Kultūras un starpkultūru studijas

Uzņemšana 2018. gadā

Kategorija: Maģistra studijas

Pilna laika studijas

Budžeta (10) un maksas studiju vietas

Studiju maksa: 1900,- EUR gadā

Studiju ilgums: 2 gadi (4 semestri)

Iegūstamais grāds: Humanitāro zinātņu maģistrs mākslās

Apakšprogrammas vadītāja: profesore, Dr.art. Zane Šiliņa

APAKŠPROGRAMMAS MĒRĶIS

Veidot padziļinātu izpratni par Latvijas un pasaules kultūras un mākslas procesiem, kā arī kultūras diplomātiju, lai sagatavotu konkurētspējīgus, analītiski domājošus kultūras speciālistus darbam gan vietējā, gan starpkultūru vidē.    

APAKŠPROGRAMMAS APRAKSTS

Īpaša uzmanība apakšprogrammā pievērsta kultūras diplomātijai un kultūrpolitikai, starpkultūru studijām, tādējādi paplašinot gan studiju spektru, gan darba iespējas, studijas beidzot. Apakšprogrammas struktūrā iekļauti kursu bloki, kas izkopj studējošā teorētiskās spējas un praktiskās iemaņas, ļauj studentiem likt lietā svešvalodu zināšanas un parādīt sagatavotību diplomātisko attiecību darbam starptautiskajā kultūras vidē un liela mēroga kultūras projektu īstenošanā. Studējošie iegūst arī padziļinātas zināšanas par modernās un postmodernās kultūras daudzveidīgajiem aspektiem.

STUDIJU REZULTĀTI

  • Izpratne par kultūras diplomātiju;
  • Specializētas zināšanas un attīstītas pētnieciskās prasmes dažādās kultūras teorijas un starpkultūru disciplīnās;
  • Pilnveidotas pētnieciskās prasmes starpkultūru attiecību nozarē un kultūras diplomātijā;
  • Pilnveidota praktiskā pieredze, veicot prakses kultūras organizācijās un projektos.

Mūsdienu kultūras un mākslas teorija

Modernitāte un modernisms - Postmodernitāte un postmodernisms - Mūsdienu mākslas kritiskās teorijas

Starpkultūru attiecību teorija un prakse

Diplomātija un kultūra - Starpkultūru saskarsmes teorija un prakse - Politiskie modeļi civilizāciju vēsturē

Kultūras zinātņu teorija un metodoloģija

Starpdisciplinārie kultūras teorijas aspekti - Mākslas antropoloģija - Pētījumu metodoloģija un akadēmiskā rakstība - Specialitātes diskurss svešvalodā

Mūsdienu mākslas

20. /21. gs. mūzika - Performatīvās prakses - Modernā dramaturģija un literatūra - Kino vēstures teorētiskie aspekti - Laikmetīgās mākslas vēsture pēc 1945. gada - Laikmetīgās dejas teorija

Kultūras zinātņu speckursi

Kultūras semiotikas speckurss - Kultūras socioloģijas speckurss - Kognitīvās lingvistikas seminārs - Ievads teātra antropoloģijā - Filozofijas speckurss - Mākslas tradīcijas un modernitāte Austrumāzijā: dzīve un literatūra Ķīnā

Kultūru un starpkultūru komunikācijas praktiskie kursi

Diplomātiskais protokols un etiķete - Kultūras un radošo industriju tiesiskais regulējums - Kultūras projektu menedžments

Organizatorisko prasmju pilnveide

Specializācijas prakse

Pētnieciskā darba prasmju pilnveide

Maģistra darbs

Papildu uzņemšana / budžeta un maksas studiju vietas

>> Pieteikumu pieņemšana studijām notiks 2018. gada 20.-24. augustā plkst. 10:00–16:00 (30. kab.).

Reflektantam jāierodas personīgi Latvijas Kultūras akadēmijā (Ludzas ielā 24) aizpildīt pieteikumu studijām, kam pievieno:

  1. pases vai identifikācijas kartes kopiju (uzrādot oriģinālu)
  2. augstāko izglītību apliecinoša dokumenta (diploms un diploma pielikums) kopiju (uzrādot oriģinālu)
  3. CV
  4. motivācijas vēstuli (2000–3000 zīmju apjomā)
  5. divas fotokartītes (3x4 cm)
  6. maksājuma izdruku par veikto reflektanta reģistrācijas maksu (maksājums jāveic pirms dokumentu iesniegšanas!)

Lūgums CV un motivācijas vēstuli iesniegt gan izdrukās, gan elektronisko kopiju.

