LKA studentu raidieraksts „LKA runā”
LKA podkāsts ir klausāms LKA Spotify kanālā https://ej.uz/LKAruna.
2024 / ceturtā sezona
Drāmas taisītāji: Latvijas Kultūras akadēmijas studenti raidierakstā pievēršas aktuāliem drāmas teorijas jautājumiem
18.09.2024
Sākot ar 2024. gada 18. septembri plkst. 15.00, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Spotify raidierakstu platformā #LKArunā, iesildot LKA skatuves un audiovizuālās mākslas festivālu “Patriarha rudens”, LKA jaunie dramaturgi piesaka sevi kā “Drāmas taisītājus” un pievēršas drāmas teorijas fundamentam – remarkām, laiktelpai, darbības personām, dialogam, kā arī jautājumiem, vai dejas dramaturgam ir jāmāk dejot un ko nozīmē veidot dokumentālu teātri? Teorētiskas, izaicinošas un radošas – tieši šādas solās būt turpmākās sešas trešdienu un piektdienu pēcpusdienas kopā ar “Drāmas taisītājiem” – LKA 3.kursa “Drāmas un teksta studiju” studentiem.
Pirmajā “Drāmas taisītāju” epizodē(18. septembris) “Tās ir (tikai) remarkas!”
studenti Luīze Šnore, Patrīcija Marija Keiša un Jānis Golubovs vieglā satraukumā ievelk elpu un ķeras klāt šķietami marginālam, bet fundamentālam dramaturģiska teksta aspektam – remarkām. Sarunas gaitā viņi ceļo pa vēsturiskām takām un pievēršas neierastiem piemēriem, kā arī apspriež pašu pieredzi un uzklausa jauno teātra profesionāļu attieksmi pret remarkām. Priekškars.
Vai mēs tiešām nemākam dejot? Vai varbūt mēs izliekamies, ka nemākam? Epizodē “Nemāku dejot. Vai varu būt dejas dramaturgs?”(20. septembris) Elizabete Šiklova, Ilvita Liepiņa un Loreta Kalniņa uz sarunu aicinājušas laikmetīgās dejas horeogrāfi Rūtu Pūci, vēloties izprast, kas ir dejas dramaturģija un dejas dramaturgs. Vai viņš ir kā Džokers, kas piedāvā izaicinājumus horeogrāfam? Kā ārējā acs, kas klusi novēro notiekošo? Sarunas laikā tās dalībnieki cenšas nonākt līdz secinājumam, kā pietuvoties dejas dramaturģijai, nemākot dejot.
Trešajā epizodē “Tikšanās vietu mainīt nedrīkst”(25. septembris) Anna Grabovska, Elza Vildaus un Marianna Stasiva runā par laiku un telpu dramaturģijā. Epizodē apskatīts nedaudz teorijas un uzklausīts, ko par laiktelpu dramaturģijā domā jaunā teātra režisore Nellija Spūle, skatuves māksliniece un režisore Kaiva Kumerova un scenogrāfe Katrīna Ieva. Epizodē studentes iepazīst arī Elinoras Fuhsas savdabīgo skatījumu uz dramaturģiju, citējot viņas eseju “Viesošanās uz mazas planētas: daži jautājumi, kurus uzdot lugai”. Epizodes noslēgumā studentes piedāvā nelielu dramaturģijas analīzes spēli, lai izzinātu, kā dialogs dod norādes par laiktelpas dimensijām un ko ar šo informāciju darīt. Spēlē izmantoti citāti no Džordža Gordona Bairona lugas “Kains”, Rūdolfa Blaumaņa lugas “Indrāni” un Sāras Rūlas lugas “Eiridīke”.
Izrādās, ka visas darbības personas automātiski nav tēli, par varoni nevar kļūt kurš katrs, bet raksturu neveido tikai īpašību kopums un mūzikas gaume. Epizodē “Darbības personas: vai visi varam būt varoņi?”(27. septembris) Ketija Jurčenko, Austra Litauniece un Aleksandrs Barons dalās lekciju pierakstu konspektos un darbības personu veidošanas pieejās, kā arī cenšas skaidrot prototipu un novērojumu lomu dramaturģiska darba radīšanā.
