Andris Hiršs 2020. gadā ieguva doktora grādu filozofijā, aizstāvot Latvijas Universitātē promocijas darbu “Jēkabs Osis un Tērbatas personālisma skola” Latvijas ideju vēstures apakšnozarē. LKA kā docents A. Hiršs vada lekciju kursus par kritisko domāšanu, ideju ģenealoģiju un filozofijas vēsturi un kā viesdocētājs regulāri docē loģikas lekciju kursus Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un Rīgas Tehniskajā universitātē.

Agnese Hermane ir ieguvusi doktora zinātnisko grādu (Ph.D.) Latvijas Kultūras akadēmijā, izstrādājot pētījumu par līderības izpausmēm Dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadībā. Šobrīd ir asociētā profesore un pētniece Latvijas Kultūras akadēmijā, ir prorektore, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgās akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Radošās industrijas” direktore. Pētnieciskās intereses saistītas ar kultūras un radošo industriju sektoru, kultūrpolitiku, kultūras organizāciju darbību un līderību, radošo personu nodarbinātību, pasākumu nozari, auditorijas piesaisti.

Agnese Karlsone ir ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Kultūras akadēmijā (2019. gadā) apakšprogrammā “Kultūras socioloģija un menedžments” un maģistra grādu apakšprogrammā “Kultūras menedžments” (2022. gadā). Noslēguma darba temats ir “Sabiedrības līdzdalība paredzamā kultūras mantojuma kolekcionēšanā: projekts “Pandēmijas dienasgrāmatas””. Kopš 2017. gada aktīvi piedalās kultūras nozares pētījumos, uzkrājot būtisku pieredzi kultūras mantojuma pētniecības jautājumos.

Ance Kristāla ir absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studiju apakšprogrammu “Kultūras socioloģija un menedžments”, tālāk maģistra studijas turpinātas Latvijas Universitātē, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu socioloģijā. Šobrīd studē doktora studiju programmā “Socioloģija un sociālais darbs”.
Kopš 2021. gada ir lektore LKA, paralēli darbojas kā vieslektore Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Latvijas Universitātē kultūras un mākslas socioloģijas un pētījumu metodoloģijas jomās.

LKA profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.), vadošā pētniece Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Kultūras un mākslu institūta vadītāja. 1986. gadā pabeidza Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes filozofijas nodaļu un ieguva kvalifikāciju filozofs/pasniedzējs, tad ieguvusi maģistra grādu „Mākslās” kultūras teorijā, bet 2012. gadā ieguva zinātnisko grādu, aizstāvot promocijas darbu “Novērtējuma pētījums kā sabiedrības racionalitātes izpausme, tā izmantošana Latvijas politikas veidošanā”. Kopš 1986. gada strādājusi Latvijas augstskolās par pasniedzēju, vadījusi pētniecības projektus. 25 gadus strādā LKA, šobrīd tur vada vairāk nekā 60 cilvēku zinātnisko darbību.

Baiba Tjarve ir ieguvusi Mākslas zinātņu doktora grādu Latvijas Kultūras akadēmijā (2013. g.), izstrādājot pētījumu par Latvijas kultūrpolitiku. Šobrīd ir vadošā pētniece Latvijas Kultūras akadēmijā un piedalās gan nacionālos, gan starptautiskos pētniecības projektos. Baiba ir piedalījusies daudzos kultūras nozares lietišķajos pētījumos, uzkrājot būtisku pieredzi kultūras patēriņa, dažādu kultūras nozares pārvaldības un auditorijas pētniecības jautājumos, kā arī sadarbojusies ar pašvaldībām kultūrvides novērtējuma pētījumos.

Dārta Ceriņa ir LKA Kultūras un mākslu institūta zinātniskā asistente un lektore, mācās semiotiku maģistrantūras līmenī Tartu Universitātē. Darbojas kino un teātra semiotikas pētniecībā, žurnālistikā un kritikā, attīstot starpdisciplināras pieejas un īstenojot tās praksē. D. Ceriņa papildinājusi zināšanas, piedaloties skatuves un audiovizuālajai mākslai veltītās zinātniskajās konferencēs, festivālos un meistarklasēs gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Strādā Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā (“Riga IFF”) kā kuratore, kā arī organizējusi vairākas zinātniskās konferences un meistarklases un radošās producentes statusā arī mākslas notikumus, tostarp jaunā teātra festivālu “Homo Novus”.

