Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra (LKA ZPC) pētnieki sākuši darbu pie projekta “Radošās industrijas mazajās pilsētās: potenciāls un devumi ilgtspējai”/CRISP, gadījuma analīzi veicot Cēsīs. Kāds ir radošo industriju ieguldījumu ilgtspējīgai attīstībai mazajās pilsētās? Kādi ir būtiskākie resursi, aktivitātes, kas virza kultūrā balstītas attīstības iespējas? Kā vietas sociālo, kultūras un simbolisko kapitālu vērtē vietējie, kā “ienācēji”? Kas nodrošina radošo industriju ieguldījumu ilgtspēju? Pētījuma ietvaros tiks sniegtas atbildes uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem saistībā ar radošajām industrijām Latvijas mazo pilsētu kontekstā.
(Tālāk)
6.04.2021
Lai apzinātu līdz šim radīto Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kultūras nozari, tika īstenota elektroniska kultūras un radošo industriju sektora pārstāvju aptauja 2020. gada maijā, lai fiksētu situāciju krīzes sākuma posmā. Šīs aptaujas mērķis bija apzināt jau novērojamās izmaiņas un vēl sagaidāmās sekas Covid-19 izplatības dēļ. Aptaujā tika apzināti 3222 respondenti, tai skaitā gan kultūras un radošo industriju sektora organizāciju, iestāžu un uzņēmumu pārstāvju viedoklis (1398 respondenti), gan radošo personu (1824 respondenti) viedoklis.
Pētījums tiek īstenots pēc Latvijas Kultūras akadēmijas iniciatīvas sadarbībā ar Kultūras ministriju, Latvijas Radošo savienību padomi un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociāciju. Pētījumu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Pētījuma ziņojums (LV) / Pētījuma ziņojums (EN)
09.03.2021
2021. gada 10. un 11. martā Liepājas Universitāte organizē 27.starptautisko zinātnisko konferenci “Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā”. To rīko sadarbības partneri Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārais institūts, Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Lietuviešu literatūras un folkloras institūts un Vītauta Dižā universitāte.
(Tālāk)
08.03.2021
Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs aicina Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmisko un zinātnisko personālu, doktorantus un studējošos veidot projekta darba grupas, lai pieteiktu savus pētniecības projektus pētniecības projektu konkursā „Zinātniskās darbības attīstība Latvijas Kultūras akadēmijā” īstenošanai 2021. gadā.
(Tālāk)
02.03.2021
3. martā Latvijas Republikas Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē tiks prezentēts Sabiedrības integrācijas fonda pasūtīts pētījums "Valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības izvērtējums”. Pētījuma izpildītājs “Personu apvienība: Latvijas Kultūras akadēmija” un SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”.
Savukārt 8. martā, plkst. 11.00–12.00 Izglītības un zinātnes ministrija aicina zinātnes komunikatorus, zinātnisko institūciju vadītājus, zinātniekus un citus interesentus uz zinātnes patēriņa pētījuma “Latvijas iedzīvotāju zinātnes satura patēriņš un līdzdalība” rezultātu prezentāciju. Arvien vairāk pieaugot zinātnes komunikācijas lomai, ikvienam būs iespēja iepazīties ar pētījumu, kas sniedz ieskatu Latvijas iedzīvotāju zinātnes satura patēriņa un līdzdalības aktivitātēs, lai iegūtu datus, kurus var tālāk izmantot zinātnes stratēģiskajā komunikācijā.
(Tālāk)
17.02.2021
Kopš 2021. gada Latvija tiek pārstāvēta starptautiskās “Kultūrpolitikas apkopojuma un tendenču pārvaldes asociācijas” (Association for managing the Compendium of Cultural Policies and Trends) valdē un par tās priekšsēdētāju ievēlēta Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece Baiba Tjarve.
(Tālāk)
09.02.2021
Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) kopš pērnā gada nogales tiek īstenots pētniecības projekts “Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.–2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība”, kuru vada akadēmijas profesors, arheologs, Dr. hist., Dr. habil. art. Juris Urtāns. Projekts Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā tiks īstenots vienu gadu un to finansē Latvijas Zinātnes padome.