Savstarpēja saziņa jeb dialogs ir absolūti ikdienišķa parādība, kas pazīstama ikvienam. Tomēr reizēm arī vienkāršākajās lietās mēdz slēpties kas burvīgs un vēl neizzināts.
Piektajā epizodē “Dialogs dzīvē, prozā un dramaturģijā”(2. oktobris) Mare Zvirbule, Alise Ungure un Katrīna Ivanova ir uzņēmušās kliedēt klausītāju zināšanu robus, kas saistīti ar tēmu "dialogs", un rotaļīgā gaisotnē atklāj dialoga būtību, funkcijas un dažādās lomas, īpaši izceļot tā nozīmi dramaturģijā. Saldajā ēdienā – pašu radīts piemērs, kas ļaus ielūkoties apņēmīgās skolotājas Leldes un sazvērestības teoriju piekritējas, sirmgalves Svetlanas, sarunā.
Noslēdzošajā “Drāmas taisītāju” epizodē “No dokumenta līdz izrādei. Par dokumentālo teātri”(4. oktobris) Līva Jevdokimova, Anna Vīksna, Gerda Medne un Elīza Liepiņa sarunāsies par un ap dokumentālo teātri. Kas ir dokumentāls un kas ir dokumentārs? Ko nozīmē veidot dokumentālu teātri un kādas ir robežas? Pēc padomiem studentes vēršas pie dramaturģes Rasas Bugavičutes-Pēces un cer, ka palīdzēs arī kāds dzēris vīrs no Igaunijas.
Seko līdzi “Drāmas taisītāju” dienām un nedienām šeit:https://www.instagram.com/dramastaisitaji/.
Raidieraksti tapuši profesores Līgas Ulbertes studiju kursa “Seminārs teksta analīzē” ietvaros. Latvijas Kultūras akadēmijas raidieraksts #LKArunā ir platforma studentiem, jaunajiem pētniekiem un māksliniekiem aktuālu tēmu prezentēšanai, formālām un neformālām sarunām, kā arī radošiem eksperimentiem un jaunrades tapšanai tiešsaistē. Raidieraksta jaunākas epizodes klausāmas LKA Spotify platformā: https://ej.uz/LKAruna.
Studenti pievēršas Latvijas Kultūras akadēmijas pētniecības aktualitātēm raidierakstā “Pētījums fokusā”
Pirmajā epizodē “Reps degradē vai iedvesmo?” (29.05.) Ilva Opmane, Anna Katrīna Lieģeniece un Daniela Skvorcova pastāstīs par pētījuma “Latvijas repa sociokulturālā analīze” rezultātiem un sarunā tiksies ar reperi Kazimiru. Saruna būs balstīta sociokulturālā analīzē, izgaismojot sarežģīto dinamiku, kas veido Latvijas repa scēnu. Taču saruna nebeigsies tikai ar analīzi, lai sniegtu ieskatu no pirmavota, studenti izjautās reperi Kazimiru, kurš atklātā sarunā dalīsies pārdomās par Latvijas repa scēnu, izaicinājumiem, ar kuriem viņš kā mākslinieks ir saskāries, un mūzikas lomu viņa dzīvē.
Kāda saistība ir transkripcijai un šņorbēniņiem? Trešajā epizodē “No lauka uz skatuvi” (5.06.) divi topošie sociologi – Anna Bartkeviča un Eva Marhileviča – un dramaturģe Anna Vīksna (Drāmas un teksta studijas, 2. kurss) studiju biedram Matīsam Smīdsam mēģinās izstāstīt, kas ir pētniecībā balstīta māksla un kā to īsteno. Sarunas biedri kopīgi dalīsies pieredzē, ko guva projektā “Dzīvie stāsti Stāmerienā” un izzinās, kā intervijas ieraksts var pārtapt par dokumentālo izrādi.