Dita Rietuma ir ieguvusi Mākslas zinātņu doktora grādu Latvijas universitātē (2013. g.), izstrādājot pētījumu par stilistiskā fenomena film noir attīstību un ietekmi pasaules un Eiropas kino kultūrā, kā arī atskaņām Latvijas kino pieredzē. Dita Rietuma ir pētniece Latvijas Kultūras akadēmijā un piedalās nacionālos pētniecības projektos. Dita Rietuma ir piedalījusies daudzos kino nozares pētījumos, regulāri publicējusies presē, nodarbojusies ar aktuālo kinokritiku un mūsdienu kino procesu atspoguļojumu, uzkrājot būtisku pieredzi kino teorijas un analīzes laukā. Dita Rietuma ir arī Rīgas Stradiņa universitātes docente, kā arī Nacionālā Kino centra vadītāja.

2023.gadā Elīna Vikmane iegūst zinātnes doktora grādu (ph.d.), aizstāvot promocijas darbu “Kibermuzeoloģijas attīstība: Digitālo inovāciju difūzijas izpēte muzeju nozarē Latvijā”.
Promocijas pētījuma pieteikums ticis iesniegts pasaulē vadošās akadēmiskās biedrības Baltijas valstu studiju pētniecības jomā Association of Advancement of Baltic Studies (AABS) stipendiju konkursā un starptautiskas komisijas – Kaarel Piirimae (PhD, University of Cambridge), Dovile Budrute (PhD, Old Dominion Univeristy), Daunis Auers (PhD, University College London) – vērtējuma, uzvarējis, iegūstot Aina Birnitis stipendiju (“Aina Birnitis Dissertation-Completion Fellowship in the Humanities for Latvia 2023”, kas tiek piešķirta vienam pētniekam, kura disertācija attiecas uz Latviju vai latviešiem humanitārajā jomā un kuru aizstāvēt plānots Latvijā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Lielbritānijā, Vācijā vai Zviedrijā. Iepriekš Elīna Vikmane, virzot savu promocijas darbu ieguvusi Inclusive Museum Network “Emerging Scholar Award 2021”.

Gints Klāsons 2003. gadā ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu socioloģijā Latvijas Universitātē. Kopš 2001. gada Gints strādā lietišķo pētījumu nozarē, un šo gadu laikā iegūta plaša pieredze pētījumu projektu izstrādē, datu ieguves metodoloģiju, datu analīzes pieejās un citos ar pētījumu organizēšanu saistītos jautājumos.

Gustavs Strenga ir kultūras vēsturnieks un LKA Kultūras un mākslu institūta vadošais pētnieks. Viņš ir ieguvis bakalaura grādu vēsturē Latvijas Universitātē (2004), maģistra grādu viduslaiku studijās Centrāleiropas universitātē Budapeštā (2006), un aizstāvējis doktora disertāciju vēsturē Karalienes Mērijas universitātē Londonā (2014). Gustavs Strenga ir darbojies kā pēcdoktorantūras pētnieks Greifsvaldes (Vācija) un Tallinas (Igaunija) universitātēs, kā arī bijis pētnieks un kurators Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un doktorantūras pētnieks Freiburgas Universitātē (Vācija).

Ieva Vītola ir ieguvusi mākslas zinātņu doktora grādu Latvijas Kultūras akadēmijā. 2007. gadā, izstrādājot promocijas darbu par kultūrvēsturisko ainavu folkloristikas un arheoloģijas starpdisciplinārajā skatījumā. Šobrīd ir pētniece Latvijas Kultūras akadēmijā un piedalās gan nacionālos, gan starptautiskos pētniecības projektos. Ieva kā eksperte ir piedalījusies kultūras projektu vērtēšanā, sniegusi konsultācijas par Latvijas nemateriāla kultūras mantojuma vērtību saglabāšanu, sadarbojusies ar nevalstisko sektoru un pašvaldībām dažādu kultūrvēsturisku pētījumu veikšanā.

