Lietišķie pētījumi
Būtisku Kultūras un mākslu institūta darbības aktivitāšu jomu veido Latvijas kultūras un mākslas nozares pārvaldes un citu institūciju pasūtītu pētījumu veikšana. Šo pētījumu rezultāti tiek izmantoti pašvaldību un valsts kultūrpolitikas veidošanā. LKA regulāri sadarbojas ar Latvijas Nacionālo Kultūras centru, LR Kultūras ministriju, kultūras organizācijām, kā arī ar pašvaldībām, izstrādājot gan kultūras patēriņa pētījumus, gan pašvaldību kultūras attīstības programmas.
Kontaktinformācija: KMI vadītāja Anda Laķe, lake.anda@gmail.com
2023
Pētījums par darba tirgu kultūras un radošo industriju jomā
Pētījuma mērķis ir apzināt un noteikt darba tirgu, kuram pēc profesionālās vidējās izglītības iegūšanas tiek sagatavoti kultūras un radošo industriju izglītības speciālisti.
Pasūtītājs: Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Pētījuma ziņojums tiek izstrādāts
Jaunatnes politikas un darba ar jaunatni monitoringa koncepcijas izstrāde
Pētījuma mērķis ir izstrādāt Jaunatnes politikas un darba ar jaunatni monitoringa koncepciju.
Pētījumu īsteno: Personu apvienība Latvijas Kultūras akadēmija, SIA R.Education un Biedrība „NEXT”
Pasūtītājs: Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija
Pētījuma ziņojums tiek izstrādāts
2022
Kultūras aktivitātes barometrs 2022: kultūras patēriņa un līdzdalības pētījums
Balstoties uz Latvijas Republikas Kultūras ministrijas iepirkuma (iepirkuma identifikācijas Nr.KM 2022/5) līgumu par kultūras un zinātnes patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījuma veikšanu, laika posmā no 2022. gada augusta līdz decembrim Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) un SIA „Pētījumu centrs SKDS” izstrādāja pētījumu “Kultūras aktivitātes barometrs 2022: kultūras patēriņa un līdzdalības pētījums”.
Pētījuma mērķis bija izstrādāt Latvijas kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumu saskaņā ar iepirkuma tehniskajā specifikācijā dotajiem darba uzdevumu. Papildus – atsevišķas tēmas tika analizēta padziļināti (jauniešu kultūras aktivitāte, iedzīvotāju ar ierobežotām iespējām piekļūstamība kultūrai, pandēmijas radītā ietekme uz kultūras aktivitāti).
Pētījumā tika aplūkotas tādas tēmas kā iedzīvotāju kultūras aktivitāte, kultūras patēriņš un kultūras līdzdalība; kultūras patēriņu potenciāli veicinošie faktori; statistika par izdevumiem kultūrai mājsaimniecību budžetā; iedzīvotāju aktivitāte konkrētu kultūras pasākumu apmeklēšanā un līdzdalībā; kultūras pieejamība dažādām sabiedrības mērķgrupām; iedzīvotāju brīvā laika un sabiedriskās aktivitātes; u.c.
Pētījuma autori: Anda Laķe, Baiba Tjarve, Gints Klāsons, Līga Vinogradova, Dita Pfeifere
Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte
Pētījums “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” izstrādāts pamatojoties uz iepirkuma līgumu par kultūras un zinātnes patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījuma veikšanu, kas noslēgts starp Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju, un Personu apvienību, kuru veido Latvijas Kultūras akadēmija un SIA „Pētījumu centrs SKDS”.
Pētījuma mērķis bija izpētīt un raksturot Latvijas iedzīvotāju zinātnes satura patēriņa un līdzdalības aktivitātes.
Pētījumā iegūti 1) kvantitatīvi (reprezentatīvi) dati par zinātnes satura patēriņu un līdzdalību, īpaši analizējot jauniešu un citu sociāli demogrāfisko grupu viedokļu specifiku, 2) kvalitatīvi dati par jauniešu attieksmi un informētību par zinātnisko darbību un zinātnieka profesijas apguves iespējam.
Pētījuma autori: Anda Laķe, Līga Vinogradova, Laura Brutāne, Lote Katrīna Cērpa, Sabīne Ozola
Pētījums par Latvijas mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām
Pētījuma mērķis ir veikt pētījumu par Latvijas mazākumtautību nevalstisko organizāciju situāciju (turpmāk – pētījums) saskaņā ar iepirkuma tehniskajā specifikācijā dotajiem darba uzdevumiem, un konkrēti, nodrošināt izpēti par:
(1) mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām Latvijā (nevalstisko organizāciju skaits, biedru skaits, darbības jomas u.c.);
(2) mazākumtautību nevalstisko organizāciju aptauja:
- mazākumtautību nevalstisko organizāciju līdzdalība;
- atbalsts mazākumtautību nevalstisko organizāciju darbībai no valsts un pašvaldībām.
