Radošās industrijas un izaugsmes menedžments

Uzņemšana katru gadu / studiju valoda - angļu / latviešu

Kategorija: Maģistra studijas

Pilna laika studijas

LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAS UN RĪGAS TEHNISKĀS UNIVERSITĀTES KOPĪGA MAĢISTRA PROGRAMMA

  • Studiju valoda: angļu / latviešu
  • Budžeta studiju vietas: 12*
  • Maksas studiju vietas: 10*
  • Studiju maksa gadā: 2800,- EUR
  • Studiju ilgums: 2 gadi (4 semestri)
  • Iegūstamais grāds: Humanitāro zinātņu maģistra grāds radošajās industrijās
  • Studiju norises vieta: LKA (Rīga, Ludzas iela 24); RTU Inženierekonomikas un vadības fakultāte (Rīga, Kalnciema iela 6) 
  • Starptautiskās mobilitātes iespējas: studijas, prakse un absolventu prakse ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību stipendijas un piedalīties vasaras skolās
  • Programmas direktori: asoc. prof. Ieva Zemīte (LKA), prof. Deniss Ščeulovs (RTU)
  • Uzņemšanas noteikumi maģistra studijās 2024

* Informācija var tikt precizēta

 

An image

MĒRĶIS

Studiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” mērķis ir sagatavot izaugsmes procesus vadītspējīgus, stratēģiski domājošus, radošus, daudzveidību novērtēt un pielietot spējīgus pārmaiņu līderus.

PROGRAMMA NODROŠINĀS studējošos ar tādu zināšanu un kompetenču kopumu, kas attīsta izaugsmes domāšanu personīgajā, organizāciju un globālajā līmenī, sekmēs izpratni par radošo industriju potenciālu un kultūras vērtību nozīmi globālās ekonomikas mainīgajā vidē.

PROGRAMMAS ABSOLVENTU starpdisciplinārās zināšanas ļaus padziļināti izprast dažādu sektoru sadarbības iespējas, pārmaiņu nepieciešamību un īstenošanas mehānismus, sekmēs biznesa un kultūras kompetenču pielietojumu attīstības nodrošināšanai.

MĒRĶAUDITORIJA

Maģistra programmā “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” tiek uzņemti reflektanti, kuriem ir bakalaura grāds mākslās, humanitārajās zinātnēs, sociālajās zinātnēs, vai inženierzinātnēs un tehnoloģijās vai tam pielīdzināma augstākā izglītība

PROGRAMMAS REZULTĀTI

Spēj patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt radošo industriju procesus un izaicinājumus globālā un vietējā līmenī dažāda tipa organizāciju vadībā, pamatot un komunicēt izaugsmei būtiskus lēmumus un īstenot pārmaiņas dažādās jomās un sektoros.

Spēj starpdisciplināri integrēt humanitāro un sociālo zinātņu teorijas un metodes, sniegt ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā, novērtēt savas pētnieciskās un profesionālās darbības ietekmi.

Spēj identificēt formālas un neformālas sadarbības iespējas, pilnvērtīgi izmantot un attīstīt tās radošo industriju ekosistēmās, veidot un vadīt starpdisciplināras komandas, radošo industriju organizācijas, sekmēt sadarbībā iesaistīto izaugsmi.

Spēj patstāvīgi virzīt savu profesionālo un personīgo izaugsmi, reflektēt par savu kompetenču pilnveidi un karjeras mērķiem un izprot saikni ar plašākām radošo industriju tendencēm.

 

Programma izstrādāta projekta “Jaunu studiju programmu izstrāde kultūras un radošo industriju darba tirgum” (No. 8.2.1.0/18/A/018) ietvaros.

 

An image

Studiju programmas saturu veidojošās tēmas tiek skatītas trīs līmeņos – individuālā, organizāciju un globālā. Pirmajā semestrī būs jāapgūst viens no moduļiem - “Biznesa pamati”, “Mākslas diskurss” vai arī šo moduļu kombinācija “Māksla un bizness”, atkarībā no iepriekš iegūtās bakalaura izglītības.

 

STUDIJU KURSI

 

PIETEIKŠANĀS PROCESS

Pieteikšanās maģistra studiju programmām norisināsies no 2024.gada 1. līdz 22.jūlijam, kad studijām varēs pieteikties LKA elektroniskajā uzņemšanas sistēma ➜ uznemsana.lka.edu.lvautorizējoties gan ar eID karti, kurā ir elektroniskais paraksts, gan ar elektronisko parakstu, gan ar eParaksts mobile, gan izmantojot internetbanku.

Ja pieteikums sekmīgi iesniegts, tad reflektantam uz pieteikuma anketā norādīto e-pastu divu darba dienu laikā tiks nosūtīta reģistrācijas apstiprinājuma ziņa un pieejas dati studiju informatīvajai sistēmai LAIS (Latvijas augstskolu informatīvā sistēma), kur būs pieejama aktuālā informācija par iestājpārbaudījumu konkursa norisi. Lūdzam pārbaudīt e-pastu vai apstiprinājums saņemts.

Ja pieteikums apstiprināts elektroniski – klātienē apstiprināt pieteikumu nav jāierodas

Reflektants var pieteikties konkursam ne vairāk kā divās maģistra studiju programmās.

Studiju programmā “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” var pieteikties konkursam angļu vai latviešu valodas plūsmā.

 

IESNIEDZAMIE DOKUMENTI

Piesakoties studijām, reflektantam vietnē ➜ uznemsana.lka.edu.lv, jāaugšupielādē šādu dokumentu kopijas pdf, jpg vai doc. formātos (dokumentu oriģināli būs jāuzrāda līgumu slēgšanas brīdī!)

  • pase vai personas apliecība (eID abas puses);
  • augstāko izglītību apliecinošs dokuments (diploms par bakalaura akadēmiskā grāda vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iegūšanu un diploma pielikums) latviešu vai angļu valodā (dokumentiem, ko reflektants iesniedz citā svešvalodā, jāpievieno notariāli apliecināts tulkojums latviešu vai angļu valodā);
  • reflektanti studijām angļu valodā pieteikumam pievienomotivācijas vēstuli angļu valodā. Reflektanti studijām latviešu valodā pieteikumam pievieno motivācijas vēstuli latviešu valodā (reģistrējoties konkursam abās valodu plūsmās motivācijas vēstuli jāiesniedz prioritārajā valodā, kurā reģistrējaties studijām);
  • reflektanti studijām angļu valodā Curriculum vitae Europass formātā iesniedz angļu valodā, reflektanti studijām latviešu valodā Curriculum vitae iesniedz Europass formātā latviešu valodā (reģistrējoties konkursam abās valodu plūsmās CV jāiesniedz prioritārajā valodā, kurā reģistrējaties studijām);
  • apliecinājums par pieteikuma reģistrēšanas pakalpojuma apmaksu (reģistrācijas maksu skatīt sadaļā "Reflektanta reģistrācijas maksa").

 

Ja kādā no iesniegtajiem dokumentiem ir cits personas uzvārds/ vārds/ personas kods, nekā personas pasē vai personas apliecībā, tad jāpievieno tā maiņu apliecinošs dokuments.