(Tālāk)
03.02.2021
2. februārī Valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Latvijas Kultūras akadēmijas UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras pārstāvēm Anitu Vaivadi un Līgu Ābeli uz sarunu par nemateriālā kultūras mantojuma tiesību jautājumiem. Saruna noritēja saistībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas un Politikas sociālo zinātņu institūta (Institut des Sciences sociales du Politique, ISP-CNRS, Parīzē, Francijā) īstenoto pētījumu, kurā salīdzinoši analizēta 26 valstu pieredze nemateriālā kultūras mantojuma tiesību jomā, aptverot dažādus pasaules reģionus un atšķirīgas tiesību tradīcijas.
29.01.2021
Latvijas Kultūras akadēmijas, SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas” un SIA “SKDS” pētnieki Latvijas Republikas Kultūras ministrijas uzdevumā veikuši kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumu, kas ataino iedzīvotāju aktivitāti dažādu kultūras pasākumu apmeklēšanā un personīgā līdzdalībā kultūrā, īstenojot 1 044 Latvijas iedzīvotāju aptauju, kā arī kultūras organizāciju (bibliotēku, arhīvu, teātru, muzeju, kultūras centru u.c.) un pasākumu rīkotāju (t.sk. komercsektora un nevalstiskā sektora pārstāvju) kvantitatīvo aptauju un 6 intervijas ar Latvijas cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošām organizācijām.
(Tālāk)
28.01.2021
No 2020. gada septembra līdz decembrim Latvijas Kultūras akadēmija un “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” pēc Sabiedrības integrācijas fonda pasūtījuma veikusi pētījumu “Valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības izvērtēšana”.
(Tālāk)
18.01.2021
Izglītības un zinātnes ministrija jau ceturto gadu, veidojot kalendāru un izstādi #ZinātneLatvijai, stāsta par zinātniekiem, kas nes Latvijas vārdu pasaulē un iedvesmo jaunradei. Kalendāra #ZinātneLatvijai 12 mēnešos izcilu un inovatīvu pētniecību dažādās zinātnes nozarēs atklāj 14 personības, un esam lepni, ka viena no šīm zinātnes izcilībām ir Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore un Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece Liene Ozoliņa. Kā saka pati Liene: ”Pētīt bieži vien ir grūti. Bet ir tāda sajūta, ka tu to nevari nedarīt."
(Tālāk)
11.01.2021
Fundamentālo un lietišķo pētījumu 2020. gada zinātnieku individuālo projektu atklātā konkursā atbalstīti visi trīs Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieku iesniegtie projektu pieteikumi! Priecājamies par Jura Urtāna komandu, kas īstenos projektu "Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.-2021.gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība", Lienes Ozoliņas komandu, kas īstenos projektu "Nacionālisma māksla: sociālā solidaritāte un atstumtība mūsdienu Latvijā" un Ievas Zemītes komandu, kas strādās pie pētījuma 'Radošās industrijas mazajās pilsētās: potenciāls un devumi ilgtspējai".
No 2. līdz 6. novembrim Latvijas Kultūras akadēmija aicināja klātienē un tiešsaistē piedalīties konferenču sērijas “Kultūras Krustpunkti XIV” notikumos, kas bija veltīti tādām tēmām kā Latvijas Kultūras akadēmijas 30 gadi izglītībā, zinātnē un mākslā; modernisma daudzveidīgais strāvojums un īpatnības mākslā, arhitektūrā, literatūrā, teātrī, kino un mūzikā Latvijā; kultūras un mākslas izglītības loma; kā arī teātris, jaunās tehnoloģijas un dažādas skatīšanās pieredzes. Vairāk nekā 70 referenti prezentēja aktuālāko pētījumu rezultātus konferenču sērijas sekciju dienā.
No 2. līdz 6. novembrim Latvijas Kultūras akadēmija aicina klātienē un tiešsaistē piedalīties konferenču sērijas “Kultūras Krustpunkti XIV” notikumos, kas būs veltīti tādām tēmām kā Latvijas Kultūras akadēmijas 30 gadi izglītībā, zinātnē un mākslā; modernisma daudzveidīgais strāvojums un īpatnības mākslā, arhitektūrā, literatūrā, teātrī, kino un mūzikā Latvijā; kultūras un mākslas izglītības loma; kā arī teātris, jaunās tehnoloģijas un dažādas skatīšanās pieredzes. Tāpat vairāk nekā 70 referenti prezentēs aktuālāko pētījumu rezultātus konferenču sērijas sekciju dienā.