Pasūtītājs: Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Pētījuma ziņojums: tiek izstrādāts
Valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības (rezultātu un ieguldījuma) izvērtēšana
Pētījuma “Valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības (rezultātu un ieguldījuma) izvērtēšana” mērķis bija noteikt Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības rezultātus 2022. gadā un to ieguldījumu programmas virsmērķim – stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā. Pētījums turpina iepriekš veiktos Programmas izvērtējumus, atsevišķos aspektos sniedzot datu salīdzinājumu ar iepriekšējiem periodiem un analizējot tendences projektu veidu dalījumā (mikro un makro).
Pasūtītājs: Sabiedrības integrācijas fonds
Pētījuma ziņojums: tiek izstrādāts
Aptauja par Latvijas iedzīvotāju sabiedrības solidaritātes un sašķeltības izpratni
Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju izpratni par sabiedrības solidaritāti un sašķeltību.
Pētījums veikts fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Nacionālisma māksla: Sociālā solidaritāte un atstumtība mūsdienu Latvijā” (Nr. lzp-2020/2-0118) ietvaros. Finansē Latvijas Zinātnes padome.
Ieteikumi politikas plānotājiem par radošo industriju devumu mazajās
Pētniecības projekts sniedz ieskatu kultūras un radošo nozaru (KRN) potenciālā un devumā ilgtspējai mazajās pilsētās, parādot, kāpēc un kā iespējams attīstīt kultūras un radošo nozaru produktus un pakalpojumus. Dzīvotspējīgas KRN ir viens no mazās pilsētās attīstības virzieniem.
Pētījums veikts fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Radošās industrijas mazajās pilsētās: potenciāls un devumi ilgtspējai”/CRISP (Nr. lzp-2020/2-0375) tiek īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu (FLPP) programmā. Finansē Latvijas Zinātnes padome.
UNESCO tematiskie indikatori kultūras jomai Dienaskārtībā 2030
Tematiskie indikatori kultūras jomai Dienaskārtībā 2030 (Kultūra|2030 Indikatori) ir tematisko indikatoru ietvars, kura mērķis ir mērīt un monitorēt kultūras pienesumu Ilgtspējīgas attīstības mērķu un apakšmērķu sasniegšanā Dienaskārtības Ilgtspējīgai attīstībai 2030 kontekstā nacionālā un vietējā līmenī. Ietvars ļaus vērtēt gan kultūras kā atsevišķas aktivitāšu nozares lomu, gan arī tās starpdisciplināro pienesumu dažādās IAM un politikas jomās. Tematisko indikatoru komplekta izveidošanas mērķis ir nostiprināt un papildināt tos IAM indikatorus, kas ieļauti Dienaskārtībā 2030, kā arī stiprināt saikni starp dažādiem Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un apakšmērķiem.
Tulkojums tapis projekta “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai”/CARD (Nr. VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003) ietvaros, kuru finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” (2020.–2022.). Valsts pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.
Jaunieši Latvijā: dalība kultūras un radošajās aktivitātēs
Valsts pētījumu programmas projekta CARD pētījumā viens no darba posmiem bija “Sabiedrības un mantojuma kopienu līdzdalības prakses. Mantojuma kopienas jauniešu segmentā” un viens no uzdevumiem bija analizēt jauniešu kultūras prakses. Tādēļ tika izstrādāta jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem aptauja, lai noskaidrotu, ar kādām kultūras un radošajām aktivitātēm jaunieši nodarbojas – gan kā skatītāji, gan aktīvi līdzdalībnieki; vai šīs aktivitātes ir būtiski mainījušās kopš skolas laikiem un kāda loma ir tieši kultūras mantojuma praksēm citu kultūras un sabiedrisko aktivitāšu kontekstā.
Pētījums īstenots Valsts pētījumu programmas projekta CARD “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” ietvaros. Pētījumu finansējusi Latvijas Republikas Kultūras ministrija, projekta numurs: VPP-KM-LKRVA2020/1-0003.
Mūzikas nozares ekonomiskās ietekmes novērtējums
Pētījuma ietvaros analizēti Latvijas mūzikas nozares makroekonomiskie rādītāji un nozares ekonomiskais devums tautsaimniecībai, sniedzot papildus argumentus kultūrpolitikas veidotājiem diskusijās par kultūras un radošo nozaru nozīmi valsts un sabiedrības attīstībā. Padziļināti vērtēta mūzikas nozares produktivitāte, pievienotā vērtība, nodarbinātības īpatsvars un efektivitāte, salīdzinot tos ar vidējiem valsts rādītājiem.
Pētījums īstenots Valsts pētījumu programmas projekta CARD “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” ietvaros. Pētījumu finansējusi Latvijas Republikas Kultūras ministrija, projekta numurs: VPP-KM-LKRVA2020/1-0003.
