Ilona Asare ieguvusi maģistra grādu kultūras menedžmentā Latvijas Kultūras akadēmijā (2005), apguvusi kursu par kultūrpolitikas veidošanu postpadomju valstīs Centrāleiropas universitātē Budapeštā, studējusi Eiropas Kultūras plānošanu De Montfort universitātē Lielbritānijā. Ilggadīga pieredze reģionālo un starptautisko kultūras projektu izstrādē un vadībā, projektu pieteikumu vērtēšanā. 2005.gadā dibinājusi domnīcu "CultureLab" (culturelab.com), kas veic regulārus kultūrpolitikas pētījumus un organizē tālākizglītības kursus kultūras organizāciju vadītājiem.
Pilnais aprakstsDocētāji
Signe Bahšteina ir programmas Starpkultūru sakari specializāciju Latvija-Francija un Latvija-Francija/Kanāda vadītāja. Ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Kultūras akadēmijā starpkultūru sakaru specialitātē Latvija-Francija, maģistra grādu — Latvijas Universitātē sabiedrības vadības specialitātē. Kopš 2018. gada strādā Latvijas Kultūras akadēmijā kā mācībspēks, pirms tam sadarbojusies ar akadēmiju starpkultūru projektos, strādājot Beļģijas Karalistes vēstniecībā Rīgā.
Pilnais apraksts
Ingmāra Balode - dzejniece, tulkotāja, redaktore, pasniedz radošo rakstīšanu un citus ar tekstu veidošanu un padziļinātu teksta izpratni saistītus priekšmetus Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2015. gada.
Pilnais apraksts
Filozofijas doktors A. Balodis ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2013. gada. Kā pētnieks darbojas Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā un Rīgas Stradiņa Universitātē pasniedz medicīnas filozofiju, bioētiku un medicīnas socioloģiju.
Pilnais apraksts
Dramaturgs Jānis Balodis (Mg.art.) ir Latvijas Kultūras akadēmijas lektors no 2022.gada.
Pilnais apraksts
Dagnija Baltiņa ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Speciālo krājumu departamenta direktore. Viņa ir ieguvusi vēstures bakalaura grādu Latvijas Universitātē un maģistra grādu kultūras mantojuma studijās Brandenburgas Tehniskajā universitātē (Vācija) un Dīkinas universitātē (Austrālija).
Pilnais apraksts
Horeogrāfe, dejotāja, dejas pedagoģe. Latvijas Nacionālās operas baleta soliste (1971–1994), baleta pedagoģe – repetitore (1993 - 2015), RHV klasiskās dejas pedagoģe (1993- 1998), V. Gončarenko kamerbaleta soliste (1990–1992). Kopš 1994. gada docētāja Latvijas Kultūras akadēmijā.
Pilnais apraksts
Filozofijas doktors Ivars Bērziņš ir Akadēmijas mācībspēks kopš 1997. gada. Izveidojis kultūras menedžmenta maģistrantūras programmu, ilgstoši vadījis „Starptautisko mediju un kultūras menedžmenta” maģistrantūras apakšprogrammu.
Pilnais apraksts
Ēriks Bormanis (Mag. art) ir Akadēmijas absolvents un kopš 2013. gada – pasniedzējs. Darbojies kā Svešvalodu katedras vadītāja palīgs, zinātniski radošā projekta METAMIND redkolēģijā, tulkotājs.
Pilnais apraksts
Mg. art. Dramaturgs, scenārists, režisors, kurš aktīvi strādā gan teātra, ieskaitot radioteātri un ekperimentālās skatuves, gan filmu nozarē, kā spēlfilmās, tā arī animācijā un dokumentālajā kino. Kā autors viņš ir ieguvis balvas gan nacionālajā, gan starptautiskajā mērogā, un kopš 2016. gada lasa lekcijas Kultūras akadēmijas filmu un teātra mākslas studentiem.
Dr.philol., Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs un docētājs Akadēmijā kopš 1992. gada. Literatūras vēsturnieks R. Briedis ir vairāku grāmatu autors: “Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā” (2010), “Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005” (1–2, 2006), ko Guntis Berelis raksturojis kā “interesantāku lasāmvielu nekā aizraujošu detektīvu”. u.c.
Pilnais apraksts
Pēdējo 13 gadu laikā Franss ir lasījis lekcijas dažādās universitātēs un mūzikas, teātra un vizuālās mākslas akadēmijās Austrijā, Horvātijā, Itālijā, Latvijā, Nīderlandē, Slovēnijā un Zviedrijā. Bijis dažādu (starpnozaru un starptautisku) festivālu vadītājs Beļģijā, Francijā, Nīderlandē, Dānijā un Zviedrijā. Laikā no 1998. līdz 2008. gadam F.Brauers strādāja par trīs mūzikas ansambļu ģenerālmenedžeri, producējot koncertus, operas izrādes un ierakstus.
Dārta Ceriņa darbojas galvenokārt kino un teātra pētniecībā, žurnālistikā un kritikā, attīstot starpdisciplināras pieejas un īstenojot tās praksē. Kopš 2020. gada lektore Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA), bet no 2017. gada – zinātniskā asistente LKA Zinātniskās pētniecības centrā.
Pilnais apraksts
Režisore-producente, Jura Podnieka Studijas direktore, Mg.art. Latvijas kultūras akadēmijas docētāju komandai pievienojusies 2009. gadā.
