LKA Ēnu diena

Ēnu dienā, kas visā Latvijā norisināsies 5. aprīlī, Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) piedāvās vidusskolēniem iespēju iepazīties ar daudzveidīgajām karjeras iespējām kultūrā un radošajās industrijās, piedāvājot dienu pavadīt ar LKA absolventiem viņu darba vietās un iepazīstot viņu izvēlēto profesiju specifiku. Jauniešiem būs iespēja iepazīties ar profesijām, kas saistās ar mediju industriju, mākslu, kultūras menedžmentu, mārketingu, audiovizuālo un skatuves mākslu, kā arī izglītības un kultūras mantojuma nozarēm.

Pieteikties dalībai LKA organizētajā Ēnu dienā iespējams, aizpildot tiešsaistes pieteikuma formu līdz 30. marta plkst. 23.59: https://ej.uz/enudienaLKA23. Katrs ēnu devējs var uzņemt ierobežotu ēnu skaitu, tādēļ piesakoties tiks vērtēta skolēna motivācija. 

LKA Rīgas Kino muzejs, reklāmas aģentūra “MOOZ!”, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Jaunais Rīgas teātris, žurnāls “Teātra Vēstnesis”, Latvijas Nacionālā bibliotēka, LKA teātra māja “Zirgu pasts”, Latvijas Nacionālā opera un balets, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, mākslas centrs “Zuzeum” un Latvijas Radio ir tikai dažas no organizācijām, kurās strādā LKA absolventi un kas Ēnu dienā vērs durvis jauniešiem, kuri apsver savu profesionālo darbību pēc augstskolas saistīt ar kultūras un radošo sektoru.

Latvijas Radio žurnāliste Mariona Baltkalne Ēnu dienas ietvaros jauniešiem atklās darba specifiku sabiedriskajā medijā, kur viņa veido saturu tādiem raidījumiem kā radiožurnālam “Zināmais nezināmajā“, "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" un interneta mediju apskatus raidījumam "Starpbrīdis". Jauniešiem būs iespēja arī pašiem iejusties žurnālista lomā, darbojoties radio studijā.

Kultūras menedžments, mārketings, reklāma un pasākumu organizēšana / producēšana ir atslēgas vārdi, kas daudzus jauniešus saista, domājot par profesionālajiem izaicinājumiem radošajā sektorā. Darba specifiku reklāmas industrijā atklās Ketrisa Petkeviča, kura par savu profesionālās darbības jomu ir izvēlējusies gan reklāmas industriju, veicot projektu vadītājas pienākumus reklāmas aģentūrā “MOOZ!”, gan kuratores iemaņu apgūšanu, paralēli studējot maģistrantūras studijās Latvijas Mākslas akadēmijā. Savukārt Latvijas Nacionālās operas un baleta mārketinga un komunikācijas vadītāja Monta Tīģere, kura vada 6 cilvēku komandu, atklās kādi ir mārketinga un komunikācijas izaicinājumi, veidojot daudzveidīgu saturu, kas publiskajā telpā un digitālajā vidē reprezentē operas un baleta vērtības un nodrošina kultūras institūcijas atpazīstamību. Dinamiskajā darba ikdienā teātra mājā “Zirgu pasts” ļaus ielūkoties arī LKA Radošās darbības centra komanda – Kristīne Freiberga, Patrīcija Kolāte un Laura Ozoliņa –, kas palīdz īstenoties studentu idejām, sākot ar ieceri un beidzot ar kultūras notikumu, ko apmeklē auditorija, par ko interesenti lasa sociālajos medijos un par ko runā televīzijas sižetos.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kompetenču attīstības centra durvis Ēnu dienā jauniešiem vērs tā vadītāja Agnese Pašāne, kura kopā ar komandu nodrošina iespēju iegūt kvalifikāciju "Bibliotekārs" un profesionālās pilnveides iespējas bibliotēku darbiniekiem, kā arī sniedz atbalstu bibliotēkām izglītojošās darbības jautājumos.