13. oktobrī licenci saņēmusi pirmā profesionālā doktora studiju programma Latvijā – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas /JVLMA/, Latvijas Mākslas akadēmijas /LMA/ un Latvijas Kultūras akadēmijas /LKA/ kopīgi veidotā profesionālā doktora studiju programma “Mākslas”. Uzņemšana jaunajā studiju programmā ar apakšprogrammām “Mūzika un skatuves māksla”, “Vizuālā māksla un dizains” un “Audiovizuālā māksla, teātris un laikmetīgā deja” plānota 2021. gada sākumā – dokumentu iesniegšana no 11. līdz 15. janvārim, savukārt iestājpārbaudījumi – no 20. līdz 22. janvārim. Studijas sāksies 1. februārī. Detalizēta informācija par uzņemšanu apakšprogrammās būs atrodama JVLMA, LMA un LKA mājaslapās, kā arī drīzumā tiks izsludināts seminārs, kurā interesenti tiks iepazīstināti ar iestājpārbaudījumu un plānotā studiju procesa norisi.
Piecas vadošās augstākās izglītības un kultūras mantojuma institūcijas Latvijā: Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts uzsākušas Kultūras ministrijas (KM) izstrādātās valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai 2020. – 2022.gadam” īstenošanu.
Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2017. gada 12. decembra noteikumu Nr. 725 "Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšana un finansējuma administrēšana" 9. punktu lai nodrošinātu pasākuma "Zinātnisko institūciju zinātnes izcilības un snieguma finansējuma nodrošinājums pētniecības specializācijas, izcilības un ietekmes stiprināšanai - vienotas akadēmiskās un zinātniskās karjeras sistēmas reformas ieviešanai un zinātnes un inovācijas lomas palielināšanai (MK 11.08.2020. sēdes Nr.47#93 2.punkts) ieviešanu 2020.- 2021.gadā izsludina fundamentālo un lietišķo pētījumu 2020. gada zinātnieku individuālo projektu iesniegumu atklāto konkursu.
Lai apzinātu līdz šim radīto Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kultūras nozari, Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) sadarbībā ar Kultūras ministriju, Latvijas Radošo savienību padomi un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociāciju īstenoja kultūras un radošo industriju sektora pārstāvju aptauju. Šīs aptaujas mērķis bija apzināt jau novērojamās izmaiņas un vēl sagaidāmās sekas Covid-19 izplatības dēļ.
Aicinām iesniegt rakstus Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra zinātnisko rakstu krājuma Culture Crossroads speciālizdevumam par mākslas izglītības un kultūrizglītības ietekmi. Speciālizdevuma mērķis ir analizēt un izgaismot mākslas un kultūras izglītības daudzveidīgos devumus un lomas indivīda, kopienas un nacionālā līmenī.
2020. gadā Rīgā no 14. līdz 15. oktobrim norisināsies VI Baltijas jūras reģiona kino vēstures konference (Baltic Sea Region Film History Conference) “Žanri un to transformācijas: globālie un lokālie konteksti, filmu veidošana un recepcija”. Konference ir ikgadējs kino vēsturnieku un teorētiķu sadarbības projekts Baltijas jūras valstu vēstures periodu un aktuālu teorētisku problēmu izpētē. Konference pirmo reizi notika 2014. gadā Tallinā, kas bija arī nākamo četru Baltijas jūras reģiona kino vēstures konferenču mājvieta. Sākot ar 2019. gadu, tika nolemts konferenci organizēt pārmaiņus dažādās vietās. 2020. gadā konference notiks Rīgā. VI konferenci organizē Latvijas Kultūras akadēmija, sadarbojoties ar Lietuvas Teātra un mūzikas akadēmiju un Igaunijas Nacionālo arhīvu Kino arhīvu.
Š.g. 30. un 31. janvārī Akadēmijas docētājas piedalījās Daugavpils Universitātes starptautiskajā konferencē “30. zinātniskie lasījumi”, prezentējot kultūru saskarsmes daudzveidīgu pētījumu rezultātus.
Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs no 2018. līdz 2020.gadam īsteno fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu “Kopienu līdzdalība kultūras mantojuma pārvaldībā: prakses, attīstība un izaicinājumi”, kura ietvaros 2019.gadā veikta reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju aptauja, ar mērķi noskaidrot Latvijas iedzīvotāju izpratni par materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu un attieksmi pret to. Pētījuma mērķa grupa bija Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 16 gadiem. Pētījuma lauka darbu pēc LKA pasūtījuma veica KANTAR, veicot specializēto aptauju (ad hoc) un aptaujājot 1027 cilvēkus.