Ievai Zemītei ir doktora grāds ekonomikas nozares vadībzinātnes apakšnozarē (Dr. oec.), kurš iegūts 2016. gadā. Zinātniskās intereses ir saistītas ar kultūras un radošās uzņēmējdarbības, radošo industriju un kultūras ekonomikas tematiem.

Ilona Asare ir ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās un beigusi doktorantūras studijas Latvijas Kultūras akadēmijā. Pētnieciskā interese saistās ar kultūras lomu pilsētu un lauku attīstībā. Šobrīd strādā pie sava promocijas darba izstrādes par ilgtspējas principu integrāciju Latvijas pilsētu kultūras pārvaldībā.

Ilona Kunda ieguvusi doktora grādu socioloģijā 2014. gadā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, izstrādājot promocijas darbu par inovācijām Latvijas universitātēs. Kopš 2017. gada ir vadošā pētniece LKA Kultūras un mākslu institūtā un piedalās gan Latvijas Zinātnes padomes atbalstītos fundamentālajos pētījumos, gan lietišķos pētījumos par dažādiem kultūras un radošās ekosistēmas darbības aspektiem.

Inga Pērkone-Redoviča ir ieguvusi Mākslas zinātņu doktora grādu Latvijas Kultūras akadēmijā (2007), izstrādājot pētījumu “Kino Latvijas kultūras kontekstā. 1920 – 1940“. Šobrīd ir profesore un vadošā pētniece Latvijas Kultūras akadēmijā, zinātnisko monogrāfiju “Afekti un atmiņas. Par sajūtām un Latvijas kino” (2023), “Ekrāna skatuve. Par aktiermākslu Latvijas kino” (2020), “Latvijas pirmās filmas” (2016), “Tu, lielā vakara saule! Esejas par modernismu Latvijas filmās” (2013), “Es varu tikai mīlēt... Sievietes tēls Latvijas filmās” (2008), “Kino Latvijā: 1920–1940” (2008) autore; kolektīvo monogrāfiju “Latvijas kinomāksla. Jaunie laiki. 1990–2020”, “Inscenējumu realitāte: Latvijas aktierkino vēsture” (2011), kā arī vairāku zinātnisku rakstu krājumu sastādītāja un līdzautore. Publicējas ar vārdu Inga Pērkone.

Dr.iur. Ivans Jānis Mihailovs ir Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura un maģistra studiju programmas absolvents, kas savas akadēmiskās un zinātniskās intereses tiesību un kultūras jomā apvieno ar jurista un vadītāja pienākumiem izglītības kvalitātes vērtēšanas jomā. I.J.Mihailovs kā pētnieks, lektors un eksperts ir piedalījies vairākos Eiropas projektos, līdzdarbojies normatīvo aktu projektu izstrādē, sadarbojies ar vairākām profesionālām apvienībām un asociācijām, ir vairāk nekā 350 publikāciju autors, tostarp monogrāfijas par tiesisko kultūru, izglītības vadību un tiesisko regulējumu, psihologu profesionālo darbību u.c.

Iveta Ķešāne ir ieguvusi doktora grādu socioloģijā Kanzasas Štata Universitātē (Kansas State University) Socioloģijas programmā 2016. gadā. Doktora disertācijā Iveta analizēja pēcpadomju transformāciju diskursa simbolisko struktūru, kādas valsts un pilsoņa attiecības šī struktūra iezīmēja un kā tas ļauj izskaidrot pēcpadomju emigrāciju uz Rietumiem. Šobrīd Iveta strādā pie pētījuma par autonomijas izpratnēm un praksēm mūsdienu Latvijā.

Jānis Meinerts ir arheologs, ieguvis maģistra grādu vēsturē Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē (2021) izstrādājot pētījumu par Āraišu un Bricu ezermītņu apkārtņu telpisko struktūru vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā. Kopš 2020. g. Jānis darbojas Latvijas kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta īstenotajos nacionālā mēroga projektos saistībā ar jaunatklāto pilskalnu aprobēšanu zinātniskajā vidē, to vietas un nozīmes skaidrošanu mūsdienu sabiedrībā un senajā arheoloģiskajā ainavā.