Ja reflektants iepriekšējo izglītību ieguvis ārvalstīs (izņemot Igaunijā un Lietuvā), pieteikumam pievieno Akadēmiskās informācijas centra izziņu par to, kādam Latvijā piešķirtam izglītības dokumentam atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments.

 

UZŅEMŠANAI STUDIJU PROGRAMMĀ NEPIECIEŠAMĀ IEPRIEKŠĒJĀ IZGLĪTĪBA

Bakalaura grāds vai tam pielīdzināma augstākā izglītība humanitārās zinātnēs un mākslās, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, sociālās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās.

Rekvizīti maksājuma veikšanai

Latvijas Kultūras akadēmija

Reģ. nr. 90000039164

Konta nr: LV33UNLA0055003691131

Maksājuma mērķis:  21359 Reģistrācijas maksa, Vārds Uzvārds, Personas kods  (Piemērs: 21359 Reģistrācijas maksa, Rasa Kārkliņa, 160395-12345)

 

Reģistrācijas maksu var samaksāt tikai ar pārskaitījumu (bankā vai internetbankā).

Studiju pieteikumam jāpievieno bankas maksājums pdf, jpg vai doc. formātā.

Bāreņi un bērni, kuri palikuši bez abu vecāku apgādības, līdz 24 gadu vecumam, uzrādot valsts sociālās nodrošināšanas iestādes izsniegta dokumenta oriģinālu, kā arī 1.grupas invalīdi, uzrādot attiecīgu dokumentu, no reģistrācijas maksas un papildu maksas atbrīvoti.   

Reģistrācijas maksa par dokumentu iesniegšanu netiek atmaksāta.

UZŅEMŠANAI STUDIJU PROGRAMMĀ NOTEIKTĀS PRASĪBAS

Iestājpārbaudījums “Pārrunas” latviešu vai angļu valodā, kurā pēc iepriekš iesniegtajām motivācijas vēstulēm, kā arī atbildēm uz komisijas locekļu uzdotajiem jautājumiem tiek noskaidrota studējošā motivācija, līdzšinējā darba pieredze un profesionālās izaugsmes redzējums nākotnē, maģistra darba tēmas iecere. Tiek pārbaudīta arī studējošā izpratne par radošajām industrijām, globālajiem procesiem, uzņēmējdarbību un kultūru, kā arī angļu valodas zināšanas. Reflektantam jāspēj skaidri un pamatoti izklāstīt savas ieceres attiecībā uz maģistra darba tematiku un problemātiku, pamatot gatavību šajā jomā īstenot pētniecisku darbu, kā arī apliecināt savas zināšanas par radošo industriju procesiem Latvijā un pasaules kontekstā. Komisija var uzdot papildu jautājumus par kultūru, radošajām industrijām, uzņēmējdarbību un reflektanta pasaules redzējumu, kā arī par reflektanta profesionālās darbības iecerēm un izaugsmes mērķiem.

 

KONKURSA VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI

Iestājpārbaudījums pārrunas tiek vērtētas 100 punktu sistēmā:

  • motivācija studijām, prasme sevi rakstiski (motivācijas vēstule) un mutiski prezentēt (1–30 punkti);
  • līdzšinējā pieredze radošo industriju jomā, uzņēmējdarbībā, kultūras menedžmentā vai vadošā amatā citā nozarē un izaugsmes redzējums (1–20 punkti);
  • izpratne par radošajām industrijām, globālajiem procesiem, uzņēmējdarbību un kultūru (1–10 punkti);
  • maģistra darba tēmas iecere, tās aktualitāte un atbilstība studiju programmai (1–20 punkti); angļu valodas zināšanas (1–20 punkti).

Pārrunās reflektantam jāsaņem ne mazāk kā 40 punktu, pretējā gadījumā nav iespējams pretendēt uz studiju vietu. Ja pārrunās pretendents saņem mazāk kā 60 punktu, reflektantam nav iespēju pretendēt uz budžeta vietu studiju programmā.

 

 

 

Informācija tiks precizēta

Studiju maksa jāieskaita Akadēmijas norēķinu kontā Līgumā par studijām noteiktajos termiņos. Studiju maksa tiek dalīta četros maksājumos:

  • rudens semestrī – 1. kursa studentiem 15. augustā un 31. oktobrī;  
  • pavasara semestrī – 15. februārī un 15. aprīlī

Studējošie var maksāt arī par visu semestri vai par visu studiju gadu. 

Akadēmijā noteiktajā kārtībā maksājumu grafika termiņus var grozīt, sadalot kopējo studiju maksu par semestri līdz četrām daļām, papildu informācija šeit: https://lka.edu.lv/lv/akademijas-studentiem/stipendijas-un-studiju-maksajumi/studiju-maksas-atvieglojumi/

Ja Studējošais kavē noteikto studiju maksas samaksas termiņu, Akadēmijai ir tiesības piemērot Studējošajam līgumsodu (sk. Studiju līguma 5.6. p.). 

Piemēram:
21351 2018/2019 2sem Maija Liepina 120191 10601 

 

Rekvizīti 
Saņēmējs: Latvijas Kultūras akadēmija, 
reģ. Nr. 90000039164
AS SEB banka
SWIFT (BIC) kods: UNLALV2X
Konta Nr. LV33UNLA0055003691131

 

CITA NODERĪGA INFORMĀCIJA

➜ Studiju maksas atvieglojumi 

➜ Studiju / studējošo kredīti 

➜ Stipendijas 

 

 

An image

 

“Radošo industriju un izaugsmes menedžmenta” studentu pirmā semestra radošā atskaite

Pirmais semestris aiz muguras ir Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgās maģistra studiju programmas „Radošās industrijas un izaugsmes menedžements” studentiem. Neskatoties uz attālināto studiju formātu, kurā aizvadīta lielākā pirmā semestra daļa, studentes ir uzsākušas un arīdzan plāno uzsākt vairākas radošas aktivitātes savas profesionālās izaugsmes veicināšanai.

Māksliniece Zane Neimane semestra laikā paveikusi vairākas nozīmīgas aktivitātes, lai veicinātu savu mākslas darbu pārdošanu. Šobrīd platformā  https://www.startupart.lv ir palicis vairs tikai viens darbs no Zanes kolekcijas “Mellenes ar pienu”. Pašreiz top jauna darbu sērija izstādei ar nosaukumu “MEKLĒ ADRESES [ĀGENSKALNĀ]!”, lai veicinātu šī rajona arhitektonisko vērtību apzināšanos.

Reklāmas un dizaina servisa aģentūras “Ozols Ir” līdzdibinātāja Elīna Jākobsone studiju pirmajā semestrī kopā ar komandu ir palaidusi jaunu produktu – ādas kopšanas produktu līniju „Habit 6”. Produktu līnijai izveidota arī mājaslapa, kurā dabiskos sejas kopšanas produktus iespējams iegādāties: https://www.habitsix.com/. “Tas bija izaicinājums iekāpt klientu kurpēs – līdz šim izstrādājām komunikāciju gataviem produktiem, bet tagad viss bija jādara un jārada pašiem – no iepakojuma meklējumiem līdz smaržu testiem. Mūsu auditorija ir sievietes 20+ gadus vecas – meitas un meitu mammas”, stāsta Elīna.