Pilnais apraksts
Brigita Cīrule darbu Latvijas Universitātē docentes amatā apvieno ar atsevišķu kursu docēšanu Kultūras Akadēmijā, kur vada praktiskās nodarbības kursā Latīņu valoda, kā arī lasa lekcijas un vada seminārus kursā Rietumu kultūras mitoloģiskie pamati.
Pilnais apraksts
Nikola Korčelli (Nicola Corcelli) kopš 2013. gada LKA lasa lekcijas un vada praktiskas valodas nodarbības studentiem, sniedzot iespēju iepazīt bagāto Itālijas kultūru, apgūt skanošo itāļu valodu un atklāt iespējamos ceļus starpkultūru sakariem. Gūtā izglītība un pieredze darbā ar skolēniem Itālijas skolās (Turīnā, Kjetī) kā psihologam, ļauj studentiem Latvijā piedāvāt kvalitatīvu, aktuālu un saistošu mācību procesu.
Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.
Pilnais apraksts
Luīze Frančeska Dakša Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi bakalaura un maģistra grādu, absolvējot “Starpkultūru sakari: Latvija – Itālija” un “Kultūras un starpkultūru sakari” apakšprogrammas. Ieguvusi pieredzi, uzlabojot itāļu valodas zināšanas Sjēnas un Turīnas universitātēs Itālijā.
2017. gadā sākusi pasniegt lekcijas LKA kā vieslektore, 2019. ievēlēta lektores amatā.
Pētnieciskajās interesēs ietilpst latviešu literatūras studijas, itāļu valodas, kultūras un mākslas studijas, itāļu literatūras studijas, kā arī digitālās humanitārās zinātnes.
Humanitāro zinātņu maģistre mākslās un Filoloģijas maģistre Zane Daudziņa Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2000. gada vada praktiskās skatuves runas nodarbības Dramatiskā teātra aktieru kursu studentiem. Skatuves runas pasniedzēja māca topošajiem aktieriem ķermeņa atbrīvošanās paņēmienus, palīdz apgūt pareizu elpošanu, nostāda balsi, paplašina diapazonu, attīsta artikulāciju un veicina teksta loģiskās analīzes izpratni.
Pilnais apraksts
Vieslektors Eduards Dorofejevs ieguvis maģistra grādu mākslas zinātnē Latvijas mākslas akadēmijā (2014). Strādā par Izglītības programmu kuratoru Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Pilnais apraksts
Džonatans Dirandens (Jonathan Durandin) ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2012. gada. Doktora grādu Valodas zinātnēs ieguvis Franškontē universitātē (Francija). Strādājis Francijas Ārlietu ministrijas dienestā, Francijas institūtā Latvijā un Franču valodas un civilizācijas katedrā Ženēvas Universitātē.
Pilnais apraksts
Anna Eižvertiņa ir Latvijas Kultūras akadēmijas aktiermeistarības docētāja kopš akadēmijas dibināšanas (1991), pirms tam aktiermeistrību docējusi J.V. Valsts Konservatorijā.
Pilnais apraksts
Mākslas maģistre, docente Kristīne Freiberga Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 2018. gada. Absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju un ieguvusi gan bakalaura (2012), gan maģistra grādu mākslās (2015). 2020. gadā pabeigusi studijas LKA doktorantūrā, ir doktora grāda pretendente. Paralēli akadēmiskajam darbam strādā kā mākslinieciskās jaunrades projektu vadītāja LKA Radošās darbības centrā. Kopš 2020. gada vada LKA Akadēmiskās maģistra studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammu “Kultūras menedžments”.
Pilnais apraksts
Starptautiski atzīts nozares speciālists: Hamburgas Mākslas foruma – www.kunstforum-markedt.de vadītājs, WebTV portāla ”Kultur-Port.De” galvenais redaktors, Hamburgas filmu festivāla kurators, aktīvs žurnālists, mākslas aģentūras „Claus Friede Contemporary Art” īpašnieks, kā arī daudzu starptautisku konkursu žūriju dalībnieks. Claus Friede ir pasniedzējs Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolā, kā arī Hamburgas Mākslas augstskolā.
Pilnais apraksts
Kino operators, filmu producents, pasniedzējs. Akadēmijā kā docētājs strādā kopš 1995. gada, mācību filmu studijas vadītājs no 2005. līdz 2012. gadam. Filmu operatora profesiju apguvis Maskavas kinematogrāfijas institūtā. No 1972. līdz 1992. gadam strādājis Rīgas Kinostudijā kā operatora asistents, dokumentālo filmu operators, mākslas filmu operators – inscenētājs.
Pilnais apraksts
Mg. art., horeogrāfe, dejotāja, docētāja R. Galkina ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2003. gada, pasniedz Feldenkraisa metodi RPIVA un Moderno deju un laikmetīgo deju J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (2004-2013). Aktīvi darbojas Latvijas laikmetīgās dejas jomā kopš 1996. gada.
Pilnais apraksts
Vēsturnieks. Pēc LVU Vēstures un filozofijas fakultātes absolvēšanas 1975. gadā strādājis par šīs augstskolas pasniedzēju. Kultūras akadēmijas docents no 1991. gada, 1995.–2007. gadā bijis arī LKA dekāns, pēc tam Studiju departamentā.
Pilnais apraksts
Docente Zane Grigoroviča darbu Latvijas Kultūras akadēmijā uzsāka 2001.gadā pēc bakalaura un maģistra programmas absolvēšanas. Latvijas Kultūras akadēmijā docē vairākus kursus Pasaules un Latvijas mākslas vēsturē.
