktiskajā pieredzē kultūras menedžmentā organizējusi koncertus, muzikālas izrādes, pasākumus, mācību kursus, konferences, producējusi filmas, teātra un dejas izrādes, kā arī veiksmīgi vadījusi un vada projektus, piesaistot Eiropas, valsts, pašvaldību, vēstniecību un privāto finansējumu.
Spilgtākie un pašai nozīmīgākie projekti:
Izcilības balvas kultūrā 2023 ceremonijas producente (sadarbībā ar Kultūras ministriju, režisore Endīne Bērziņa). Pieejams:https://www.youtube.com/watch?v=srIPPvXHxXM
Ikgadējā LKA skatuves un audiovizuālās mākslas festivāla “Patriarha rudens” direktore-galvenā producente (2019 – pašlaik)
Projekta “Skatuves mākslas tekstu tulkojumu antoloģija” producente (sadarbībā ar LKA, LU LFMI, biedrību “Mākslas birojs”, izdevniecību “Neputns”). Pieejams: ej.uz/anto (2021 – pašlaik)
Latvijas Kultūras kanona konkursa vidusskolēniem projekta vadītāja (sadarbībā ar Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Valsts izglītības satura centru, Latvijas Nacionālo kultūras centru) (2019 – pašlaik)
ABAS MALAS – deju lieluzveduma Arēnā Rīga 2018. gada 18. novembrī režisora asistente (sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru; režisori Juris Jonelis, Roberts Rubīns)
Izcilības balvas kultūrā 2020 ceremonijas producente (sadarbībā ar Kultūras ministriju, režisore Krista Burāne, operators Valdis Celmiņš). Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=BlCIf2TzTSw
- LKA Skatuves mākslas katedras metodiskā materiāla “Teātris: teorija, prakse, pieredze” projekta vadītāja (4 metodiskā materiāla krājumi). Pieejams: https://lka.edu.lv/lv/gribu-studet-akademija/talakizglitiba/metodiskie-materiali/(02/2021 – 12/2022)
- Kolektīvās zinātniskās monogrāfijas “Latvijas kinomāksla. Jaunie laiki. 1990 – 2020” projekta vadītāja (sadarbībā ar izdevniecību “Dienas Grāmata”) (08/2020 – 12/2021)
- Valsts prezidenta Egila Levita inaugurācijas pasākuma 08.07.2019. producente (sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju, režisors Juris Jonelis)
- Mūzikla “Mana skaistā lēdija” koncertuzveduma producente un projekta vadītāja, izrādes Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”, Valmieras drāmas teātrī un Lielajā Ģildē (Rīgas Doma kora skola sadarbībā ar Liepājas Mūzikas vidusskolu, Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, režisors Juris Jonelis) (03/2016 - 05/2017)
Kā eksperte-projektu vērtētāja bijusi iesaistīta Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” atklātajā konkursā “Atbalsts profesionālās mākslas un kultūras produktu radīšanai bērnu un jauniešu auditorijai” (2021./2022. g.) un Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latvijas skolas somas satura radīšana” (2022. g.).
Kopš 2017. gada kā pētniece bijusi iesaistīta pētījumu programmās “HABITUS. Latvijas tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē” un “Kopienu līdzdalība kultūras mantojuma pārvaldībā: prakses, attīstība un izaicinājumi”. Pētnieciskās intereses saistītas ar ekonomiskajiem aspektiem dažādās kultūras apakšnozarēs, kultūras mantojuma līdzdalīgu pārvaldību, radošo personu nodarbinātību. Pētnieciskā darbība ietver dalību vietēja un starptautiska mēroga konferencēs, kā arī zinātnisko rakstu izstrādi.