Valērija Mizgare ar draugiem izveidojusi teātra platformu "Insight". Tā koncentrējas uz modernu izrāžu radīšanu, izmantojot jaunus teātra līdzekļus un risinājumus, kā arī uz publisku pasākumu un ballīšu organizēšanu.

Britu padomes vadītāja Zane Matesoviča ir iecerējusi rakstīt blogu sasniegumiem šajā semestrī attiecībā uz laika plānošanu un to, kā tagad tik pierasto digitālo darba vidi, kas nepieciešama ikdienā, vislabāk apvienot ar piezīmēm, kas tiek rakstītas ar roku tā, lai tās organiski papildinātu viena otru un palīdzētu saglabāt radošumu un spēju pārvaldīt laiku.

M50 veikala vadītāja Dita Miska ir izveidojusi Instagram kontu https://www.instagram.com/vissapnicis/, kurā dalās ar saviem zīmējumiem un cilvēku iesūtītiem ironiskiem tekstiem par to, ka viss apnicis. Līdz ar Instagram kontu Dita ir iesākusi arī rakstīt blogu, kura saturu veido gan pašas, gan citu piedzīvotais, dodot cilvēkiem iespēju saglabāt veselīgu pašironiju. „Besī, ka es uzņemos darīt lietas, kuras es negribu īstenībā darīt. Šitas ir jāpārtrauc,” raksta Dita vienā no bloga ierakstiem.

Montāžas režisore Līga Pipare ar komandu kopš oktobra ir veikusi televīzijas seriāla “Tunelis” pēcapstrādi, jeb “postproduction”: montāžas režija, mūzikas piemeklēšana, sadarbība ar komponistiem, seriāla treileri, sākuma titru epizode, skaņas pēcapstrāde utt.. Seriāls skatītājus sasniedzis jau decembrī: katru nedēļu platformā “Go3”. tiek demonstrēta viena 47 minūtes gara sērija. Par pieredzi runājot, liels procents veiksmes slēpjas sadarbībā ar īstajiem cilvēkiem, ar atbilstošiem profesionāļiem. Tādēļ kopā ar dzīvesbiedru Līga izveidoja savu kompāniju “LAVKA ART”, kuras paspārnē var apvienot radošas komandas dažādu mākslas un kultūras projektu realizēšanai. Savukārt producente Diāna Logina 2020. gada nogalē radījusi skatītāko Vecgada pārraidi. “Studiju kurss "Izaugsme radošajās industrijās" ir bijis brīnišķīgs resurss, kur smelties paņēmienus pašpaļāvības, pašdisciplīnas un citu savu iekšējo resursu attīstīšanai. Lekcijās sniegtā informācija rosināja meklēt un atrast literatūru, seminārus, "podkāstus", kas palīdzētu virzīties uz nosprausto mērķi," savās pārdomās dalās Diāna.

2020. gada augustā LKA pirmo reizi uzņēma studējošos jaunajā maģistra studiju programmā “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments”. Programma ir izstrādāta projekta “Jaunu studiju programmu izstrāde kultūras un radošo industriju darba tirgum” (No. 8.2.1.0/18/A/018) ietvaros.

 

Radošo industriju nākotne

2020. gadā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) maģistra studiju piedāvājumu papildināja jauna programma – “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments”. Trīs studentes – Dita Miska, Zane Matesoviča un Linda Miķelsone – dalās savos iespaidos par programmu un studiju procesa aizkulisēm. 

 

Kāda bijusi jūsu studiju un profesionālā pieredze pirms uzsākāt šīs studijas? 

Linda: Absolvēju multimediju komunikāciju un šobrīd strādāju valsts pārvaldē digitālās transformācijas un IT jomā. Tagad mēģinu vilkt paralēles starp radošajām industrijām un digitālās transformācijas jautājumiem. 

Dita: Izmācījos par modes mākslinieci, šobrīd esmu pārmaiņu procesā, studēju LKA maģistrantūrā, un gaidu ko es no sevis varētu pienest.

Zane: Esmu studējusi filoloģiju un pedagoģiju, mana dzīve vairāk pagājusi izglītības jomā. Sajūtu, ka manā portfolio pietrūkst zināšanas par kultūru un radošām industrijām, tāpēc iestājos šajā programmā.

 

Pastāstiet par programmu un tās stiprajām pusēm! 

Zane: Šis ir pirmais LKA un RTU apvienotais maģistru kurss. Augstskolu ideja apvienot humanitārās zinātnes ar tehniskajām ir izrāviens un svētīga lieta! Tuvinot šīs divas atšķirīgās pasaules, studijas kļūst daudz mūsdienīgākas. Kultūra un radošums nav iespējami bez finansēm un biznesa modeļiem, un otrādi.

Dita: Akadēmiskas studijas bija viens no iemesliem, kāpēc izvelējos šeit studēt. Patīk, ka ir apvienotas divas programmas, LKA un RTU pasniedzēji. Turklāt tas dod raitu pieredzi gan pasniedzējiem, gan studentiem un paplašina redzesloku. 

 

Kādi ir līdz šim spilgtākie studiju procesa notikumi?

Linda: Te ir gan radošie priekšmeti, gan mākslas vēsture un kultūras pamati, bet daudz ir lekciju, saistītu ar biznesa vadību. Izprast akciju tirgus norisi, iegūt pamatzināšanas, kas palīdzētu tālāk kaut ko būvēt, – tas noteikti palicis atmiņā. 

Z.: Ir patīkami, ka ir arī ārvalstu pasniedzēji, starptautiskā studiju dimensija. Tad krīzes laika attālinātajās mācībās nejūties absolūti izolēts. Strādāt ar tik labiem lektoriem, faktiski neizejot ārā no mājām, tas bija lieliski. Liels prieks ir par mūsu grupu. Ir studentes no kino, reklāmas, sabiedrisko mēdiju industrijām – pusei ir tehniskākas zināšanas, otra daļa sevi asociē ar humanitāro pasauli. Visi ir atnākuši ar savu bagāžu. Savstarpējās diskusijas ir vesela paralēlā universitāte ar jaunām zināšanām, ko iegūstam cits no cita. 

 

Kā risinās studiju process? 

D.: Pirmajā semestrī visi kursi tiek skatīti caur personīgās izaugsmes prizmu. Otrais semestris ir veltīts organizācijai un trešais – globāliem jautājumiem. Ceturtajā izstrādājam maģistra darbu.

L.: Sākumā mācījāmies organizēt savas personīgas finanses. Otrajā semestrī – kā uzņēmumam piesaistīt investorus un pārvaldīt naudas plūsmu. No Biznesa modelēšanas kursa tagad tik daudz zinu par biznesa ekosistēmām, kā arī aktuālo terminu biznesa dizainēšana

Z.: Biznesa kursi bijuši pozitīvs izaicinājums,  kas visu līdzšinējo pieredzi nolika uz cita pamata. Tas ir spraigs skatījums uz nozari no kultūras uzņēmējdarbības rakursa. 