Pilnais apraksts
Danute Grīnfelde ir vēstures maģistre ar pieredzi daudzveidīgu kultūras mantojuma izglītības projektu īstenošanā. Karjeru sākusi kā vēstures skolotāja un turpinājusi Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības nodaļā, vēlāk veidojot izglītības programmas arī citiem muzejiem un mantojuma institūcijām. Īstenotie projekti saistīti gan ar metodisku līdzekļu veidošanu (Stunda muzejā, 2014; Dzīve Latvijas PSR, 2017), gan atmiņu vākšanu (Baltijas Ceļa stāsti, 2014), orientēšanās spēlēm (Rīga 1944, 2019; Rīgas Jūgedstila stāsti, 2019), slēpņošanas uzdevumiem (Neredzamā bibliotēka, 2020) un izlaušanās istabu (Bēgļu gaitās, 2019).
Pilnais apraksts
Solo dziedāšanas un vokālā ansambļa asociētais profesors Roberts Hansons Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 1993. gada. Pēc Jāzpea Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvēšanas ilgus gadus bijis profesionālā kora Ave Sol mākslinieks.
Pilnais apraksts
PhD Agnese Hermane vada Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedru, LKA un RTU kopīgo bakalaura studiju programmu “Radošās industrijas”, līdzdarbojusies arī LKA un RTU kopīgās maģistra studiju programmas "Radošās industrijas un izaugsmes menedžments" izstrādē. Pirms tam bija arī maģistra studiju apakšprogrammas “Kultūras menedžments” vadītāja. Darbojas kā zinātniskā asistente LKA Kultūras un mākslu institūtā, ir LKA Senāta sekretāre. Kopš 2014. gada darbojas LKA nākamās mājvietas bijušajā Tabakas fabrikā projekta attīstības darba grupā.
PhD Andris Hiršs pasniedz Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2015. gada. Kā viesdocētājs vada loģikas un argumentācijas lekciju kursus arī Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Nodarbojas ar pētniecību Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā, publicējot rakstus par latviešu intelektuālo vēsturi vietējos un ārzemju izdevumos.
Pilnais apraksts
Operators Dainis Juraga (Mg.art.) ir Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās mākslas katedras vadītājs un docētājs.
Pilnais apraksts
Gatim Kampernovam ir maģistra grāds tūrismā. Uzņēmējs tūrisma jomā, kas pabijis vairāk nekā 70 pasaules valstīs, apkopojot piemērus un pieredzes savam pasniedzēja darbam. Kā vieslektors pasniedz ar tūrismu saistītus kursus Vidzemes augstskolā un Latvijas Kultūras akadēmijā.
Pilnais apraksts
Signe Kazāka darba gaitas Kultūras akadēmijā sākusi 2016. gadā un jau ceturto gadu pilda SKS Latvija – Ziemeļvalstis apakšprogrammas vadītājas pienākumus. 2006. gadā ieguvusi bakalaura grādu angļu un zviedru filoloģijā Latvijas Universitātē. Zviedru valodas zināšanas papildinājusi studējot arī Zviedrijā.
Pilnais apraksts
Filoloģijas doktore I. Keviša strādā Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 1994. gada. I. Keviša māca angļu valodu kā pirmo svešvalodu dažādu specialitāšu Bakalaura studiju programmas studentiem un pasniedz vairākus kursus SKS studiju apakšprogrammas Latvija – Lielbritānija studentiem: Komunikatīvā gramatika, Lietišķā angļu valoda, Akadēmiskā rakstīšana, Mediju teksta interpretācija.
Pilnais apraksts
Pašlaik Ullrihs Kokels ir kultūras ekoloģijas un ilgtspējas profesors Edinburgas Heriot-Watt universitātē, Edinburgā, Skotijā, sociālās antropoloģijas viesprofesors Vītauta Lielā universitātē, Kauņā, Lietuvā, un emeritētais profesors etnoloģijā Ulsteras Universitātē, Ziemeļīrijā. 2003. gadā viņš tika ievēlēts Apvienotās Karalistes Sociālo zinātņu akadēmijā un 2012. gadā Īrijas Karaliskajā akadēmijā.
Pilnais apraksts
Mg. art. Zane Kreicberga strādā Akadēmijā kopš 2000. gada, sākotnēji kā skatuves kustības pasniedzēja aktieriem un režisoriem, bet kopš 2010. gada aptverot arī laikmetīgā teātra teoriju un menedžmentu. Viņa ir viena no nu jau leģendārā aktieru un režisoru kursa absolventiem, kas Pētera Krilova un Annas Eižvertiņas vadībā pabeidza Akadēmiju 1997. gadā.
Pilnais apraksts
Filmu un teātra režisors. Absolvējis Valsts Vissavienības Kinematogrāfijas institūtu Maskavā (1975). Akadēmijā strādā no 1993.gada. Bijis aktiermeistarības pedagogs Tautas kinoaktieru studijā (1986.-1988), Latvijas Mūzikas akadēmijā (1988- 1993.) Daugavpils teātra aktieru kursiem, un teātra režijas pedagogs Latvijas Mākslas Akadēmijā (1993-1997).
Pilnais apraksts
Ance Kristāla 2017. gadā absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studiju apakšprogrammu “Kultūras socioloģija un menedžments”, savukārt iegūtās zināšanas tālāk papildinājusi Latvijas Universitātes maģistra studiju programmā “Socioloģija”, izstrādājot maģistra darbu sadarbībā ar dzejniekiem, pētot dažādas identitātes pazīmes un to diskriminācijas iespējas.
Paralēli maģistrantūras studijām uzsākusi darbu LKA Zinātniskās pētniecības centrā kā zinātniskā asistente, bet pēc absolvēšanas arī kā vieslektore.