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) iekļaušanas stratēģija
Pētījuma mērķis ir izstrādāt Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) iekļaušanas stratēģiju. Pētījuma ietvaros tiek izstrādāts jauniešu ar ierobežotām iespējām sociālās iekļaušanas esošās situācijas kartējums Latvijā:
(1) apzinot līdz šim veiktos pētījumus par jauniešu ar ierobežotām iespējām sociālo iekļaušanu Latvijā;
(2) apzinot pieejamos statistikas datus par jauniešu ar ierobežotām iespējām sociālo iekļaušanu Latvijā (ja iespējams, sniegt salīdzinājumu ar citām ES valstīm);
(3) apzinot jauniešu ar ierobežotām iespējām sociālās iekļaušanas jomā strādājošās organizācijas un iniciatīvu grupas Latvijā;
(4) apzinot līdz šim JSPA īstenotās aktivitātes, programmas, projektus, iniciatīvas jauniešu sociālās iekļaušanas jomā;
(5) identificējot būtiskākās mērķgrupas jauniešu ar ierobežotām iespējām sociālās iekļaušanas jomā un sniedz priekšlikumus prioritārajām mērķgrupām Iekļaušanas stratēģijas kontekstā;
(6) Īstenojot intervijas un/vai diskusijas ar jauniešu ar ierobežotām iespējām sociālās iekļaušanas jomā strādājošām organizācijām.
Pasūtītājs: Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA)
Pētījums par nevalstiskajā sektorā nodarbināto un pašvaldību kultūras darbinieku atalgojumu
Pētījuma mērķis ir analizēt par nevalstiskajā sektorā nodarbināto un pašvaldību kultūras darbinieku atalgojumu, kā arī salīdzinot to ar valsts kultūras iestādēs un kapitālsabiedrībās nodarbināto atalgojumu.
Pasūtītājs: Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Kultūras piedāvājums ierobežotas saskarsmes apstākļos. Latvijas kultūras organizāciju pandēmijas laika pieredze un atziņas
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Tālākizglītības centrs ar Valsts Kultūrkapitāla fonda programmas “KultūrElpa” atbalstu ir sagatavojis izdevumu par Latvijas kultūras institūciju pieredzi, veidojot Covid-19 pandēmijas laikā kultūras piedāvājumu digitālajā vidē. Izdevumā “Kultūras piedāvājums ierobežotas saskarsmes apstākļos. Latvijas kultūras organizāciju pandēmijas laika pieredze un atziņas” iekļauti 25 pieredzes stāsti, kuros atklātas ne tikai grūtības, ko kultūras norišu rīkotājiem nācies pārvarēt, bet arī ieguvumi no pandēmijas laikā piedzīvotā.
2021
Pētījuma nosaukums: Valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības (rezultātu un ieguldījuma) izvērtēšana
Pētījuma mērķis ir noteikt Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības rezultātus no 2020. gada līdz 2021. gadam un to ieguldījumu programmas virsmērķī – stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā. Pētījumu īsteno Personu apvienība Latvijas Kultūras akadēmija un SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”.
Pasūtītājs: Sabiedrības integrācijas fonds
Pētījuma ziņojums: https://www.sif.gov.lv/lv/media/2549/download
Pētījuma kopsavilkuma prezentācija: https://www.sif.gov.lv/lv/media/2564/download
Papildu informācija: https://www.sif.gov.lv/lv/jaunums/petijums-nvo-fonda-darbiba-merktiecigi-orienteta-uz-pilsoniskas-sabiedribas-ilgtspejigu-attistibu-latvija-video
Muzeji un tūrisms: tendences un perspektīvas. Latvijas pieredze pandēmijas apstākļos
Starptautiskās muzeju padomes Latvijas Nacionālā komiteja (ICOM Latvija) sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centru īstenojusi pētījumu „Muzeji un tūrisms: tendences un perspektīvas. Latvijas pieredze pandēmijas apstākļos”. Pētījums tapis Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) Solidaritātes projekta „Muzeju tendences un perspektīvas: fokuss uz Lietuvu un Latviju” ietvaros. Projekta ietvaros tika īstenoti divi pētījumi – par situāciju Latvijā un Lietuvā, notika starptautiska konference "Muzeji un reģionālais tūrisms: tendences un perspektīvas", kā arī īstenotas video intervijas ar muzeju pārstāvjiem.
Latvijas pētnieku īstenotā pētījuma mērķis bija analizēt Latvijas muzeju esošo praksi darbā ar ārvalstu un vietējiem tūristiem, kā arī identificēt potenciālu tuvākā nākotnē.