D.: Mācīšanās moduļos – to gribētu izcelt un novēlēt visiem. Pēc katra priekšmeta ir pārbaudes darbs , kad tas tiek nokārtots, klāt nāk kaut kas jauns. Tāpēc visu laiku ir interesanti, un tas palīdz fokusēties.

Z.: Patīk, ka nav sadrumstalotības. Paralēli ir maksimums divi tematiskie kursi. Izaugsmes menedžments turpinās visu laiku, tā ir caurviju tēma – kā vadīt izaugsmi gan personīgā, gan globālā līmenī. Kurss ir uzbūvēts tā, ka mēs sākam vērtēt un veidot izaugsmi caur savu prizmu, un tad aizejam līdz uzņēmumam.  

 

Kā jūs raksturotu izaugsmes būtību? Kādas profesionālās un personiskās kvalitātes attīsta šīs studijas?

L.: Liela uzmanība ir vērsta uz to, lai apzinātos un adekvāti novērtētu savas kompetences un prasmes. No tā izriet katra individuālais plāns – kuras kompetences tu attīsti, kā izvērtē prioritātes. Šīs studijas devušas impulsus pašai vairāk pētīt, ļoti attīstās pašmācības prasmes. Saprotu, ka mācos priekš sevis, un tas ir lieliski. 

D.: Uzsvēršu arī prasmi izvirzīt mērķus. Izaugsmes kurss atgādina, ka tas ir jādara. Un nav jābaidās, ka mērķi var mainīties. Procesi ietekmē mērķi un galarezultātu. Esmu kļuvusi drosmīgāka lēmumu pieņemšanā un mērķu izvirzīšanā. Mans moto kopš gada sākuma: ja ir lietas ko darīt, tās jādara tagad. Idejas var nebūt perfektas, jo nekas nav perfekts. Ir jādara, ja ir kaut kas labs, tam jānonāk redzeslaukā.

Z.: Jebkāda mācīšanās ir daļa no izaugsmes. Bet, ja to virza jēgpilnā, strukturētā veidā, laiž caur savu prizmu, uzreiz saproti virzienu, kurā gribi vairāk attīstīties. Mūs apzināti virza uz to, lai mēs saskatām, kā attīstīt mums svarīgu lietu. Tiek piedāvāts attiecīgu rīku spektrs, virziens un pieturas punkti, kas var aizvest uz šo mērķi. 

 

Kādu redzat radošo industriju nākotni un attīstību?

Z.: Apvienotā pasaulē valodas barjera pamazām sāk zust. Esam pārliecināti, ka Latvijai ir eksportspējīga kultūra. Šī kursa mērķis, spēks un iespēja – izaudzināt tādus kultūras menedžerus, kas ieraudzīs tās potenciālu un mācēs gūt arī peļņu.  Visos līmeņos kultūra vēl joprojām nav līdz galam novērtēta, jo ir grūti novērtēt tās ietekmi. Pandēmijas laikā visi sapratām, cik tā ir svarīga mūsu garīgai un mentālai veselībai. Paralēli kultūrai kā pelnošai nozarei, ir jāapzinās, ka jābūt arī tās nepārtrauktam un konsekventam atbalstam.

L.: Tām ir milzīgs potenciāls. Pati esmu iedvesmojusies no Dienvidkorejas  radošo industriju darbības, kā valsts pārdod savu popkultūru, identitāti ka tādu. Un cilvēki vēlas ceļot uz turieni, un pirkt viņu radošos produktus. Daudzas valstis šādā veidā operē, piesaistot tūristus un pārdodot savu kultūru, ceļot radošo ekonomiku. Latvija sāk to apzināties, un šī studiju programma to iezīmē. 

An image

 

Uzņēmēja ar saknēm kultūrā. Intervija ar Ievu Zemīti

Ieva Zemīte ir Latvijas Kultūras akadēmijas absolvente, pasniedzēja un pētniece LKA Zinātniskās pētniecības centrā. 2017. gadā kopā ar  Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļas absolventi, mākslinieci, Annu Varnasi izveidojusi stikla mākslas studiju “Glass Point”, kas ir pirmā šāda veida mākslas studija–darbnīca Latvijā. Kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūta direktoru Denisu Ščeulovu izstrādājusi kopīgu starptautisku maģistra studiju programmu ”Radošās industrijas un izaugsmes menedžments”* ar ambiciozu mērķi – sagatavot izaugsmes procesus vadītspējīgus, stratēģiski domājošus, radošus, daudzveidību novērtēt un pielietot spējīgus pārmaiņu līderus.

Izglītība: nemitīgā kustībā no teorijas līdz praksei. Starp kultūras ekonomiku un kultūras uzņēmējdarbību

Latvijas Kultūras akadēmija ir lieliska vieta, kur ne tikai izglītoties, bet arī sākt darīt. Jau paralēli bakalaura studijām “Kultūras teorijā un menedžmentā” biju iesaistīta pasākumu aģentūras vadībā, un pēc akadēmijas absolvēšanas sāku strādāt par projektu vadītāju Dzintaru koncertzālē. Līdzās darbam Dzintaru koncertzālē ar kolēģi attīstījām savu pasākumu vadīšanas biznesu, tāpēc maģistra studijas “Kultūras menedžments” bija ļoti noderīgas. Bet man bija nepieciešama pauze pirms es sāku studēt maģistrantūrā, lai saprastu, kas šajā pasaulē notiek, kā tā darbojas. Es patiesi izbaudīju maģistra studiju laiku, jo zināju, ko gribu noskaidrot, kas man ir jājautā un galu galā, – kāpēc es vispār studēju. Man bija iespēja diskutēt ar pasniedzējiem un man bija konkrēti jautājumi, uz kuriem es meklēju atbildes.

Es būtu ļoti laimīga, ja šāda programma – “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” – man tiktu piedāvāta tolaik, kad es pabeidzu bakalaura studijas. Šī programma būs precīzi orientēta uz auditoriju, kas zina, ko vēlas, bet dažādu apstākļu dēļ ir apstājušies savā vai sava uzņēmuma attīstībā.  Programmas veidota vairākos līmeņos: sākot no personīgā un beidzot ar globālo līmeni. Pasniedzēji strādās kā mentori un palīdzēs saprast, kurā līmenī izmaiņas ir nepieciešamas. Protams, vienmēr ir jāsāk ar sevi, bet iespējams nozarē ir kaut kas, kas funkcionē citādāk, nekā mēs to esam iedomājušies. Tieši tāpēc programma būs piemērota darītājiem un tiem, kas vēlas saprast, kuru ceļu iet tālāk, lai turpinātu uzņēmējdarbības attīstību, it sevišķi, domājot par personīgo aspektu, kas kopējā attīstībā ir ļoti svarīgs.