Plašāk par pieteikšanos MAĢISTRA / DOKTORA studijām Latvijas Kultūras akadēmijā (lejupielādē šeit!)

>> 2018. gada 28.–30. augustā

Iestājpārbaudījumu grafiks MAĢISTRA studijām (lejupielādē šeit!)

  • TESTS angļu (vai vācu, vai franču) valodas zināšanu pārbaudei;
  • TESTS zināšanu pārbaudei kultūras teorijā un vēsturē;
  • PĀRRUNAS.

TESTS angļu (vai vācu, vai franču) valodas zināšanu pārbaudei

Iestājpārbaudījuma mērķis ir pārbaudīt reflektantu vispārējo kompetenci attiecīgajā svešvalodā – lasīšanas izpratni, vārdu krājumu, valodas struktūru lietošanu, rakstīšanas prasmes. Iestājpārbaudījuma grūtības pakāpe atbilst Eiropas Padomes apstiprinātā „Vienotā valodu zināšanu ietvara” B2 līmenim. Lai sekmīgi nokārtotu iestājpārbaudījumu atbilstošajā svešvalodā, reflektantam ir jābūt patstāvīgam šīs valodas lietotājam, proti, jāspēj demonstrēt sekojošas valodas kompetences:

  • saprast galveno sarežģītā tekstā gan par konkrētiem, gan abstraktiem tematiem, kā arī par profesionāliem jautājumiem izvēlētajā studiju jomā;
  • kopumā izmantot leksiku pareizi (atsevišķos gadījumos ir pieļaujama nepareiza vārdu izvēle, kas netraucē saziņai);
  • kopumā pareizi pielietot gramatikas likumus (atsevišķos gadījumos ir pieļaujamas nesistemātiskas kļūdas, kas nerada pārpratumus saziņā).

Iestājpārbaudījuma laikā vārdnīcu lietošana nav atļauta. Iestājpārbaudījumā visas reflektantu svešvalodas prasmes tiek vērtētas integrēti ar vienu vērtējumu 100 punktu sistēmā.  Reflektanti var nekārtot iestājpārbaudījumu svešvalodā, ja viņi var apliecināt savas svešvalodas prasmes ar sertifikātu par kāda starptautiski atzīta eksāmena nokārtošanu Eiropas valodu prasmju sistēmas B2 vai augstākā līmenī, kuru var pielīdzināt iestājeksāmena vērtējumam. Svešvalodas prasmes apliecinoša dokumenta kopija ir jāiesniedz LKA Uzņemšanas komisijā kopā ar brīvā formā rakstītu iesniegumu par tā pielīdzināšanu iestājpārbaudījuma vērtējumam. Reflektantu citās institūcijās izdoto svešvalodas zināšanu apliecinošo dokumentu pielīdzināšanu LKA iestājpārbaudījuma vērtējumam veic LKA iestājpārbaudījumu komisija attiecīgajā svešvalodā.

Reflektanti, kuri bakalaura grādu ieguvuši Latvijas Kultūras akadēmijā, iestājpārbaudījumu svešvalodā maģistra studiju programmā var nekārtot. Viņiem kā iestājpārbaudījuma vērtējums var tikt ieskaitīts 1. svešvalodas gala eksāmena vērtējums bakalaura studiju programmā vai angļu, vācu, franču valodas kā speciālās valodas gala eksāmena vērtējums.

TESTS zināšanu pārbaudei kultūras teorijā un vēsturē

Iestājpārbaudījuma uzdevums ir noteikt reflektantu zināšanu kultūras teorijas un vēstures jautājumos atbilstību tam zināšanu līmenim, kas ir nepieciešams, lai veiksmīgi varētu uzsākt studijas akadēmiskajā maģistra studiju programmā „Mākslas”, kā arī prasmi orientēties Latvijas un pasaules kultūras norišu aktualitātēs.

Testu veido 100 slēgtie jautājumi, katram jautājumam ir norādīti četri atbilžu varianti. Testa kārtotāja uzdevums ir izvēlēties vienu pareizo atbilžu variantu un atzīmēt to testa anketā. Testa vērtējumā katra pareizā atbilde dod 1 ieskaites punktu. Piemēram, pareizi atbildot uz 70 jautājumiem, reflektants iegūst 70 ieskaites punktus. Pārbaudījuma ilgums – 2 stundas 30 minūtes.