Aktieris, dramaturgs, teātra režisors Kārlis Krūmiņš (Mg.art.) ir Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras docētājs no 2020.gada.
Pilnais apraksts
Socioloģe Ilona Kunda strādā LKA kopš 2017. gada rudens kā vadošā pētniece Zinātniskās pētniecības centrā un kā viesdocente Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā.
Ilona ieguvusi maģistra grādu ar izcilību un doktora grādu socioloģijā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē. 2007. – 2011. gadā strādājusi kā projektu direktore un pētniece LU Sociālo un politikas pētījumu institūtā, fokusējoties uz sabiedrības saliedētības un augstskolu īstenoto inovāciju pētniecību. 2012. – 2016. gadā Ilona strādāja privātā nodibinājumā Baltic Studies Centre, kur turpināja inovāciju pētniecību, taču lauku socioloģijas un pārtikas alternatīvo iniciatīvu jomā. Šajā posmā Ilona piedalījusies vairāku Eiropas Komisijas 7. ietvarprogrammas un Horizon 2020 pētniecības projektu īstenošanā.
Iveta Ķešāne ir Latvijas Kultūras akadēmijas docente. Iveta ir ieguvusi bakalaura grādu socioloģijā Latvijas Kultūras akadēmijā un maģistra grādu globālo studiju programmā Freiburgas Universitātē (Vācijā) un KwaZulu-Natal Universitātē (Dienvidāfrikā). Doktora grādu socioloģijā Iveta ieguva 2016.gadā Kanzasas Štata Universitātē (ASV).
Pilnais apraksts
Dramatiskā teātra režijas un aktiermeistarības profesore Māra Ķimele Akadēmijā strādā kopš 1997. gada. Viņas audzēkņi šodien ir jaunie talantīgie režisori un aktieri visos Latvijas teātros. Starp daudzajiem var minēt Inesi Ramuti, Aigaru Vilimu, Rēziju Kalniņu, Uldi Anži, Ivaru, Krastu, Valteru Sīli, Elmāru Seņkovu, Lauru Grozu – Ķiberi, Kārli Krūmiņu, Ingu Tropu, Inesi Pudžu, Inesi Mičuli un citus.
Pilnais apraksts
LKA profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.) Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Kultūras un mākslu institūta vadītāja. Uzsāka darbu Latvijas Kultūras akadēmijā 1997. gadā kā lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā. 2004.- 2016. gadam bijusi katedras vadītāja, šobrīd ir LKA akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Mākslas” apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments vadītāja.
Ana Leona Mansanero (Ana León-Manzanero) ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2013. gada. Madrides Complutense universitātē saņēmusi filoloģijas doktora grādu. Strādājusi kā spāņu valodas pasniedzēja Spānijā, Polijā, Lietuvā un Latvijā.
Rita Lūriņa ir absolvējusi Latvijas Universitāte Vēstures un Filozofijas fakultāti, Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantūras programmu, 2021. gadā ar pētījumu “Žests latviešu dramatiskajā teātrī un aktiera izglītībā (19. gadsimta beigas – 20. gadsimta 30. gadi)” aizstāvējusi zinātņu doktora grādu mūzikā, mākslās un arhitektūrā kultūras teorijas apakšnozarē.
Pilnais apraksts
Mākslas maģistre, sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Lūse Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 2014. gada. Absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju un ieguvusi gan bakalaura (2010), gan maģistra grādu mākslās (2014). 2016. gadā LKA apguvusi studiju kursu „Grafiskā dizaina pamati”. 2019. gadā ieguvusi RISEBA profesionālās pilnveides programmas sertifikātu par apgūto studiju programmu „Digitālais mārketings”. No 2020. gada kā vieslektore lasa lekcijas studiju kursā „Kultūras un digitālais mārketings”.
Pilnais apraksts
Filoloģijas doktore A. Načisčione ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 1998. gada. Piedalās vairākos starptautiskos zinātniskos projektos. Viņas zinātniskās intereses ir: stilistika, kognitīvā stilistika, frazeoloģija, tulkošana, identitāte, svešvalodu mācīšanas metodika.
Pilnais apraksts
Lielu savas dzīves laiku, vairāk nekā 25 gadus, bijis starptautiskā koncerna „Beiersdorf” sabiedrisko attiecību vadītājs. Vairākus gadus atzīts par Vācijas labāko uzņēmumu PR vadītāju. Viņš ir profesors Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolā. Maskavas Nacionālā biznesa institūta goda profesors. No 2001. gada priekšsēdētājs biedrībai "Der neue Klub", kas apvieno izcilus māksliniekus, publicistus un rakstniekus. No 2010. gada vada Rietumu – Austrumu Institūtu Berlīnē, kā arī Hamburgas Teātru grupas (Altona Theater) atbalstītāju padomes vadītājs.
Pilnais apraksts
Jau vairāk nekā 10 gadus Dr. art. Laila Niedre strādā Akadēmijā. Ikdienas darbs, veidojot augstskolā vidi, kas atbalstītu vācu valodas apguvi, nosaka galvenās pētnieciskās intereses: valodu mācīšanas metodika, zinātnes valoda, valoda komunikācijas kontekstā.
