Ieva Marija Rūme

Šī bija mana otrā studiju apmaiņa Erasmus+ programmas ietvaros. Izvēlējos doties vēlreiz, jo pirmās apmaiņas laikā redzēju, ko šī programma un studiju apmaiņa ārzemēs kopumā spēj sniegt gan personīgajā, gan akadēmiskajā izaugsmē.

Šajā reizē izvēlējos doties uz Trento universitāti Itālijā. Universitāti izvēlējos, jo piedāvājumā bija kursi, kas atbilst manam studiju laukam un pilsēta atradās pasakainā vietā kalnu ielejā. Izvēloties valsti primāri skatījos uz Itāliju, jo pirmās mobilitātes laikā daudz laika pavadīju ar labu draugu no Sicīlijas, kā arī vairākus gadus esmu bijusi badijs jeb mentors Itālijas studentiem, kas atbraukuši uz Latviju. Tādēļ radās interese apgūt itāļu valodu un piedzīvot to, kā dzīvo itāļi, jo viņu dzīves veids un uztvere ļoti atšķiras no Latvijas.

Sākotnējā komunikācija ar uzņemošo augstskolu bija laba, bet, tā kā savas mobilitātes laikā piedzīvoju Covid19 pandēmiju un visa komunikācija turpmāk notika caur e-pastiem, bija nedaudz grūti saņemt visu nepieciešamo informāciju un radās dažādi pārpratumi. Tomēr kaut kā lietas atrisinājās. Pasniedzēji bija pretimnākoši un palīdzēja jautājumu risināšanā. Tāpēc noteikti iesaku būt atvērtiem komunikācijā un problēmu risināšanā, nebaidīties rakstīt un jautāt neskaidro neatkarīgi uz kādu valsti un universitāti kāds izvēlas doties.

Studiju apmaiņa un Covid19 pandēmija daudziem šķiet kā liels zaudējums. Protams, dažādi aspekti no studiju un sociālās dzīves netika piedzīvoti, jo daudz kas nenotika un 2 mēneši tika pavadīti sēžot mājās, no tās izejot tikai 6 reizes uz veikalu, kā arī daudz laiks tika pavadīts neziņā un neizpratnē par notiekošo, jo nebija plaša informācija angliski tieši par katrā reģionā notiekošos, bet, tā kā dzīvoju ar itāļu meitenēm, bija kāds, kas nodod svarīgāko informāciju. Tomēr ar visu šo force majeure situāciju, uzskatu, ka mana apmaiņas pieredze bija vērtīga un priecājos, ka izvēlējos palikt līdz apmaiņas beigām uz vietas un nedoties mājās, jo pēc lockdown beigām izdevās iepazīt vietējos un izdzīvot Itālijas kultūru. Šajā neskaidrajā periodā palīdzēja arī tas, ka dzīvoju mājā ar skaistu skatu uz kalniem un vecpilsētu.

Trento universitāte un pasniedzēji arī ļoti veiksmīgi pārslēdzās uz online studiju procesu. Tā bija interesanta pieredze un patiesībā patika jaunais dienas ritms, kas bija daudz mierīgāks, jo lekcijas “notika” viesistabā un pusdienot varēja turpat pāris soļus tālāk virtuvē. Akadēmiskajā ziņā viens no lielākajiem ieguvumiem studiju apmaiņai ārzemēs ir pieredzēt citādāku studiju vidi un pasniegšanas veidu. Trento universitātē ir lieliski pasniedzēji un arī studenti. Lekcijās bieži notika interesantas diskusijas, kas piedāvāja dažādus skatu punktus. Kopumā studiju process papildināja un paplašināja esošas zināšanas un redzes loku.

Strikto ierobežojumu dēļ neizdevās iepazīt daudz citus apmaiņas studentus, toties iepazinu neskaitāmus vietējos, ar kuriem pēc lockdown beigām lieliski pavadīju laiku un varēju piedzīvot mazliet vairāk to, kā dzīvo vietējie, ko viņi domā par savu reģionu un valsti. Kopā devāmies kalnos, peldēties kalnu ezeros un vienkārši forši pavadījām laiku. Pie divām draudzenēm arī paciemojos pie viņu ģimenēm, kas bija patiesi jauki, jo itāļi ir ļoti viesmīlīgi un draudzīgi. Kaut arī ar vecāko paaudzi bija valodas barjera, vienmēr atradām veidu kā komunicēt. Līdz ar to iespaidi ir bagātīgi un ir daudz mīļas atmiņas. Vismīļākā lieta pilsētā bija kalni, kas to ieskauj, un iespēja doties pastaigās kalnos. Noteikti vēlos atgriezties šajā pilsētā lai ne tikai satiktu jauniegūtos draugus, bet arī redzētu pilsētu citādākā dzīves ritmā.