15. jūlijā digitālā formātā publicēts Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra (LKA ZPC) žurnāla “Culture Crossroads” 14. sējums (ISSN 2500-9974, http://www.culturecrossroads.lv/en/latest). Žurnālā lasāmi raksti angļu valodā, kas tapuši kā turpinājums 2018. gada nogalē Rīgā notikušās Starptautiskās zinātniskās konferences “Vēstures poētika un politika teātrī un kino” (Rīga, 2018) referātiem un diskusijām. Tāpat kā konferencē, arī žurnālā uzmanība pievērsta gan Baltijas valstiskuma simtgades atspoguļojumam teātrī un filmās, gan arī plašākai ar vēsturiskā laika, notikumu un cilvēku likteņu interpretāciju saistītai problemātikai pasaules mūsdienu teātrī un audiovizuālajā mākslā.
No 24. līdz 29. jūnijam Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Zinātniskās pētniecības centra pētniece Maija Spuriņa piedalījās Atmiņas studiju asociācijas (Memory Studies Association) ikgadējā konferencē, kur prezentēja savu projektu par atmiņas digitalizāciju un transnacionalizāciju paneļdiskusijā “Pārdomājot atmiņu arhīvus” (Rethinking Archives of Memory), kā arī piedalījās kopumā deviņās paneļdiskusijās, tostarp diskusijās par atmiņas digitalizāciju, globālām atmiņām, atmiņu un populismu.
24. maijā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) studējošo konferences “ZinātMāksla” ietvaros notika zinātniska rakstu krājuma “Culture Crossroads” 13. izdevuma prezentācija. Izdevums veltīts grafiti un ielu mākslai: “Grafiti un ielu māksla – izaicinājums māksliniekam, sabiedrībai un restauratoram”. Rakstu krājums veidots pateicoties LKA Zinātniskās pētniecības centra atbalstītam docētāju un studējošo kopīgi īstenotam pētniecības projektam “Grafiti Latvijā: izaicinājums māksliniekam, sabiedrībai, restauratoram”. Izdevums pieejams elektroniskā formātā: http://www.culturecrossroads.lv/en/latest.
Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), pateicoties Latvijas valdības stipendijai, pētniecības vizītē uzņem Francijas Nacionālā zinātnisko pētījumu centra un Rennas 1. Universitātes doktorantu Anatolu Danto, kurš 9. aprīlī plkst. 17:30 LKA Ludzas ielā 24 (5. auditorija) semināru ciklā pētnieciskās darbības atbalstam "Jauno akadēmiķu otrdienas" sniegs priekšlasījumu par tēmu “Starp dabu un kultūru: vietējo un tradicionālo ekoloģisko zināšanu etnogrāfija Eiropas piekrastes kopienās”.
Francijas Nacionālā zinātnisko pētījumu centra un Rennas 1. Universitātes doktorants Anatols Danto (Anatole Danto) mēnesi ilgu pētniecības vizīti Latvijas Kultūras akadēmijā īstenos no 8.aprīļa līdz 5. maijam. Vizīte noritēs kā daļa no doktorantūras studijām sociālajās zinātnēs, kas veltītas kultūras mantojuma pārvaldības jautājumiem, it īpaši pievēršoties ar zvejniecību saistītu kopienu dinamikai un izaicinājumiem, kas saistīti ar politiskām, sociālekonomiskām un vides pārmaiņām Eiropas Ziemeļrietumos. Anatols Danto doktorantūras studijas uzsāka 2016. gadā, pēc maģistra grāda iegūšanas antropoloģijā, vēsturē un vides pārvaldībā. Anatols Danto ir Starptautiskā starpdisciplinārā jūras politiskās antropoloģijas un ekoloģijas pētnieku tīkla ApoliMer dalībnieks.