Pilnais apraksts
Ilze Norvele kopš 2004. gada Latvijas Kultūras akadēmijā pasniedz angļu valodu. Ilze Norvele ieguvusi izglītības maģistra grādu Ņujorkas Štata Universitātē Bufalo, ASV, maģistra grādu konferenču tulku izglītībā Ženēvas Universitāte (Šveice), kā arī pedagoģijas doktora grādu LU Pedagoģijas un Psiholoģijas institūtā pieaugušo pedagoģijas apakšnozarē (promocijas darbs „Pieaugušo mācīšanās stratēģijas tālmācības studijās” (2007)).
Pilnais apraksts
Franču valodas lektore I. Makarova ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2003. gada. Maģistra grādu ieguvusi Ruānas Universitātē (Francija). I.Makarova pasniedz franču valodu Francijas institūtā Latvijā un Rīgas franču licejā.
Pilnais apraksts
Aina Matīsa ir Latvijas Kultūras akadēmijas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas skatuves runas un aktiermeistarības docētāja.
Pilnais apraksts
Dr.iur. Ivans Jānis Mihailovs ir Akadēmijas bakalaura un maģistra studiju programmu absolvents, kas savas akadēmiskās un zinātniskās intereses tiesību un kultūras jomā apvieno ar jurista un vadītāja pienākumiem izglītības uzraudzības un kvalitātes vērtēšanas jomā, kā arī docenta amatu Rīgas Stradiņa universitātē.
Rūta Muktupāvela, Ph.D. kultūras teorijā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, LKA rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), Latvijas Augstskolu profesoru valdes priekšsēdētāja vietniece, vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju kultūras teorijas, etnoloģijas un folkloristikas jomā autore.
Pilnais apraksts
Latvijas Kultūras akadēmijas viesprofesors Valdis Muktupāvels ir etnomuzikologs, mākslas zinātņu doktors (1999), Latvijas Universitātes profesors (2014), Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (2018).
Pilnais apraksts
Vieslektors Anderšs Olsons līdz 1997. gadam strādājis par žurnālistu, pēc tam pievērsies zviedru valodas kā otrās svešvalodas pasniegšanai. A. Olsons ir strādājis universitātēs Krievijā, Somijā, Latvijā un citās izglītības iestādēs Zviedrijā un Ungārijā. Ieguvis bakalaura grādu žurnālistikā un krievu un zviedru valodas kā otrās svešvalodas pasniegšanā. Pētnieciskajās interesēs ietilpst mediju valoda. A. Olsons ir publicējis vairākas zviedru valodas mācību grāmatas.
Pilnais apraksts
Lektore Gunta Ošeniece ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2002. gada. Strādā Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedrā, Vācu valodas un kultūras nodaļā, kur viņas galvenais uzdevums ir nodrošināt studentiem labu vācu valodas zināšanu apguvi.
Pilnais apraksts
Arhīvniecības jomā darbojas no 2006.gada. No 2009.-2012. gadam Latvijas arhīvistu biedrības valdes locekle. Iepriekšējā darba pieredze- Uzņēmumu reģistra valsts notāre un Administratīvās rajona tiesas tiesneša palīdze. Kopš 2016. gada Latvijas Nacionālā arhīva juriste, kā arī no 2019.gada atbildīgā par fizisko personu datu aizsardzību Latvijas Nacionālajā arhīvā.
Pilnais apraksts
Liene Ozoliņa ir LKA asociētā profesore un vadošā pētniece Zinātniskās pētniecības centrā. Liene ir ieguvusi bakalaura grādu socioloģijā Latvijas Kultūras Akadēmijā, maģistra grādus sociālajā teorijā un pētnieciskajās metodēs Amsterdamas Universitātē un doktora grādu socioloģijā Londonas Ekonomikas un Politisko Zinātņu Skolā.
Pilnais apraksts
Zīmolvedības un komunikācijas eksperte Mg. sc. soc. Lolita Ozoliņa ir Akadēmijas vieslektore kopš 2017. gada. Viņas zinātniskās un profesionālās intereses ir zīmolvedība, akcentējot personības, vietas un kultūras industrijas zīmolvedību, zīmola kultūra un mantojums, identitāte, organizācijas kultūra un komunikācijas procesi.
Pilnais apraksts
Mākslas maģistre Dace Pakule Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 2004. gada un pasniedz franču valodu un kultūru studentiem starpkultūru sakaru Latvija – Francija un Latvija – Francija/Beļģija apakšprogrammās. Viņas galvenās pētnieciskās intereses ir starpkultūru komunikācija, valoda kā kultūras nesēja, identitāte, Magribas valstu kultūras ietekme Francijā.
Pilnais apraksts
Elizabete Palasiosa ir uzņēmēja, Latvijas Kultūras akadēmijas, Ekonomikas un kultūras augstskolas un Alberta koledžas docētāja. Ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura un maģistra grādus mākslās Latvijas Kultūras akadēmijā.
Pilnais apraksts
Agnese Pašāne darbu Latvijas Kultūras akadēmijā uzsāka 2014. gadā Studiju departamentā pēc bakalaura programmas absolvēšanas. Darbojusies arī kā prakšu koordinatore un studiju programmu direktora p.i., izstrādājot profesionālās pilnveides izglītības programmu “Muzeju darbības pamati”. 2016. gadā absolvējusi maģistra programmas apakšprogrammu “Muzeju un kultūras mantojuma studijas”. 2019.-2020. gadā strādāja darba grupā jaunās maģistra studiju programmas "Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija" izstrādē.
Pilnais apraksts
Kino zinātniece, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr.art. Bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” teorijas specializācijas vadītāja. Bijusi Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).