Rozīte Katrīna Spīča

Erasmus+ studiju mobilitātē maģistra līmenī, man bija svarīgi piedalīties tādēļ, ka zināju, ka šādā veidā iegūšu jaunus iespaidus un pieredzi.Man bija svarīgi piedzīvot studijas maģistra līmenī citā valstī, un vēlams - ļoti labā universitātē. Sakarā ar to, ka esmu pieredzējusi Erasmus+ apmaiņu jau bakalaura studiju laikā, man bija svarīgi atrast universitāti, kurā erasmus studenti būtu maksimāli integrēti universitātes ikdienas dzīvē un viņiem būtu iespēja pilnvērtīgi piedalītiesmācību procesā. Vadoties pēc šiem kritērijiem, izvēle krita par labu Groningenas universitātei, jo es zināju, ka visas lekcijas tur norisinās angļu valodā. Jāteic, ka esmu vairāk kā patīkami pārsteigta par internacionālo vidi, kāda valdīja mazajā Nīderlandes ziemeļu pilsētiņā. Pirmajā dienā, dodoties uz Groningenu no Amsterdamas puses, radās sajūta, ka, jo tālāk brauc vilciens, jo vairāk es apkārt redzu tikai zaļas pļavas un aitas. Tādējādi, radās sajūta, ka mazā, studentiem pārbagātā pilsēta atrodas nekurienes vidū, nošķirta no visas apkārtējās Nīderlandes dzīves. Taču apkārt esošais rāmums, šķiet vien paspilgtināja pilsētas ātro un krāsaino dzīves ritmu.

Ātri vien nācās secināt, ka lai gan maza, pilsēta sevi spēj parādīt no labākās puses. Groningena ir pilsēta ar jaunāko iedzīvotāju populāciju valstī, un tā ir tiesa - katrs 2 pretimnācējs uz ielas būs students! Katru otrdienu, piektdienu un sestdienu pilsētas vecpilsētā notiek tirdziņš, kurā iespējams iegādāties Nīderlandes lauku labumus, katru nedēlas nogali šo pašu tirgus laukumu pārņēma studentu bari, kuri ar prieku devās nosvinēt studiju nedēļas beigas. Tā arī bija ļoti spilgta Groningenas realitāte, jo kamēr vieni priecājas pilsētas centrā esošajos krogos, tikmēr citi cītīgi, uzrotījuši piedurknes Universtātes bibliotēkā strādā līdz vēlai naktij. Secinājums ir viens - lai gan apkārt ir daudz kārdinājumu, studenti mācās ļoti cītīgi un ir pilnībā fokusējušies studijām - viss pārējais, arī studentu dzīves izklaides, ir otrajā plānā un pienākas kā balva pēc labi padarīta darba.

Skatoties uz akadēmisko vidi, studijas šajā universitātē ir veidotas maksimāli vienkāršas un pieejamas studentiem. Ļoti attīstīta ir augstskolas e-studiju vide, pieejams milzīgs klāsts ar literatūru un zinātniskajiem rakstiem, kas noteikti palīdz ātrāk tikt galā ar eseju rakstīšanu. Kā lielāko ieguvumu, saskatu dažādās mācību tehnikas, kuras apguvu pie mācību personāla, kas lielākoties nāk no visas pasaules. Pasniedzēji ir atvērti un labprāt individuāli konsultē studentus, ja tas nepieciešams.

Man patika tas, ka studijas bija saspringtas, un kaut gan biju tam gatava, jau pirmajā nedēļā piedzīvoju pirmo mazo “krīzi” un atskārtu, ka ir grūti tikt līdzi visam uzreiz - iesaku paskatīties lasāmvielas jau augusta beigās, jo dažiem kursiem lasāmais bija jāsagatavo jau uz pirmo septembra nedēļu. Tādēļ, no praktiskās puses, vēlos sacīt, ka iesaku studentiem, kuri dosies uz Groningenu, katrā no studiju blokiem (semestris ir sadalīts 2 blokos) izvēlēties 3 kursus. Es pirmajā blokā biju izvēlējusies 4 kursus, taču tas bija ļoti grūti un nebūtu ieteicams. Tāpat, es ieteiktu ļoti laicīgi meklēt dzīvesvietu, jo es nebiju gaidījusi, ka tādā mazā pilsētiņā būs tik grūti atrast vietu, kur dzīvot. Ja Tu dodies uz Groningenu - meklē jo īpaši rūpīgi, jo dzīvesvietu situācija šajā pilsētā ir kritiska un daudziem studentiem, pirmos mēnešus nācās pavadīt teltīs. (Es tiešām nejokoju, universitātes Campus tika uzcelta telšu pilsēta). Dzīve Groningenā nav iedomājama bez velo, to iesaku meklēt pēc iespējas ātrāk un lai īrētu Swapfiets, Tev būs nepieciešama Nīderlandiešu bankas karte, un - iesaku nodrošināties ar skaidras naudas krājumiem, jo ļoti daudz kur nav iespējams norēķināties ar Visa vai Mastercard.