Audiovizuālās un skatuves mākslas aizkulisēs ļaus ielūkoties kinooperators Aleksandrs Grebņevs, kurš kino pasaulē darbojas jau kopš 2001. gada un tikko saņēmis nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” 2022 kategorijā "Labākais spēlfilmas operators" par darbu vienkadra filmā “Ūdens garša” (režisors Matīss Kaža). Jaunā Rīgas teātra durvis vērs aktieris Gerds Lapoška, kurš ir kļuvis par vienu no redzamākajiem jaunās mākslinieku paaudzes pārstāvjiem, piedaloties ne tikai teātra izrādēs, bet arī pārliecinoši sevi piesakot spilgtās lomās uz kino ekrāniem. Darbošanos teātrī no cita skatu punkta atklās žurnāla“Teātra Vēstnesis” redaktors Didzis Ruicēns, kurš arī piedalās dažādu festivālu organizēšanā, kā arī reizēm veido dramaturģiskus darbus. Ēnu dienas ietvaros jauniešiem būs iespēja ēnot LKA Rīgas Kino muzeja vadītāju Agnesi Loginu, kura iepazīstinās ar to, kā norit muzeja izglītojošais darbs, kā tiek plānotas izstādes un pasākumi, un ko dara muzeja krājuma pētnieki.

Ēnu dienas ietvaros jauniešiem tiks atklātas arī dažādās karjeras iespējas, ko piedāvā mākslas nozare. Pētnieciskā darba specifiku atklās Aija Zandersone, kura Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā veic kolekciju glabātājas pienākumus, uzraugot Latvijas mākslas lielmeistaru B. Bērziņa, G. Šķiltera, T. Zaļkalna, J. Grosvalda un Faleristikas kolekcijas. Savukārt mākslas centra “Zuzeum” projektu vadītājas Melisas Deboras Kaškuras izvēlētais karjeras ceļš apvieno divas viņas kaislības – mākslu un menedžmentu. Ēnu dienā Melisa dalīsies pieredzē, strādājot pie vērienīgākā īstenotā projekta – Latvijā nebijuša mēroga porcelāna izstādes “Porcelāna dzīres — ielūdz Kuzņecovi” –, kā arī ļaus ielūkoties savā ikdienā, ko veido gan radošas sapulces ar kolēģiem, gan tikšanās ar sadarbības partneriem un klientiem, gan pasākumu organizēšana un uzraudzība, kā arī neiztrūkstošais ofisa darbs pie datora e-pastos un dokumentācijas gatavošanā. Mākslas izstāžu kuratore Auguste Petre ir viena no jaunākās kuratoru paaudzes, kura sevi pārliecinoši pieteikusi vairākos projektos gan sadarbībā ar māksliniekiem Kristianu Brekti un Modri Svilānu, gan nu jau vairākus gadus veidojot Rīgas Mazākās galerijas programmu. Ēnu dienā Auguste dalīsies savā pieredzē un pastāstīs jauniešiem par kuratora darba specifiku.

Latvijas Nacionālajā kultūras centra vēsturisko zemju eksperte Agnese Karlsone jauniešiem atklās, kā notiek Latviešu vēsturisko zemju likuma iedzīvināšanu praksē, iepazīstinot ar savu darba ikdienu, kas saistās ar informēšanu par likuma mērķiem un sniegtajām iespējām, dokumentu izstrādi.

Latvijas "Ēnu dienu" organizē biznesa izglītības biedrība "Junior Achievement – Young Enterprise Latvija". Ēnu diena ir pasaulē populāra karjeras izglītības akcija, kuras laikā skolēni apmeklē kādu darbavietu un vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu.

Ēnu diena LKA notiek karjeras mēneša ietvaros, ar mērķi piedāvāt skolēniem un citiem interesentiem dažādas aktivitātes, kas ļautu uzzināt vairāk par karjeru kultūras un radošajā sektorā, radītu pilnīgāku izpratni par to, kādas ir nepieciešamās zināšanas, prasmes un kompetences, lai tajā darbotos, kā arī to, kādas attīstības iespējas un izaicinājumi sagaida nākotnē.

Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs ir vienīgais šai nozarei veltītais muzejs Latvijā. Muzejs glabā filmas, kostīmus, rekvizītus, ar kino saistītus dokumentus no kino izrādīšanas pirmsākumiem līdz mūsdienām, kas apskatāmi ekspozīcijā Vecrīgā, bet pētniekiem pieejami muzeja krātuvēs Pārdaugavā.

Ēnu dienā muzeja vadītājas Agneses vadībā skolēniem būs iespēja iepazīties ar to, kā norit muzeja izglītojošais darbs, kā tiek plānotas izstādes un pasākumi, un ko dara muzeja krājuma pētnieki. Ēnas varēs izsekot muzeja vadītājas, izstāžu un pasākumu kuratores, muzejpedagogu un krājuma darbinieku ikdienai un uz dienu tuvāk iepazīt Latvijas kino vēsturi.

Vairāk par LKA Rīgas Kino muzeju:https://www.kinomuzejs.lv/lv/

Ketrisa par savu profesionālās darbības jomu ir izvēlējusies gan reklāmas industriju, veicot projektu vadītājas pienākumus reklāmas aģentūrā “MOOZ!”, gan kuratores iemaņu apgūšanu, paralēli studējot maģistrantūras studijās Latvijas Mākslas akadēmijā.

Ketrisas darba pienākumi saistās ar komandas vadību, laika un budžeta plānošanu un projektu virsuzraudzību. Daudzi jaunieši vidusskolas laikā izrāda interesi par darbu mārketingā un reklāmā, Ketrisa Ēnu dienā pastāstīs, ko patiesībā nozīmē strādāt ar reklāmas projektiem profesionālā līmenī, plānot reklāmas budžetu un izstrādāt laika plānus kampaņām, sākot ar dizaina izstrādi un beidzot ar video klipu filmēšanu, un kā saprast, vai radošais sektors ir skolēna potenciālā darba un gandarījuma vieta.

Ketrisa Latvijas Kultūras akadēmijā pirms diviem gadiem absolvēja bakalaura studiju apakšprogrammu “Kultūras socioloģija un menedžments”. Studiju laikā Ketrisa piedalījusies dažādos kultūras un pētniecības projektos, tostarp 2019. un 2022. gadā piedalījusies Venēcijas biennālē, prezentējot Latvijas daudzveidīgo mākslas un kultūras pasauli. Kā neatņemamu ikdienas sastāvdaļu Ketrisa uzsver daudzpusīgumu, kas noder gan strādājot radošajā sfērā, gan studējot maģistrantūrā.

Vairāk par reklāmas aģentūru “MOOZ!”: https://mooz.lv/

Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Agnese strādā kā vēsturisko zemju eksperte, ikdienā veicot pienākumus, kas saistās ar Latviešu vēsturisko zemju likuma iedzīvināšanu praksē – informēšana par likuma mērķiem un sniegtajām iespējām, likuma plāna izstrādes koordinēšana, dokumentu izstrāde, sadarbības organizēšana starp latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām valsts un pašvaldību iestādēm, NVO un kopienu pārstāvjiem.  

Agneses intereses un profesionālā pieredze saistās arī ar pētniecību – galvenokārt ar kultūras mantojuma un kultūras mantojuma kopienu jautājumiem – un LKA Kultūras un mākslu institūtā viņa darbojas kā zinātniskā asistente. Līdz šim Agnese piedalījusies pētījumos, kas kultūras mantojuma jautājumus analizē dažādos aspektos – kopienu līdzdalība kultūras mantojuma pārvaldībā, latviešu skatuviskās dejas nozares analīze, kultūras neformālās izglītības jautājumi, Dziesmu un deju svētku tradīcijas analīze u.c. Nesena pētnieciskā interese ir arī humanitāro zinātņu digitālo resursu lietotāju pieredzes analīze.  

Agnese 2019. gadā absolvējusi LKA bakalaura studiju apakšprogrammu “Kultūras socioloģija un menedžments” un 2022. gadā LKA maģistrantūru – apakšprogrammu “Kultūras menedžments”. 