LKA docētie lekciju kursi: Kultūras projektu pieteikumu izstrāde; Kultūras projektu vadība; Kultūras projektu menedžments; Kultūras ekonomika; Ievads studijās un radošajās industrijās; Kultūras ekonomikas pamati; Praktiskā kultūrpolitika un kultūras ekonomika; Skatuves un audiovizuālo darbu producēšanas teorija un prakse; Skatuves mākslas producēšanas pamati
Tiks precizēti
IESNIEDZAMIE DOKUMENTI
Piesakoties studijām, jāpievieno šādu dokumentu kopijas pdf, jpg vai doc. formātos (dokumentu oriģināli būs jāuzrāda līgumu slēgšanas brīdī!)
- pase vai personas apliecība (eID abas puses);
- augstāko izglītību apliecinošs dokuments (diploms par bakalaura akadēmiskā grāda vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iegūšanu un diploma pielikums) latviešu vai angļu valodā (dokumentiem, ko reflektants iesniedz citā svešvalodā, jāpievieno notariāli apliecināts tulkojums latviešu vai angļu valodā);
- Curriculum vitae, kurā atspoguļota arī līdzšinējā darbība kultūras un mākslas jomā (radošās darbības apraksts);
- motivācijas vēstule 2000–3000 rakstzīmju apjomā;
- apliecinājums par pieteikuma reģistrēšanas pakalpojuma apmaksu (reģistrācijas maksu skatīt sadaļā "Reflektanta reģistrācijas maksa").
Ja kādā no iesniegtajiem dokumentiem ir cits personas uzvārds/ vārds/ personas kods, nekā personas pasē vai personas apliecībā, tad jāpievieno tā maiņu apliecinošs dokuments.
Ja reflektants iepriekšējo izglītību ieguvis ārvalstīs (izņemot Igaunijā un Lietuvā), pieteikumam pievieno Akadēmiskās informācijas centra izziņu par to, kādam Latvijā piešķirtam izglītības dokumentam atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments.
UZŅEMŠANAI STUDIJU PROGRAMMĀ NEPIECIEŠAMĀ IEPRIEKŠĒJĀ IZGLĪTĪBA
Pirmā cikla augstākā izglītība humanitārajās zinātnēs, mākslās, ekonomikā, socioloģijā un kultūras studijās, žurnālistikā un komunikācijā, tirgzinībās un reklāmā, vadībā un administrēšanā.
Reflektanta reģistrācijas maksa tiks precizēta
Rekvizīti maksājuma veikšanai
Latvijas Kultūras akadēmija
Reģ. nr. 90000039164
Konta nr: LV33UNLA0055003691131
Maksājuma mērķis: 21359 Reģistrācijas maksa, Vārds Uzvārds, Personas kods (Piemērs: 21359 Reģistrācijas maksa, Rasa Kārkliņa, 160395-12345)
Reģistrācijas maksu var samaksāt tikai ar pārskaitījumu (bankā vai internetbankā).
Studiju pieteikumam jāpievieno bankas maksājums pdf, jpg vai doc. formātā.
Bāreņi un bērni, kuri palikuši bez abu vecāku apgādības, līdz 24 gadu vecumam, uzrādot valsts sociālās nodrošināšanas iestādes izsniegta dokumenta oriģinālu, kā arī 1.grupas invalīdi, uzrādot attiecīgu dokumentu, no reģistrācijas maksas un papildu maksas atbrīvoti.
Reģistrācijas maksa par dokumentu iesniegšanu netiek atmaksāta.
UZŅEMŠANAI STUDIJU PROGRAMMĀ NOTEIKTĀS PRASĪBAS
Iestājpārbaudījums “Pārrunas”, kurā pēc iepriekš iesniegtajām motivācijas vēstulēm, kā arī atbildēm uz komisijas locekļu uzdotajiem jautājumiem tiek noskaidrota reflektantu motivācija kultūras menedžmenta studijām, zināšanas kultūras teorijā un vēsturē, izpratne un spējas formulēt viedokli par kultūras menedžmenta un kultūrpolitikas aktuāliem jautājumiem, kā arī angļu valodas zināšanas. Tiek noskaidrotas reflektanta intereses maģistra darba tematikas un problemātikas jomā, kā arī sagatavotība atbilstošajā tematikā īstenot pētniecisku darbu.