Manuprāt, svarīgi ir iesaistīties kādās ārpuslekciju aktivitātēs, lai līdz galam izjustu studentu dzīvi. Manā gadījumā tie bija improvizācijas komēdijas kursi, kurus apmeklēju universitātes kultūras centrā. Tas man uzreiz deva iespēju gan iepazīt daudz jaunus cilvēkus, gan arī attīstīt savas radošās izpausmes papildus akadēmiskajai dzīvei.

Evita Vebrasa

Piedalījos Erasmus+ studiju mobilitātē 2020.gada pavasara semestrī Ļubļanā, Slovēnijā, Ļubļanas Universitātē. Mācību periods ilga no februāra vidus līdz jūlija sākumam. Izvēlējos ņemt dalību mobilitātē, tīri vien vides maiņas dēļ. Bija interese iepazīt studijas ārpus Latvijas robežām. Sakarā ar komunikāciju starp nosūtošo un uzņemošo universitāti, mulsums un apjukums bija klātesošs sākumā, ņemot vērā, ka bija ārkārtīgi sarežģīti piemeklēt priekšmetus no uzņemošās universitātes, kuri būtu atbilstoši Latvijas Kultūras akadēmijas standartiem. Ierodoties uzņemošajā univeritātē, gandrīz vai visi priekšmeti tika nomainīti, galvenokārt tādēļ, ka bija jau radušies sarežģījumi lekciju nokomplektēšanā, lai varētu iegūt npieciešamo kredītpunktu skaitu.

Par ieguvumiem ir sarežģīti spriest, ņemot vērā, ka divas vai trīs nedēļas pēc mācību uzsākšanas, tās bija jāturpina attālināti, pandēmijas dēļ. Tomēr nedēļas, kuras tika pavadītas, studējot klātienē bija ārkārtīgi interesantas. Univeritātes ēkas ir pietiekami modernas kā arī pasniedzēji, ar kuriem bija iespēja strādāt bija iedvesmojoši.

Spilgtākie iespaidi visnotaļ var tikt saistīti ar Slovēnijas dabu, tās daudzveidību. Pirms došanās mobilitātē, attieksme pret valsti bija neitrāla, bet dzīvojot tur, bija grūti aptert to, cik daudz Slovēnijā ir ko redzēt. Tā noteikti ir vieta, kur atgriezties tikvien kā dabas dēļ.

Domājot par ieteikumiem studentiem, kuri plāno doties apmaiņas programmā uz Ļubļanas Universitāti, galvenais ir kārtīgi visu noskaidrot lekciju sakarā un uzdot tik daudz jautājumus koordinatoriem, cik nepieciešams, jo no pieredzes, varu teikt, ka visu var nokārtot, pasniedzēji ir gatavi pamainīt/ pielāgot lekcijas, lai būtu iespējams iziet uz kompromisiem, gadījumā, ja rodas sarežģījumi lekciju saraksta izveidē. Bet galvenais iemesls, kādēļ izvēties braukt uz Slovēniju apmaiņas programmā, ir daba, ir tik daudz kur ceļot, kalni, kuros uzkāpt, mazā jūras strēmelīte, meži un paši cilvēki. Tik daudz skaistuma tika uzņemts šajā periodā!

Grūti minēt ieteikumus mobilitātes sakarā, jo šis semestris bija nedaudz haotisks visiem.

Elīna Zīle

Jau kopš vidusskolas sapņoju par Erasmus+ pieredzi, vienmēr ir gribējies kādu laiku padzīvot citur un paskatīties kā dzīve virzās ārpus Latvijas, un tieši šī iespēja to piedāvāja, turklāt, apvienojot ar kaut ko tik lietderīgu kā studijas.

Gan ar nosūtošo, gan uzņemošo augstskolu viss noritēja ļoti gludi. Pirms apmaiņas visu dokumentāciju bija vienkārši nokārtot, un arī apmaiņas laikā uzņemošā augstskola informēja par apmaiņās gaitu un universitātes prasībām. Ja radās kādi jautājumi, viss tika detalizēti izstāstīts.

Voldas augstskolā mācības notika savādāk nekā Latvijā. Tās bija nesaskrietas, visā bija jāiedziļinās, jāizprot, bieži vien praktiski kaut ko pētot vai darot. Lekcijas uz vietas bija maz, tāpēc ļoti daudz darba bija jādara pašam vai ar grupu savā brīvajā laikā.

