Ļūbasta pilskalns

Daugavpils novads, Līksnas pagasts

N 55° 56` 33.150; E 26° 27` 09.860

Pilskalns atrodas dzelzceļa un šosejas malā, kas likās nedaudz paradoksāli. Tam izvēlētā vieta ir 5-6 m augsts zemes izcēlums relatīvi zemā vietā. Kalnu no visām pusēm, veidojot plānā nosacīti taisnstūrveida plakumu, ietver divi paralēli līdz divus metrus dziļi grāvji un attiecīgi tik pat augsti divi vaļņi. Ieejas vieta pilskalnā caur vaļņiem un grāvjiem bijusi no DA puses. Pilskalna noteiktais un izlīdzinātais plakums ir ap 55 m garš un ap 25 m plats. Pilskalna kultūrslānis nav jaušams; kalnu veido smilts zeme. Pilskalns saglabājies nepostīts, kas viegli varēja notikt, veidojot dzelzceļa uzbērumu; pret pilskalnu tas ir gandrīz desmit metrus augsts. Uzbēruma apakšmala atrodas tikai nepilnus desmit metrus no pilskalna ārējā vaļņa. Mežu uz DA no pilskalna sauc par Grobļu mežu (gruoblis – laupītājs). Pilskalna nosaukums darināts pēc tuvējā Ļubasta ezera nosaukuma. Pilskalna nosacīti regulārais izveidojums varbūt var liecināt par relatīvi vēlāku pilskalna pastāvēšanas laiku. Tas ir Daugavpilij tuvākais pilskalns, kas ir viegli pieietams.

Vieta apsekota 29.03.2021

Pilskalnu LIDAR kartēs 2020. gada beigās atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Sīķeles pilskalns

Daugavpils novads, Vecsalienas pagasts

N 55° 52` 39.880; E 26° 46` 45.130

Daugavpils – Kaplavas lielceļa labajā pusē nepilnus 300 m no Daugavas atrodas Sīķeles luterāņu baznīca. Baznīcas ceļš tālāk uz DA pārveidojas par meža celiņu, kas iekļaujas dažādu meža celiņu tīklā. Ap kilometru no Daugavas sākas reljefa paaugstinājums – kādreizējā Daugavas ielejas mala, kuru robo uz Daugavas pusi nokrītošas gravas. Pilskalns, kam dots Sīķeles pilskalna vārds, iekārtots šādā divu gravu ierobežotā 15-20 m augstā zemes paliksnī. Viss kalns ir bijis par plašu pilskalnam, tāpēc tas trijās pusēs, kur kalnam ir rozas, ir norobežots ar grāvjiem un vaļņiem. Pa D puses rozu pilskalnā uzved vaļņos un grāvjos iegrauzusies taciņa, kas, iespējams, iezīmē seno ieejas vietu. Pilskalna plakums ir ap 40 m garš un ap 30 m plats, par gandrīz 5 metriem nolaidens pret Z, ar izteiktākām pārejām uz nogāzēm D, A un R pusēs, bet ar mazāk jūtamu pāreju Z nogāzē. Visu pilskalna plakumu klāj tumšs kultūrslānis, kurā mežacūku rakumā atrasta švīkātās keramikas lauska un jēldzelzs gabals. Sīķeles pilskalnu raksturo izdevīgais kalna novietojums, mazāk – kalna pārveidojumi. Atrastā švīkātās keramikas lauska ļauj pilskalna apdzīvotību attiecināt uz I g.t. p.m.ē. – m.ē. I g.t. 1. pusi.