Vairāk par Latvijas Nacionālo kultūras centru: https://www.lnkc.gov.lv/lv

Jaunā Rīgas teātra aktieris Gerds Lapoška ir kļuvis par vienu no redzamākajiem jaunās mākslinieku paaudzes pārstāvjiem, piedaloties ne tikai teātra izrādēs, bet arī pārliecinoši sevi piesakot spilgtās lomās uz kino ekrāniem.

Gerds spēlējis tādās JRT izrādēs kā “Dzimšanas dienas kūka”, “Operācija Mindfuck”, “Ekspedīcija Jāzeps”, “Desmit iemeslu apciemot Kauci”, “Jaunie latviešu stāsti”, “Bītlu jaunais albums” un “Meklējot spēlmani”. Savukārt uz kino ekrāniem aktieris ir redzam tādās filmās kā “Neona pavasaris” (rež. Matīss Kaža), “Ūdens garša” (rež. Matīss Kaža), vesternā “Kur vedīs ceļš” (rež. Matīs Kaža), “Zilās asinis” (rež. Una Celma) u.c.

Gerdu aizrauj skatuves māksla visās tās izpausmēs, tāpēc paspējis izmēģināt spēkus arī kā scenārija līdzautors un režisora palīgs. Šobrīd Gerds JRT iestudē savu pirmo izrādi.

2022. gadā Gerds absolvējis LKA bakalaura studiju apakšprogrammu “Dramatiskā teātra aktiera māksla”.

Vairāk par Jauno Rīgas teātri: https://www.jrt.lv/

Didzis ir absolvējis Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaurs studiju apakšprogrammu “Drāmas un teksta studijas”. Pašlaik strādā žurnālā “Teātra Vēstnesis”, piedalās dažādu festivālu organizēšanā, kā arī reizēm veido dramaturģiskus darbus. Papildu darbam, viņš seko līdzi notikumiem Latvijas kultūras telpā. Darba pienākumi ietver tekstu veidošanu (recenzijas, dramaturģija), tekstu rediģēšanu, interviju šifrēšanu, komunikāciju ar autoriem un nozares speciālistiem.

Vairāk par “Teātra Vēstnesi”: https://teatravestnesis.lv/

Kino pasaulē Aleksandrs darbojas jau kopš 2001. gada. Latvijas Kultūras akadēmijā apguvis videooperatora specializāciju un bijis stipendiāts kinooperatora specialitātē Konrāda Volfa skolā Potsdamā Vācijā, šobrīd studē LKA profesionālajā doktorantūrā.

Aleksandra filmogrāfijas kontā ir vairākas filmas, TV raidījumi, reklāmas un dokumentālie darbi, tostarp dokumentālā filma “Ģimenes lietas”, kas savulaik izpelnījusies ievērojamu atzinību vairākos kinofestivālos Nepālā, Polijā, Vācijā un Krievijā. Aleksandrs strādājis arī pie tādām filmām kā “Izlaiduma gads” (rež. Andris Gauja), “Nekas mūs neapturēs” (rež. Andris Gauja), “Ūdens garša” (rež. Matīss Kaža), “Neona pavasaris” (rež. Matīs Kaža), “Māsas” (rež. Linda Olte), “Zilās asinis” (rež. Una Celma) u.c.

Saņēmis nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” 2022 kategorijā "Labākais spēlfilmas operators" par darbu vienkadra filmā “Ūdens garša” (režisors Matīss Kaža).

Iepazīties ar Aleksandra radošo portfolio: https://www.grebnevs.com/

Agnese Latvijas Nacionālajā bibliotēkā vada Kompetenču attīstības centru, kas nodrošina iespēju iegūt kvalifikāciju "Bibliotekārs" un profesionālās pilnveides iespējas bibliotēku darbiniekiem, kā arī sniedz atbalstu bibliotēkām izglītojošās darbības jautājumos. Agneses darba pienākumos ietilpst KAC komandas vadīšana, mācību procesa, projektu un iniciatīvu koordinēšana un īstenošana, izglītošana (darbs kā lektoram un mentoram), sadarbība ar visas Latvijas bibliotēkām u.c. 