Par cik es izvēlējos Voldu studijām, visspilgtākie iespaidi palika par pašu studiju vidi. Ciemats ir pietiekami mazs, lai to izstaigātu, tāpēc uz universitāti nācās doties ar burvīgu skatu uz kalniem un fjordu. Arī mācoties klasē logi vērās uz skaistu skatu, uz ko nekad neapnika skatīties. Pašā universitātē bija arī internacionālais ofiss, kas ļoti bieži organizēja visādas aktivitātes- ekskursijas, pārgājienus, spēļu vakarus utt., tāpēc nekad nebija garlaicīgi. Dabas mīļiem tā ir perfektā vieta, jo netālu ir skaists ezers un tik daudz virsotnes, kurās iespējams uzkāpt.    

Tiem studentiem, kas piedalīties Erasmus+ studiju mobilitātē es ieteiktu skaidri pārdomāt, kas ir tas, ko Jūs vēlaties sagaidīt no savas mobilitātes, vai tas ir pilsētas burziņš, skaista daba vai augsta ranga augstskola.  Es vēlējos savu mobilitāti pavadīt skaistā vietā un lieliskā, savu jomu zinošā augstskolā, un tas man arī izdevās. Turklāt ir svarīgi organizēt savas finanses, piemēram, izdalīt budžetu katram mēnesim, lai nesanāktu pārtērēties un, protams, veidot kontaktus, jo cilvēki jau ir tie, kas to pieredzi veido skaistu.

Aiva Streļča

Erasmus+ studiju mobilitātē izvēlējos piedalīties, jo šķita tikai pašsaprotami, ka jāizmanto šāda iespēja, ja man tā dota. Mani noteikti ietekmēja un mudināja mani draugi un kursa biedri, kuru vidū daudzi pēdējo 3 gadu laikā bija devušies Erasmus+ un atpakaļ atveduši tikai un vienīgi pozitīvas pieredzes un atmiņas. Vēlējos izmēģināt dzīvi citā vidē, kultūrā un redzēt, kā lietas noteik citviet. Manā priekšā bija liels dzīves piedzīvojums ar milzīgu pievienoto vērtību, un prātā bija tikai viena doma- man to vajag!

Mana pieredze ar nosūtošo augtskolu ir bijusi tikai pozitīva, un es ļoti novērtēju personīgo pieeju apmaiņas studentiem, kādu sniedz Erasmus+ mobilitātes koordinatore Latvijas Kultūras akadēmijā. Vienmēr saņēmu atbildes uz visiem jautājumiem un tiku arī nomierināta, ja likās, ka kaut kas nogājis greizi. Ne līdz galam varu to pašu sacīt par uzņemošās augstskolas pusi- ir nācies būt ļoti uzstājīgai komunikācijā un arī meklēt alternatīvus veidus, kā nonākt kontaktā ar sev nepieciešamajām personām. Daudzas problēmas nācies risināt pašai. Apzinos arī, ka Jagelonijas Universitātē apmaiņas studentu apjoms ir daudzas reizes lielāks, kas noteikti ir pie vainas lēnākai komunikācijai vai tās nodrošināšanas trūkumiem.

Ja runāju par akadēmiskajiem ieguvumiem, tad par laimi nevaru sūdzēties par studiju kvalitāti uzņemošajā augstskolā. Kursu saturs bija interesants, gūta globālāka pieredze un plašāks skatījums uz daudzām lietām. Ir uzlabojusies mana angļu valoda un parādījusies interese par tēmām, kas iepriekš nešķita tik saistošas. Personīgi noteikti varu sacīt, ka esmu sevi mazliet atklājusi no jauna. Ir vieglāk komunicēt ar citiem, ir vairāk izpratnes par to, kas es esmu un ko vēlos šajā dzīves posmā. Erasmus+ periods ir ļāvis man uz sevi un savu ikdienu mājās palūkoties no malas un spēt saprast stiprās un vājās puses. Varu teikt, ka mājās esmu atbraukusi krietni laimīgāka un mierīgāka.

Savā Erasmus+ prombūtnes laikā paspēju paceļot Centrāleiropā- apmeklēju Vīni, Prāgu, Varšavu, Hamburgu, biju Zakopanē. Tā kultūras bagātība un jaunie iespaidi, kurus smēlos ir bijuši ļoti spilgti. Pašā semestra mājvietā -Krakovā- katru dienu nespēju beigt sajūsmināties par tās iespaidīgo vēsturi un skaisto arhitektūru. Lai gan poļu mentalitāte tik krasi no latviešiem nav nošķirama, tomēr pēc brīža sāku ilgoties pēc mūsu ierastā introvertuma un īpatnībām, kas padara mūs par latviešiem.

Kā vēl viens interesants iespaids un novērojums, ar ko saskāros, jāpiemin biežais izbrīns, ko saņēmu, kad teicu, ka esmu no Latvijas. Tāda unikalitātes un savā ziņā pat eksotiskās izcelsmes sajūta, jo latviešu tomēr nav daudz, lai gan neesam mazvērtīgi. Gadījās, ka biju pirmais un vienīgais Latvijas pārstāvis, ko kāds ir dzīvē saticis, un tas man lika justies tā mīlīgi īpaši.