Testā ietverti jautājumi par sekojošām kultūras teorijas un kultūras vēstures tēmām:

  • Aktuālie kultūras dzīves notikumi Latvijā un pasaulē;
  • Kultūras teorija un kultūras zinātnes;
  • Filozofija un filozofijas vēsture;
  • Reliģijas un reliģiju vēsture;
  • Tēlotājas mākslas un arhitektūras vēsture;
  • Literatūras vēsture;
  • Mūzikas vēsture;
  • Teātra un kino vēsture.

Lai veiksmīgi nokārtotu testu kultūras teorijā un vēsturē, reflektantam ir nepieciešamas faktoloģiskās zināšanas par iepriekšminētajām tēmām, kā arī spēja izsecināt pareizo atbildi, balstoties uz jautājumā ietvertajām norādēm un atbilžu variantu atbilstības uzdotajam jautājumam novērtējumu.

Reflektanti, kuri bakalaura grādu ieguvuši Latvijas Kultūras akadēmijā, var šo pārbaudījumu nekārtot, bet reģistrēt bakalaura studiju A un B daļas kursu vidējo atzīmi un bakalaura darba vērtējumu.

PĀRRUNAS

Pārrunu galvenais mērķis ir izprast pretendenta motivāciju, izvēloties šo apakšprogrammu, kā arī konstatēt viņa piemērotību studijām un darbam izvēlētajā jomā. Pārrunas nav mehāniska zināšanu pārbaude, bet gan tiek piemērotas katram individuālajam gadījumam atsevišķi, lai izveidotu visaptverošu priekšstatu par katra pretendenta personību, kā arī noteiktu viņa piemērotību izvēlētajam studiju virzienam.

Pārrunās:

  • komisijas locekļi uzdod pretendentam jautājumus un vada sarunu par kultūras aktualitātēm Latvijā un pasaulē, kā arī humanitāro zinātņu patreizējām zinātniskajām stratēģijām ar mērķi novērtēt pretendenta zināšanu, kompetences un motivācijas līmeni studijām šajā apakšprogrammā;
  • tiek noskaidrotas pretendenta intereses un iestrādes maģistra darba tematikas un problemātikas jomā, kā arī viņa iespējas maģistra studijām paredzētajā laikā īstenot šo pētniecisko darbu. Pretendents var iepriekš sagatavot eventuālā maģistra darba tēmas izklāstu, kā arī iesniegt komisijai savus rakstus, nepublicētos darbus u. tml. materiālus, kas saistīti ar maģistra darbam izvēlēto tēmu un demonstrē viņa sagatavotības līmeni studijām izvēlētajā apakšprogrammā.

Pārrunas tiek vērtētas ar atzīmi 100 punktu sistēmā, piemērojot koeficientu 1,5.

Pārrunu vērtēšanas kritēriji:

  • motivētība studēt un strādāt izvēlētajā nozarē, kā arī spēja savus motīvus argumentēti paskaidrot;
  • priekšstati un zināšanas par aktuāliem kultūras procesiem Latvijā un pasaulē;
  • spēja vedot dialogu un sazināties par plašu tēmu loku gan latviešu, gan svešvalodā;
  • spēja noformulēt zinātniskā un/vai radošā darba tēmu un izstrādāt tās risinājumam atbilstošu stratēģiju.
Andrejs Balodis
Docents

Filozofijas doktors A. Balodis ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2013. gada. Kā pētnieks darbojas Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā un Rīgas Stradiņa Universitātē pasniedz medicīnas filozofiju, bioētiku, socioloģiju.

Pilnais apraksts
Gunta Bāliņa
Profesore

Horeogrāfe, dejotāja, dejas pedagoģe. Latvijas Nacionālās operas baleta soliste (1971–1994), baleta pedagoģe – repetitore (no 1993. gada), V. Gončarenko kamerbaleta soliste (1990–1992). Kopš 1994. gada docētāja Latvijas Kultūras akadēmijā.

Pilnais apraksts
Valda Čakare
Profesore

Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.

Pilnais apraksts
Džonatans Dirandens (Jonathan Durandin)
Docents

D. Dirandēns ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2012. gada. Doktora grādu Valodas zinātnēs ieguvis Franškontē universitātē (Francija). Strādājis Francijas Ārlietu ministrijas dienestā, Francijas institūtā Latvijā un Franču valodas un civilizācijas katedrā Ženēvas Universitātē.

Pilnais apraksts
Ramona Galkina
Docente

Mg. art., horeogrāfe, dejotāja, docētāja R. Galkina ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2003. gada, pasniedz Feldenkraisa metodi RPIVA un Moderno deju un laikmetīgo deju J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (2004-2013). Aktīvi darbojas Latvijas laikmetīgās dejas jomā kopš 1996. gada.

