Pēcdoktorantūras projekta 8.ceturksnī norisinājās šādas galvenās aktivitātes:

• 3.-7.oktobrī kopā ar Ievu Zemīti un Leonardu Ķesteri organizējām aktīvisma mākslas studiju nedēļu “Participative Art in Public Spaces”. Šajā studiju nedēļā piedalījās  maģistratūras studenti no Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās Universitātes Radošo industriju un izaugsmes menedžmenta programmas, kā arī no Igaunijas Teātra un Mūzikas akadēmijas un Kānas (Francija) augstskolām ESAM un Sciences Po. Studiju nedēļas uzdevums bija apgūt un praktizēt mākslinieciskus paņēmienus, ar kuru palīdzēt veicināt vietējo kopienu iesaisti pilsētas sabiedriskajā dzīvē. Nedēļas ietvaros studenti iepazinās ar tādu organizāciju pieredzi kā teātra apvienība Kvadrifrons un Rīgas Cirks; nodarbības vadīja Krista Burāne, Olga Žitluhina,  Aigars Bikše un citi. Programmas dalībnieki izstrādāja koncepcijas, kā vietējās kopienas ar dažādu mākslas aktivitāšu palīdzību varētu aktīvāk iesaistīt Āgenskalna publiskajā telpā, izmantojot Āgenskalna tirgu par satikšanās punktu. Studenti savas idejas prezentēja atvērtā izstādē Āgenskalna tirgus jauniešu telpā 7.oktobrī. Pēc ideju prezentācijas norisinājās publiska diskusija “What can art do for the neighbourhood and the neighbourhood for art?”, kurā piedalījos kopā ar Mārtiņu Eņģeli, Viesturu Celmiņu un Renāti Lagzdiņu.
• 13.oktobrī attālināti piedalījos starptautiskā konferencē, ko organizē ASV zinātnieku biedrība ASEEES (Association for Slavic, East European and Eurasian Studies). Es uzstājos paneļdiskusijā “Economic and Social Precarity in Baltic Cinema”, kur dalījos ar socioloģiskām atziņām par sociālo problēmu atspoguļojumu kino mākslā.
• 21.-28.oktobrī devos divos komandējumos – uz Ratniekiem Cēsu novadā un uz Stāmerienu Gulbenes novadā. Šo komandējumu laikā es piedalījos radošajās laboratorijās, ko organizēja Rīgas Cirks kopā ar Norvēģijas cirka grupas “Acting for Climate” pārstāvjiem projekta “Cirks klimatam” ietvaros. Šis projekts ir viens no trim gadījumiem, ko analizēju savā pēcdoktorantūras pētniecības projektā, lai apzinātu un izprastu aktīvisma mākslas iniciatīvas Latvijā. Man bija iespēja veikt līdzdalības novērojumus, piedaloties laboratorijas darbnīcās, lekcijās un brīvā laika aktivitātēs, veikt etnogrāfiskas intervijas ar laboratorijas organizatoriem, darbnīcu vadītājiem un dalībniekiem, kā arī veidot un nostiprināt kontaktus ar aktīvisma mākslas pārstāvjiem Latvijā un Norvēģijā. Iegūtie kvalitatīvie dati pašlaik tiek apstrādāti un izmantoti divu zinātnisko publikāciju sagatavošanai, kas ir paredzētas kā pēcdoktorantūras projekta rezultāti.
• 2.novembrī es uzstājos ar lasījumu Latvijas Kultūras akadēmijas ikgadējā starptautiskajā konferencē “Kultūras Krustpunkti”. Lasījuma tēma bija “Māksla, aktīvisms un demokrātija”, un tajā es prezentēju pēcdoktorantūras projekta laikā iegūto empīrisko datu sākotnēju analīzi un teorētisku interpretāciju.
• 9.-13.novembrī devos komandējumā uz Lozannas Universitāti Šveicē, kur piedalījos Eiropas Sociologu Asociācijas politikas socioloģijas apakšsekcijas konferencē. Sniedzu prezentāciju ar nosaukumu “Culture and the arts as a source of social resilience in societal crises: An ethnographic case study of activist art in Latvia”.
• Decembrī sāku strādāt pie akadēmiska raksta, kas plānots kā viens no pēcdoktorantūras projekta rezultātiem, un ko 2023.gada pirmajā pusē iesniegšu kādā no Scopus indeksētajiem akadēmiskajiem žurnāliem. Rakstam par pamatu kalpos augstākminētās konferenču prezentācijas un priekšlasījumi, kā arī atsauksmes un komentāri, ko saņēmu no kolēģiem šajās konferencēs.