Kopumā varu sacīt, ka priecājos par izmantoto iespēju doties Erasmus+ mobilitātē, un ja man būtu iespēja darīt to vēlreiz, noteikti atkārtotu! Pasaulē dzīvojot, jāzina tās plašā elpa - Erasmus+ palīdz to apgūt

Raimonds Rozenfelds

Kā Latvijas Kultūras Akadēmijas students Erasmus + studiju mobilitātē izvēlējos piedalīties, lai piepildītu savu sapni par piedalīšanos studentu apmaiņas programmā ārvalstīs. Studējot Latvijas Kultūras Akadēmijas (turpmāk – LKA) Kultūras un starpkultūru (turpmāk - KSS) maģistra studiju programmā, 2. kursā sapratu, ka ir izdevīgs brīdis šo sapni realizēt, jo jau sāku rakstīt savu LKA maģistra darbu un bija pēdējais mirklis un semestris to darīt, pirms maģistra studiju progammas noslēguma un maģistra diploma saņemšanas LKA.

Lai realizētu šo sapni, LKA Starptautisko attiecību daļā aizpildīju pieteikumu par Erasmus + studijām norādot tajā 3 (trīs) dažādas augstskolas, kuru studiju programmas atbilda manai KSS maģistra studiju programmai. Pēc konkursa rezultātiem sanāca, ka man ir iespēja braukt uz Poliju – Krakovas pilsētā izvietoto Jegelonijas Universitāti (Uniwersytet Jagiellonski), kas ir viena no vecākajām Eiropā. Savu Erasmus + programmas apmaiņas semestri studēju šīs universitātes 654. studiju gadā. Jagelonijas Universitāte no tās dibināšanas brīža 14. gadsimtā līdz mūsdienām ir darbojusies nepārtraukti, izņemtot vairāku gadu pārtraukumu, kad Poliju bija okupējusi Hilteriskā Vācija 2. Pasaules kara laikā.

Sadarbība starp LKA kā nosūtošo un Jagelonijas Univeritāti kā uzņemošo augstskolu bija lieliska. Kā viens no iemesliem tam bija mana savlaicīgā komunikācija ar LKA un uzņemošo augstskolu, ko veicu izmantojot telefona zvanus un epastus. Tā savlaicīgi izdevās iegūt informāciju un novērst daudzus pārpratumus un neskaidrības. Pārējais bija manā un Dieva ziņā. Gan pirms mobilitātes, gan tās laikā uzturēju regulārus kontaktus ar LKA un Jagelonijas Universitātes starptautisko attiecību daļām (international office), jebkuru neskaidrību gadījumos nekavējoties uzdodot jautājumus un pieprasot atbildes.

Manai Erasmus + studiju apmaiņai bija daudz akadēmisko un personisko ieguvumu. Studiju apmaiņas laikā uzzināju daudz jauna un interesanta par Polijas, Eiropas, Āzijas un dažādu pasaules reģionu kultūru, starptautisko politiku, Āzijas reģiona ietekmi uz pasaules kultūru, ekonomiku un politiku. Savācu daudz materiālus savam maģistra darbam, jo paralēli studijām Krakovas Jagelonijas Universitātē turpināju vākt materiālus un rakstīt savu LKA maģistra darbu. Apmeklēju visus Krakovas pilsētas muzejus un nozīmīgās vietas, par kurām varēja atrast informāciju un kuras bija atvērtas apmeklēšanai. Apmeklēju Tatru un Beskidu kalnus, kā arī citas ievērojamas un interesantas vietas Polijas dienvidu daļā. Iegūto informāciju izmantoju studiju procesam un savai personiskajai attīstībai. Piedalījos kalnu pārgājienā uzkāpjot Babia Gora kalnā, kā arī apmeklēju Morskie Oko dzidro Tatru kalnu ezeru.

Spilgtākie iespaidi bija Polijas Aviācijas muzeja Krakovā, kas ierindojams pasaules 10 (desmit) labāko aviācijas muzeju skaitā, Ržešovas Tehnoloģiskās augstskolas (Polytechnic university of Rzesow), kā arī lidmašīnu un helikopteru ražošanas uzņēmuma „PZL Mielec” apmeklējumi. Šie apmeklējumi palīdzēja piepildīt vairākus manus bērnības sapņus, kā arī deva daudz vērtīgu materiālu manam LKA maģistra darbam par aviācijas vēstures un muzeju tematiku. Vācot materiālus savam maģistra darbam apmeklēju arī tādas valstis kā Horvātiju, Franciju un Čīles Republiku Dienvidamerikā. Vēl spilgti iespaidi bija dzīve Jagelonijas Universitātes „Budgoska” studentu kopmītnēs, starptautiskā studentu vidē, satiekot cilvēkus no dažādām pasaules valstīm. Svarīgs aspekts bija arī cenu līmeņa atsķirības, jo Polijā lielākā daļa preču un pakalpojumu ir vidēji 2 reizes lētāki nekā Latvijā, kas studentam ar Erasmus + stipendiju ir nozīmīgs ieguvums. Tāpat braucieniem no Polijas uz Latviju turp un atpakaļ izmantoju vilcienus un maršruta autobusus, jo tādējādi izdevās atvest un aizvest daudz vairāk personisko mantu, jo nebija lidmašīnās noteikto bagāžas svara un izmēru ierobežojumu.