Maģistra darbā pievērsos Dzintaru koncertzāles ekonomiskās ietekmes novērtējumam, un mani patiesi aizrāva šī tēma. Darbs man pavēra pavisam citus kultūras telpas horizontus – es varēju sniegt savu pienesumu, stāstot par to, cik kultūra ir vērtīga un kādu ekonomisko ietekmi rada. Tas bija laiks, kad par šo tēmu runāt bija ļoti populāri. Ar savu maģistra darbu es izraisīju lielu rezonansi kultūras nozarē un sapratu, ka tēmai ir potenciāls tikt attīstītai doktorantūras studiju līmenī, jo tas ļautu ideju attīstīt plašāk un ar to sniegt lielāku labumu nozarei kopumā.

Ievas maģistra darba pētnieciskos rezultātus un pētniecības procesā iegūtās zināšanas plaši izmantoja mediji, stāstot par kultūras ekonomisko ietekmi:
https://www.delfi.lv/kultura/archive/ieva-zemite-ieguldijums-kultura-ieguldijums-valsts-ilgtermina-attistiba.d?id=33879811,
https://nra.lv/latvija/20412-eksperti-latvijas-kultura-neprot-sevi-pardot.htm

Es zināju, ka man ir nepieciešamas biznesa vadības zināšanas – līdz šim pētītā kultūras ekonomiskā ietekme radīja manī interesi par reālo un praktisko darbību. Lēnām no kultūras ekonomikas pārgāju uz kultūras uzņēmējdarbību, kas bija mans īstais aicinājums.

Studējot biznesa vadību augstskolā “Turība”, nedaudz jutos kā baltais zvirbulis starp citiem doktorantiem, kuri bija “īsti” uzņēmēji, piemēram, rūpnīcu vadītāji, kas ar uzņēmējdarbību nodarbojas teju 25 gadus. Mani vadīja degsme apvienot kultūras nozari ar uzņēmējdarbību, tāpēc promocijas darbu rakstīju par kultūras uzņēmumiem, to specifiku un attīstības iespējām.

Uzņēmējdarbība visu laiku kā tāda paralēla sadrumstalota pasaule, kas vēl nebija nonākusi manas profesionālās darbības centrā, bija līdzās. Strādājot dažādus algotus darbus, paralēli vienmēr biju iesaistīta kādu ideju attīstīšanā – sākumā pasākumu aģentūra, pēc tam sadarbība ar zinātniekiem un ideju komercializēšana, tad Latvijas Universitātes biznesa inkubators. Pēc visa pieredzētā varu teikt, ka darbība šajā nozarē nav viendabīga un plūstoša – tā ir sadrumstalota, tas parasti ir vairāk nekā viens darbs.

Iepazīšanās ar stikla mākslu un “Glass Point”

“Glass Point” radās pēc Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Mākslas akadēmijas kopīgā studiju kursa “Radošās uzņēmējdarbības laboratorija”. Studiju kursa laikā novērtēju entuziasmu par stikla studijas izveidi, bet tas arī bija viss. Turpretim, kad gadu pēc studiju kursa noslēguma mani uzrunāja mākslinieces, kurām joprojām šī ideja bija aktuāla un bija vēlme to attīstīt,  es sapratu, ka ticu šai idejai un piedāvāju to attīstīt kopā.

Šobrīd “Glass Point” esam divas – māksliniece Anna atbild par produktu veidošanu, realizāciju, tehniskajiem risinājumiem. Mans uzdevums ir pārdošana, projekti, finansējuma piesaiste. Mēs īstenojam četrus darbības virzienus – viens no tiem, kas nav klasiskā uzņēmējdarbība, ir projektu virziens – izstādes un meistarklases –, jo tiešā veidā nenes peļņu. Šo virzienu īstenojot, iespējams paplašināt redzesloku, tas ir tipisks kultūras uzņēmējdarbības virziens, kurā mēs meklējam finansējumu idejām, par kurām klients nemaksā. Protams, mūsu pamatpakalpojums ir individuālie risinājumi stikla dizainā un meistarklases, radošās darbnīcas juridiskām un fiziskām personām. Korporatīvie pasākumi ir plašs virziens, ko attīstām. Labi, ka šajā pavasarī, kad vienā dienā viss principā apstājās, tas nebija centrālais.

Mūsu centrālais produkts ir individuālie mākslinieciskie risinājumi stiklā – vāzes, glāzes, dāvanas, balvas, interjera priekšmeti un stikls interjerā. Meistarklasēs un pasākumos cilvēks iegūst iespēju iepazīties ar stiklu, piedāvājam arī rotu meistarklases un pasākumus bērniem. Stikls ir materiāls, ar ko ikdienā nav iespēja lielākajai daļai strādāt: to griezt, veidot mozaīkas, – tā ir unikāla pieredze.

Covid-19, uzņēmējdarbība un klientu paradumi

Viss, kas ir orientēts uz publisko pakalpojumu sniegšanu, atvērtajām darbnīcām, klientu apkalpošanu klātienē, apstājās vienā dienā. Pagājušajā gadā šajā pašā situācijā mēs būtu bankrotējuši, jo tajā mirklī bija patiesi liels uzsvars uz publisko, nāca ļoti daudz vietējie un ārzemju klienti. Notika daudz pasākumi uzņēmumiem, skolām, bērniem.

Šobrīd ir izdevies vairāk attīstīt individuālos pakalpojumus un pasūtījumus, kas arī bija glābšanās samits šajā mirklī, jo tas deva iespēju mūsu darbībai neapstāties vienā dienā. Protams, tagad būs grūtāk tikt pie jauniem klientiem, daļa pasūtījumu ir cieši saistīti ar pasākumu norisi, kas arī šobrīd ir apturēta vai ierobežota.

Liela vērtība ir trīs gadu darbības laikā iegūtie klienti, tie, kas nāca uz meistarklasēm un darbnīcām, tie, kam radījām stikla dizaina risinājumus. No šīs auditorijas ir jūtams liels atbalsts, interese par turpmākajām sadarbības iespējam. Cilvēki šobrīd ir ļoti noilgojušies pēc tā, lai kaut ko darītu kopā, kaut kur piedalītos, piemēram, kopā ar savu ģimeni. Emocionālais fons, ko šobrīd izjūtam komunikācijā ar saviem klientiem liek domāt, ka pēc šī laika mēs tomēr pilnībā nepāriesim darbībā tikai uz virtuālo vidi. Cilvēki grib iegūt autentisku pieredzi: pieskarties un redzēt sava darba rezultātu, paši kaut ko izveidot. Darbošanās ar stiklu var to piedāvāt. Darbs ar rokām un materiālu izklaides un izglītošanās formātā, ir kaut kas tāds, kas cilvēkiem bija un būs nepieciešams. Tā ir atslodze no ikdienas un darba; pie mums nāk zinātnieki, banku un ceļojumu aģentūru darbinieki. Šāds klātienes formāts noteikti ir vajadzīgs, tāpēc esmu pilnīgi pārliecināta, ka šis mūsu pakalpojums noteikti atgriezīsies piedāvājumā, kad tas būs iespējams.