Vieta apsekota 29.03.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2020. gada beigās atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Veipieša pilskalns

Daugavpils novads, Vaboles pagasts

N 56° 00` 07.160; E 26° 34` 01.550

Šī vieta ar nosaukumu “Pilskalns” vai “Piļskolns” ir topogrāfiski atzīmēta kartēs, bet pieminekļu aizsardzības institūcijām pilskalns bija palicis nezināms. Tas ietilpst Meža Mackeviču poligona teritorijā, kurā jāievēro īpaši uzturēšanās noteikumi. Pilskalnu aptek Līksnas (Leiksnas) labā krasta pieteka Lielais Veipiets, vēl tālāk ir otra pieteka Mazais Veipiets, pēc kuriem pilskalnam dots nosaukums. Nosaukums atspoguļo Kalupes (Kolupa) izrunas īpatnības, vietas saucot vīriešu dzimtē un vienskaitlī. Vietējie iedzīvotāji pilskalnu ir zinājuši jau agrāk. Virs tuvākās apkārtnes tas izceļas par 6-7 m. Pilskalna garenais plakums ir izlīdzināts, ar samērā krasām pārejām uz nogāzēm. Pilskalna A un R galā ap 4 m zem plakuma līmeņa ir terase ar pusmetru dziļu grāvi, kuram priekšā ir valnītis, aiz tā – aprakums, tad atkal terase. Terase 5-6 m zem plakuma līmeņa ir kalna Z nogāzē. Kalna D puse jau no dabas ir stāva, te izteikta terase ir veidota 2-3 m zem plakuma līmeņa. Kultūrslānis pilskalnā nav jaušams; visur ir dzeltena, viegla smilts. Šķiet, ka Veipieša pilskalns jau izsenis ir izmantots militāriem treniņiem. Tā datējums un kultūrpiederība nav zināma. Vairāk šķistu, ka tas ir bijis patvēruma pilskalns kādreiz mazapdzīvotā un smilšainā apvidū.

Vieta apsekota 05.04.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2020. gada beigās atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Keklišku pilskalns

Ilūkstes novads, Šēderes pagasts

N 55° 51` 27.180; E 26° 17` 33.840

Mežainajā teritorijā uz R un DR no Sventes ezera, kas ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”, ir sarežģīts reljefs. Šī teritorija ir arī ļoti aktīvu I Pasaules kara laika cīņu vieta, tāpēc visi kaut cik ievērojami reljefa izcēlumi ir sarakti ar kara laika rakumiem. Gleznainajā Sventes ezera apkārtnē padomju laikos kā salas mežos ir ierīkoti daudzi daugavpiliešu dārzu un mājiņu kooperatīvi. Viena šāda kooperatīva (saucas Celtnieks) Z malā ir pārdesmit metrus augsts izcils un reljefā nodalīts kalns, kas ir ļoti stāvs pret trijām pusēm; ceturtajā pusē kalnam pieslēdzas divas rozas. Kalna lielākā daļa no vietas ir sarakta ar dziļiem kara rakumiem, kas iespējamos pilskalna nocietinājumus ļoti lielā mērā ir pārveidojušas. Kalna lēzenākā ZR daļa, veidojot pilskalnu, nocietināta ar puslokveida terasēm, vaļņiem, grāvjiem un stāvinājumiem, tomēr šie pilskalnam raksturīgie pārveidojumi ir vairāk nojaušami nekā droši nosakāmi, jo tie ļoti lielā mērā ir pārveidoti ar kara laika rakumiem. Pilskalnam dots nosaukums pēc kādreiz tā tuvumā esošajām Keklišku mājām tādā veidā pilskalna nosaukumā saglabājot seno mājvārdu. Pilskalna nocietinājumu nojaušamās paliekas ir tieši tur, kur tām pilskalna gadījumā arī vajadzētu būt.

Vieta apsekota 05.04.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2020. gada beigās atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Ploņu pilskalns

Jēkabpils novads, Dunavas pagasts

N 56° 10` 43.180; E 26° 15` 53.900

Ploņu pilskalns, kam nosaukums dots pēc tā pakājē kādreiz bijušajām mājām, atrodas 1,2 km attālumā no Daugavas. Daugava te I Pasaules kara laikā ilgstoši bija frontes līnija, tāpēc visas frontes tuvumā esošās paaugstinātās vietas blīvi izmantotas vāciešu pozīciju būvei.