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Zinātniskās pētniecības centrs Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursā ieguva finansējumu pētījuma projekta “Kopienu līdzdalība kultūras mantojuma pārvaldībā: prakses, attīstība un izaicinājumi” īstenošanai. Projekta īstenošanas laiks 12.2018.-12.2020. Pētījumu projekta vadītāja ir Dr. art. Rūta Muktupāvela, pasūtītājs – Latvijas Zinātnes padome; Studiju un zinātnes administrācija. finansētājs – Latvijas Zinātnes padome. Fundamentālo un lietišķo pētījumu programma (http://www.izm.gov.lv/lv/zinatne/flp) ir Izglītības un zinātnes ministrijas finansēta uz zinātnisko izcilību vērsta zinātnes finansēšanas programma, kuras mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātņu nozaru grupās – dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, medicīnas un veselības zinātnēs, lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnēs, sociālajās zinātnēs, humanitārajās un mākslas zinātnēs. LKA Zinātniskās pētniecība centra iesniegtais pētījumu projekts apstiprināts programmas otrajā projektu konkursā, kur kopā tika iesniegti 328 projekti, 6 zinātņu nozaru grupās un 9 prioritārajos virzienos. Humanitāro un mākslas zinātņu virzienā šajā konkursā finansējums tika piešķirts 6 projektiem.
Francijas un Latvijas pētnieku sadarbībā īstenotā nemateriālā kultūras mantojuma tiesību salīdzinošā pētījuma “Osmoze” noslēguma konference Parīzē pulcēs pētniekus no Amerikas Savienotajām Valstīm, Francijas, Irānas, Itālijas, Latvijas, Luksemburgas, Polijas, Vācijas, kā arī pārstāvi no UNESCO Sekretariāta, lai diskutētu par pētījuma rezultātiem. Parīzē, Francijā š.g. 14. februārī Humanitāro un sociālo zinātņu institūtā (fr. Institut d'études avancées) dienas garumā noritēs starptautiska zinātniskā konference “Nemateriālais kultūras mantojums nacionālajās tiesībās – dialogs ar UNESCO 2003. gada konvenciju” (fr. Le patrimoine culturel immatériel dans les droits nationaux – dialogue avec la convention de l’UNESCO de 2003). Konference veltīta Francijas un Latvijas sadarbībā īstenotā nemateriālā kultūras mantojuma tiesību salīdzinošā pētījuma “Osmoze” (2014–2018) rezultātiem.
DZIESMU UN DEJU SVĒTKU PROCESA FINANSĒŠANA UN PĀRVALDĪBA: TRADĪCIJAS ATTĪSTĪBA ILGTERMIŅĀ
Uzsākot šo pētniecisko projektu, tika izvirzīti mērķi noskaidrot Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas ekonomiskos priekšnosacījumus, analizējot kopējo finansējuma plūsmu Dziesmu un deju svētku procesam un veicot konkrētu Latvijas pašvaldību gadījumu analīzi. Pētījuma uzdevumi ir analizēt amatiermākslas kolektīvu – koru un deju kolektīvu – finansēšanas modeļus un noteikt proporcionālo pašvaldības, valsts, nevalstiskā sektora, fondu, ziedotāju, sponsoru un pašu kolektīvu dalībnieku ieguldījumu, kā arī novērtēt katra finansētāja kvalitatīvo lomu un nozīmi Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanā un amatiermākslas kustības nodrošināšanā ilgtermiņā. Papildus šiem uzdevumiem mēs mēģinājām identificēt tos pārvaldības aspektus, kas palīdzētu veidot finansiāli stabilu un drošu Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību nākotnē.
UNESCO Starpvaldību komitejas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai sanāksmes laikā, augstākajai izglītībai veltītā diskusijā, prezentēts UNESCO katedru tīkls, kurā darbojas arī Latvijas Kultūras akadēmija.
Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs (LKA ZPC) īstenojis pētījumu Neformālās izglītības loma kultūras mantojuma izpratnes veidošanā jauniešu vidū. Pētījums tika veikts LKA ZPC un Eiropas Savienības programmas Apvārsnis 2020 pētniecības projekta Kritiskais mantojums: identitātes izpausmes un reprezentācija Eiropā (CoHERE) sadarbības ietvaros. Pētījuma īstenošanā tika piesaistīta biedrība Culturelab un LKA bakalaura apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments 3.kursa studenti.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāda ir jauniešu izpratne par kultūras mantojumu un kāda loma tās veidošanai ir neformālajai izglītībai. Tā mērķgrupa ir Latvijas jaunieši 16 – 19 gadu vecumā no vispārizglītojošo dienas skolu 10. – 12.klasēm un profesionālo izglītības skolu
1. – 3.kursiem. Kopumā pētījumā tika aptaujāti 28 skolu 1240 izglītojamie. Pētījums tika veikts no 2017. gada oktobra līdz 2018. gada maijam.