• Jūlijā Liene Ozoliņa veica etnogrāfisko lauka darbu divos aktīvisma mākslas projektos. 21.-23.jūlijā Gārsenē norisinājās pirmā Rīgas Cirka projekta “Cirks klimatam” laboratorija. Laboratorijā piedalījās skolas vecuma jaunieši no Latgales un Zemgales reģiona, kopā ar Rīgas Cirka un Norvēģijas cirka māksliniekiem mācoties par klimata krīzi un par mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem kā aktīvisma formu. 24.-29.jūlijā Ruckas muižā Cēsīs Liene Ozoliņa piedalījās ISSP Aktīvisma mākslas vasaras skolā. Vasaras skolas ietvaros tika sniegtas lekciju par sociāli aktīvu mākslu neoliberālās sabiedrībās.
• 18.augustā Liene Ozoliņa piedalījās Latvijas Kultūras Akadēmijas vasaras akadēmijā kultūras praktiķiem Ogrē. Tika organizēta lekcija par mākslas un politikas attiecībām, kur Liene Ozoliņa iepazīstināja ar pēcdoktorantūras pētījuma rezultātiem.
• 31.augustā Liene Ozoliņa devās uz Eiropas Sociologu Asociācijas kultūras socioloģijas apakšsekcijas konferenci Lielbritānijā, Portsmutas Universitātē. Konferences ietvaros notika uzstāšanās ar referātu, tostarp, tika preznetēti pēcdoktorantūras pētījuma etnogrāfiskie dati, kā arī tika izveidoti jauni kontakti ar pētniekiem, kas strādā ar aktīvisma mākslas jautājumiem Lielbritānijā un Nīderlandē.
• No 5.septembra līdz 30.septembrim L.Ozoliņa bija mobilitātes vizītē Igaunijas Mākslas Akadēmijā (pirmās divas nedēļas klātienē, pēc tam virtuāli). Piedalījās simpozijā par sociālo dizainu, kur runāja par sociālo realitāti kā izpētes objektu un izveidoja jaunus kontaktus ar starpdisciplināriem pētniekiem Igaunijā, Vācijā un Itālijā. Saņēma sadarbības uzaicinājumu no kolēģiem Vācijā, lai iepazītos ar sociālā dizaina un sociāli aktīvas mākslas projektiem divās Vācijas universitātēs. Mobilitātes ietvaros kopā ar Igaunijas Mākslas Akadēmijas kolēģiem notika darbs pie publikācijām par mākslas un pētniecības sinerģiju un tika sagatavots publicēšanas pieteikums izdevumam par šo tēmu Berlīnes izdevniecībai Archive Press. Tika apspriestas arī iespējas turpmākiem kopīgiem pētījuma projektu pieteikumiem Latvijas un Igaunijas zinātnisko grantu konkursos.
• 19.-23.septembrī L.Ozoliņa attālināti piedalījās kultūras politikas konferencē, kas norisinājās Antverpenes Universitātē. Uzstājās ar referātu par tēmu “Cultural and arts consumption as a source of social solidarity”.