Pilskalns, kura apkārtne un kurš pats no vietas sarakts dažādiem kara rakumiem, ierīkots kādas ap puskilometru garas smilšu grēdas A galā, kas par 7-9 m izceļas virs apkārtnes. Pilskalna A mala un pakāje norakta ar plašāku tagad gandrīz jau aizaugušu smilšu bedri. Pilskalnu iezīmē vaļņiem un grāvjiem ietverts ZR-DA virzienā orientēts iegarens, tagad rakumiem sarobots plakums, kura garums ZR-DA virzienā ap 30 m, pretējā virzienā – ap 20 m.

Pilskalna DA gals skatot no plakuma puses ir bijis nocietināts ar 3-4 m platu terasi, kas bijusi ap metru zem plakuma līmeņa. Iespējams, ka te bijis grāvis, kas sarakts kara rakumiem. Aiz terases seko ap 1,5 m augsts aprāvums, kura pakājē ir 5-6 m plata otrā terase, kas atkal noslēdzas ar aprakumu vai aprāvumu. Šo nocietinājumu turpinājums uz kalna garākajām ZA un DR nogāzēm nav nojaušams. Kalna ZR daļā ap metru zem plakuma līmeņa ir plānā puslokveidīgs, ap metru dziļš ierakums. Tas izmantots arī kara laika tranšejas izveidei. Pie grāvja virzienā uz āru ir ap metru augsts valnis, kam ir metru augsts izteikts aprakums, tad 3-4 m plata terase, kas veido kaut ko līdzīgu otram izplūdušam grāvim, tad – vairāk virzienā uz ZR – tāds pats izplūdis ap metru augsts valnis.

Līdzās pilskalnam tā Z pakājē aiz meža ceļa ir avota vieta ar ūdeni, kam varētu būt bijusi nozīme pilskalna pastāvēšanas laikā.

Ploņu pilskalns ir ļoti sapostīts, konkrētās aprises zaudējis, bet kopējo veidolu tomēr saglabājis pilskalns. Varētu domāt, ka tas ir bijis pietiekoši labi nocietināts patvēruma pilskalns, kas nav bijis pastāvīgi apdzīvots.

Vietu apsekota 12.04.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2020. gada beigās atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Vulānu pilskalns

Riebiņu novads, Stabulnieku pagasts

N 56° 24` 31.289; E 26° 48` 22.850

Ap kilometru uz DA un D no Stabulniekiem ir aptuveni ZA-DR virzienā orientēta, skuju kokiem apaugusi līkumota kaupre, kas stiepjas cauri trijiem pagastiem. Pilskalns atrodas kauprē pie Vulānu sādžas. Tas ierīkots tradicionāli, kaupri, kas šajā vietā paceļas 10-12 m augstumā, no divām pusēm norobežojot ar vaļņiem un grāvjiem. Vēlākos laikos nocietinājumi ir noarti un tagad to veidojums ir vairāk nojaušams nekā redzams.

Nocietinājumu paliekas saglabājušās vien pilskalna vienā malā. Skatot no A puses sākumā ir grāvja paliekas, tad izplūduša vaļņa paliekas, tad vēl viena grāvja paliekas. Šķiet, ka nocietinājumi (gan grāvju dziļums, gan vaļņa augstums aptuveni metrs) bijuši puslokveidīgi. Pretējā pilskalna galā nocietinājumi, šķiet, ir bijuši līdzīgi veidoti, tomēr te tie ir vēl vairāk noarti un nolīdzināti. Norobežotais plakums ir ap 45-50 m garš un ap 10-15 m plats. Tajā jaušams pelēcīgs saarts kultūrslānis.

Pilskalna D pakājē starp pilskalna nogāzi un iztaisnoto ūdensteci konstatēta senas apmet nes vieta. Meža cūku rakumā te kultūrslānis bija vismaz 0,4 m dziļš.

Vēlākos laikos lielā mērā ar aršanu sapostītais Vulānu pilskalns ierīkots vienīgajā pilskalna iekārtošanai piemērotajā apkārtnes vietā, ir bijis ilgstošāk apdzīvots – par to liecina kultūrslānis un apmetne pilskalna pakājē. Atrastā keramikas drumsla vairāk vedina uzskatīt Vulānu pilskalnu par dzelzs laikmeta nocietinātu mītni.