Pilnais apraksts
Dita Pfeifere ir Latvijas Kultūras akadēmijas doktorante, ieguvusi maģistra grādu kultūras menedžmentā Latvijas Kultūras akadēmijā (2003), akadēmijas vieslektore kopš 2021. gada. Ilgstoša pieredze kultūras izglītības jomā – kopš 2003. gada vadījusi ar kultūras menedžmentu un kultūrpolitiku saistītus studiju kursus dažādās augstākās izglītības iestādēs, bijusi LKA Latvijas Kultūras koledžas Mākslas institūciju pārvaldības programmas direktore.
Pilnais apraksts
Anca Claudia Prodan, Ph.D., ir zinātniskā konsultante Kultūras mantojuma studiju institūtā Berlīnē. Viņai ir grāds filozofijā, antropoloģijā un pasaules mantojuma studijās, un viņa vairāk nekā desmit gadus strādā kā pasniedzēja un pētniece. Viņa ir iniciējusi akadēmiskos pētījumus par UNESCO programmu “Pasaules atmiņa” un ir Izglītības un pētniecības apakškomitejas locekle programmā.
Pilnais apraksts
Kino režisors Jānis Putniņš (Mg.art.) ir Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas vadītājs un docētājs Audiovizuālās mākslas katedrā.
Pilnais apraksts
Personāla, mediju un augstskolu konsultants, vairāk nekā 30 gadus strādā vadošos amatos mediju nozarē. Izveidojis Axel Springer izdevniecības žurnālistu skolu, līdzdibinātājs Bucerius Law School Hamburgā, vadījis apdrošināšanas koncerna AMB Genarali vadības akadēmiju. Darbojas kā mācību spēks Hamburgas Universitātē, Elmshornas Ekonomikas augstskolā, u.c.
Pilnais apraksts
Starptautiski atzīta nozares speciāliste un akadēmisks mācību spēks. Strādā Groningenas Universitātes (Nīderlande) Moderno Eiropas valodu un kultūru institūtā. Studējusi mākslas vēsturi, filozofiju, jaunāko laiku vācu literatūru un romānistiku – Ņujorkā (ASV), Frankfurtē, Hamburgā (Vācija) un Urbano (Itālija). Daudz publikāciju (~70), kritiku un literāru tulkojumu. Daudzu starptautisku zinātnisko apvienību biedre Vācijā, Itālijā un Austrijā. Apbalvota ar Cicerona medaļu (XXV Certamen Ciceronianum Arpinas 2005.) un starptautisko Italianistik-Preis Flaiano 2007.
Pilnais apraksts
Mākslas un muzeoloģijas maģistre, docente Astrīda Rogule kopš 1998. gada ir Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras pasniedzēja. Viņa ir izstrādājusi un vada studiju kursus muzeoloģijā, muzeju mārketingā, sabiedriskajās attiecībās, kultūras menedžmentā un kultūras tūrismā.
Pilnais apraksts
Kopš 2004. gada aktiera meistarības un režijas docētāja LKA Skatuves mākslas katedrā bakalaura un maģistra programmās. Sadarbībā ar as.prof. M. Gruzdovu, Dramatiskā teātra aktiera mākslas t. s. “Valmieras kursa” vadītāja (K. A. Avots, K. Griga, A. Aizkalns, S. Runge, D. Stafecka, K. Strods, I. Barkāne, K. Zahovskis un citi), kā arī t. s. “Dailes teātra 9. studijas” - LKA Dramatiskā teātra aktiera mākslas kursa vadītāja (absolventi: D. Grūbe, A. Dīcis, M. Počs, I. Dzelme, Ē. Eglija, G. Andžāns, K. Freimanis un citi) un apvienoto aktieru – režisoru kursu ( absolventi: R. Suhanovs, J. Znotiņš, R. Dišlere, U. Siliņš, L .Siliņa, A. Polačenko, L. Sebre, K. Zāle un citi).
Pilnais apraksts
Socioloģijas doktore (Dr.sc.soc.) Ritma Rungule Kultūras akadēmijā kopš 2004.gada pasniedz vispārīgo socioloģiju, socioloģijas vēsturi un teoriju. R.Rungule māca socioloģiju arī Rīgas Stradiņa universitātē. R.Rungulei ir liela pētniecības pieredze, jo viņa vairāk nekā divdesmit gadus strādājusi LU Filozofijas un socioloģijas institūtā kā pētniece.
Pilnais apraksts
Filoloģijas doktore E. Saliņa ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2007. gada. Strādājusi LU Moderno valodu fakultātē. Uzstājusies starptautiskajās zinātniskajās konferencēs un semināros Latvijā un ārzemēs, galvenokārt par literatūrzinātnes problēmām.
Pilnais apraksts
Muzeju nozares darbiniece kopš 1996. gada. Pašlaik - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores vietniece administratīvajā darbā. Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības priekšsēdētāja, Latvijas Muzeju padomes dalībniece. LKA bakalaura un maģistra studiju programmu absolvente un vieslektore ar muzejiem saistītos lekciju kursos kopš 2015. gada. Interesē viss par muzejiem mainīgajā pasaulē.
Pilnais apraksts
Mg.art., Latvijas Nacionālajā teātra režisors, režijas un aktiermeistarības docētājs. Strādājis Valmieras Drāmas teātrī, Rīgas Krievu teātrī, Dailes teātrī un neatkarīgajā teātrī Dirty Deal Teatro.
Pilnais apraksts
Mg.art., Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras profesors (no 1998. gada), Latvijas Kultūras akadēmijas prorektors akadēmiskajā darbā (1991. – 2003.), Latvijas Kultūras akadēmijas rektors (2004. – 2014), Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs (no 2014. gada).