Attālinātais bizness un individualizētā māksla

Diezgan daudz pasūtījumu “Glass Point” nāk no ārvalstīm. Centrālais kanāls, caur ko strādājam, ir pirkšanas un pārdošanas platforma Etsy. Ja sākumā likās, ka Etsy nestrādā individuālie pasūtījumi, pēc pusgada darba pie platformas izveides, pārliecinājāmies, ka tas strādā lieliski. Klienti šajā platformā vairāk pasūta sev nepieciešamus un individualizētus stikla izstrādājumus nevis izvēlas no mūsu piedāvātajiem. Un mēs, protams, tos radām.

Mēs jau krietnu laiku atpakaļ pārgājām uz attālinātu pasūtījumu pieņemšanu, tas bija svarīgi, arī domājot par sadarbību ar klientiem no ārvalstīm. Piedāvājam klientiem tiešsaistes formātā sekot līdzi dizaina tapšanai, kam paralēli sarakstēs māksliniece ar klientiem vienojas par gala rezultātu. Galu galā klients, pat neatnākot uz mūsu studiju, pa pastu saņem gatavu produktu.

Kļūdas, nemitīgie eksperimenti un sajūtu bizness

Man pašai šķiet, ka mēs visu laiku ejam uz priekšu, kā pa celmiem, un tieši stratēģiskais virziens un mērķtiecīgi izplānota virzība ir tas, kas mums, neskatoties uz manu izglītību, patiešām pietrūkst. Mūsu stratēģija ir eksperimentēšana – pamēģināsim un tad jau redzēs, kā tas strādā. Šāds darbības veids visdrīzāk nāk no manas iepriekšējās pieredzes un biznesa inkubatora laikiem, kad es strādāju pēc principa – nevis plāno un domā, bet dari un domā pēc tam. Šādā veidā strādājot, ir izmēģinātas arī daudzas lietas, kas nestrādā, bet mēs tagad zinām, ka tās nestrādā!

Protams, arī darbības sākums nebija viegls. Sākām mēs trijatā – es un divas mākslinieces (Anna Varnase un Baiba Dzenīte). Pēc pirmajiem trīs mēnešiem mēs palikām divatā, radušās situācijas pamatā bija klasiskais stāsts par to, kā mainās cilvēku prioritātes. Pirmajā brīdī tas bija liels trieciens, jo tas nozīmēja arī attiecību pārtraukšanu finansiālā aspektā, kas, protams, tikko darbu uzsākušam uzņēmumam bija sarežģīti. Taču nākamajā dienā mēs saņēmām zvanu no restorāna, kas vēlējās pasūtīt traukus. Visas lietas savdabīgi atrisinās un sakārtojas: ja vienā brīdī liekas, ka nekas nenotiek vai iet ļoti smagi, nāk piedāvājums. Tad, protams, es intensīvi pievēršos restorāniem, domājot, ka tas ir īstais virziens, līdz brīdim kad saņemu zvanu, piemēram, no bankas, kam vajag kaut ko pavisam citu. Brīžiem sanāk trīs mēnešus strādāt uz vienu lietu, domājot, ka tas pareizais virziens, bet beigās izrādās, ka tas tā nav vai tas nestrādā. Gadās ļoti veiksmīgi un negaidīti pavērsieni, bet tas ir tikai tāpēc, ka mēs visu laiku esam kustībā. Smags darbs vienmēr atmaksājas, tikai jautājums – kā.

Ir bijis viens liels kritiens – tas bija saistīts ar interjera izstrādi. Mēs jau bijām izgatavojuši prototipus, taču tad izrādījās, ka cilvēks, ar kuru mēs kontaktējāmies, no uzņēmuma jau ir atlaists un nekad mūsu projektu nav parādījis vadībai. Mēs, protams, bijām ieguldījuši finanses prototipu izstrādē.

Biznesa attīstība un sapnis par “stikla māju”

Mūsu nākotnes ambīcija ir “stikla māja”: tas būtu centrālais mūsu uzņēmējdarbības punkts. Ja cilvēkam ir idejas, kas saistītas ar stiklu, tad viņš nāk tieši pie mums – uz “stikla māju”. Satikšanās mērķi ar klientu būtu dažādi: lai izdarītu pasūtījumu vai izglītošanās nolūkos – iepazīt materiālu, darbojoties darbnīcās. Mums šobrīd ir viss nepieciešamais, lai apmierinātu visdažādākās klienta vēlmes, tāpat ir arī sajūta, ka esošais ir izauklējams līdz lielākiem apmēriem. “Stikla centrs” ieņemtu nozīmīgu lomu nozares kontekstā: tas būtu reģionā pamanāms, piesaistītu gan klientus, gan tos, kas interesējas par šādu mākslas formu un veidu, kā arī grib to paši izmēģināt.

Svarīgi ir piesaistīt ne tikai potenciālos klientus, bet arī pašus stikla māksliniekus. Tas arī ir viens no virzieniem, ko mēs attīstām: mēs piedāvājam māksliniekiem darba telpas un tehnikas īri. Šo darbības virzienu sākotnēji redzējām savā biznesā, kā ļoti nozīmīgu tā daļu, bet, jau sākot darboties, sapratām, ka tā nav. Šis virziens ir nozīmīgs, domājot plašāk, – kontekstā ar nozari un mūsu biznesa ideju. Ienākšanai stikla mākslā ir augstas izmaksas, nepieciešami lieli ieguldījumi, materiāls un tehniskais aprīkojums ir dārgs.

Piemēram, māksliniecei Annai jau bija stikla krāsns – viņa bija nopietni gatavojusies tam, ka viņai būs sava studija kopš vidusskolas. Māksliniece ļoti mērķtiecīgi uz to virzījās. Līdz ar to pirmais solis uzņēmējdarbības uzsākšanai jau bija sperts, bet neskatoties uz to,– savas darbības trīs gados esam ļoti nozīmīgi papildinājuši tehnisko nodrošinājumu. Tas ļauj sadarboties ar māksliniekiem, kas vēlas izmantot konkrēto tehnisko nodrošinājumu un darīt savu darbu, pārdodot darba rezultātu (produktu) – vai tās ir rotas vai interjera priekšmeti. Tas ir nenovērtējams atbalsts māksliniekam, ja darbības uzsākšanas sākuma posmā viņam nav jāpērk pašam savas iekārtas. Viņi var sākt strādāt pie sava produkta, pakāpeniski novērtējot to, kas būs nepieciešams turpmāk.

Savā ziņā mēs redzam potenciālu darboties arī kā biznesa inkubators – palīdzēt māksliniekiem ne tikai tehnoloģiski uzsākt darbību, bet arī savest kopā ar potenciālo klientu un palīdzēt pārdot produktu. Mums ir studija, kurā interesentiem ir apskatāmi dažādu mākslinieku darbi, līdz ar to mums ir iespēja palīdzēt klientam atrast īsto mākslinieku, kas darbojas klientu interesējošā veidā.

Cilvēks uzņēmējdarbībā: kādam būt un kā izdzīvot?

Ja jāmin īpašības, kādām jāpiemīt uzņēmējam, tad tā noteikti ir neatlaidība un atrašanās nemitīgā kustībā. Ir jāgrib un jāvar runāt ar cilvēkiem, jābūt atvērtam pasaulei. Svarīgs ir izaugsmes domāšanas veids – apziņa, ka mēs visu varam iemācīties. Tas korelē ar programmu “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” – talants un spējas, kas tev ir, jāturpina nemitīgi attīstīt, nemitīgi jāpaplašina robežas.