Vieta apsekota 17.04.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2020. gada beigās atklājis senvēstures entuziasts Valdis Mičulis.

Lielindricas pilskalns

Krāslavas novads, Kalniešu pagasts

N 55° 51` 28.320; E 27° 18` 08.850

Pilskalns taisnā līnijā atrodas kilometru uz ZR no Indricas nocietinātās muižas vietas Lielindricas sādžas teritorijā. Daugavas ielejas malu te robo sīka Daugavas pieteka, kas tiek saukta par Tabakerku. Upītes labo krastu veido 20-30 m augsta nogāze. Tabakerka un vēl divas gravas norobežo plānā trīsstūrveidīgu kalna virsmu. Vairākus metrus zem plakuma visu šo kalnu ieloko mazizteikta terase.

Kalna šaurākais Z gals no augstienes turpinājuma ir norobežots ar mazizteiktiem un izplūdušiem puslokveida grāvjiem un vaļņiem. Skatot no ārpuses, sākumā ir nepilnu metru augsts zemes uzbedums, tad dažus metrus plats puslokveida iedziļinājums jeb grāvis, kas savieno pilskalnam R pusē esošo gravu ar Tabakerkas nogāzi; pret to grāvis ir izteiktāks. Pēc tam seko ap 1-1,5 m augsts puslokveida valnis un tad ap 1-1,5 m dziļš un 5-6 m plats grāvis, kas izteiktās ir pret Tabakerkas nogāzi, bet pretējā pilskalna R nogāzē tas pārtop par terasi. Plakuma malā ir nepilnu metru augsts zemes uzmetums. Pāri vaļņiem un grāvjiem vairāk to A pusē ved senā ieejas vieta, ko apzīmē grāvju aizplūdums.

Pilskalna plakums ir izlīdzināts, ar ap 4 m kritumu pret D, ar samērā krasām un iezīmētām pārejām uz nogāzēm. Cilvēka kādreizējo klātbūtni smilšainajā zemē apliecina oglītes un šķelti, deguši akmeņi.

Lielindricas pilskalna mākslīgie pārveidojumi nav īpaši izteikti; savukārt pilskalna plakums ir samērā plašs. Varētu apsvērt, bet ne pierādīt Lielindricas pilskalna saistību ar seno apkārtnes centru Indricu, kas bija Plāteru agrākā rezidence. Lielindricas pilskalns varētu būt piemērots lielas mūra pils celtniecībai un varbūt šādam nolūkam tas arī ticis izraudzīts un sākts to pārveidot pils celtniecības vajadzībām, tomēr Plāteru jaunā rezidence tika izveidota attālāk Krāslavā.

Vieta apsekota 25.04.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2021. gada sākumā atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Borovkas pilskalns

Krāslavas novads, Kalniešu pagasts

N 55° 53` 56.480; E 27° 15` 53.480

Pilskalns atrodas ap 4 km uz ZA no Krāslavas, uz Z no Krāslavas – Polockas šosejas, starp šoseju un Skaistas upi. Uz DA no pilskalna abpus šosejai ir Borovkas sādža; tuvākās mājas atrodas ap 400 m attālumā no pilskalna.

Borovkas pilskalns atrodas skujkoku mežā, viļņotā reljefā. Skaistas upe pie pilskalna veido plašāku purvainu leju. Tās D pusē paralēli upes tecējumam ir ap puskilometru gara aptuveni ZA-DR virzienā orientēta lokāla smilšu kaupre. Tās DR galā ierīkots pilskalns. Pilskalna vietā kaupre virs tuvākās apkārtnes D pusē paceļas par ap 10 m, pretējā pusē pret Skaistas upi kaupre izceļas par 20 m virs purvainās upes ielejas līmeņa. ZA pusē, veidojot pilskalna nocietinājumus, kaupre nodalīta ar labi veidotiem puslokveida grāvjiem un valni. Pilskalna plakumam tuvākais grāvis nolaižas uz abām pilskalna nogāzēm un tur pārveidojas terasē, kas ieloko visu pilskalnu un savienojas ar DR gala nocietinājumu grāvi. Pilskalna plakumam attālākais grāvis arī nolaižas uz abām nogāzēm, pārveidojas par terasi, tomēr šī terase ir mazāk izteikta, vairāk ievērojama pilskalna Z nogāzē. Šī terase DR galā savienojas ar ārējo nocietinājuma grāvi.