Pilnais apraksts
Starptautiski novērtēts un skatītāju atzīts kino un montāžas režisors, publicists, kopš 2013. gada Latvijas Kultūras akadēmijas Mākslas zinātņu doktors, kino teorijas, montāžas un režijas docents, vienlaikus arī Helsinku Ālto universitātes (Helsinki University of Technology) Dokumentālā kino režijas katedras asociētais profesors. Absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot maģistra grādu vēsturē.
Pilnais apraksts
Aktiermeistarības lektore Anita Sproģe kopš 2007. gada. Akadēmijā docē aktiera meistarības kursu īpaši filmu mākslu studējošajiem un studējošajiem, kuriem aktiermeistarība nav pamatizvēles kurss.
Pilnais apraksts
Filoloģijas maģistre Linda Straume ir Kultūras akadēmijas docētāja kopš 2005. gada. Pirms tam strādājusi LU Moderno valodu fakultātē, ir docējusi kursus Starptautiskajā tūrisma augstskolā un Lutera akadēmijā. Uzstājusies starptautiskās zinātniskās konferencēs un semināros Latvijā un ārzemēs galvenokārt stilistikas un diskursa studiju jomās.
Pilnais apraksts
Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.
Pilnais apraksts
Ivars Šteinbergs, M.A., vieslektors Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA); izstrādā disertāciju LKA, pētot latviešu atdzeju 20. gadsimtā; dzejnieks (izdevis dzejas krājumu “Strops” (“Neputns”, 2020, Dzejas dienu balva)); literatūrkritiķis (2020. gadā nominēts Normunda Naumaņa vārdā nosauktajai Gada balvai mākslas kritikā).
Pilnais apraksts
Filozofijas zinātņu doktore Daina Teters Latvijas Kultūras akadēmijā sāka strādāt 90. gadu otrajā pusē paralēli darbam Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā.
Pilnais apraksts
Kristīne Tjarve, Mg. paed., komunikācijas nozares praktiķe ar vairāk nekā 17 gadu pieredzi dažādās nozarēs, uzņēmuma "C SMART" vadītāja. Vairāku Latvijas izglītības iestāžu mācībspēks, Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem valdes priekšsēdētāja. Kristīne ir pārliecināta, ka mūžizglītībai ir liela vērtība, tādēļ nepārtraukti pilnveido savas zināšanas un prasmes un labprāt ar lielu degsmi dalās pieredzē ar citiem.
Pilnais apraksts
Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras teorijas un vēstures katedras asociētā profesore un Zinātniskās pētniecības centra pētniece kopš 2015. gada, teātra zinātniece un kritiķe.
Pilnais apraksts
Pirmo doktora disertāciju – “Latvijas senās kulta vietas” - J. Urtāns aizstāvēja 1988.gadā Ļeņingradā. Disertācija balstījās sakrālo vietu lauka apzināšanā, arheoloģisko izrakumu rezultātos, rakstīto un folkloras avotu studijās. Disertācija iezīmēja arī tālāko J. Urtāna kā zinātnieka un pieminekļu eksperta karjeru: arheoloģiskās vietas un to daudzpusēja izzināšana, izmantojot gan tradicionālas, gan mazāk tradicionālas pieejas – zemūdens arheoloģija, gaisa arheoloģija, attālinātās arheoloģiskās izpētes metodes.
Pilnais apraksts
Akadēmijas Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedras apakšprogrammas “Starpkultūru sakari Latvija – Francijas” vadītāja Anita Vaišle strādā Akadēmijā no 1998. gada, mācot franču valodu/ komunikatīvo gramatiku iesācēju grupām un grupām ar priekšzināšanām, bet pamatspecializācija ir Valsts studijas: Francijas ģeogrāfija, vēsture un sabiedrība.
Pilnais apraksts
Dr. art., Latvijas Kultūras akadēmijā docē kopš 2006. gada, kad uzsāka doktorantūras studijas pēc maģistra grādu iegūšanas socioloģijā Parīzes IV Sorbonas Universitātē un tiesību zinātnēs Latvijas Universitātē. Līdztekus Kultūras, komunikācijas un informācijas sektora vadītājas pienākumiem UNESCO Latvijas Nacionālajā komisijā (2006–2012), Anita Vaivade aizstāvēja doktora disertāciju par tēmu Nemateriālā kultūras mantojuma konceptualizācija tiesībās (2011).
Pilnais apraksts
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) viesprofesors, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesors Andris Vecumnieks (1964*) ir pieredzes bagāts komponists, diriģents, muzikologs. 2015. gadā LKA ieguvis doktora grādu (PhD) par mūzikas teatralitātes problēmām – promocijas darba tēma “Teatralitātes fenomens mūzikā. Jura Karlsona teātra telpa.”
Pilnais apraksts
Elīna Veinberga Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi doktora grādu, absolvējot doktora studiju programmu “Mākslas” Kultūras teorijas apakšnozarē (2013). Maģistrantūras studijas angļu filoloģijā apgūtas Latvijas Universitātē (2004). E. Veinberga strādā par LKA docētāju kopš 2004. gada.
Pilnais apraksts
Linda Veliverronena Vidzemes Augstskolas Tūrisma studiju virzienā docē studiju kursus, kas saistīti ar ceļotāju uzvedību, starpkultūru komunikāciju, kvalitatīvajām pētījumu metodēm, prognozēšanu. Tartu Universitātē ieguvusi doktora grādu komunikācijā un mediju studijās, Vidzemes Augstskolā profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā un Latvijas Kultūras Akadēmijā maģistra grādu mākslās.