Pēcdoktorantūras projekta 6.ceturksnī pētniece piedalījās konferencē "Old Discipline, New Trajectories: Theories, Methods and Practices in Anthropology", kas norisinājās 16.-18.jūnijā Viļņā un tiešsaistē un ko organizēja Antropoloģijas zinātņu biedrība (Society for Anthropological Sciences) sadarbībā arī Viļņas Universitātes Filozofijas fakultāti. Pētniece tiešsaistē piedalījās ar referātu panelī "Anthropological exploration of art and performative practices" un paneļa ietvaros prezentēja empīriskos datus un teorētiskos secinājumus saistībā ar sava pēcdoktorantūras projekta pirmo etnogrāfisko lauka darbu. Referāta nosaukums bija "Art and activism for beginners: A case study of socially engaged art in post-Soviet neoliberalism". Līdz ar šo aktivitāti noslēdzās darbs pie projekta otrā darba posma (WP2).

Projekta 6.ceturksnī viena no centrālajām aktivitātēm bija darbs pie akadēmiska raksta kopā ar profesori Andu Laķi. Raksts ar nosaukumu “Cultural and arts consumption as a source of social solidarity: The case of the Latvian Centenary programme” tika iesniegts publicēšanai žurnālā “International Journal of Arts Management”. Pētnieces uzdevums bija izstrādāt literatūras pārskata sadaļu, kur varēja izmantot pēcdoktorantūras projekta ietvaros iegūtās teorētiskās zināšanas par mākslas sociālo ietekmi, kā arī secinājumu sadaļu.

Citas projekta aktivitātes šajā posmā ietvēra gan zinātniskas, gan publiskas diskusijas saistībā ar pēcdoktorantūras pētījuma tēmu par sabiedrības noturību un mākslas sociālo un politisko lomu.

• 6.maijā pētniece komentēja pandēmijas mācības Latvijas sabiedrībā no socioloģiskas perspektīvas TV3 raidījumā “Nekā personīga”.
• 24.maijā sniedza lekciju Latvijas Kultūras Akadēmijas maģistrantūras studentiem, kur dalījās ar zināšanām par pētījuma dizaina aspektiem etnogrāfiskās pieejas kontekstā un iepazīstināja ar pēcdoktorantūras pētījuma ideju un līdz šim iegūtajiem datiem un secinājumiem.
• 12.jūnijā vadīja darbnīcu Cēsu novada skolu jauniešiem Eduarda Veidenbauma muzejā “Kalāči” par tēmu “Taisnīgums un brīvība. Kas ir mainījies pēdējos 100 gados?” Šajā darbnīcā pētniece dalījās ar pārdomām un secinājumiem, kā arī socioloģiskām atziņām par nevienlīdzības un sociālās nedrošības problēmām Latvijā un to, kā tās var aktualizēt un dziļāk izprast ar mākslas, šajā gadījumā literatūras, palīdzību. 

Tāpat 6.ceturksnī arī tika turpināts etnogrāfiskais lauka darbs saistībā ar otro un trešo gadījuma analīzi, līdzdarbojoties aktīvisma mākslas projektu plānošanā, kas norisināsies 2022.gada jūlijā.

Pēcdoktorantūras projekta 5.ceturksnī pētniece noslēdza darbu pie pētījuma otrā posma (WP2). Šī posma ietvaros pētniece veica lauka darbu, kas ietvēra līdzdalības novērojumus aktīvisma mākslas programmas ietvaros, kā arī intervijas ar programmas dalībniekiem. Balstoties iegūto datu analīzē, pētniece 5.ceturksnī sagatavoja zinātnisku rakstu ar nosaukumu “Taking Concepts Home”. Rakstā tika izmantota postkoloniālisma pieeja, lai analizētu jēdzienus kā sakņotus konkrētos kontekstos. Ar lauka darba laikā iegūto datu palīdzību rakstā pētīta tādu jēdzienu kā sociālais taisnīgums un solidaritāte “sociālā dzīve”, t.i. to konkrētas izpratnes un manifestācijas noteiktā sabiedrībā. Pētījuma 5.ceturksnī pētniece arī apmeklēja tiešsaistes apmācības par NVivo programmas izmantošanu kvalitatīvo datu analīzē, ko vadīja eksperti no Sarijas universitātes (University of Surrey) sadarbībā ar datu analīzes apmācību organizāciju QDA Services (Lielbritānijā).