DR gala puslokveida nocietinājumi ierīkoti ap 4-5 m zemāk par pilskalna virsmu; tie līdzīgi pretējā gala nocietinājumiem. Domājams, ka ieeja pilskalnā bijusi no šīs puses, jo te grāvjos ir aizmilzums un valnī tikko jaušams pārrakums.

Borovkas pilskalns ir Latgalei tradicionāli kauprē veidots pilskalns, to no abām pusēm nodalot ar relatīvi zemiem, bet labi veidotiem vaļņiem un grāvjiem, kas abās pilskalna garajās nogāzēs pārveidojas par terasēm. Tradicionāli šādos pilskalnos nav izteikta kultūrslāņa.

Vieta apsekota 25.04.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2021. gada sākumā atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Silavišku pilskalns

Daugavpils novads, Višķu pagasts

N 56° 05` 49.300; E 26° 51` 21.910

Pilskalns situēts Višķu pagasta Z daļā ap pusotru kilometru uz DA no Vīgantiem (Luknas). Apaļais kalns, kurā ierīkots pilskalns, ir valdošā augstiene visai viļņotajā reljefā un apkārtnē glezni izceļas. Pilskalnu tika lemts saukt pēc lielākās un nozīmīgākās tuvējās apdzīvotās vietas par Silavišku pilskalnu.

Pilskalna mākslīgos pārveidojumus iezīmē mazizteikta, ap 1-2 m plata terase, kas izteiktāka ir pilskalna ZR pusē. Terase 1-2 m zem kalna virsmas ieloko visu kalnu. Terases ietvertais plakums ir noapaļoti taisnstūrveida, par metru izvelbts, orientēts ZR-DA virzienā, ir 45 m garš un 35 m plats. Kalnu veido smilts zeme, kas plakumā ir nedaudz tumšāka, tomēr tā nav uzskatāma par nepārprotamu kultūrslāni. Kalns no visām pusēm ir vienādi stāvs; ar terasi ir norobežota tikai kalna augšējā daļa. Terase, tās kopējais veidols vairāk ir jaušams aerolāzerskenējumā nekā nodalās dabā.

Silavišku pilskalnam izvēlēts jau no dabas no visām pusēm stāvs un norobežots kalns, kuram mākslīgi ar terasi nodalīta tikai tā augšējā daļa. Silavišku pilskalnā kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums un kultūrpiederība pagaidām nav noteikta.

Vieta apsekota 25.04.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2020. gada beigās atklājis arheologs Raimonds Rozenvalds.

Cucuru pilskalns

Zilupes novads, Lauderu pagasts

N 56° 17` 15.890; E 27° 53` 01.680

Ap 100 m uz ZR no Cucuru Jaunās kapsētas ir līkumota, šaura un augsta kaupre, kas orientēta ZA-DR virzienā un kas virs tuvākās apkārtnes izceļas par 15 m. Pilskalna plakums ir ap 50 m garš un tikai ap 10 m plats. Abos galos plakums nodalīts ar puslokveida nocietinājumiem.

ZA galā, skatot no ārpuses, pilskalna plakums nodalīts ar ap metru dziļu grāvi, kas ZR nogāzē pārveidojas par terasi; pretējā DA nogāzē grāvim turpinājuma terases veidā nav. Tad seko platāks ap metru augsts valnis, tad pāri par metru dziļš puslokveida grāvis, kas ZR pusē drusku iezīmējas kā augšējā terase. Tad seko ap 1,5-2 m augsts aprakums. Aiz tā, bet tikai pilskalna ZR pusē ir puslokveida grāvis, kas tālāk pārveidojas par terasi.