Pilnais apraksts
Agnese Hermane
Docente

Agnese Hermane ir Latvijas Kultūras akadēmijas docētāja kopš 2001. gada, vada Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedru, LKA un RTU kopīgo bakalaura studiju programmu “Radošās industrijas”, Kultūras menedžmenta un radošo industriju maģistrantūras apakšprogrammu, darbojas kā zinātniskā asistente Zinātniskās pētniecības centrā, strādā pie disertācijas un līdzdarbojas LKA nākamās mājvietas bijušajā Tabakas fabrikā projekta attīstības grupā.

Pilnais apraksts
Ingrīda Keviša
Docente

Filoloģijas doktore I. Keviša strādā Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 1994. gada. I. Keviša māca angļu valodu kā pirmo svešvalodu dažādu specialitāšu Bakalaura studiju programmas studentiem un pasniedz vairākus kursus SKS studiju apakšprogrammas Latvija – Lielbritānija studentiem: Komunikatīvā gramatika, Lietišķā angļu valoda, Akadēmiskā rakstīšana, Mediju teksta interpretācija.

Pilnais apraksts
Anita Načisčione
Profesore

Filoloģijas doktore A. Načisčione ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 1998. gada. Piedalās vairākos starptautiskos zinātniskos projektos. Viņas zinātniskās intereses ir: stilistika, kognitīvā stilistika, frazeoloģija, tulkošana, identitāte, svešvalodu mācīšanas metodika.

Pilnais apraksts
Laila Niedre
Docente

Jau vairāk nekā 10 gadus Dr. art. Laila Niedre strādā Akadēmijā. Ikdienas darbs, veidojot augstskolā vidi, kas atbalstītu vācu valodas apguvi, nosaka galvenās pētnieciskās intereses: valodu mācīšanas metodika, zinātnes valoda, valoda komunikācijas kontekstā.

Pilnais apraksts
Ivans Jānis Mihailovs
Viesdocents

Dr.iur. Ivans Jānis Mihailovs ir Akadēmijas bakalaura un maģistra studiju programmu absolvents, kas savas akadēmiskās un zinātniskās intereses tiesību un kultūras jomā apvieno ar jurista un vadītāja pienākumiem izglītības uzraudzības un kvalitātes vērtēšanas jomā, kā arī docenta amatu Rīgas Stradiņa universitātē.

Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela
Profesore

Profesore Rūta Muktupāvela kopš 1999. gada Akadēmijā lasa lekcijas kultūras teorijā un kultūrantropoloģijā, kā arī no 2007. gada darbojas Akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrā kā vadošā pētniece.

Pilnais apraksts
Inga Pērkone-Redoviča
Profesore

Kino zinātniece, no 2004. gada Akadēmijas Teātra un audiovizuālās mākslas katedras vadītāja, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr.art. Bakalaura studiju apakšprogrammas „Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija” vadītāja (kopā ar doc. Zani Kreicbergu). Bijusi Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).

Pilnais apraksts
Zane Šiliņa
Profesore

Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.

Pilnais apraksts
Daina Teters
Profesore

Profesionālās aktivitātes saistītas ar darbību starptautiskos zinātniskos projektos un organizācijās, no kurām aktuālākās - starptautiskās Francijas-ASV pētnieku grupas projekta „Metaphor in the Political Debate of Austerity Programs“ pētniece, Starptautiskā Komunikoloģijas institūta Vašingtonā ASV /ICI, International Communicology Institute/ īstenā locekle, Starptautiskā zinātniskā izdevuma Philologica Wratislaviensia: from Grammar to Discourse (Peter Lang izdevniecība) zinātniskās padomes locekle, starptautiskā zinātniskā un mākslinieciskā projekta Metamind vadītāja, Starptautisko semiotisko pētījumu asociācijas /IASS-AIS, International Association for Semiotic Studies/ Valdes locekle un oficiālā Latvijas pārstāve

Pilnais apraksts
Harijs Tumans
Asociētais viesprofesors

Vēstures zinātņu doktors Harijs Tumans studējis Latvijas Universitātē un Ļeņingradas – Sanktpēterburgas Universitātē, jau kopš 1997. gada kā viesdocents lekcijas lasa Akadēmijā.

Pilnais apraksts
Daina Volkinšteine
Lektore

Mākslas maģistre D. Volkinšteine ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 1993. gada. Maģistra grādu ieguvusi Hāgenas Tālmācības universitātē (Vācija) ar studiju specializāciju „Vācijas studijas, vācu valodas apmācības metodika” un pētniecisko specializāciju „Interkulturālā komunikācija”.

Pilnais apraksts