Projekta īstenotājs: Starptautiskās muzeju padomes Latvijas Nacionālā komiteja (ICOM Latvija)
Pētījuma ziņojums latviski: https://www.latvia.icom.museum.lv/LV/Projekti/Petijums_LV_latviski.pdf
Pētījuma ziņojums angliski: https://www.latvia.icom.museum.lv/LV/Projekti/Petijums_LV_angliski.pdf
Informācija par projekta norisēm kopumā: https://www.latvia.icom.museum.lv/LV/projekti.html
 |
Kultūrpolitikas pamatnostādņu „Radošā Latvija” (2014.–2020.) īstenošanas gala novērtējums
Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs izstrādāja kultūras politikas pamatnostādņu “Radošā Latvija” (2014-2020) īstenošanas gala novērtējumu. Tā ietvaros tika veikts novērtējums par mērķu, rīcības virzienu un plānoto rezultātu sasniegšanu, skaidrotas atkāpes no noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem un analizētas ārējās vides izmaiņas, kas ietekmējušas kultūrpolitikas pamatnostādņu „Radošā Latvija” (2014–2020) īstenošanu 2014.–2020.gadā.
Pasūtītājs: Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Jelgavas pilsētas kultūras attīstības programma 2021. – 2027. gadam
Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs izstrādājis vietēja līmeņa vidējā termiņa kultūrpolitikas plānošanas dokumentu, kur noteikts pasākumu kopums Jelgavas kultūras jomas attīstībai vidējā termiņā.
Pasūtītājs: Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde „Kultūra”
Pētījuma ziņojums: Jelgavas pilsētas kultūras attīstības programma 2021. – 2027. gadam
Kuldīgas novada kultūras attīstības programma 2021.-2028.gadam
Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs prof. Andas Laķes vadībā izstrādāja pētījumu, kas ietver padziļinātās un daļēji strukturētās intervijas, fokusgrupu diskusijas, elektronisko kultūras operatoru aptauju, datu apstrādi, kā arī Kuldīgas novada kultūras dzīves novērtējumu un galveno problēmu definējumu un rīcības plāna izstrādi.
Pasūtītājs: Kuldīgas novada pašvaldība
Pētījuma ziņojums: https://www.kuldiga.lv/images/2021/10/FINAL_Kuldigas_novada_kulturas_attistibas_programma_2021_2028_FINAL-min.pdf
Daugavpils pilsētas kultūras attīstības programma 2021.-2027.gadam
Biedrība “Culturelab” sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju un Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvaldi ir izveidojuši pirmo stratēģisko plānu Daugavpils kultūras nozares mērķtiecīgai attīstībai.
Izstrādātā Daugavpils pilsētas kultūras attīstības programma 2021.-2027.gadam ir balstīta iedzīvotāju vajadzību izpētē, un tās izveidē aktīvi iesaistījās vietējās kultūras iestādes, biedrības un aktīvās radošās personas. 2021.gada sākumā tika organizēta plaša iedzīvotāju aptauja, kultūras darbinieku fokusgrupas un intervijas, kuru rezultāti atspoguļoti publicētajā pētījumā “Kultūras patēriņš, aktivitātes un līdzdalība Daugavpils pilsētā”. Dažādos koprades pasākumos un virtuālajās ideju darbnīcās piedalījās ap 200 dalībnieki.
Pasūtītājs: Daugavpils pilsētas dome
Pētījuma ziņojums: Daugavpils pilsētas kultūras attīstības programma 2021. – 2027. gadam
Pētījuma ziņojums: "Kultūras patēriņš, aktivitātes un līdzdalība Daugavpils pilsētā"
Valmieras pilsētas un Valmieras novada iedzīvotāju kultūras patēriņa un līdzdalības pētījums dalībai Eiropas Savienības iniciatīvā „Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027”
Pētījumu par kultūras patēriņu un līdzdalības iespējām topošajā Valmieras novadā 2021.gada martā veica Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību. Pētījuma rezultāti tiks izmantoti Valmieras novada kultūras piedāvājuma pilnveidošanā un Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027 konkursa pieteikuma sagatavošanai.
Pasūtītājs: Valmieras pilsētas pašvaldība
Pētījuma ziņojums: Kultūras patēriņa un līdzdalības pētījums topošajā Valmieras novadā
Latvijas valsts simtgades programmas īstenošanas ietekmes izvērtējums par periodu no 2019.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 1.decembrim
Sadarbībā ar SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” tiek izstrādāts Latvijas valsts simtgades programmas īstenošanas ietekmes izvērtējums par periodu no 2019.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 1.decembrim. Pētījums ir turpinājums 2019.gadā īstenotajam izvērtējumam par periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim. Pētījuma galvenie uzdevumi ietver izvērtējumu par Latvijas valsts simtgades programmas īstenošanas satura un procesa atbilstību izvirzītajiem mērķiem un pieejai; dažādu tautsaimniecības nozaru, valsts pārvaldes struktūru un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu pārstāvību Latvijas valsts simtgades programmas norisēs; Latvijas valsts simtgades programmas īstenošanā iesaistīto pušu lomām; finansējuma apguves plānošanu un īstenošanu; publicitātes un mārketinga aktivitāšu lomu mērķgrupu un Latvijas valsts simtgades programmas mērķu sasniegšanā.