Pētījuma finansējums: Eiropas Savienības programmas Apvārsnis 2020 pētniecības projekts Kritiskais mantojums: identitātes izpausmes un reprezentācija Eiropā (CoHERE).
Trīs dienas, no 1. līdz 3. novembrim, norisināsies divpadsmitā kultūras un mākslu zinātnēm un aktualitātēm veltītā konference „Kultūras Krustpunkti”, kas aptvers vairākus notikumus. “Kultūras Krustpunkti XII” ir viens no Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) veltījumiem Latvijas valsts simtgadei, tāpēc konferences virstēma šajā gadā ir “Dzimšana, svētki un svinēšana kultūrā” jeb DAUDZ LAIMES!. Konferences apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar vairāk nekā 80 pētījumiem, ko prezentēs ne tikai Latvijas pētnieki, bet arī viesi no Nīderlandes, Krievijas, Spānijas un Polijas, apliecinot konferences „Kultūras Krustpunkti XII” tematiskā mēroga paplašinājumu un starptautisko dimensiju.
No 26. līdz 29. jūnijam Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieces un pasniedzējas – docente Ieva Zemīte un lektore Kristīne Freiberga – Melburnā, Austrālijā piedalījās 20. Starptautiskajā Kultūras ekonomikas konferencē (20th International Conference on Cultural Economics)
Realizējot LKA atbalstīto projektu “Augšzemes pilskalnu papildinājums” (projekta vadītājs prof. Juris Urtāns) programmā “Zinātniskās darbības attīstība Latvijas Kultūras akadēmijā”, 2018. gada 27. maijā tika atklāti divi jauni, iepriekš nezināmi pilskalni Pilskalnē. Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā ir rets un tāpēc jo nozīmīgs notikums.
Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs 2017.gadā īstenoja pētījumu par Dziesmu un deju svētkiem Baltijas valstīs, kura ietvaros tika veikta reprezentatīva Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aptauja, ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju iesaistes veidus un attieksmi pret svētkiem, kā arī izpētīt līdzdalību dažādās interešu izglītības aktivitātēs, kolektīvos, amatiermākslas grupās, kas ir būtisks nosacījums, lai kļūtu par Dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Pētījuma mērķa grupa bija Baltijas valstu pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Latvijas Kultūras akadēmija 2017./2018. studiju gada bakalaura un maģistra līmeņa studējošajiem piešķir snieguma stipendijas 29025,97 EUR apmērā. Stipendijas piešķirtas kā atbalsta instruments pētniecisko un pētniecībā balstītu radošo (gala un studiju) darbu izstrādei.
Projektu konkursa mērķis ir attīstīt zinātnisko darbību LKA, nostiprināt augstākās izglītības un zinātnes vienotību, studiju un pētniecības darba nedalāmību; paaugstināt LKA konkurētspēju Latvijas un starptautiskajā izglītības un zinātnes telpā.
Norises laiks: 2018. gada 29. novembris – 1. decembris
Norises vieta: Rīga, Latvijas Kultūras akadēmija
Konferences mērķis ir pētīt un analizēt vēstures notikumu un ar tiem saistīto cilvēku likteņu reprezentāciju un interpretāciju teātra un kino mākslā. Konferencē īpaša vērība tiks veltīta poētikai – mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem, kas tiek izmantoti vēsturei veltītos skatuves un ekrāna darbos, kā arī politikai un tās stratēģijām, principiem un ideoloģiskajām vērtībām, kuras teātra un kino darbu autori izvēlas vai ir spiesti izmantot vēstījumos par vēsturi. Konferences īpašais fokuss būs Somijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas valstu simtgadei veltīto skatuves un ekrāna darbu izpēte un analīze.
Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās mākslas katedras vadītāja prof. Inga Pērkone no 6. līdz 8. decembrim ar referātu piedalījās starptautiskā zinātniskā konferencē “PSRS nacionālo kinematogrāfiju vēsture un kinomākslas un kino izglītības attīstības perspektīvas SNG, Gruzijā un Baltijas valstīs”. Konferences ietvaros tika atvērta autoru kolektīva zinātniska monogrāfija par kino vēsturi un attīstības perspektīvām postpadomju telpā: История национальных кинематографий в СССР и перспективы развития кино государств-участников СНГ, стран Балтии и Грузии: Коллективная монография / Науч. ред. Н.А. Кочеляева, А.П. Николаева-Чинарова, Е.В. Пархоменко. -- М.: Академический проект, 2018, ISBN 978-5-8291-2171.