Kā pētnieki nonāk līdz pētījuma idejai? Kādi ir lielākie izaicinājumi, veicot apjomīgus pētījumus? Kā sociālajos medijos radusies ažiotāža ietekmē pašus pētniekus? Atbildes uz šiem un vēl citiem jautājumiem epizodē “Bolt un Wolt kurjeri – vai tas ir jāpēta?” (7.06.) meklēs studentes Betija Briede, Arta Tīna Leimane un Rebeka Japiņa kopā ar socioloģi un pētnieci Ivetu Ķešāni. Sarunā tiks atklātas pētniecības aizkulises, stāstot par šķēršļiem, piedzīvojumiem, kā arī pārdzīvojumiem, ar ko sastopas pētnieki.
Vai esi kādreiz domājis par to, cik ļoti kultūras nozarei ir vajadzīgi basģitāristi? Ceturtajā epizodē “Vai esi vajadzīgs kultūrai?” (12.06.) Unda Kreišmane, Patrīcija Birzniece un Una Filipoviča sarunāsies ar Krišjāni Laizānu – prasmīgu mūziķi, kurš ikdienā profesionāli spēlē basģitāru un kontrabasu. Sarunā tiks noskaidrots, kā profesionālā vidējā izglītība palīdzējusi veidot viņa karjeru, ar kādiem šķēršļiem viņš saskāries, kā arī tiks meklētas atbildes uz jautājumu – vai pēc profesionālās vidējās izglītības iegūšanas tu esi vajadzīgs darba devējam?
Noslēdzošajā epizodē “Kino pētījuma aizkulises” (14.06.) tiks apskatīts pētījums par Latvijas kinoteātru auditorijas paradumiem un to izmaiņām digitālajā laikmetā*. Epizodi veido studenti, kuri piedalījās datu ievākšanā un pētījuma datu apkopošanā, – Amanda Mārtinsone, Elīna Ezera un Raivis Dambis. Sarunā studenti pievērsīsies tam, cik šāda kino pētniecība var būt nozīmīga kino nozares cilvēkiem, strādājot pie jauniem projektiem. Uz sarunu studenti aicinājuši filmu nozares eksperti Daigu Livčāni, kura dalīsies savās domās par iegūtajiem datiem, novērtējot, kādi ir šodienas kino auditorijas paradumi un kā tie ietekmē kino nozari.
LKA raidieraksts #LKArunā ir platforma studentiem, jaunajiem pētniekiem un māksliniekiem aktuālu tēmu prezentēšanai, formālām un neformālām sarunām, kā arī radošiem eksperimentiem un jaunrades tapšanai tiešsaistē. Raidieraksta tematiskā sadaļa tapusi studiju kursa “Digitālais mārketings” ietvaros.
*Pētījums tapis projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” /CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001), ko finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" (2023.–2026.) ietvaros.
Latvijas Kultūras akadēmijas studenti raidierakstā vērtē un pārvērtē mārketinga nozīmi mūsdienās
2024. gada maija otrdienu un ceturtdienu pēcpusdienās Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Spotify raidierakstu platformā #LKArunā klausītājiem būs iespēja dzirdēt maģistra studiju “Kultūras un mākslas pārvaldība” 1. kursa studentu veidotu tematisko sadaļu “Mārketings kā mākslas notikums”. Piecās epizodes studenti pievērsīsies tādām tēmām kā filmas nosaukuma izvēle kā efektīvs mārketinga rīks, mārketings starp mākslu un zinātni, raidierakstu nozīme kultūras nozarē, emocijas un to vadība kultūras pasākumos un mārketinga izglītojošās funkcijas. Uz sarunām tiks aicināti kultūras nozares profesionāļi, lai kopā ar studentiem vērtētu un pārvērtētu mārketinga lomu mūsdienās. Pirmā epizode būs dzirdama jau 9. maijā plkst. 14.00, raidieraksts klausāms: https://ej.uz/LKAruna.