Pēcdoktorantūras projekta 4.ceturksnī turpinājās lauka darbs, kura ietvaros tika turpināta līdzdalība novērojumos un intervijas pirmās gadījuma analīzes ietvaros. Lauka darba novērojumi un iegūtie dati pašlaik tiek apkopoti pirmās zinātniskās publikācijas sagatavošanai. 9.-10.novembrī pētniece piedalījās tiešsaistes apmācībās par radošām pētniecības metodēm, ko organizēja Saushemptonas Universitāte (University of Southampton) Lielbritānijā. Šajās divu dienu apmācībās, ko vadīja atzīta kvalitatīvo metožu eksperte Helēna Kara, dalībnieki apsprieda jaunākās tendences pētījumu dizainā un pētnieciskās ētikas praksēs, kā arī apguva tādas radošās metodoloģiskās pieejas kā mākslā balstīta pētniecība, ķermeniska pētniecība (embodied research) un multi-modāla pētniecība. Pētniece turpināja stāstīt par savām pētnieciskajām aktivitātēm arī publiskos forumos – šoreiz Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotā sarunu ciklā “Zinātne Zoomed In”, kur bija aicināti piedalīties vidusskolēni no visas Latvijas.

Ir noslēdzies darbs pie pēcdoktorantūras projekta “Kultūra un māksla kā sociālās noturības avots sabiedrības krīzēs” pirmā posma. Tā ietvaros pētniece, pirmkārt, iepazinās ar jaunāko zinātnisko literatūru par mākslā balstītām pētniecības metodēm, mākslu un politisko aktīvismu, kā arī sociālās noturības pētījumiem. Otrkārt, pētniece izstrādāja etnogrāfiskā lauka darbu plānu un uzsāka lauka darbu, kura ietvaros pašlaik empīriski pēta mākslu kā politiskā aktīvisma formu mūsdienu Latvijā. Līdzās empīriskajai pētniecībai notiek darbs pie pirmā akadēmiskā raksta par šo tēmu. Projekta pirmā posma noslēgumā notika pēcdoktorantūras projekta konsultatīvās padomes sanāksme, kurā pētniece ar Latvijas Kultūras Akadēmijās Zinātniskās Pētniecības Centra kolēģiem apsprieda pētījuma konceptuālo ietvaru, līdz šim padarīto un tālākos soļus.

Jūlijā pētniece piedalījās Atmiņas studiju asociācijas konferencē, savukārt septembrī – Eiropas Sociologu Asociācijas konferencē, kā arī konferencē “Emptiness: Ways of Seeing” Rīgas Stradiņa Universitātē. Pētniecei bija iespēja ar savām pētnieciskajām atziņām dalīties arī vairākos publiskos forumos – sarunu festivālā “Lampa” 21.augustā un podkāstā “Izšķirtspēja” 8.septembrī. 23.septembrī pētniece prezentēja pēcdoktorantūras pētījuma ideju Latvijas Kultūras Akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta studiju programmas 1.kursa studentiem, apspriežot mākslas un kultūras socioloģisku izpēti un pētījuma dizaina soļus.

Projekta “Kultūra un māksla kā sociālās noturības avots sabiedrības krīzēs” otrajā ceturksnī tika turpināts darbs pie pētījuma konceptuālā ietvara izveides un sākts etnogrāfiskais lauka darbs. Pētnieciskais fokuss šajā pētījuma fāzē bija uz mākslas un politikas attiecībām un pieejamajiem konceptuālajiem un metodoloģiskajiem resursiem to izpētei. 28.maijā bija uzstāšanās tarptautiskā simpozijā “Komunisma rēgi”, ko organizēja Bērkbekas Koledža (Londonas Universitāte). Šis simpozijs apvienoja sociālos un kultūras teorētiķus un māksliniekus no dažādām Eiropas valstīm, lai reflektētu par veidiem, kā mākslas darbi un mākslinieciskas prakses palīdz pētīt post-komunisma sociālo realitāti. Rakstā ar nosaukumu “Vedot jēdzienus mājās” tika analizēti Rietumu sociālās teorijas piedāvātie konceptuālie rīki, to piedāvātās iespējas un to robežas Austrumeiropas pagātnes un tagadnes izpētē. Simpozijā prezentētie raksti tiks apkopoti rakstu krājumā, kura sagatavošanā projekta dalībniece piedalīsies gan kā redaktore, gan autore.