Padomi Erasmus + mobilitātes studentiem:

1. Pēc apstiprinājuma no uzņemošās augstskolas laicīgi uzsākt komunikāciju ar uzņemošo un nosūtošo augstskolām, lai laicīgi atrisinātu neskaidrības, sakārtotu dokumentus;

2. Atrodoties ārvalstīs par visiem neskaidrajiem jautājumiem laicīgi sazināties ar uzņemošo augstskolu, kā arī nosūtošo augstskolu. Ja rodās jautājumi, nagaidīt, bet meklēt atbildes vispirms uzņemošās augstskolas starptautisko attiecību daļā (International office) un citās pieejamās vietās pēc nepieciešamības;

3. Savlaicīgi risināt reģistrācijas jautājumus kursiem, kopmītnēm un citām arvalstīs studējot vajadzīgajām lietām, sekot līdzi apkārt notiekošajam;

4. Censties nodibināt starptautiskus kontaktus, kas var noderēt tālākajā profesionālajā un personiskajā dzīvē;

5. Maksimāli izmantot laiku un citus pieejamos resursus, lai apgūtu vairāk informācijas par vietējo kultūru, dzīvi, starptautisko vidi, apmeklēt muzejus, teātrus un citas vietas, kas palīdz paplašināt redzsloku;

6. Neveikt nekādas šaubīgas darbības pirms situācijas noskaidrošanas;

7. Ceļot, pētīt, izzināt uzņemošo valsti un citas pieejamās vietas, cik laiks un finanses atļauj, izmantot dotās izdevības, jo nevar zināt vai dzīvē turpmāk vēl tādas būs, jo notiek straujas izmaiņas, daudzas lietas zūd uz neatgriešanos.

Erasmus + studiju periods jebkurā gadījumā ir unikāla iespēja paplašināt savu redzesloku, apgūt daudz jauna, iemācīties patstavīgi dzīvot, studēt un darboties svešā valstī, pietiekami lielā attālumā un dzimtajām vietām. Šī apmaiņas semstra laikā apguvu tik daudz, ka, lai visu aprakstītu, būtu vajadzīgs vismaz bakalaura darba apjoms. Novēlu visiem studentiem iespēju robežās izbaudīt studentu dažādu apmaiņas programmu priekšrocības.

Līva Sloka

Piedalīties Erasmus+ mobilitātē vēlējos jau vidusskolā, taču augstskolā to piedzīvot ir reālāk un patīkamāk. Kopš divpadsmit gadu vecuma apgūstu spāņu valodu un baudu spāņu kultūras šarmu. Turp biju daudz ceļojusi, bet man vienmēr bija spēcīga vēlme izmēģināt patstāvīgu dzīvi Spānijā, arī mācības. Un mana augstskola deva brīnišķīgu iespēju to visu īstenot.

Alkalas universitātes Erasmus koordinators bija ļoti atsaucīgs, pretimnākošs, savlaicīgi atbildēja uz e-pastiem un kliedēja ikvienu neskaidrību saistībā ar kursu maiņu, izdevīgāku grupu iedalījumu, dokumentiem u. tmldz. Zināju, ka jebkurā jautājumā turp varu griezties.

Esmu sajūsmā par iespēju piedzīvot studiju procesu, kuru praktizē Alkalas universitāte. Tas atšķiras no tā, kā studijas noris manā augstskolā. Attiecības starp studentu un pasniedzēju ir atraisītākas, valda savstarpēja uzticēšanās un sapratne. Pasniedzējiem tādi lielumi kā atzīmes, eksāmeni un kontroldarbi šķiet mazsvarīgāki. Vairāk enerģijas tiek vērsts tam, lai students iegūtu zināšanas, izbaudot priekšmeta specifiku un atrodot sev saistošo tajā, nevis apmeklētu lekcijas vērtējuma dēļ. Šajā universitātē ir lekciju kursi, kuros nav gala eksāmena, studentu mudinot strādāt visu semestra laiku un dodot iespēju sabalansēt studiju slodzi, nevis koncentrēties uz vienu noteiktu notikumu semestra beigās.