Juris Urtāns 1988. gadā PSRS Arheoloģijas institūta Ļeņingradas nodaļā aizstāvēja vēstures zinātņu kandidāta grādu, kas 1992. gadā tika nostrificēts kā Latvijas vēstures doktora grāds. 1998. gadā Latvijas mākslas augstskolu apvienotajā zinātniskajā padomē Juris Urtāns aizstāvēja mākslas zinātņu habilitētā doktora grādu. Ir pāri par 1700 publikācijas, to skaitā vairāk nekā 280 zinātniski raksti un 58 grāmatas (autors, sastādītājs, atbildīgais redaktors), tostarp 13 monogrāfijas.

Laura Brutāne ir Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura programmas “Kultūras socioloģija un menedžments” absolvente (2021.g.) un Latvijas Universitātes “Socioloģijas” maģistratūras programmas absolvente (2023.g.). Laura aktīvi iesaistās Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta akadēmisko un lietišķo pētījumu izstrādē, kuri ietver gan Latvijā kultūrsociālo tendenču (solidaritātes, atstumtības, digitalizācijas, kultūras līdzdalības, jaunatnes), gan kultūrpolitikas, kultūras nozares (patēriņa, piedāvājuma) pētniecības jautājumus.

Liene Ozoliņa ir ieguvusi socioloģijas doktora grādu Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes skolā (The London School of Economics and Political Science) (2015. g.). Doktora disertācijā Liene analizēja neoliberālas politiskās subjektivitātes veidošanos Latvijā. Kopš 2021. gada Liene strādā pie pēcdoktorantūras pētījuma par mākslu kā aktīvisma formu mūsdienu Latvijas sabiedrībā.

Līga Ulberte ir teātra zinātniece un kritiķe, kopš 2015. gada Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras teorijas un vēstures katedras asociētā profesore un Kultūras un mākslu institūta pētniece. 2007. gadā ieguvusi mākslas zinātņu doktora grādu teātra un kino vēsturē un teorijā par promocijas darbu “Episkā teātra pieredze pēckara Eiropā un Latvijā: galvenās tendences”. No 1997. līdz 2021. gadam docējusi teātra un literatūras vēstures un teorijas kursus visu līmeņu Baltu filoloģijas studiju programmās Latvijas Universitātē.

Līga Vinogradova ir ieguvusi zinātniskā doktora grādu Rīgas Stradiņa universitātē, izstrādājot pētījumu par emociju lomu tradīcijā socioloģijas nozares ietvaros (2021.). Pētnieciskā darbība norisinājusies Latvijas Kultūras akadēmijā kā zinātniskajam asistentam. Līga ir piedalījusies gan akadēmiskajos, gan lietišķajos pētījumos, kas fokusējas uz kultūras nozares dažādiem tematiem – kultūras mantojums, kultūras patēriņš, auditorijas izpēte kultūras institūcijās un pašvaldībās.

Lolita Ozoliņa ir ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu Latvijas Universitātē 2004. gadā, izstrādājot maģistra darbu par Latvijas un Igaunijas sabiedrības pašrefleksiju sociālajās vizuālajās reklāmās. Šobrīd Lolita ir doktora grāda kandidāte, kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītāja un lektora p.i. Latvijas Kultūras akadēmijā. Lolita ir zinātniskā asistente, piedalās nacionālos un starptautiskos pētniecības projektos. Lolita kā eksperte piedalījusies mārketinga un zīmolvedības nozares pasākumos, konsultējusi un izstrādājusi vairākus vietējos zīmolus. Sadarbojusies ar valsts pārvaldi, pašvaldībām un nevalstisko sektoru vietas identitātes pētījumos.

Lote Katrīna ir Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura līmeņa apakšprogrammas “Kultūras socioloģija un menedžments” absolvente (2023.g.). Ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura grādu mākslās, izstrādājot pētījumu par materiālā kultūras mantojuma nozīmi teritorijas ilgtspējīgā attīstībā. Šobrīd ir studiju noslēguma fāzē Rīgas Tehniskajā universitātē bakalaura līmeņa programmā “Uzņēmējdarbība un vadīšana”.

