Lietišķie pētījumi
Būtisku Zinātniskās pētniecības centra darbības aktivitāšu jomu veido Latvijas kultūras un mākslas nozares pārvaldes un citu institūciju pasūtītu pētījumu veikšana. Šo pētījumu rezultāti tiek izmantoti pašvaldību un valsts kultūrpolitikas veidošanā. LKA regulāri sadarbojas ar Latvijas Nacionālo Kultūras centru, LR Kultūras ministriju, kultūras organizācijām, kā arī ar pašvaldībām, izstrādājot gan kultūras patēriņa pētījumus, gan pašvaldību kultūras attīstības programmas.
Kontaktinformācija: ZPC vadītāja Anda Laķe, lake.anda@gmail.com
2021
Jelgavas pilsētas kultūras attīstības programma 2021.–2027.gadam
Pasūtītājs: Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde "Kultūra"
2020
Covid-19 pandēmijas ietekme uz kultūras nozari
Lai apzinātu līdz šim radīto Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kultūras nozari, tika īstenota elektroniska kultūras un radošo industriju sektora pārstāvju aptauja 2020. gada maijā, lai fiksētu situāciju krīzes sākuma posmā. Šīs aptaujas mērķis bija apzināt jau novērojamās izmaiņas un vēl sagaidāmās sekas Covid-19 izplatības dēļ. Aptaujā tika apzināti 3222 respondenti, tai skaitā gan kultūras un radošo industriju sektora organizāciju, iestāžu un uzņēmumu pārstāvju viedoklis (1398 respondenti), gan radošo personu (1824 respondenti) viedoklis.
Pētījums tiek īstenots pēc Latvijas Kultūras akadēmijas iniciatīvas sadarbībā ar Kultūras ministriju, Latvijas Radošo savienību padomi un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociāciju. Pētījumu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības (rezultātu un ieguldījuma) izvērtēšana
Pētījuma mērķis ir noteikt Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības rezultātus no 2016. gada līdz 2020. gadam un to ieguldījumu programmas virsmērķī – stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā. Pētījumu īsteno Personu apvienība Latvijas Kultūras akadēmija un SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”.
Pasūtītājs: Sabiedrības integrācijas fonds
 |
Publiskoti Latvijas Kultūras akadēmijas un “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas” veiktā "NVO fonda" darbības izvērtējuma rezultāti
Profesionālā teātra un mūzikas mākslas jomas izvērtējums
Pētījumā tiek kartētas teātra un mūzikas nozares, analizējot 2019. gada datus:
Veikta teātra un mūzikas nozares dalībnieku uzskaite pēc to darbības veida (repertuārteātris, projekti) un juridiskā statusa (pašvaldību dibinātie, nevalstiskie vai producētājkompānijas).
- Veikts salīdzinājums starp nozares dalībnieku grupām (valsts, pašvaldību, nevalstiskie).
- Identificēta nozares dalībnieku loma kopējā piedāvājumā teātra un mūzikas jomā, kā arī katras nozares dalībnieku grupas darbību veicinošie un kavējošie faktori, tostarp finansējuma piesaiste.
Lai izpildītu minētos uzdevumus, pētījuma veicēji apzināja visu juridisko jomu pārstāvjus, kas aktīvi darbojas teātra un mūzikas jomā, kā arī apkopoja un salīdzināja datus par teātra un mūzikas valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām, nodibinājumiem un komercuzņēmumiem. Pētījumu īsteno Personu apvienība Latvijas Kultūras akadēmija un SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”.
Pasūtītājs: Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Pētījuma ziņojums: tiek izstrādāts
Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums
Pētījumā tiek analizēta Latvijas iedzīvotāju kultūras aktivitāte, balstoties uz reprezentatīviem un statistikas datiem, kā arī veikta atsevišķu kultūras patēriņa un līdzdalības aspektu padziļināta izpēte. Pētījums ietver arī zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēti. Pētījumu īsteno Personu apvienība, kuru veido Latvijas Kultūras akadēmija, SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” un SIA „SKDS”.
Pasūtītājs: Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija
 |
Kultūras patēriņa pētījuma rezultāti: izteikti pieaudzis digitālais kultūras patēriņš
Latviešu skatuviskās dejas nozares aptauja
Pētījuma mērķis ir veikt latviešu skatuviskās dejas nozares pārstāvju aptauju, lai noskaidrotu nozares pārstāvju viedokli, vērtējumu un pieredzi par dažādiem ar darbu saistītiem jautājumiem, jo īpaši par esošo izglītības piedāvājumu un izglītības nepieciešamību latviešu skatuviskās dejas kolektīvu vadītāja, horeogrāfa, repetitora un to asistentu darbā.