Projekta otrajā ceturksnī notika arī vairākas publiskās un apmācību aktivitātes. Pirmā no tām bija diskusija, ko organizēja žurnāls IR Domuzīme, par plaisu starp sabiedrību un varu Latvijā. Diskusija tika publicēta žurnāla numurā, kas iznāca maijā, kā arī žurnāla interneta vietnē. 3.jūnijā tika sniegta lekcija par etnogrāfisko metodoloģiju Latvijas Kultūras Akadēmijā, ko noklausījās bakalaura un maģistra studenti. Tika ņemta dalība arī vairākās apmācībās tiešsaistē, tai skaitā darbnīcā par starpdisciplinārām publiskām aktivitātēm pētījuma projektu ietvaros (14.aprīlī), seminārā par atmiņu solidaritāti, ko organizēja Atmiņas Studiju Asociācija 23.aprīlī, kā arī seminārā par mākslu kā sociālās iekļaušanas instrumentu, ko organizēja Britu Padome Igaunijā 8.jūnijā. Tāpat tika izmantota iespēja arī piedalīties divos apmācību semināros, ko organizēja VIAA – par zinātnisko publicēšanos un bibliometriju (6.maijā) un par starpnozaru pētnieciskajām prasmēm (13.maijā).

Pētījuma pirmajā ceturksnī divi galvenie uzdevumi bija - iepazīties ar zinātnisko literatūru par pētījuma tēmu un sākt veidot pētījuma dizainu. Pētījuma ietvaros ir notikusi iepazīšanās ar zinātnisko literatūru par mākslas sociālo ietekmi, mākslas un politikas attiecībām, kā arī sociālo noturību. Literatūras apskats ir ietvēris šādas publikācijas:

• Michelle Lamont and Peter Hall (eds) (2013) Social Resilience in the Neoliberal Era
• Adriana Dancus, Mats Hyvonen, Maria Karlsson (eds) (2020) Vulnerability in Scandinavian Arts and Culture
• Chantal Mouffe (2019) Artistic Strategies in Politics and Political Strategies in Art
• Lisa Baraitser (2017) Enduring Time
• Victor Seidler (forthcoming) Living and Dying with Covid
• Veena Das (2020) The Textures of the Ordinary: Doing Anthropology after Wittgenstein
• Veena Das, Michael Jackson, Arthur Kleinman, Brighupathi Singh (eds) 2014) The Ground Between: Anthropologists Engage Philosophy
• Sara Ahmed (2014) The Cultural Politics of Emotion
• Martha Nussbaum (2013) Political Emotions: Why Love Matters for Justice
• Richard Sennett (2012) Together: The Rituals, Pleasures and Politics of Cooperation
• Helen Holmes and Sarah Hall (eds) (2020) Mundane Methods: Innovative Methods to Research the Everyday

Martā tika apmeklētas Londonas universitātes (School of Advanced Study, University of London) tiešsaistes apmācības par pētnieciskajām metodēm virtuālajā vidē, kā arī par mākslas lomu kolektīvās identitātes un atmiņas komunikācijā. Tīklošanās aktivitātes ietvēra tiešsaistes tikšanās ar kolēģiem no Bērkbekas koledžas (Birkbeck College, University of London) un Tallinas Universitātes, lai apmainītos pieredzē ar mākslā balstītu pētniecības metožu izmantojumu.