Citiem studentiem iesaku savlaicīgi meklēt dzīvesvietu. Manuprāt, visefektīvāk to iespējams realizēt iesaistoties pēc iespējas vairāk Facebook grupās, kas saistītas ar istabu/ dzīvokļu īri studentiem noteiktajā lokācijā/ universitātē. Tāpat iesaku izvēlēties īrēt, piemēram, istabu, kopā ar saviem vienaudžiem- tas būs daudz aizraujošāk un ērtāk. Tā kā diezgan stipri skumu pēc mājām, man palīdzēja tas, ka jau iepriekš ar labāko draudzeni bijām izplānojušas viņas ciemošanos pie manis, Madridē. Ir vēl tik daudz padomu, ko vēlos dot…, tāpēc mobilitātes laikā sāku rakstīt blogu, kura viena no sadaļām ir tieši par manu pieredzi Erasmus.

Tā kā mobilitātē pavadīju divus semestrus, ieguvu noderīgu pieredzi un atšķirīgus iespaidus par dzīvošanu Spānijā. Pirmajā semestrī ar dzīvesvietu man nepaveicās, jutos vientuļi un vēlējos ātrāk atgriezties mājās. Turpretim otrajā semestrī uzgāju brīnišķīgu istabas īres iespēju, ieguvu fantastiskus dzīvokļa biedrus un jutos mierīgi. Pēc atgriešanās jūtu, ka esmu kļuvusi drosmīgāka, pārliecinātāka par sevi, arī mērķtiecīgāka un norūdītāka. Pieļauju, ka šīs vērtīgās īpašības un vēlme dzīvot pilnīgāk nākusi pateicoties “lielās pilsētas gaisam” (ar to domājot piesātināto Madridi), kas, nelielajā Latvijā dzīvojot, nāk daudz grūtāk. Tāpat svarīgi minēt, ka pirms šīs mobilitātes biju pārliecināta, ka vēlos savu nākotni un dzīvi saistīt ar Spāniju, biju tik pārņemta ar šo domu, ka sevi jutu pavisam nepiederīgu Latvijai. Bet skābais krējums pietrūka ļoti. Tāpat kā Latvijas cilvēku punktualitāte un sakārtotība. Biju pavisam saviļņota atgriežoties mājās. Pati, sev vēl nedaudz neticot, šeit rakstu- esmu gatava būt latviete pa īstam.

Esmu priecīga, ka piedalījos Erasmus+ mobilitātē, vēl vairāk par to, ka to varēju īstenot savā sapņu zemē, pietuvināties Spānijas kultūras autentiskumam, sev iegūt vērtīgus cilvēkus un pilnveidoties pati.

Zane Holma

Lēmumu par došanos Erasmus+ mobilitātes braucienā pieņēmu spontāni. Līdz iekāpšanai lidmašīnā, es dzīvoju domās un ilūzijās par gaidāmo, līdz galam nenojaušot, kas mani sagaida. Manī valdīja slāpes pēc jauniem piedzīvojumiem un pieredzes, tāpēc šķita, ka dalība šajā mobilitātē piepildīs mani ar šiem trūkstošajiem komponentiem. Mazajai valstiņai Slovākijai liku lielas cerības tās atrašanās vietas dēļ, jo domāju, ka nekas labāks kā tikšana no vienas valsts uz otru, ar vilcienu pāris stundu laikā nav iedomājams. Tā nu, morāli sagatavojoties un aprodot ar domu, ka pametu mājas uz vairākiem mēnešiem, lecu iekšā šajā piedzīvojumā. Protams, nevaru nepieminēt, ka šis semestris un pieredzes stāsti Erasmus laikā būtiski atšķiras no visiem iepriekšējiem, pasaulē valdošās pandēmijas dēļ.  

Viss mobilitātes laiks sastāv no nemitīgas e-pastu apmaiņas ar uzņemošo un nosūtošo augstskolu, bez tā neiztikt. Varu droši apgalvot, ka man paveicās ar Erasmus programmas koordinatori Slovākijas universitātē. Laicīga atbildēšana, konkrēta un viegli saprotama informācija, kā arī tās pasniegšana, pieklājība un sajūta, ka tiec gaidīts – to man sniedza šī persona visu mobilitātes laiku. Studentu ir daudz, jautājumu ir vēl vairāk, taču vienmēr atbalsts no uzņemošās augstskolas bija jūtams. Šķiet palīdzību brīdī, kad es sapratu, ka vīrusa dēļ vēlos doties mājās, es jutu un novērtēju visvairāk. Sieviete vārdā Lenka Slovak, kuras darba lauciņš ir tieši Erasmus+ programma, visu laiku interesējās par manu situāciju un palīdzēja, cik vien varēja. Bez viņas atbalsta es noteikti nejustos tur tik droši. Sajūta, ka esi tur vēlams ir labākā, kādu just, esot vienam svešā valstī.