Pasūtītājs: Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Pētījuma ziņojums: pieejams pēc pieprasījuma Latvijas Nacionālajā kultūras centrā
Folkloras un tautas mūzikas nozaru aptaujas “Grupu darbība tradicionālās kultūras jomā”
Pētījuma mērķis ir noskaidrot folkloras un tautas mūzikas nozarēs esošo situāciju, darbības un attīstības perspektīvas, aptaujājot mērķgrupu jeb nozarē strādājošos: etnogrāfisko ansambļu, folkloras kopu, tautas mūzikas un citu tradicionālās kultūras grupu vadītājus.
Pasūtītājs: Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Pētījuma ziņojums: pieejams pēc pieprasījuma Latvijas Nacionālajā kultūras centrā
2019
Latvijas valsts simtgades programmas īstenošanas ietekmes izvērtējums par periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim
Personu apvienība Latvijas Kultūras akadēmija un SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” veica Latvijas valsts simtgades programmas īstenošanas ietekmes izvērtējumu par periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim. Galvenie pētījuma uzdevumi bija izstrādāt metodoloģiju ietekmes izvērtējuma veikšanai; izvērtēt Latvijas valsts simtgades programmas sagatavošanas un īstenošanas satura un procesa atbilstību izvirzītajiem mērķiem un pieejai; novērtēt dažādu tautsaimniecības nozaru, valsts pārvaldes struktūru un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu pārstāvību Latvijas valsts simtgades programmas norisēs; veikt iesaistīto pušu lomas novērtējumu; sniegt finansējuma apguves plānošanas un īstenošanas novērtējumu atbilstoši Latvijas valsts simtgades programmas virsmērķim, kā arī izvērtēt publicitātes un tēla veidošanas stratēģiju lomu mērķgrupu sasniegšanā un Latvijas valsts simtgades programmas mērķu sasniegšanā.
Pasūtītājs: Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Pētījuma ziņojums:
Liepājas pilsētas kultūras un radošo industriju sociāli-ekonomiskā ietekme
Pētījuma ietvaros tika analizēts un definēts kultūras un radošo industriju jēdziena lietojums Eiropas Savienības, Latvijas un Liepājas pilsētas attīstības plānošanas kontekstā un izstrādāta Liepājas pilsētas kultūras un radošo industriju sociāli ekonomiskās ietekmes novērtēšanas metodoloģija.
Pasūtītājs: Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde “Kultūras pārvalde”.
2018
Pētījuma nosaukums: Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums
Kultūras patēriņa pētījumi ļauj iegūt datus un analizēt gan auditorijas motivāciju iesaistīties kultūras aktivitātēs, gan tās sociāli demogrāfiskos raksturojumus, gan apmierinātību ar pieejamo kultūras piedāvājumu un gatavību ieguldīt savus ģimenes budžeta līdzekļus tajās vai citās kultūras aktivitātēs u.c.. Var minēt vismaz divus iemeslus, kāpēc jau kopš 20. gadsimta 70. gadiem tiek veikti kultūras patēriņa pētījumi. Pirmkārt, nepieciešamība labāk izprast kultūras patērētāju paradumus, vajadzības, lai kultūras organizācijas varētu plānot darbu, mērķtiecīgi domājot par savu apmeklētāju piesaisti (dati kultūras piedāvājuma izstrādei un komunikācijai). Otrkārt, lai kultūrpolitikas un citu nozaru politikas veidotāji valsts un pašvaldību līmenī varētu izvērtēt vajadzību atbalstīt mākslas un kultūras norises no nodokļu maksātāju naudas (dati par kultūras sociālo un ekonomisko atdevi). Šādi pētījumi regulāri tiek veikti Eiropas valstīs, Kanādā un ASV, Austrālijā, Japānā un citviet un ar iegūto datu palīdzību tiek vērtēta kultūras patēriņa un kultūras aktivitāšu auditorijas izmaiņu dinamika laika gaitā. Tas ļauj kultūrpolitiku nacionālā, reģionālā un arī konkrētu organizāciju līmenī plānot vidējā un ilgtermiņā, vienlaikus gan reaģējot uz auditorijas vēlmēm un pieprasījumu, gan to veidojot (piemēram, izstrādājot ilgtermiņa stratēģijas jaunu mērķa grupu piesaistei vai veidojot tādu satura piedāvājumu, kurš ilgtermiņā formē savu, lojālo apmeklētāju bāzi).