Pasūtītājs: Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Pētījuma ziņojums: https://www.km.gov.lv/lv/media/21713/download
Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma muzealizācijas kritēriju izstrāde
Pētījumu “Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma muzealizācijas kritēriju izstrāde” īstenoja Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs pēc Starptautiskās muzeju padomes Latvijas Nacionālās komitejas (ICOM Latvija) pasūtījuma un ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
Pētījumā izstrādāts priekšlikums kultūrvēsturiskā mantojuma muzealizācijas kritēriju kopumam, tos grupējot vairākās kritēriju kategorijās – specifiskā kultūras mantojuma vērtība, sabiedriskā nozīmība, resursu pieejamība, aktualitāte un citi faktori. Pētījumā tiek arī apskatītas dažādas muzealizācijas formas un līdzšinējā pieredze Latvijā kultūras mantojuma saglabāšanā un komunicēšanā (muzeji, muzejiem radniecīgas institūcijas, t.s. virtuālie muzeji, bibliotēkas u.c.).
Pasūtītājs: Starptautiskā Muzeju padomes Latvijas Nacionālā komiteja, biedrība
Pētījuma ziņojums: http://www.latvia.icom.museum.lv/LV/Projekti/Muzealizacija_Zinojums.pdf
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja atpazīstamība un publiskais tēls dažādās auditorijās
Pētījuma mērķis ir izvērtēt Latvijas Nacionālā vēstures muzeja atpazīstamību un publisko tēlu dažādās mērķauditorijās, lai pētījuma nākamajos posmos nodrošinātu datus muzeja stratēģiskajai plānošanai un LNVM zīmola izstādei, gatavojoties ekspozīciju iekārtošanai Rīgas pilī.
Pasūtītājs: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Prezentācijā ir iekļauta informācija par pētījuma mērķi, metodoloģiju un galvenajiem secinājumiem. Plašākas informācijas nepieciešamības gadījumā sazināties ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pārstāvjiem info@lnvm.lv vai LKA ZPC vadītāju Andu Laķi anda.lake@lka.edu.lv
2020
Covid-19 pandēmijas ietekme uz kultūras nozari
Lai apzinātu līdz šim radīto Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kultūras nozari, tika īstenota elektroniska kultūras un radošo industriju sektora pārstāvju aptauja 2020. gada maijā, lai fiksētu situāciju krīzes sākuma posmā. Šīs aptaujas mērķis bija apzināt jau novērojamās izmaiņas un vēl sagaidāmās sekas Covid-19 izplatības dēļ. Aptaujā tika apzināti 3222 respondenti, tai skaitā gan kultūras un radošo industriju sektora organizāciju, iestāžu un uzņēmumu pārstāvju viedoklis (1398 respondenti), gan radošo personu (1824 respondenti) viedoklis.
Pētījums tiek īstenots pēc Latvijas Kultūras akadēmijas iniciatīvas sadarbībā ar Kultūras ministriju, Latvijas Radošo savienību padomi un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociāciju. Pētījumu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības (rezultātu un ieguldījuma) izvērtēšana
Pētījuma mērķis ir noteikt Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības rezultātus no 2016. gada līdz 2020. gadam un to ieguldījumu programmas virsmērķī – stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā. Pētījumu īsteno Personu apvienība Latvijas Kultūras akadēmija un SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”.
Pasūtītājs: Sabiedrības integrācijas fonds
 |
Publiskoti Latvijas Kultūras akadēmijas un “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas” veiktā "NVO fonda" darbības izvērtējuma rezultāti
Profesionālā teātra un mūzikas mākslas jomas izvērtējums
Pētījumā tiek kartētas teātra un mūzikas nozares, analizējot 2019. gada datus:
Veikta teātra un mūzikas nozares dalībnieku uzskaite pēc to darbības veida (repertuārteātris, projekti) un juridiskā statusa (pašvaldību dibinātie, nevalstiskie vai producētājkompānijas).
- Veikts salīdzinājums starp nozares dalībnieku grupām (valsts, pašvaldību, nevalstiskie).
- Identificēta nozares dalībnieku loma kopējā piedāvājumā teātra un mūzikas jomā, kā arī katras nozares dalībnieku grupas darbību veicinošie un kavējošie faktori, tostarp finansējuma piesaiste.
Lai izpildītu minētos uzdevumus, pētījuma veicēji apzināja visu juridisko jomu pārstāvjus, kas aktīvi darbojas teātra un mūzikas jomā, kā arī apkopoja un salīdzināja datus par teātra un mūzikas valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām, nodibinājumiem un komercuzņēmumiem. Pētījumu īsteno Personu apvienība Latvijas Kultūras akadēmija un SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”.
Pasūtītājs: Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Pētījuma ziņojums: tiek izstrādāts
Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums
Pētījumā tiek analizēta Latvijas iedzīvotāju kultūras aktivitāte, balstoties uz reprezentatīviem un statistikas datiem, kā arī veikta atsevišķu kultūras patēriņa un līdzdalības aspektu padziļināta izpēte. Pētījums ietver arī zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēti. Pētījumu īsteno Personu apvienība, kuru veido Latvijas Kultūras akadēmija, SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” un SIA „SKDS”.