Ikviens var būt uzņēmējs, ja vien ir vēlēšanās un gribēšana. Saprašana, ka uzņēmējdarbības mehānismi darbojas tad, ja tu zini, ka vienmēr būs kāds jāpārliecina par savu produktu vai pakalpojumu un ka tev būs jāpārdod. Tas ir centrālais: apziņa par pārdošanas svarīgumu uzņēmējdarbībā nodrošina to, ka tu varēsi nodarboties ar to, kas tev patīk. Protams, ir nepieciešama pašpārliecinātība, un šajā sakarā vienmēr ir diskusijas par šīs īpašības īstumu vai neīstumu. Tā kā es ilgi esmu biju pelēkajā zonā – starp kultūru un uzņēmējdarbību – arī mana pašpārliecinātība nav nekāda milzīgā. Es esmu uzņēmēja? Jā, es esmu uzņēmīga – man ir vēlme kaut ko panākt, ko mainīt situācijā, kurā mēs šobrīd esam, attīstīt un virzīt.

Redzēt sevi un iespējamo attīstību vairākos līmeņos – uzņēmēja, cilvēka un nozares kontekstā. Vienalga, kurā no līmeņiem ir iespējamas izmaiņas, ir jābūt atvērtiem un ieinteresētiem tās saskatīt un jābūt vēlmei tās veikt. Acīm vienmēr jābūt atvērtām: ir jāseko līdzi tam, kas notiek nozarē, aktualitātēm un inovācijām, jātver labie prakses piemēri, kas notiek ārpus mūsu pasaules. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc es noticēju stikla māksliniecei Annai – viņa ļoti daudz zināja par nozari, – par to, kas notiek, kādas ir inovācijas un labie prakses piemēri. Viņa orientējās nozarē pavisam citā – starptautiskā – līmenī, bija paviesojusies Čehijā, Portugālē, Skotijā; zināja labās prakses piemērus ASV, katrā no Eiropas valstīm varēja raksturot aktuālo situāciju un tendences, zināja, kādi produkti ir pieprasīti, kādas meistarklases notiek. Annas uzkrāto Eiropas pieredzi mēs sākām ieviest šeit Latvijā, pielāgot mūsu tirgum, un tas ļāva novērtēt to, ka tā strādā arī šeit. Par daudzām labām lietām nav iespējams iedomāties tāpat vien, ja tu neesi atvēris acis un pieredzējis to, ka var arī citādāk.

Iemācīties radošumu. Programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” dizains.

Radošumu var trenēt tieši tāpat kā visus pārējos talantus. Es nekad nebūšu māksliniece, bet jau tagad varu novērtēt, kā ir mainījusies mana estētiskā uztvere attiecībā uz mākslu, kopš es strādāju kopā ar mākslinieci Annu. Es nekad nevarēšu skatīties uz lietām tā, kā to dara māksliniece, bet viņas ietekme ir izmainījusi manu uztveri. Salīdzinot estētiskās uztveres mainību ar radošumu, jāsecina, ka tas ir trenējams un attīstāms.

Programmā “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” liels uzsvars ir likts uz izaugsmi trīs dažādos līmeņos – personīgajā, korporatīvajā un globālajā. Studiju sākumā tiks strādāts ar personības attīstības aspektu – personīgā zīmolvedība, publiskā runa,  kontaktimprovizācija. Šīs ir tās netveramās, bet ārkārtīgi svarīgās lietas komunikācijā, lai spētu sajust partneri profesionālajā darbībā. Šīs ir tās netveramās, bet ārkārtīgi svarīgās lietas komunikācijā. Tas, kā tu lasi cilvēku, cik tev ir viegli vai grūti ar viņu sarunāties, – tas ir atkarīgs no tās netveramās personības puses, no tā, kā tu to līdz šim esi spējis attīstīt. Programmā studējošajam tiks pievērsta liela uzmanība ne tikai kā uzņēmējam, bet galvenais – kā personībai. Visi kursi ir strukturēti tā, lai studējošajam būtu iespēja paskatīties uz sevi no malas, – kā uz cilvēku, kuram ir iespēja virzīt savu karjeru, izprotot savas attīstības mērķus, kā uz organizācijas vadītāju, darbinieku, kuram ir iespēja veidot pārmaiņas savā darba vietā, kā uz sabiedrības daļu, sekmējot izpratni par globālajām sociālajām pārmaiņām. Es domāju, ka kardināli mainīsies tas, kā studējošais domā un redz sevi pirms studijām un kā brīdī, kad programmu būs absolvējis.

Programmas mērķis katram studējošajam būs atkarīgs konkrēti no viņa redzējuma un interesēm. Trešajā semestrī tiks skatīts globālais līmenis – organizācijas un nozares konteksts. Studējošajam būs jāspēj šajā līmenī saskatīt izaicinājumus, iespējas pārmaiņām vai savus risinājumus. Tas būs liels izaicinājums – līdz ar to programmas noslēguma uzdevums nebūs vairs tikai katra studējošā personīgais ieguldījums vai organizācijas attīstības plāns, tas būs redzējums par to, kāda ir viņa vieta vai loma nozarē; kas ir tās globālās vai sociālās pārmaiņas, ko tieši viņš, kā šīs programmas absolvents, var virzīt un attīstīt. Apvienojot divas disciplīnas – kultūru un uzņēmējdarbību –, iegūt redzējumu par savu, sava uzņēmuma perspektīvu konkrētā nozarē. Ne tikai redzēt un intuitīvi sajust savas izaugsmes iespējas, bet spēt tās argumentēt.

Studenti tiks iesaistīti studiju dizainēšanā. Programma ir akadēmiska, bet studijas ir praktiskas un uz studentu orientētas: students pats pieņems daudz lēmumu par to, kādas studijas būs. Iestāšanās brīdī tiks monitorētas katra studējošā intereses, praktiskās zināšanas, kas viņam nepieciešamas; līdz ar to viss izaugsmes menedžmenta lekciju kurss būs kā mentoringa process – došanās uz priekšu, skaidri zinot mērķus, kas jāsasniedz, protams, arī pieļaujot, ka mērķi studiju laikā var mainīties. Būtiski būs ne tikai izvirzīt un sasniegt mērķus, bet arī par tiem reflektēt. Studentiem nodarbības notiks divās augstskolās, pie abu augstskolu mācībspēkiem, būs iespēja izmantot abu augstskolu resursus un novērtēt stiprās puses, kas LKA gadījumā ir– individuālais darbs ar studentiem, ko pieļauj salīdzinoši nelielās studentu grupas.