Pilskalna DR gals ir ļoti šaurs. Skatot no plakuma puses, sākumā ir 1,5-2 m augsts aprakums, pēc tam seko puslokveida grāvis, kas kā terase turpinās abās nogāzēs, lai DA nogāzē ātri izzustu, bet pretējā ZA nogāzē šī terase, kas sarakta zvēru alām, 5-6 m zem plakuma līmeņa ieloko visu pilskalna nogāzi. Tad seko ap metru augsts puslokveida valnis, kam ārpusē ir ap metru augsts aprakums, tālāk ir pusmetru dziļš grāvis vai terase, kas nedaudz iesniedzas ZA nogāzē zem pirmās terases. Vēl tālāk ir ap metru augsts aprakums, aiz kura ir dabiska pāržmauga.

Cucuru pilskalns veidots Latgalei tradicionāli, garenu kaupri abos galos nodalot ar ne sevišķi augstiem vai dziļiem puslokveida vaļņiem un grāvjiem, kas pilskalna garajās nogāzēs pārveidojas vai sliecas pārveidoties par terasēm. Parasti šāda veida pilskalniem nav kultūrslāņa; Cucuru pilskalnā melns kultūrslānis sedz nocietinājumus, plakumu un nogāzes augšdaļas.

Vieta apsekota 06.05.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2021. gada sākumā atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Vērēmu Škūru kalns – pilskalns

Rēzeknes novads, Vērēmu pagasts

N 56° 34` 31.260; E 27° 23` 38.020

Škūru kalns ir plašākas apkārtnes augstākā vieta. Kalnu jau no tālienes iezīmē metāla triangulācijas tornis. Kalna augstāko daļu ieloko plānā noapaļoti taisnstūrveida nocietinājumu sistēma, kuru divos līmeņos veido terases. Izteiktākas un labāk saglabājušas terases ir kalna R un Z pusē; A pusē kalna nogāze jau no dabas ir bijusi pietiekoši stāva, lai to neterasētu, bet D puses nocietinājumi jaunākos laikos ir nolīdzināti. Pilskalna plakums pārveidots ar jaunlaiku būvēm un piebraucamo ceļu. Gan plakumā, bet vairāk gan R un Z nogāzēs jaušams melns kultūrslānis, kas bagātīgi jaukts ar modernajiem būvgružiem.

Ar svaigu skatu pārskatot iepriekš fiksētās pilskalnu teikas, šķiet, ka tieši ar Škūru kalnu saistāma kāda jau 1939. gadā pierakstītā teika par Veramu pilskalnu. Par Škūru kalnu kā pilskalnu jau 1925. gadā Pieminekļu valdei ziņoja A. Rags. Plašāk kalnu kā senlaiku apcietinājumu 1950. gadā aprakstīja K. Rozītis, bet 1978. gadā Škūru kalnu apsekoja A. Radiņš, kas to par pilskalnu neatzina. Jaunākos laikos kalnā ir bijis uzbūvēts ģeodēziskais tornis, kara laikā – divas mūra ēkas kara novērošanas dienesta vajadzībām. Škūru kalna kā pilskalnu apliecina daļēji saglabājusies nocietinājumu sistēma un kultūrslānis.

Vieta apsekota 22.05.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2020. gada beigās atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Bierzinīku pilskalns

Ciblas novads, Zvirgzdenes pagasts

N 56° 34` 53.790; E 27° 46` 10.960

Bierzinīku ierīkots ledāja atstātā aptuveni ZRR-DAA virzienā orientētā ap 20 m augstā kauprē, kuras virsma vietām ir tikai pārdesmit metrus plata, uz Z no Bierzinīku sādžas. Kaupres, kuru vietējie iedzīvotāji sauc par Miņkovas kalnu, Z sāna nogāze ir pietiekoši stāva, lai to nevajadzētu mākslīgi stāvināt. Pretējā D nogāze par 5-6 m ir nostāvināta. Pilskalna iekārtojums ir Latgalei tradicionāls – kaupre ir pārdalīta ar grāvjiem un vaļņiem; Bierzinīku pilskalna gadījumā šie pārveidojumi ir īpaši iespaidīgi.