Pasūtītājs: Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija
 |
Kultūras patēriņa pētījuma rezultāti: izteikti pieaudzis digitālais kultūras patēriņš
Latviešu skatuviskās dejas nozares aptauja
Pētījuma mērķis ir veikt latviešu skatuviskās dejas nozares pārstāvju aptauju, lai noskaidrotu nozares pārstāvju viedokli, vērtējumu un pieredzi par dažādiem ar darbu saistītiem jautājumiem, jo īpaši par esošo izglītības piedāvājumu un izglītības nepieciešamību latviešu skatuviskās dejas kolektīvu vadītāja, horeogrāfa, repetitora un to asistentu darbā.
Pasūtītājs: Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Pētījuma ziņojums: pieejams pēc pieprasījuma Latvijas Nacionālajā kultūras centrā
Folkloras un tautas mūzikas nozaru aptaujas “Grupu darbība tradicionālās kultūras jomā”
Pētījuma mērķis ir noskaidrot folkloras un tautas mūzikas nozarēs esošo situāciju, darbības un attīstības perspektīvas, aptaujājot mērķgrupu jeb nozarē strādājošos: etnogrāfisko ansambļu, folkloras kopu, tautas mūzikas un citu tradicionālās kultūras grupu vadītājus.
Pasūtītājs: Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Pētījuma ziņojums: pieejams pēc pieprasījuma Latvijas Nacionālajā kultūras centrā
2019
Latvijas valsts simtgades programmas īstenošanas ietekmes izvērtējums par periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim
Personu apvienība Latvijas Kultūras akadēmija un SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” veica Latvijas valsts simtgades programmas īstenošanas ietekmes izvērtējumu par periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim. Galvenie pētījuma uzdevumi bija izstrādāt metodoloģiju ietekmes izvērtējuma veikšanai; izvērtēt Latvijas valsts simtgades programmas sagatavošanas un īstenošanas satura un procesa atbilstību izvirzītajiem mērķiem un pieejai; novērtēt dažādu tautsaimniecības nozaru, valsts pārvaldes struktūru un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu pārstāvību Latvijas valsts simtgades programmas norisēs; veikt iesaistīto pušu lomas novērtējumu; sniegt finansējuma apguves plānošanas un īstenošanas novērtējumu atbilstoši Latvijas valsts simtgades programmas virsmērķim, kā arī izvērtēt publicitātes un tēla veidošanas stratēģiju lomu mērķgrupu sasniegšanā un Latvijas valsts simtgades programmas mērķu sasniegšanā.
Pasūtītājs: Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Pētījuma ziņojums:
Liepājas pilsētas kultūras un radošo industriju sociāli-ekonomiskā ietekme
Pētījuma ietvaros tika analizēts un definēts kultūras un radošo industriju jēdziena lietojums Eiropas Savienības, Latvijas un Liepājas pilsētas attīstības plānošanas kontekstā un izstrādāta Liepājas pilsētas kultūras un radošo industriju sociāli ekonomiskās ietekmes novērtēšanas metodoloģija.
Pasūtītājs: Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde “Kultūras pārvalde”.
2018
Pētījuma nosaukums: Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums
Kultūras patēriņa pētījumi ļauj iegūt datus un analizēt gan auditorijas motivāciju iesaistīties kultūras aktivitātēs, gan tās sociāli demogrāfiskos raksturojumus, gan apmierinātību ar pieejamo kultūras piedāvājumu un gatavību ieguldīt savus ģimenes budžeta līdzekļus tajās vai citās kultūras aktivitātēs u.c.. Var minēt vismaz divus iemeslus, kāpēc jau kopš 20. gadsimta 70. gadiem tiek veikti kultūras patēriņa pētījumi. Pirmkārt, nepieciešamība labāk izprast kultūras patērētāju paradumus, vajadzības, lai kultūras organizācijas varētu plānot darbu, mērķtiecīgi domājot par savu apmeklētāju piesaisti (dati kultūras piedāvājuma izstrādei un komunikācijai). Otrkārt, lai kultūrpolitikas un citu nozaru politikas veidotāji valsts un pašvaldību līmenī varētu izvērtēt vajadzību atbalstīt mākslas un kultūras norises no nodokļu maksātāju naudas (dati par kultūras sociālo un ekonomisko atdevi). Šādi pētījumi regulāri tiek veikti Eiropas valstīs, Kanādā un ASV, Austrālijā, Japānā un citviet un ar iegūto datu palīdzību tiek vērtēta kultūras patēriņa un kultūras aktivitāšu auditorijas izmaiņu dinamika laika gaitā. Tas ļauj kultūrpolitiku nacionālā, reģionālā un arī konkrētu organizāciju līmenī plānot vidējā un ilgtermiņā, vienlaikus gan reaģējot uz auditorijas vēlmēm un pieprasījumu, gan to veidojot (piemēram, izstrādājot ilgtermiņa stratēģijas jaunu mērķa grupu piesaistei vai veidojot tādu satura piedāvājumu, kurš ilgtermiņā formē savu, lojālo apmeklētāju bāzi).