2017. gada 1.–4. novembrī notiks vienpadsmitā kultūras un mākslu zinātnēm un aktualitātēm veltītā starptautiskā konference „Kultūras Krustpunkti”, kas aptvers vairākus notikumus. Konference kalpos kā platforma gan Latvijas, gan ārvalstu kultūras un mākslas zinātnieku pētījumu prezentācijām, novatorisku ideju komunikācijai, akadēmiskai un lietišķi praktiskai diskusijai.
Līdz 2017. gada 2. oktobrim ikviens kultūras un mākslas fenomenu pētniecībā ieinteresētais tiek aicināts pieteikties dalībai konferencē “Kultūras Krustpunkti” un dalīties savu pētījumu rezultātos, secinājumos un ierosinājumos. Konferenci organizē Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Zinātniskās pētniecības centrs. Referātu pieteikumi tiks recenzēti un iekļauti konferences programmā 2. novembra dienas kārtībā (latviešu valodā) vai 3. novembra dienas kārtībā (angļu valodā).
2017. gada 8. septembrī no plkst. 9:00 līdz 14:00 LKA Teātra mājā “Zirgu pasts”, Dzirnavu ielā 46, Latvijas Kultūras akadēmija (UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedra), Politikas sociālo zinātņu institūts (Parīze, Francija) sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, Latvijas Nacionālo kultūras centru, UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu un Francijas institūtu Latvijā aicina uz priekšlasījumiem un apaļā galda diskusijām par kultūras tradīciju saglabāšanas un vides aizsardzības tiesību jautājumiem.
Lasīt tālākProjektu konkursa mērķis ir attīstīt zinātnisko darbību LKA, nostiprināt augstākās izglītības un zinātnes vienotību, studiju un pētniecības darba nedalāmību; paaugstināt LKA konkurētspēju Latvijas un starptautiskajā izglītības un zinātnes telpā.
Diskusija notika 10. februārī LKA teātra mājā Zirgu pasts. Diskusiju vada: LKA prorektore zinātniskajā darbā, prof. Anda Laķe. Diskusijas dalībnieki: Viesturs Celmiņš, antropologs; Gustavs Strenga, vēsturnieks; Miķelis Grīviņš, sociologs; Elīna Ozoliņa, pētniece, sociālantropoloģe; Baiba Bela, socioloģe; Zane Kreicberga, teātra pētniece, režisore. Diskusijā piedalās ar komentāriem arī auditorija: LKA docente Laila Niedre; LKA asoc.profesore Anna Eižvertiņa.
Jau vairākus gadus Svētupe ir kļuvusi par humanitāra pētījuma galveno objektu Latvijas Zinātnes padomes atbalstītajā un Latvijas Kultūras akadēmijas īstenotajā projektā ”Vidzemes Svētupe reālajā un mītiskajā kultūrtelpā” (vadītājs prof., Dr.hist., dr.habil.art. Juris Urtāns). Projekta ietvaros, izmantojot starpdisciplināru metodoloģisku pieeju un apvienojot dažādu nozaru dotumus, kopš 2013. gada tiek pētīta Svētupes kultūrainava. Par pētījuma mērķi tika izvirzīts jautājums – vai Svētupe veido upes piekrastes ļaužu atšķirīgu identitāti un, ja veido, tad kā. Mēģinot atbildēt uz šo jautājumu, pērnā gada mijā nāca klajā grāmata “Vidzemes Svētupe reālajā un mītiskajā kultūrtelpā” – zinātnisku rakstu un folkloras vākuma apkopojums. Svētupes pētītāji nav apstājušies, un 2016. un 2017.gada mijā iznākušas vēl divas Svētupei veltītas grāmatas - “Svētupe krustām šķērsām” (Folkloriste Janīna Kursīte un vēsturniece Rasma Noriņa) un “Svētupes Lībiešu Upurala” (Folklorists Sandis Laime un arheologs, kultūrvēsturnieks Juris Urtāns).