Kad entuziasms ir nozīmīgāks par pieredzi

Jauniešiem bez praktiskas pieredzes uzņēmējdarbībā programma atklās meklēšanas lauku, piedāvājot zināšanas un norādes, kurā būs iespējams atrast savu ideju un darbošanās virzienu. Augstskola ir liels atbalsts un droša vide eksperimentiem un sevis meklējumiem, tāpēc meklēt savu aicinājumu augstskolā, ir lieliska iespēja. Programmas dizains studiju ietvaros paredz šādus meklējumus un piedevām dod iespēju savos kursa biedros satikt tādus, kas jau darbojas uzņēmējdarbībā, ir atraduši savu darbības lauciņu. Iespējamā sinerģija ir liels ieguvums – katra paša pieredzes mijiedarbe ar citu pieredzi. Tieši uzņēmējdarbībā ārkārtīgi spēcīgi motivācija veidojas no paraugiem – kāds cits var un dara, tātad arī es to varu. Tas ļoti palīdz pašmotivācijā – tu redzi reālu praksi, kas strādā, un tu vari no tās mācīties.

Uzņēmējdarbībā vēlme darboties noteikti ir svarīgākā par pieredzi. Pieredzi prasot vai gaidot, mēs automātiski koncentrējamies uz tiem, kuriem tā ir, izslēdzot tos, kuriem tās nav. Bet reizēm tieši tiem, kuriem nav pieredzes, ir lielāka vēlme un potenciāls, tikai nav bijusi iespēja likt to lietā praktiski. Pozitīvi un iedvesmojoši bieži mēdz būt tieši šādi tīrradņi: dažkārt ar milzu entuziasmu un darbu kāds pusgada laikā var sasniegt vairāk nekā tāds, kuram ir liela pieredze, bet nav izpratne par to, kā tālāk attīstīties, un tie sēž un gaida, kad lietas pašas atrisināsies. Tāds, kas nemitīgi kustas un dara, ir labs piemērs.

 

Programmas direktori asoc.prof. Ieva Zemīte (LKA) ieva.zemite@lka.edu.lv un prof. Deniss Ščeulovs (RTU) Deniss.Sceulovs@rtu.lv


☎ Zvani – 67140174
 Raksti – 
uznemsana@lka.edu.lv

Ilona Asare
Vieslektore

Ilona Asare ieguvusi maģistra grādu kultūras menedžmentā Latvijas Kultūras akadēmijā (2005), apguvusi kursu par kultūrpolitikas veidošanu postpadomju valstīs Centrāleiropas universitātē Budapeštā, studējusi Eiropas Kultūras plānošanu De Montfort universitātē Lielbritānijā. Ilggadīga pieredze reģionālo un starptautisko kultūras projektu izstrādē un vadībā, projektu pieteikumu vērtēšanā. 2005.gadā dibinājusi domnīcu "CultureLab" (culturelab.com), kas veic regulārus kultūrpolitikas pētījumus un organizē tālākizglītības kursus kultūras organizāciju vadītājiem.

Pilnais apraksts
Ingmāra Balode
Vieslektore

Ingmāra Balode - dzejniece, tulkotāja, redaktore, pasniedz radošo rakstīšanu un citus ar tekstu veidošanu un padziļinātu teksta izpratni saistītus priekšmetus Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2015. gada.

Pilnais apraksts
Ivars Bērziņš
Viesprofesors, Emeritus profesors

Filozofijas doktors Ivars Bērziņš ir Akadēmijas mācībspēks kopš 1997. gada. Izveidojis kultūras menedžmenta maģistrantūras programmu, ilgstoši vadījis „Starptautisko mediju un kultūras menedžmenta” maģistrantūras apakšprogrammu.

Pilnais apraksts
Ance Kristāla
Lektore

Ance Kristāla 2017. gadā absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studiju apakšprogrammu “Kultūras socioloģija un menedžments”, savukārt iegūtās zināšanas tālāk papildinājusi Latvijas Universitātes maģistra studiju programmā “Socioloģija”, izstrādājot maģistra darbu sadarbībā ar dzejniekiem, pētot dažādas identitātes pazīmes un to diskriminācijas iespējas.
Paralēli maģistrantūras studijām uzsākusi darbu LKA Zinātniskās pētniecības centrā kā zinātniskā asistente, bet pēc absolvēšanas arī kā vieslektore.

Pilnais apraksts
Anda Laķe
Profesore

LKA profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.) Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Kultūras un mākslu institūta vadītāja. Uzsāka darbu Latvijas Kultūras akadēmijā 1997. gadā kā lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā. 2004.- 2016. gadam bijusi katedras vadītāja, šobrīd ir LKA akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Mākslas” apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments vadītāja.

Pilnais apraksts
Lolita Ozoliņa
Lektora p.i.

Zīmolvedības un komunikācijas eksperte Mg. sc. soc. Lolita Ozoliņa ir Akadēmijas vieslektore kopš 2017. gada. Viņas zinātniskās un profesionālās intereses ir zīmolvedība, akcentējot personības, vietas un kultūras industrijas zīmolvedību, zīmola kultūra un mantojums, identitāte, organizācijas kultūra un komunikācijas procesi.

Pilnais apraksts
Inga Pērkone-Redoviča
Profesore

Kino zinātniece, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr.art. Bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” teorijas specializācijas vadītāja. Bijusi Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).

Pilnais apraksts
Dagmar Reichardt
Asociētā viesprofesore

Starptautiski atzīta nozares speciāliste un akadēmisks mācību spēks. Strādā Groningenas Universitātes (Nīderlande) Moderno Eiropas valodu un kultūru institūtā. Studējusi mākslas vēsturi, filozofiju, jaunāko laiku vācu literatūru un romānistiku – Ņujorkā (ASV), Frankfurtē, Hamburgā (Vācija) un Urbano (Itālija). Daudz publikāciju (~70), kritiku un literāru tulkojumu. Daudzu starptautisku zinātnisko apvienību biedre Vācijā, Itālijā un Austrijā. Apbalvota ar Cicerona medaļu (XXV Certamen Ciceronianum Arpinas 2005.) un starptautisko Italianistik-Preis Flaiano 2007.

Pilnais apraksts
Astrīda Rogule
Docente

Mākslas un muzeoloģijas maģistre, docente Astrīda Rogule kopš 1998. gada ir Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras pasniedzēja. Viņa ir izstrādājusi un vada studiju kursus muzeoloģijā, muzeju mārketingā, sabiedriskajās attiecībās, kultūras menedžmentā un kultūras tūrismā.

Pilnais apraksts
Jānis Siliņš
Profesors

Mg.art., Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras profesors (no 1998. gada), Latvijas Kultūras akadēmijas prorektors akadēmiskajā darbā (1991. – 2003.), Latvijas Kultūras akadēmijas rektors (2004. – 2014), Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs (no 2014. gada).

Pilnais apraksts
Zane Šiliņa
Profesore

Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.

Pilnais apraksts
Līga Ulberte
Profesore

Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras vadītāja, Kultūras teorijas un vēstures katedras profesore, un Zinātniskās pētniecības centra pētniece kopš 2015. gada, teātra zinātniece un kritiķe.

Pilnais apraksts
Ieva Zemīte
Asoc.prof.

Ieva Zemīte, doktora grāds ekonomikas nozares vadībzinātnes apakšnozarē (Dr. oec.), ir Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgās maģistra studiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” direktore.

Pilnais apraksts