Pasūtītājs: Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Pētījuma nosaukums: Pētījums par Latvijas valsts simtgades iniciatīvas “Latvijas skolas soma” sagatavošanas un ieviešanas procesa sagatavošanās posmu
Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs pēc LR Kultūras ministrijas pasūtījuma veica Pētījumu par Latvijas valsts simtgades programmas iniciatīvas „Latvijas skolas soma” sagatavošanas un ieviešanas procesu. Programmas mērķis ir nodrošināt Latvijas skolas vecuma bērniem un jauniešiem valsts garantētās izglītības iegūšanas ietvaros iespēju klātienē pieredzēt Latviju, izzināt un iepazīt Latvijas vērtības, kultūrtelpu un attiecības dinamiskā un jēgpilnā darbībā, tādējādi spēcinot piederības sajūtu un valstisko identitāti1 . Programmas ietvaros gan Kultūras ministrija, gan kultūras un mākslas organizācijas, gan kultūras NVO, gan kultūras un mākslas nozares profesionāļi individuāli veikuši vairākas aktivitātes, lai paplašinātu kultūras un mākslas piedāvājuma daudzveidību un māksliniecisko kvalitāti skolu bērnu un jaunatnes mērķauditorijai. Programma ļauj sistemātiski un mērķtiecīgi atbalstīt bērniem un jauniešiem paredzētā kultūras un mākslas pasākumu, notikumu un izpausmju piedāvājuma daudzveidību, kā arī uzlabot kultūras un mākslas izglītību Latvijā. Iniciatīvas mērķu idejiskais pamatojums sakņojas arī UNESCO2 kultūras un izglītības attīstības pamatprincipos, kas akcentē kultūras vajadzību un pieejamības, starpkultūru izglītības, kultūras daudzveidības, kā arī mākslas izglītības nozīmi kopienu un sabiedrību ilgtspējas nodrošināšanā.
Pētījuma pasūtītājs: Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Pētījuma nosaukums: Latvijas muzeju nozīme dažādām sabiedrības mērķgrupām: muzeju un sabiedrības mijiedarbība
Pasūtītājs: Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Pētījuma mērķis bija apzināt un detalizēti analizēt akreditēto muzeju (valsts, pašvaldību, autonomo, privāto) līdzšinējo praksi sabiedrības dažādu mērķgrupu piesaistīšanā un līdzdalībā, vērtējot muzeju auditorijas izmaiņas pēdējo 10 (desmit) gadu laika periodā, definējot būtiskākos izaicinājumus muzeju auditorijas attīstībā vidējā un ilgtermiņā, kā arī izstrādāt rekomendācijas (metodiku) muzeju darba kvalitātes un muzeju nozares ilgtermiņa sabiedriskās ietekmes analīzei. Papildus būtiska kontekstuāla tēma izpētei bija muzeju lomas sabiedrībā (sociālās, ekonomiskās, u.c.).
Projekta nosaukums: Pētījums par kultūras jomas nevalstisko organizāciju sociāli ekonomisko ietekmi
Īstenošanas termiņš: 17.09.2018 - 14.12.2018
Veids: Cits valsts iestādes pasūtīts zinātniskais projekts
Projekta pasūtītājs vai uzraugošā iestāde: LR Kultūras ministrija
2017
Pētījuma nosaukums: Pētījums par kultūrizglītības īstenošanas pēctecību profesionālās ievirzes, profesionālās vidējās izglītības, augstākās izglītības programmās un sagatavoto speciālistu skaita atbilstību kultūras nozares un radošo industriju darba tirgus prasībām
Īstenošanas termiņš: 27.07.2017 - 15.12.2017
Pētījuma pasūtītājs: Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Pētījuma īstenotājs: Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs
Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs laika posmā no 27.06.2017. līdz 15.12.2017. veica “Pētījumu par kultūrizglītības īstenošanas pēctecību profesionālās ievirzes, profesionālās vidējās izglītības, augstākās izglītības programmās un sagatavoto speciālistu skaita atbilstību kultūras nozares un radošo industriju darba tirgus prasībām” pēc Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pasūtījuma. Pētījums īstenots kā pirmais posms triju pēctecīgu pētījumu kopā.