Pirmajā epizodē “TĀ FILMA – kāds ir veiksmīgs filmas nosaukums?” (9.05.) Agneta Liepiņa un Līva Vernere vērtēs filmas nosaukuma izvēli kā efektīvu mārketinga rīku. Vai filmas nosaukuma izvēle ir būtiska, kā tā ietekmē filmas skatījuma rādītājus un kādi aspekti jāņem vērā, lai izvēlētos veiksmīgu filmas nosaukumu? Epizodē studentes ne tikai apskatīs kāda Rīgas kinoteātra aktuālo repertuāru, bet arī aicinās sarunā ar viedokli dalīties RIGA IFF FORUM un filmu izplatīšanas departamenta vadītāju, kinoteātra “Kino Bize” bērnu un jauniešu programmas vadītāju Paulu Bērziņu, kā arī pārbaudīs mākslīgā intelekta spējas saistībā ar filmu nosaukumu izvēli.
Epizodes “Mārketings – māksla vai zinātne? Saruna ar Robertu Flaicu” (14.05.) veidotājas Anna Margrieta Legzdiņa un Konstance Saltupe pievērsīsies daudzu pētnieku uzmanības centrā esošajam jautājumam – mārketings ir māksla vai zinātne, vai tomēr abi? Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, studentes uz interviju ir uzaicinājušas viesi – pianistu un komponistu Robertu Flaicu (Robert Fleitz). Intervijas laikā R.Flaics dalīses savā kā mākslinieka pieredzē par satura radīšanu, atpazīstamības veicināšanu, datu analīzi, biežāk lietotajiem mārketinga instrumentiem un kanāliem, līdzšinējām sadarbībām, kā arī sniegs praktiskus padomus citiem māksliniekiem. Vairāk informācijas par R.Flaicu, viņa gaidāmajiem koncertiem mājaslapā: https://www.robertfleitz.com/bio, kā arī sociālajos medijos Instagram (@rfleitz), YouTube (@robertfleitz5651). Epizode angļu valodā!
Trešajā epizodē “Cik kultūrizdevīgs ir raidieraksts?” (16.05.) Rita Broka, Jete Anna Puriņa un Elza Strazdiņa vērtēs raidierakstu nozīmi kultūras nozarē, uzdodot jautājumu, cik kultūrizdevīgs ir raidieraksts? Vai un kā raidierakstu ekosistēmā iekļaujas laikmetīgā deja, mūzika un vizuālā māksla? Kādi faktori ir uzskatāmi par šķēršļiem un kādi – par ieguvumiem? Vai ar raidierakstu ir iespējams sasniegt jaunu auditoriju vai uzrunāt jau esošo? Vai raidieraksts var būt izglītojošs un kādam ir jābūt tā saturam, lai tas būtu pieejams dažādam interesentu lokam?
Epizodē “Tiešā runa ar haizivi” (21.05.) Madara Brikmane un Krista Kleina uz sarunu ir aicinājušas vienu no Latvijas vadošajiem kultūras pasākumu producentiem – Mārci Gulbi. Sarunas fokusā būs emociju nozīme un vadība kultūras pasākumos, izceļot trīs galvenās tēmas: emociju loma pasākumu mākslinieciskajā noformējumā, profesionālās kritikas nozīme, apmeklējot pasākumus, kā arī emociju vadība pasākumu tehniskajā nodrošinājumā. Kāpēc emocijas ir tik svarīgas kultūras pasākumos un kā tās var vadīt, lai radītu atmiņā paliekošu pieredzi?
Noslēdzošajā epizodē “Mārketings, kas izglīto” (23.05.) Anastasija Konkina, Ināra Fjodorova un Paula Silava pievērsīsies mārketinga pievienotajai vērtībai – spējai raisīt diskusijas un ietekmēt sabiedrības viedokļus. Mēģinot rast atbildi uz jautājumu, kā mārketings var izglītot un dezinformēt auditoriju, pēc palīdzības vēršoties pie LKA studentu labākajiem draugiem – mediju un kultūras teorijām. Klausītājiem būs iespēja uzzināt, kā un cik veiksmīgi šīs teorijas un domas atspoguļojas realitātē, pasaules un Latvijas kultūras mārketinga kontekstā.