Biedrība “Culturelab” sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju īstenojusi Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītu pētījumu un sagatavojusi analītisku izdevumu “Kultūras auditorija Latvijā: situācija, procesi, tendences”. Līdzīgi pētījumi Latvijā tiek īstenoti kopš 2007. gada, kas ļauj vērtēt, kā laika gaitā mainījušies Latvijas iedzīvotāju ieradumi kultūras pasākumu apmeklēšanā un līdzdalībā dažādās kultūras aktivitātēs. Šī gada pētījumā īpaša uzmanība pievērsta kultūras auditorijai, analizējot kultūras auditorijas izmaiņas pēdējo gadu laikā un to, ar kādiem izaicinājumiem jārēķinās kultūras pasākumu veidotājiem nākotnē.
Aicinām iesniegt rakstus Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra (LKA ZPC) zinātnisko rakstu krājumiem “Culture Crossroads” (vol.11) un “Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi 2017”!
Aicinām rakstus iesniegt līdz 2017. gada 6. martam, sūtot uz e-pastu zpc@lka.edu.lv ar norādi “Raksts Krustpunktiem”
Latvijas Kultūras akadēmija izsludina pēcdoktorantu pieteikumu priekšatlasi darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” pētniecības pieteikumu atlases kārtas pētniecības pieteikumu iesniegšanai.
Pieteikuma iesniegšanas termiņš: 23.09.2016. līdz 24.10.2016. plkst. 16.30
Līdz 2016. gada 7. oktobrim ikviens Latvijas kultūras un mākslas dzīvē un zinātnē ieinteresētais tiek aicināts pieteikties dalībai konferencē “Kultūras Krustpunkti” un dalīties savu pētījumu rezultātos, atziņās un ierosinājumos. Konferenci organizē Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Zinātniskās pētniecības centrs.
Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra un Politikas sociālo zinātņu pētījumu institūta (fr. Institut des sciences sociales du politique, ISP, Parīze, Francija) sadarbības projekts “Eiropas nemateriālā kultūras mantojuma tiesību salīdzinošs pētījums” (fr. Etude comparative sur le droit du patrimoine culturel immatériel en Europe, projekta vadītājas – Dr. art. Anita Vaivade un Dr. iur. Marija Kornī (Marie Cornu)) ir viens no pieciem pētniecības projektiem, kas apstiprināts Latvijas-Francijas partnerības programmā “Osmoze”.
12. februārī plkst. 16:00 notiks diskusija par sociālo zinātņu pētījumu datu pieejamību Latvijā. Latvijas Sociologu asociācija un LU SZF Socioloģijas nodaļa aicina uz diskusiju 2016. gada 12. februārī plkst. 16:00 par sociālo zinātņu pētījumu datu pieejamību Latvijā. Diskusija notiks LU SZF Lomonosova ielā 1a, Jesaja Berlina auditorijā.
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Zinātniskās pētniecības centrs sadarbībā ar SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” 2015. gada rudenī īstenoja pētījumu par Valsts Kultūrkapitāla fonda kultūras nozaru finansējuma sadalījumu. Pētījums ir tapis pēc Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) pasūtījuma.
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Zinātniskās pētniecības centrs un LKA Rīgas Kino muzejs rīko starptautisku zinātnisku konferenci Baltijas jūras reģiona dokumentālais kino: estētisks un sociāls fenomens. Konference notiks no 2016. gada 14.-16. aprīlim Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un Audiovizuālās mākslas katedras ēkā, Teātra mājā Zirgu Pasts (Dzirnavu iela 46, Rīga). Konferences mērķis ir pievērsties Baltijas jūras reģiona valstu (Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Dānija, Somija, Zviedrija, Krievija, Vācija) dokumentālajam kino, pētot galvenos virzienus un autorus, veidojot nacionālo kino salīdzinošo analīzi un atspoguļojot citas tēmas.
Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs 9. decembrī organizēja tiesību aizsardzības iestāžu un citu kultūrvēsturisko priekšmetu nelikumīgas aprites ierobežošanā iesaistīto iestāžu darbinieku apmācību / semināru saistībā ar kultūrvēsturisko priekšmetu identifikācijas un kultūras mantojuma tiesiskās aizsardzības jautājumiem. Apmācības tika organizētas pētniecības projekta „Risinājumu pilnveide kultūras objektu nelegālās aprites mazināšanai Latvijā” ietvaros sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Latvijas Nacionālo vēstures muzeju.