Pētījuma rezultātu ziņojums (2,3 MB)
Projekta nosaukums: Valsts kultūrpolitikas pamatnostādņu “Radošā Latvija”(2014-2020) starpposma ietekmes izvērtējums par periodu no 2014. līdz 2016. gadam
Veids: Valsts pārvaldes institūciju pasūtītais zinātniskais projekts
Īstenošanas termiņš: 09.03.2017 - 31.05.2017
Projekta pasūtītājs vai uzraugošā iestāde: Kultūras ministrija
Projekta nosaukums: Latvijas iedzīvotāju grāmatu lasīšanas paradumu izpēte
Īstenošanas termiņš: 22.08.2017 - 20.10.2017
Veids: cits zinātniskais projekts
Projekta pasūtītājs vai uzraugošā iestāde: Latvijas Grāmatizdevēju asociācija
Pētījuma rezultātu ziņojums (1,8 MB)
Projekta nosaukums: UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā 2009.gadā iekļautā elementa "Suitu kultūrtelpa" izpēte
Īstenošanas termiņš: 10.07.2017 - 15.12.2017
Veids: Valsts pārvaldes institūciju pasūtītais zinātniskais projekts
Projekta pasūtītājs vai uzraugošā iestāde: Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Projekta nosaukums: Pētniecības tīkla izveide nemateriālā kultūras mantojuma tiesību jomā (Osmoze)
Īstenošanas termiņš: 30.03.2017 - 24.11.2017
Veids: Valsts pārvaldes institūciju pasūtītais zinātniskais projekts
Projekta pasūtītājs vai uzraugošā iestāde: Valsts izglītības attīstības aģentūra
2016
Valkas novada kultūras attīstības programma 2015.-2022.gadam (pēc Valkas novada domes pasūtījuma).
Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības plāns 2016.-2020. gadam (pēc Jūrmalas pilsētas domes Kultūras nodaļas pasūtījuma, iepirkuma identifikācijas nr. 2016/95 RIK).
Jēkabpils Kultūras pārvaldes darbības stratēģija 2016.-2020. gadam (pēc Jēkabpils Kultūras pārvaldes pasūtījuma).
Salaspils novada iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība (pēc Salaspils novada domes pasūtījuma).
Pētījums par projektu “Latvijas skolas soma” (pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma).
2015
Pētījums par Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējuma sadalījumu (pasūtītājs VKKF; iepirkuma identifikācijas nr. 2015/2/P; pretendentu apvienība LKA ZPC un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija)
Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra auditorijas kvalitatīva un kvantitatīva izpēte (pēc VSIA Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris pasūtījuma).
"Rīga 2014" ietekmes izvērtējums (pēc nodibinājuma "Rīga 2014" pasūtījuma)
2014
Kultūras patēriņš Vidzemē: kultūras pieejamība un iedzīvotāju līdzdalība kultūras norisēs (pēc Vidzemes kultūras un mākslas biedrības “Haritas” pasūtījuma Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu projekta "Kultūra kā instruments demokrātijas un līdzdalības demokrātijas un kultūras tiesību īstenošanai" ietvaros) http://haritas.lv/wp-content/uploads/2014/05/VidzemePetijums_26.11..pdf
Kultūras pieejamības un līdzdalības iespējas Rīgas apkaimēs (LKA ZPC, ar Rīgas domes un VKKF finansiālu atbalstu) https://culturelablv.files.wordpress.com/2009/04/apkaimes_final_web.pdf
Tautas mākslas kolektīvu vadītāju aptauja (pēc Latvijas Nacionālā kultūras centra pasūtījuma). http://www.lnkc.gov.lv/Uploads/2014/12/05/1417787976_1932.pdf
Māksliniecisko kolektīvu dibinātāju aptauja (pēc Latvijas Nacionālā kultūras centra pasūtījuma). http://www.lnkc.gov.lv/Uploads/2014/12/05/1417788118_9401.pdf
Dziesmu un deju svētku dalībnieku aptauja (pēc Latvijas Nacionālā kultūras centra pasūtījuma). http://www.lnkc.gov.lv/Uploads/2015/07/20/1437402852_4556.pdf
2013
Latvijas Kultūras kanona veidošanas metodoloģiskie kritēriji un principi (biedrība “Culturelab”, LKA pēc LR Kultūras ministrijas pasūtījuma) http://www.km.gov.lv/lv/doc/noderiga/Kulturas_Kanons_2013_petijums.pdf
Sinfonietta Rīga potenciālās auditorijas izpēte (LKA Kultūras socioloģijas un menedžmenta apakšprogrammas studentu pētījums pēc Sinfonietta Rīga pasūtījuma)
Radošo personu situācija Latvijā 2012.gadā (LKA Kultūras socioloģijas un menedžmenta apakšprogrammas studentu pētījums pēc Latvijas Radošo savienību padomes pasūtījuma)
2012
Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam “Nacionāla valsts” starpposma novērtējums (biedrība “Culturelab”, LKA pēc LR Kultūras ministrijas pasūtījuma)
Kultūras centru vadītāju aptauja (pēc Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra pasūtījuma). Pieejams: http://www.lnkc.gov.lv/Uploads/2015/09/11/1441975183_1612.pdf