A pusē, skatot no ārpuses, ir 6 m augsts valnis, kura priekšā lēzena ieplaka – grāvis. Pret plakumu valnis ir ap 2 m augsts.

R pusē pilskalna nocietinājumi veidoti vēl varenāki. Skatot no R puses, ir ap metru dziļš puslokveida grāvis, kas D nogāzē pārveidojas par iespaidīgu terasi. Aiz grāvja ir galvenais valnis, kurš no ārpuses ir 5 m augsts, no iekšpuses – ap 3,5 m augsts. Aiz galvenā vaļņa ir ap metru dziļa ieplaka vai grāvis. Vaļņa D nogāze stāva, te vaļņa priekšā esošais grāvis un ieplaka jeb grāvis galvenā vaļņa iekšpusē savienojas un pārveidojas par terasi. Tā pilskalna R galā aizņem kādu trešdaļu pilskalna nogāzes garuma. Terase ir 4-6 m plata un slīpi par 5-6 m nolaižas uz leju, savietojoties ar pilskalna D malas stāvinājuma pamatni. Otrā 4-5 m platā terase izveidota pāris metrus zem pirmās terases.

Pa kaupres augšdaļu, turpinoties uz abām pusēm no pilskalna, jaunākos laikos ar buldozeru, iznīcinot kultūrslāni plakumā un sapostot pilskalna vaļņus un grāvjus, izstumts vairākus metrus plats ceļš. Pilskalna plakums ir 105 m garš, ap 20 m plats.

Gan pilskalna plakumā, gan vaļņos un grāvjos, gan nogāzēs ir intensīvi melns kultūrslānis, kurā samērā maz akmeņu. Izdevās atrast tikai sīku keramikas fragmentu.

Bierzinīku pilskalns ir monumentāls, stipri veidots senatnes nocietinājums, kura intensīvais un biezais kultūrslānis liecina par pilskalna ilgstošu izmantošanu.

Vieta apsekota 22.05.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2020. gada beigās atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Svātovas pilskalns

Rēzeknes novads, Pušas pagasts

N 56° 13` 12.730; E 27° 09` 20.080

Pušas pagasta DR pusē, robežojot ar Aglonas novada Kastuļinas pagastu, atrodas Svātovas ezers. Tāda paša nosaukuma sādža atrodas ezera R krastā. Ezera pretējā A krastā ir bijušas divas saimniecības, kas kartē tiek pieskaitītas Svātovas sādžai. Arī tagad saimnieciski tiek izmantota viena saimniecība šajā ezera krastā. Ezera Z krastā ir Parmas sādža, kas taisnā līnijā atrodas pilskalnam pat tuvāk nekā kādreiz nesadalītā Svātovas sādža ezera pretējā pusē.

Uz A no Svātovas ezera starp to un Pušas ezeru ir vairākus kilometrus plašs, kalnots mežu masīvs. Pilskalns, kas atrodas skujkoku mežā, ierīkots kādā ZA-DR virzienā orientētā reljefa izcēlumā 100 m uz A no Svātovas ezera krasta. Pilskalna nocietinājumi, kas plānā ir nosacīti taisnstūrveidīgi, ierīkoti, izcēluma augstāko daļu ietverot ar divām paralēlām terasēm un malu stāvinājumiem. Nocietinājumi izteiktāki ir pilskalna ZA un A daļā, citās pusēs tie ir mazāk izteikti, tomēr nekur nocietinājumu līnija nepārtrūkst. Pret DA, kur ir graviņa, pilskalns ir tikai līdz 5 m augsts. Skatot no pilskalna plakuma puses izteiktāko nocietinājumu vietā ZA pusē sākumā ir 1-1,5 m augsts aprakums, tad 3-4 m plata terase, kuras malās jaušams zemes uzvallējums, tad tās 1-1,5 m augstais aprakums un tad neliels izlīdzinājums aprakuma pakājē. Arī citās pusēs pilskalns ir līdzīgi nocietināts. Pilskalna plakums ir nedaudz izvelbts, nav īpaši izveidots, pārejas uz pilskalna nogāzēm nav izteiktas. Plakuma garums ZA – DR virzienā ap 35 m, platums pretējā virzienā – ap 25 m. Pilskalna plakumā zemes sastāvs – smilts ar oglītēm; nekur nebija jaušams viendabīgi intensīvāks kultūrslānis.