KONKURSA VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI
Iestājpārbaudījums “Pārrunas” tiek vērtēts 100 punktu sistēmā:
- motivācija studijām apakšprogrammā, prasme sevi rakstiski (motivācijas vēstule) un mutiski prezentēt (1–30 punkti);
- izpratne un zināšanas par kultūras nozares, kultūras menedžmenta un kultūrpolitikas aktualitātēm Latvijā (1–30 punkti);
- maģistra darba tēmas iecere, tās aktualitāte un atbilstība studiju programmai (1–20 punkti);
- angļu valodas zināšanas (1–20 punkti).
Informācija tiks precizēta
Studiju maksa jāieskaita Akadēmijas norēķinu kontā Līgumā par studijām noteiktajos termiņos. Studiju maksa tiek dalīta četros maksājumos:
- rudens semestrī – 1. kursa studentiem 15. augustā un 31. oktobrī;
- pavasara semestrī – 15. februārī un 15. aprīlī.
Studējošie var maksāt arī par visu semestri vai par visu studiju gadu.
Akadēmijā noteiktajā kārtībā maksājumu grafika termiņus var grozīt, sadalot kopējo studiju maksu par semestri līdz četrām daļām, papildu informācija šeit: https://lka.edu.lv/lv/akademijas-studentiem/stipendijas-un-studiju-maksajumi/studiju-maksas-atvieglojumi/
Ja Studējošais kavē noteikto studiju maksas samaksas termiņu, Akadēmijai ir tiesības piemērot Studējošajam līgumsodu (sk. Studiju līguma 5.6. p.).
Piemēram:
21351 2018/2019 2sem Maija Liepina 120191 10601
Rekvizīti
Saņēmējs: Latvijas Kultūras akadēmija,
reģ. Nr. 90000039164
AS SEB banka
SWIFT (BIC) kods: UNLALV2X
Konta Nr. LV33UNLA0055003691131
CITA NODERĪGA INFORMĀCIJA
2023.gada absolventu gadagrāmata
2022.gada absolventu gadagrāmata
2020.–2021. gada absolventu gadagrāmata
2019.gada absolventu gadagrāmata
2018.gada absolventu gadagrāmata
2017.gada absolventu gadagrāmata
2016.gada absolventu gadagrāmata
2015.gada absolventu gadagrāmata
2014.gada (skatuves un audiovizuālās mākslas) absolventu gadagrāmata
2013.gada (skatuves un audiovizuālās mākslas) absolventu gadagrāmata
2012.gada (skatuves un audiovizuālās mākslas) absolventu gadagrāmata
Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra
Programmas direktore: docente Kristīne Freiberga, kristine.freiberga@lka.edu.lv
☎ Zvani – 67140174
✉ Raksti – uznemsana@lka.edu.lv
Filozofijas doktors A. Balodis ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2013. gada. Kā pētnieks darbojas Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā un Rīgas Stradiņa Universitātē pasniedz medicīnas filozofiju, bioētiku un medicīnas socioloģiju.
Pilnais apraksts
Dr.philol., Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs un docētājs Akadēmijā kopš 1992. gada. Literatūras vēsturnieks R. Briedis ir vairāku grāmatu autors: “Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā” (2010), “Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005” (1–2, 2006), ko Guntis Berelis raksturojis kā “interesantāku lasāmvielu nekā aizraujošu detektīvu”. u.c.