Pasūtītājs: Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Pētījuma nosaukums: Pētījums par Latvijas valsts simtgades iniciatīvas “Latvijas skolas soma” sagatavošanas un ieviešanas procesa sagatavošanās posmu
Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs pēc LR Kultūras ministrijas pasūtījuma veica Pētījumu par Latvijas valsts simtgades programmas iniciatīvas „Latvijas skolas soma” sagatavošanas un ieviešanas procesu. Programmas mērķis ir nodrošināt Latvijas skolas vecuma bērniem un jauniešiem valsts garantētās izglītības iegūšanas ietvaros iespēju klātienē pieredzēt Latviju, izzināt un iepazīt Latvijas vērtības, kultūrtelpu un attiecības dinamiskā un jēgpilnā darbībā, tādējādi spēcinot piederības sajūtu un valstisko identitāti1 . Programmas ietvaros gan Kultūras ministrija, gan kultūras un mākslas organizācijas, gan kultūras NVO, gan kultūras un mākslas nozares profesionāļi individuāli veikuši vairākas aktivitātes, lai paplašinātu kultūras un mākslas piedāvājuma daudzveidību un māksliniecisko kvalitāti skolu bērnu un jaunatnes mērķauditorijai. Programma ļauj sistemātiski un mērķtiecīgi atbalstīt bērniem un jauniešiem paredzētā kultūras un mākslas pasākumu, notikumu un izpausmju piedāvājuma daudzveidību, kā arī uzlabot kultūras un mākslas izglītību Latvijā. Iniciatīvas mērķu idejiskais pamatojums sakņojas arī UNESCO2 kultūras un izglītības attīstības pamatprincipos, kas akcentē kultūras vajadzību un pieejamības, starpkultūru izglītības, kultūras daudzveidības, kā arī mākslas izglītības nozīmi kopienu un sabiedrību ilgtspējas nodrošināšanā.
Pētījuma pasūtītājs: Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Pētījuma nosaukums: Latvijas muzeju nozīme dažādām sabiedrības mērķgrupām: muzeju un sabiedrības mijiedarbība
Pasūtītājs: Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Pētījuma mērķis bija apzināt un detalizēti analizēt akreditēto muzeju (valsts, pašvaldību, autonomo, privāto) līdzšinējo praksi sabiedrības dažādu mērķgrupu piesaistīšanā un līdzdalībā, vērtējot muzeju auditorijas izmaiņas pēdējo 10 (desmit) gadu laika periodā, definējot būtiskākos izaicinājumus muzeju auditorijas attīstībā vidējā un ilgtermiņā, kā arī izstrādāt rekomendācijas (metodiku) muzeju darba kvalitātes un muzeju nozares ilgtermiņa sabiedriskās ietekmes analīzei. Papildus būtiska kontekstuāla tēma izpētei bija muzeju lomas sabiedrībā (sociālās, ekonomiskās, u.c.).
Projekta nosaukums: Pētījums par kultūras jomas nevalstisko organizāciju sociāli ekonomisko ietekmi
Īstenošanas termiņš: 17.09.2018 - 14.12.2018
Veids: Cits valsts iestādes pasūtīts zinātniskais projekts
Projekta pasūtītājs vai uzraugošā iestāde: LR Kultūras ministrija
2017
Pētījuma nosaukums: Pētījums par kultūrizglītības īstenošanas pēctecību profesionālās ievirzes, profesionālās vidējās izglītības, augstākās izglītības programmās un sagatavoto speciālistu skaita atbilstību kultūras nozares un radošo industriju darba tirgus prasībām
Īstenošanas termiņš: 27.07.2017 - 15.12.2017
Pētījuma pasūtītājs: Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Pētījuma īstenotājs: Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs
Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs laika posmā no 27.06.2017. līdz 15.12.2017. veica “Pētījumu par kultūrizglītības īstenošanas pēctecību profesionālās ievirzes, profesionālās vidējās izglītības, augstākās izglītības programmās un sagatavoto speciālistu skaita atbilstību kultūras nozares un radošo industriju darba tirgus prasībām” pēc Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pasūtījuma. Pētījums īstenots kā pirmais posms triju pēctecīgu pētījumu kopā.