Agnese ir absolvējusi LKA bakalaura studijas “Kultūras socioloģija un menedžments” un arī LKA maģistra programmu, ir darbojusies daudzos pētniecības projektos LKA Kultūras un mākslu institūtā un šobrīd strādā arī kā LKA lektore.

Par Kompetenču attīstības centru vairāk vari uzzināt www.macies.lnb.lv un sociālajos tīklos.

Latvijas Kultūras akadēmijas Radošās darbības centra komanda – Kristīne, Patrīcija un Laura – palīdz īstenoties studentu idejām, sākot ar ieceri un beidzot ar kultūras notikumu, ko apmeklē auditorija, par ko interesenti lasa sociālajos medijos un par ko runā televīzijas sižetos. Pēc palīdzības pie centra vēršas studenti, kuriem ne tikai ir idejas, bet arī tie, kuri vēlas izmēģināt spēkus producēšanā, komunikācijā un mārketingā, tādējādi iegūstot nenovērtējumu pieredzi kultūras menedžmentā.

Centra komanda sniegs ikvienam studentam tehnisku, administratīvu un organizatorisku palīdzību skatuves un audiovizuālās mākslas darbā izveidē.

Radošās darbības centrs rūpējas arī par LKA tradicionālo notikumu norisi, organizējot skatuves un audiovizuālās mākslas festivālu “Patriarha rudens”, Latvijas kultūras kanona konkursu, LKA dzimšanas dienas svinības un daudzus citus.

Seko līdzi LKA Radošās darbības centra aktivitātēm: https://www.facebook.com/ZirguPasts

Monta vada mārketinga un komunikācijas komandu 6 cilvēku sastāvā, kas rūpējas to, lai par Latvijas Nacionālās operas un baleta kultūras piedāvājumu uzzina īstā auditorija atbilstošajos komunikācijas kanālos. Komanda Montas vadībā veido daudzveidīgu saturu, kas publiskajā telpā un digitālajā vidē reprezentē operas un baleta vērtības un nodrošina kultūras institūcijas atpazīstamību. Sociālo mediju mārketings, sabiedriskās attiecības, darbs ar tekstiem, multimediālu materiālu sagatavošana, mārketinga kampaņu vadīšana, starptautiskā mārketinga īstenošana – šie un vēl citi pienākumi prezentē mārketinga un komunikācijas komandas pienākumus Latvijas Nacionālajā operā un baletā.

Montai ir daudzveidīga pieredze kultūras menedžmentā, viņa ir darbojusies projekta “Rīga 2014” darba grupā un koordinējusi vairākus simtus brīvprātīgo dažādos projektos – Dziesmu un deju svētkos, Riga IFF, Pasaules un Eiropas koru olimpiādēs un citos. Monta ir absolvējusi LKA maģistra studiju apakšprogrammu “Kultūras menedžments un radošās industrijas”.

Vairāk par Latvijas Nacionālo operu un baletu: https://opera.lv/lv/

Aijas atbildība Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ir uzraudzīt Latvijas mākslas lielmeistaru B. Bērziņa, G. Šķiltera, T. Zaļkalna, J. Grosvalda un Faleristikas kolekcijas. Ikdienas darba diena Aijai paiet muzeja krājumā, rūpējoties par krājuma priekšmetu saglabāšanu un uzskaiti. Kolekciju glabātājs arī nodarbojas ar kolekciju zinātnisko apstrādi un sniedz konsultācijas par savā atbildībā esošajām kolekcijām, kā arī piedalās izstāžu sagatavošanas procesā.

Darbu muzejā Aija raksturo kā dinamisku un daudzpusīgu, jo katru dienu tev ir iespēja iemācīties un uzzināt, ko jaunu.

Aija LKA absolvējusi bakalaura studiju apakšprogrammu “Starpkultūru sakari” specializācijā “Latvija – Spānija” un maģistra programmu “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”.

Auguste ir viena no jaunākās kuratoru paaudzes, kura sevi pārliecinoši pieteikusi vairākos projektos gan sadarbībā ar māksliniekiem Kristianu Brekti un Modri Svilānu, gan nu jau trešo gadu veidojot Rīgas Mazākās galerijas programmu.