Pilnais apraksts
Pēdējo 13 gadu laikā Franss ir lasījis lekcijas dažādās universitātēs un mūzikas, teātra un vizuālās mākslas akadēmijās Austrijā, Horvātijā, Itālijā, Latvijā, Nīderlandē, Slovēnijā un Zviedrijā. Bijis dažādu (starpnozaru un starptautisku) festivālu vadītājs Beļģijā, Francijā, Nīderlandē, Dānijā un Zviedrijā. Laikā no 1998. līdz 2008. gadam F.Brauers strādāja par trīs mūzikas ansambļu ģenerālmenedžeri, producējot koncertus, operas izrādes un ierakstus.
Mākslas zinātņu doktore, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore kopš 2000. gada vada praktiskās skatuves runas nodarbības Dramatiskā teātra aktieru un režisoru kursu studentiem. Aktiera runas pasniedzēja māca topošajiem aktieriem ķermeņa atbrīvošanās paņēmienus, palīdz apgūt pareizu elpošanu, nostāda balsi, paplašina diapazonu, attīsta artikulāciju un veicina teksta loģiskās analīzes izpratni. Kopš 2014. gada kā izvēles kursu vada praktiskās runas nodarbības pārējo LKA specialitāšu studentiem.
Pilnais apraksts
Mākslas maģistre, docente Kristīne Freiberga Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 2018. gada. Absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju un ieguvusi gan bakalaura (2012), gan maģistra grādu mākslās (2015). 2020. gadā pabeigusi studijas LKA doktorantūrā, ir doktora grāda pretendente. Paralēli akadēmiskajam darbam strādā kā mākslinieciskās jaunrades projektu vadītāja LKA Radošās darbības centrā. Kopš 2020. gada vada LKA Akadēmiskās maģistra studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammu “Kultūras menedžments”.
Pilnais apraksts
PhD Agnese Hermane vada Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedru, LKA un RTU kopīgo bakalaura studiju programmu “Radošās industrijas”, līdzdarbojusies arī LKA un RTU kopīgās maģistra studiju programmas "Radošās industrijas un izaugsmes menedžments" izstrādē. Pirms tam bija arī maģistra studiju apakšprogrammas “Kultūras menedžments” vadītāja. Darbojas kā zinātniskā asistente LKA Kultūras un mākslu institūtā, ir LKA Senāta sekretāre. Kopš 2014. gada darbojas LKA nākamās mājvietas bijušajā Tabakas fabrikā projekta attīstības darba grupā.
Ance Kristāla 2017. gadā absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studiju apakšprogrammu “Kultūras socioloģija un menedžments”, savukārt iegūtās zināšanas tālāk papildinājusi Latvijas Universitātes maģistra studiju programmā “Socioloģija”, izstrādājot maģistra darbu sadarbībā ar dzejniekiem, pētot dažādas identitātes pazīmes un to diskriminācijas iespējas.
Paralēli maģistrantūras studijām uzsākusi darbu LKA Zinātniskās pētniecības centrā kā zinātniskā asistente, bet pēc absolvēšanas arī kā vieslektore.
Iveta Ķešāne ir Latvijas Kultūras akadēmijas asociātā profesore. Iveta ir ieguvusi bakalaura grādu socioloģijā Latvijas Kultūras akadēmijā un maģistra grādu globālo studiju programmā Freiburgas Universitātē (Vācijā) un KwaZulu-Natal Universitātē (Dienvidāfrikā). Doktora grādu socioloģijā Iveta ieguva 2016.gadā Kanzasas Štata Universitātē (ASV).
Pilnais apraksts
LKA profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.) Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Kultūras un mākslu institūta vadītāja. Uzsāka darbu Latvijas Kultūras akadēmijā 1997. gadā kā lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā. 2004.- 2016. gadam bijusi katedras vadītāja, šobrīd ir LKA akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Mākslas” apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments vadītāja.
Mākslas maģistre, sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Lūse Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 2014. gada. Absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju un ieguvusi gan bakalaura (2010), gan maģistra grādu mākslās (2014). 2016. gadā LKA apguvusi studiju kursu „Grafiskā dizaina pamati”. 2019. gadā ieguvusi RISEBA profesionālās pilnveides programmas sertifikātu par apgūto studiju programmu „Digitālais mārketings”. No 2020. gada lasa lekcijas studiju kursā „Kultūras un digitālais mārketings”.
Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela, Ph.D. kultūras teorijā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, LKA rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), Latvijas Augstskolu profesoru valdes priekšsēdētāja vietniece, vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju kultūras teorijas, etnoloģijas un folkloristikas jomā autore.
Pilnais apraksts
Zīmolvedības un komunikācijas eksperte Mg. sc. soc. Lolita Ozoliņa ir Akadēmijas lektore kopš 2017. gada. Viņas zinātniskās un profesionālās intereses ir zīmolvedība, akcentējot personības, vietas un kultūras industrijas zīmolvedību, zīmola kultūra un mantojums, identitāte, organizācijas kultūra un komunikācijas procesi.
Pilnais apraksts
Elizabete Palasiosa ir uzņēmēja, Latvijas Kultūras akadēmijas, Ekonomikas un kultūras augstskolas un Alberta koledžas docētāja. Ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura un maģistra grādus mākslās Latvijas Kultūras akadēmijā.
Pilnais apraksts
Dita Pfeifere ir Latvijas Kultūras akadēmijas doktorante, ieguvusi maģistra grādu kultūras menedžmentā Latvijas Kultūras akadēmijā (2003), akadēmijas vieslektore kopš 2021. gada. Ilgstoša pieredze kultūras izglītības jomā – kopš 2003. gada vadījusi ar kultūras menedžmentu un kultūrpolitiku saistītus studiju kursus dažādās augstākās izglītības iestādēs, bijusi LKA Latvijas Kultūras koledžas Mākslas institūciju pārvaldības programmas direktore.
Pilnais apraksts
Filozofijas zinātņu doktore Daina Teters Latvijas Kultūras akadēmijā sāka strādāt 90. gadu otrajā pusē paralēli darbam Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā.
Pilnais apraksts
Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras vadītāja, Kultūras teorijas un vēstures katedras profesore, un Zinātniskās pētniecības centra pētniece kopš 2015. gada, teātra zinātniece un kritiķe.
Pilnais apraksts
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) viesprofesors, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesors Andris Vecumnieks (1964*) ir pieredzes bagāts komponists, diriģents, muzikologs. 2015. gadā LKA ieguvis doktora grādu (PhD) par mūzikas teatralitātes problēmām – promocijas darba tēma “Teatralitātes fenomens mūzikā. Jura Karlsona teātra telpa.”
Pilnais apraksts
Līga Vinogradova ir ieguvusi zinātniskā doktora grādu Rīgas Stradiņa universitātē, izstrādājot pētījumu par emociju lomu tradīcijā socioloģijas nozares ietvaros (2021.). Pētnieciskā darbība norisinājusies Latvijas Kultūras akadēmijā kā zinātniskajam asistentam. Līga ir piedalījusies gan akadēmiskajos, gan lietišķajos pētījumos, kas fokusējas uz kultūras nozares dažādiem tematiem – kultūras mantojums, kultūras patēriņš, auditorijas izpēte kultūras institūcijās un pašvaldībās.
Pilnais apraksts
Sandis Voldiņš ir Latvijas Kultūras akadēmijas doktorants, ieguvis jurisprudences maģistra grādu Latvijas Universitātē un humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās Latvijas Kultūras akadēmijā. Ilgstoši strādājis Kultūras ministrijā un Valsts kancelejā, kopš 2019.gada ir VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” valdes loceklis. Vadījis vairākus liela apjoma kultūras, pārmaiņu, vadības, investīciju un attīstības projektus.
Pilnais apraksts
Ieva Zemīte, doktora grāds ekonomikas nozares vadībzinātnes apakšnozarē (Dr. oec.), ir Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgās maģistra studiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” direktore.
Pilnais apraksts