Mans plānotais un ilgi gaidītais piedzīvojums 5 mēnešu vietā ilga vien 2,5 mēnešus, taču uzskatu, ka, neskatoties uz šo īso laika posmu, guvu pamatīgu pieredzes bagāžu. Protams, vēlētos, lai būtu lielāks guvums tieši izglītības ziņā, jo, attālināto lekciju dēļ, iemaņas, manuprāt, bija uz pusi mazākas, nekā tās varēja būt klātienē. Lai nu kā, guvu nedaudz plašāku ieskatu masu mediju komunikācijā, mediju attiecību un starptautisko mediju teorijās, kā arī tieši slovāku mediju pasaulē. Blakus šim akadēmiskajam guvumam, izzināju daudz vairāk gan sevi, gan citu tautu kultūras un cilvēku raksturus. Erasmus brauciens asociējas ar jauniegūtiem draugiem, pasaules redzēšanu un sevis izzināšanu, ko arī es saņēmu. Dzīvojot kopmītnēs, jau pirmajā dienā bija iespēja sadraudzēties ar savām istabas biedrenēm no Turcijas. Tieši manis izvēlētajā universitātē šī valsts tika visvairāk pārstāvēta, jo turku studenti tur bija vairāk nekā no jebkuras citas valsts. Otrajā vietā varētu rindot Krieviju.  Jau augstāk minētā pandēmija strikti ietekmēja un burtiski apstādināja ne tikai studiju procesu un ceļošanas iespējas, bet arī ESN (Erasmus Student Network) rīkotās aktivitātes. Paspējām tikai tik vien kā doties kopīgā ekskursijā pa mūsu mazo pilsētiņu Trnavu. Taču tas neatturēja mūs (Erasmus studentus) vienoties kopīgām pastaigām, piknikiem un galda spēļu vakariem. Būdami karantīnā ar aizliegumu doties ārpus kopmītnēm, kur nu vēl uz citu pilsētu, nekas cits neatlika kā pašiem domāt kā aizpildīt laiku. Filmu vakari, jaunu kāršu spēļu apgūšana un pastaigas, it kā uz veikalu, bija mūsu ikdiena. Šķiet, ka tas mūs arī satuvināja un lika vairāk iepazīt vienam otru. Bet katrs šo situāciju uztver citādāk un ne vienmēr bija vēlme pavadīt laiku daudzu cilvēku kompānijā. Nenoliedzu, ka arī es pati ļoti bieži izvēlējos savu laiku pavadīt istabā, skatoties filmas un lasot grāmatas. Kopumā man šķiet, ka šie pāris mēneši bija lielākais sevis izzināšanas, disciplinēšanas un kontrolēšanas treniņš, kādu esmu piedzīvojusi. Emociju gamma no prieka, līdz neapstādināmām asarām.

Manuprāt, jau uzdrīkstēšanās un lemšana par došanos Erasmus+ mobilitātē ir liels solis pašizaugsmē. Es ļoti vēlētos, lai tie, kuri šajā piedzīvojumā vēl tikai dosies, var no tā paņemt visu iespējamo. Ja man ir jāsniedz kāds padoms, tad tas, ko es centos visu laiku atgādināt sev ir nebaidīties. Nebaidīties runāt ar citiem, nebaidīties paust savu viedokli, nebaidīties darīt vēl nedarītas lietas, nebaidīties mācīties ko jaunu un nebaidīties būt mirklī. Atmetot bailes, pazudīs arī iespējamība, ka kaut kas tiks palaists garām. Svarīgi ir arī apzināties, ka, dzīvojot kopā ar cilvēkiem no citām valstīm, var radīties nesaprašanās. Bet arī tas ir risināms un risinājums ir jāmeklē sevī. Ir jāsaprot, ka citur pasaulē cilvēki smaida un komunicē daudz vairāk nekā mēs, pelēkie latvieši. Ir jāaprod ar citām mentalitātēm, tās jāpieņem un tad arī pats sapratīsi, ka tas varbūt ir kaut kas, ko varētu mācīties un paņemt sev.

Ja man būtu iespēja vēlreiz doties šādā mobilitātē, vai es to darītu? Iespējams, taču tad, kad situācija pasaulē būs nostabilizējusies. Esmu nedaudz apbēdināta ar šo iznākumu, taču, iespējams, ka tā tam bija jānotiek. Biju pārāk sajūsmināta par šo iespēju, gatava skriet un lidot prom, ķēru jaunus piedzīvojumus, taču varbūt tā nemaz nevajadzēja. Varbūt mani vajadzēja apstādināt. Nenožēloju, ka aizbraucu, jo uzskatu, ka tik īsā laikā guvu pietiekami lielu dzīves mācību. Nebaidīties!