Kuratore labprāt sadarbojas ar jaunajiem māksliniekiem, saviem laika biedriem, pētot identitātes jautājumus un paaudžu dinamiku. Kūrējusi vairāk kā 10 izstādes, no kurām kā nozīmīgākā minama “Sintēze. Īstenības pētīšana caur kustību, attīstību un pretrunām” bijušajā tekstilrūpnīcā Boļševička 2020. gadā.

Auguste Petre absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju un ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, kuratoru specialitātē. Šobrīd Auguste studē Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantūrā un lasa studentiem lekcijas par Latvijas un pasaules laikmetīgo mākslu.

Melisa mākslas centrā Zuzeum strādā par projektu vadītāju un viņas pēdējais lielākais vadītais projekts ir Latvijā nebijuša mēroga porcelāna izstāde “Porcelāna dzīres — ielūdz Kuzņecovi”.

Melisas izvēlētais karjeras ceļš apvieno divas viņas kaislības – mākslu un menedžmentu. Darba pienākumos šādā privātā mākslas institūcijā ietilpst gan radošas sapulces ar kolēģiem, gan tikšanās ar sadarbības partneriem un klientiem, gan pasākumu organizēšana un uzraudzība, kā arī neiztrūkstošais ofisa darbs pie datora e-pastos un dokumentācijas gatavošanā.

Zuzeum divu vienādu dienu nav, un tas ir tas, kas sniedz motivāciju un neizsīkstošu enerģiju darboties kultūras menedžmenta jomā. Paralēli menedžmentam Melisa aktīvi darbojas arī mūzikā, dziedot un spēlējot ģitāru kopā ar Latvijas dziesminiekiem un aktīvi koncertējot.

Melisa ir absolvējusi LKA bakalaura studiju apakšprogrammu “Kultūras un mākslu studijas”.

Vairāk par mākslas centru Zuzeum: https://www.zuzeum.com/

Mariona ir ieguvusi bakalaura grādu bioloģijā (Latvijas Universitāte) un maģistra grādu kultūras menedžmentā un radošajās industrijās (Latvijas Kultūras akadēmija). Gan zinātnes, gan kultūras un mākslas jomas ienākušas arī Marionas profesionālajā darbībā. Tāpat Mariona interesējas par starpdisciplināriem jautājumiem, kad dabaszinātņu un mākslas nozares mijiedarbojas. 

Dabaszinātņu jomā gūtās zināšanas noderējušas izglītojošā darbā, strādājot kā Valsts asinsdonoru centra lektorei un sniedzot nodarbības Latvijas skolēniem par asins ziedošanas nozīmi. Pašlaik Mariona darbojas “VSIA Latvijas Radio“, veidojot saturu raidījumiem, no kuriem kā viens minams radiožurnāls “Zināmais nezināmajā“. Tādējādi ir iespēja ar aktuāliem zinātnes pētījumiem, kā arī 

fundamentālo zinātni iepazīstināt klausītājus. Tāpat Mariona veido raidījumu "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" par latviešu grāmatniecības vēsturi un interneta mediju apskatus raidījumam "Starpbrīdis".

Savukārt kultūrā un mākslā Marionas darbība bijusi saistīta ar pasākumu organizatores pienākumiem koncertzālē “Lielā ģilde“ (VSIA “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris“), Mariona ir strādājusi par gidi Latvijas Okupācijas muzeja izstādē “Čekas vēsture Latvijā” (Stūra māja), un jau vairākus gadus ir iesaistījusies Latvijas Laikmetīgās mākslas centra īstenotajā mākslas mediatoru programmā, kas rada iespēju veidot sarunas ar laikmetīgās mākslas izstāžu apmeklētājiem un sniegt plašāku ieskatu izstāžu saturā. Nozīmīgu pieredzi Mariona ir guvusi, strādājot kā Latvijas paviljona asistente Venēcijas mākslas biennālē (2022. gada aprīlis-jūlijs) un iepazīstinot ar Latvijas mākslinieku darbiem apmeklētājus no visas pasaules.