LKA lektore (Mg.art.) Luīze Dakša ir Latvijas Kultūras akadēmijas Starpkultūru sakaru un svešvalodu katedras specializācijas “Latvija-Itālija” vadītāja un LKA e-studiju vides speciāliste. Zinātniskās un pētnieciskās intereses ir saistītas digitālajām humanitārajām zinātnēm un daiļliteratūras digitālo analīzi, ieskaitot tekstizraci, sentimenta analīzi un datu vizualizācijas tehnikām. LKA Kultūras un mākslu institūtā galvenie darba uzdevumi saistīti atvērtās zinātnes stratēģijas vadlīniju īstenošanu un jaunu digitālu risinājumu ieviešanu Latvijas Kultūras akadēmijā.

Maija Spuriņa ir ieguvusi sociālo zinātņu doktora grādu New School for Social Research Ņujorkā (ASV), izstrādājot disertāciju par sociālās atmiņas dinamiku un naratīviem Latvijas sabiedrībā. No 2018. gada septembra līdz decembrim ar Jura Padega pēcdoktorantūras stipendiju strādāja kā pētniece Jēlas universitātes MacMillan centra Baltijas studiju programmā. No 2019. gada līdz 2021. gadam ar ERAF fonda atbalstu pēcdoktorantiem Latvijas Kultūras akadēmijas paspārnē pētīja kultūras atmiņas digitalizāciju, īpaši pievēršoties Latvijas, Somijas un Igaunijas digitalizēto muzeju kolekciju datubāzēm. Kopš 2022. gada ir projekta vadītāja un galvenā pētniece Latvijas zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā par digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratni un praksi.

Nadīna Medne 2021. gadā absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskā bakalaura studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammu “Kultūras socioloģija un menedžments” un šobrīd turpina studijas LKA un RTU kopīgajā maģistra studiju programmā “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments”. Kopš 2021. gada ir zinātniskā asistente LKA Kultūras un mākslu institūtā un piedalās dažādu ar kultūras jomu saistītu akadēmisko un lietišķo pētījumu izstrādē.

Rūta Muktupāvela ieguvusi Ph.D. grādu kultūras teorijā, Latvijas Zinātnes padomes locekle, piedalās gan nacionālos, gan starptautiskos pētniecības projektos, ir vairāk nekā 60 zinātnisko publikāciju kultūras studiju, etnoloģijas, folkloristikas un nemateriālā kultūras mantojuma studiju jomā autore, vadījusi zinātniskos darbus visos trīs augstākās izglītības – bakalaura, maģistra un doktora – studiju līmeņos.

Sabīne Ozola 2023. gadā ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura grādu mākslās Latvijas Kultūras akadēmijā, īpašu interesi studiju procesā vēršot uz kultūras socioloģijas procesu analīzi. Šobrīd Sabīne turpina socioloģijas maģistra studijas Latvijas Universitātē. Kopš 2022. gada sākuma Sabīne Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūtā darbojas kā zinātniskā asistente, piedaloties lietišķo un akadēmisko pētījumu izstrādē, kas saistīti ar kultūras daudzveidību, jauniešu līdzdalību un kultūrizglītību.

epasts: una.bluke@lka.edu.lv

Zane Balčus ir ieguvusi maģistra grādu kino zinātnē Londonas Universitātes koledžā (2008.), ir doktora grāda pretendente Latvijas Kultūras akadēmijā. Šobrīd ir vieslektore un pētniece Latvijas Kultūras akadēmijā, vieslektore Rīgas Stradiņa universitātē.

LKA profesore, ieguvusi Mākslas zinātņu doktora grādu Latvijas Kultūras akadēmijā. Zane Šiliņa ir LKA prorektore akadēmiskajā darbā (kopš 2014. gada), LKA Kultūras un mākslu institūta pētniece, LKA Zinātniskās un mākslinieciskās padomes locekle. Kopš 1998. gada docē studiju kursus LKA bakalaura, maģistra un doktora studiju programmās, kā arī viesdocētājas statusā vada nodarbības citās Latvijas augstskolās.

Žanete Eglīte ir doktora grāda pretendente Latvijas Kultūras akadēmijā. Ieguvusi maģistra grādu mākslās, kultūras menedžmenta un radošo industriju programmā Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī sociālo zinātņu bakalaura grādu komunikācijā Rīgas Stradiņa universitātē. Savu profesionālo karjeru attīstījusi reklāmas un dizaina jomā. Šobrīd darbojas radošo industriju pētniecībā, piedalās lietišķajos pētījumos un izstrādā savu doktora disertāciju.