Pilnais apraksts
Lektors Andrejs Verhoustinskis ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2010. gada. Mācījies Latvijas Kultūras akadēmijā un Dramatiska Institutet, Stokholmā, Zviedrijā kino un video operatoru specialitātē.
Pilnais apraksts
Marko Vidals Gonsaless nāk no Spānijas dienvidiem. Ieguvis bakalaura grādu moderno valodu un literatūru studijās Granadas universitātē un maģistra grādu spāņu valodas kā svešvalodas pasniegšanā Menendesa Pelajo Starptautiskajā universitātē.
Pilnais apraksts
Elīna Vikmane Latvijas kultūras akadēmijā vada un attīsta 2020.gadā uzsākto un 2022.gadā akreditēto starptautisko akadēmisko maģistra studiju programmu “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”.
2021.gadā ievēlēta Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrā, kā arī kā arī koordinējusi profesionālās izglītības programmas izveidi sadarbībā ar muzejs jomas profesionāļiem “Darbs ar muzeja krājumu” (160h)
Docente Ruta Vītiņa absolvējusi Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas aktieru – režisoru specialitāti un Kultūras akadēmijā teātra mākslas maģistrantūru. Kā runas pedagogs Akadēmijā strādā kopš dibināšanas (1991).
Pilnais apraksts
Skatuves dejas pedagogs dramatiskā teātra režijas un aktiermeistarības kursiem, lektors Iļja Vlasenko Akadēmijā docē kopš 2013. gada. Vienlaikus ar darbu akadēmijā māca RHV klasisko, vēsturisko un raksturdeju, un ir treneris un horeogrāfs Olimpiskā centra mākslas vingrotāju komandai.
Pilnais apraksts
Sandis Voldiņš ir Latvijas Kultūras akadēmijas doktorants, ieguvis jurisprudences maģistra grādu Latvijas Universitātē un humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās Latvijas Kultūras akadēmijā. Ilgstoši strādājis Kultūras ministrijā un Valsts kancelejā, kopš 2019.gada ir VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” valdes loceklis. Vadījis vairākus liela apjoma kultūras, pārmaiņu, vadības, investīciju un attīstības projektus.
Pilnais apraksts
D. Volkinšteine ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 1993. gada. Latvijas universitātes Svešvalodu fakultātē ieguvusi maģistra grādu filoloģijā (vācu valoda un literatūra). Absolvējusi arī Hāgenas Tālmācības universitāti (Vācija) ar studiju specializāciju „Vācijas studijas, vācu valodas apmācības metodika” un pētniecisko specializāciju „Interkulturālā komunikācija”, iegūstot mākslas maģistra grādu.
Martins Vaigels ir GLC (Glücksburg Consulting, Hamburg) filiāļu Baltijas valstīs padomes priekšsēdētājs.
Pilnais apraksts
Ieguvis sociālo zinātņu maģistra grāds bibliotēkzinātnē un informācijā Latvijas Universitātē. No 2009. līdz 2018. gadam strādājis Latvijas Nacionālajā bibliotēkā kā Digitālā bibliotēkas nodaļas vadītājs, Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs un Attīstības departamenta direktors. 2016. gadā pildīja The European Library vadītāja pienākumus Hāgā, Nīderlandē.
Pilnais apraksts
Ieva Zemīte, doktora grāds ekonomikas nozares vadībzinātnes apakšnozarē (Dr. oec.), ir Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgās maģistra studiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” direktore.
Pilnais apraksts
Mg. art., horeogrāfe, dejotāja, docētāja Ilze Zīriņa ir Latvijas Kultūras akadēmijas lektore kopš 2021. gada (vieslektore 2007 - 2020), kur vada dejas improvizāciju un kontaktimprovizāciju.
Vadījusi laikmetīgās dejas tehniku gan LKA Latvijas Kultūras koledžā (2002-2019), gan J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (2001 -2003), gan RPIVA (1998-2001). Kā mācībspēks, piedalījusies starptautiskos izglītības projektos Horvātijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Slovēnijā, Somijā, Turcijā un Latvijā.
Mg.art., horeogrāfe, dejotāja, Kultūras akadēmijas bakalaura studiju programmas “Laikmetīgās dejas māksla” vadītāja, „Olgas Žitluhinas dejas kompānija” mākslinieciskā vadītāja, Starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla „LAIKS DEJOT” - mākslinieciskā direktore.
Horeogrāfe izrādēm: poētiskās dejas traģēdija „Viens un Divi” (2014) „Daiļslidošana” (2013) „Breikeri arī runā” (2013), „Ārā” (2013), rokoperai „Lāčplēsis” (2013), „Pie bagātās kundzes” (2013) „Saules taka” (2013), „Mazāk domāsi, ātrāk skriesi” (2012, „Ursus maritimus” (2011), „Divpadsmitā nakts” (2010), „Aplam” (2010) un daudzām citām.
Līga Vinogradova ir ieguvusi zinātniskā doktora grādu Rīgas Stradiņa universitātē, izstrādājot pētījumu par emociju lomu tradīcijā socioloģijas nozares ietvaros (2021.). Pētnieciskā darbība norisinājusies Latvijas Kultūras akadēmijā kā zinātniskajam asistentam. Līga ir piedalījusies gan akadēmiskajos, gan lietišķajos pētījumos, kas fokusējas uz kultūras nozares dažādiem tematiem – kultūras mantojums, kultūras patēriņš, auditorijas izpēte kultūras institūcijās un pašvaldībās.
Pilnais apraksts