Pētījuma rezultātu ziņojums (2,3 MB)
Projekta nosaukums: Valsts kultūrpolitikas pamatnostādņu “Radošā Latvija”(2014-2020) starpposma ietekmes izvērtējums par periodu no 2014. līdz 2016. gadam
Veids: Valsts pārvaldes institūciju pasūtītais zinātniskais projekts
Īstenošanas termiņš: 09.03.2017 - 31.05.2017
Projekta pasūtītājs vai uzraugošā iestāde: Kultūras ministrija
Projekta nosaukums: Latvijas iedzīvotāju grāmatu lasīšanas paradumu izpēte
Īstenošanas termiņš: 22.08.2017 - 20.10.2017
Veids: cits zinātniskais projekts
Projekta pasūtītājs vai uzraugošā iestāde: Latvijas Grāmatizdevēju asociācija
Pētījuma rezultātu ziņojums (1,8 MB)
Projekta nosaukums: UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā 2009.gadā iekļautā elementa "Suitu kultūrtelpa" izpēte
Īstenošanas termiņš: 10.07.2017 - 15.12.2017
Veids: Valsts pārvaldes institūciju pasūtītais zinātniskais projekts
Projekta pasūtītājs vai uzraugošā iestāde: Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Projekta nosaukums: Pētniecības tīkla izveide nemateriālā kultūras mantojuma tiesību jomā (Osmoze)
Īstenošanas termiņš: 30.03.2017 - 24.11.2017
Veids: Valsts pārvaldes institūciju pasūtītais zinātniskais projekts
Projekta pasūtītājs vai uzraugošā iestāde: Valsts izglītības attīstības aģentūra
2016
Valkas novada kultūras attīstības programma 2015.-2022.gadam (pēc Valkas novada domes pasūtījuma).
Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības plāns 2016.-2020. gadam (pēc Jūrmalas pilsētas domes Kultūras nodaļas pasūtījuma, iepirkuma identifikācijas nr. 2016/95 RIK).
Jēkabpils Kultūras pārvaldes darbības stratēģija 2016.-2020. gadam (pēc Jēkabpils Kultūras pārvaldes pasūtījuma).
Salaspils novada iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība (pēc Salaspils novada domes pasūtījuma).
Pētījums par projektu “Latvijas skolas soma” (pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma).
2015
Pētījums par Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējuma sadalījumu (pasūtītājs VKKF; iepirkuma identifikācijas nr. 2015/2/P; pretendentu apvienība LKA ZPC un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija)
Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra auditorijas kvalitatīva un kvantitatīva izpēte (pēc VSIA Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris pasūtījuma).
"Rīga 2014" ietekmes izvērtējums (pēc nodibinājuma "Rīga 2014" pasūtījuma)
2014
Kultūras patēriņš Vidzemē: kultūras pieejamība un iedzīvotāju līdzdalība kultūras norisēs (pēc Vidzemes kultūras un mākslas biedrības “Haritas” pasūtījuma Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu projekta "Kultūra kā instruments demokrātijas un līdzdalības demokrātijas un kultūras tiesību īstenošanai" ietvaros) http://haritas.lv/wp-content/uploads/2014/05/VidzemePetijums_26.11..pdf
Kultūras pieejamības un līdzdalības iespējas Rīgas apkaimēs (LKA ZPC, ar Rīgas domes un VKKF finansiālu atbalstu) https://culturelablv.files.wordpress.com/2009/04/apkaimes_final_web.pdf
Tautas mākslas kolektīvu vadītāju aptauja (pēc Latvijas Nacionālā kultūras centra pasūtījuma). http://www.lnkc.gov.lv/Uploads/2014/12/05/1417787976_1932.pdf
Māksliniecisko kolektīvu dibinātāju aptauja (pēc Latvijas Nacionālā kultūras centra pasūtījuma). http://www.lnkc.gov.lv/Uploads/2014/12/05/1417788118_9401.pdf
Dziesmu un deju svētku dalībnieku aptauja (pēc Latvijas Nacionālā kultūras centra pasūtījuma). http://www.lnkc.gov.lv/Uploads/2015/07/20/1437402852_4556.pdf
2013
Latvijas Kultūras kanona veidošanas metodoloģiskie kritēriji un principi (biedrība “Culturelab”, LKA pēc LR Kultūras ministrijas pasūtījuma) http://www.km.gov.lv/lv/doc/noderiga/Kulturas_Kanons_2013_petijums.pdf
Sinfonietta Rīga potenciālās auditorijas izpēte (LKA Kultūras socioloģijas un menedžmenta apakšprogrammas studentu pētījums pēc Sinfonietta Rīga pasūtījuma)
Radošo personu situācija Latvijā 2012.gadā (LKA Kultūras socioloģijas un menedžmenta apakšprogrammas studentu pētījums pēc Latvijas Radošo savienību padomes pasūtījuma)
2012
Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam “Nacionāla valsts” starpposma novērtējums (biedrība “Culturelab”, LKA pēc LR Kultūras ministrijas pasūtījuma)
Kultūras centru vadītāju aptauja (pēc Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra pasūtījuma). Pieejams: http://www.lnkc.gov.lv/Uploads/2015/09/11/1441975183_1612.pdf