Svātovas pilskalns nav bijis īpaši stipri nocietināts vai intensīvāk apdzīvots, tomēr pilskalnam raksturīgie reljefa pārveidojumi ir nepārprotami. Svātovas pilskalns būtu pieskaitāms Latgalei raksturīgajiem t.s. patvēruma pilskalniem ar ne ļoti izteiktiem nocietinājumiem un bez izteikta kultūras slāņa.

Vieta apsekota 30.05.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2021. gada sākumā atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Hmilovkas pilskalns

Aglonas novads, Kastuļinas pagasts

N 56° 06` 43.530; E 27° 08` 02.900

Hmilovka ir viensētās sadalītā pusmuiža, kuras nosaukums dažādās dažādu laiku kartēs un rakstītos avots ir rakstīts dažādi: Hmilauka; Hmulovka; Chmilauka; Chmilova; Chmalovka; Hmalovka; Xmalovka; Xmylevka.

Pilskalns ierīkots kādā aptuveni A-R virzienā orientētā kalnā, kurš pret Z ir īpaši stāvs, ap 15 m augsts. Agrākos laikos pilskalna plakums, ieskaitot iespējamos A gala nocietinājumus, un D nogāze intensīvi arti, iespējamos mākslīgos pilskalna pārveidojumus pilnīgi nolīdzinot. Senās druvas malu un arī postījuma robežu iezīmē izteikta apara, kas vietām ir līdz metru augsta. Pilskalna R galā apara šķērso nocietinājumu grāvju un vaļņu D galus; grāvju un vaļņu pretējie gali ir saglabājušies. Nenoartajā pilskalna daļā gan nocietinājumos, gan Z nogāzē jaušams intensīvi melns kultūrslānis. Tāds vietām jaušams arī noartajā plakumā, bet lēzenajā D nogāzē, iespējams, biezās zāles dēļ to nevarēju konstatēt.

Pilskalnu nepārprotami iezīmē raksturīgie R gala nocietinājumi, kas saglabājušies 5-6 m garumā. Skatot no ārpuses, sākumā ir ap metru augsts aprakums, kam D galu nogriež apara. Tad seko ap pusmetru dziļš grāvītis jeb terase, tad ap pusmetru augsts valnis, tad tik pat dziļš grāvis, tad pāri par metru augsts aprakums un tad nepilnu metru augsta vaļņa paliekas plakuma galā. Pilskalna Z nogāzē šie nocietinājumi terases neveido.

Pilskalna A gala nocietinājumi nav līdz galam izprotami. Nocietinājumi divu terašu veidā saglabājušies Z nogāzē. Pirmā ap 3-4 m platā terase veidota ap 2-3 m zem plakuma līmeņa, turpinās līdz apmēram trešdaļai no pilskalna garuma. Pilskalna A galā terase sāk pagriezties pret pilskalnu un, iespējams, kādreiz pārveidojās par grāvi. Otrā terase ir 2-3 m zem pirmās terases, tāpat ir 3-4 m plata un tāpat sāk pagriezties pret pilskalnu, iespējams, tā kādreiz pārveidojusies par grāvi.

Hmilovkas pilskalns varēja būt bijis visai ievērojams. Tā datējums pagaidām nav zināms, tomēr kultūrslāņa raksturs vairāk liktu domāt par agrāka perioda pilskalnu. Taisnā līnijā 3 km uz ZAA no Hmilovkas pilskalna atrodas pazīstamais un ainaviskais Stanovišku pilskalns.

Vieta apsekota 30.05.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2021. gada sākumā atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Jaunatklāto pilskalnu aprakstus sagatavoja Juris Urtāns