LKA raidieraksts #LKArunā ir platforma studentiem, jaunajiem pētniekiem un māksliniekiem aktuālu tēmu prezentēšanai, formālām un neformālām sarunām, kā arī radošiem eksperimentiem un jaunrades tapšanai tiešsaistē. Raidieraksta tematiskā sadaļa tapusi studiju kursa “Kultūras un digitālais mārketings” ietvaros.
Nauda, iespējas, kontakti, radošums un pasākumi: cik ērta vai neērta ir kultūras nozare?
Sākot ar 6. martu, piecas trešdienu pēcpusdienas plkst. 14.00 Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Spotify raidierakstu platformā #LKArunā būs iespēja dzirdēt jaunu tematisko sadaļu “Cik ērti ir būt kultūrā?”, ko veidojušas bakalaura studiju 3.kursa studentes – Elīza Indriksone (“Radošās industrijas”) un Monta Ripa (“Kultūras un mākslu studijas”). Jaunāko epizožu uzmanības centrā būs kultūras nozares iespējas un izaicinājumi no topošo profesionāļu – studentu – skatupunkta un jau pieredzējušu speciālistu viedoklis par reālo situāciju. Piecās sarunās raidieraksta moderatores pievērsīsies tādām tēmām kā radošums, kultūras pasākumu aktuālākās tendences, kino un nauda, kontakti laikmetīgajā dejā, kā arī karjeras iespējas kultūrā.
Raidieraksta jaunākas epizodes klausāmas LKA Spotify platformā.
Otrās epizodes “Kontakts uz skatuves un kontakti nozarē” (13.03.) sarunā par laikmetīgās dejas izpratni, karjeras iespējām un to, cik liela nozīme ir kontaktiem laikmetīgās dejas nozarē, piedalīsies trešās horeogrāfu paaudzes pārstāve, kustību māksliniece Elīna Gediņa un topošā laikmetīgās dejas profesionāle, bakalaura studiju programmas “Laikmetīgās dejas māksla” 3.kursa studente Sintija Skrabe, kura pārstāv jau septīto laikmetīgās dejas mākslas paaudzi.
Trešajā epizodē “Vienu rītu pamodos kā kultūras ministre” (20.03.) Elīza un Monta uz sarunu aicinās Latvijas Republikas kultūras ministri un LKA absolventi Agnesi Loginu un LKA “Kultūras un mākslu studijas” 3. kursa studentu, Latvijas Nacionālā kultūras centra kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” ekspertu satura un metodikas jautājumos Aleksandru Kabakovu. Sarunā tiks vērtētas karjeras iespējas kultūras nozarē un tas, kādām īpašībām jāpiemīt, lai spētu veiksmīgi uzsākt profesionālās gaitas. Agnese Logina dalīsies savā pieredzē par to, kāds ceļš ir noiets līdz kultūras ministres amatam, savukārt, Aleksandrs atklās, kā jau otrajā kursā kļūt par Latvijas Nacionālā kultūras centra darbinieku.
Ceturtajā epizodē “Kultūras pasākumu mozaīka” (27.03.) LKA Radošā darbības centra mākslinieciskās jaunrades projektu vadītāja Kristīne Freiberga un LKA bakalaura studiju “Kultūras socioloģija un menedžments” 1. kursa students Jēkabs Jostsons kopā ar raidieraksta moderatorēm Elīzu un Montu pievērsīsies jaunākajām tendencēm kultūras pasākumu nozarē, dalīsies savā pieredzē pasākumu organizēšanā, iedvesmas meklēšanā un atklās, kas ir visizaicinošākais, darbojoties šajā nozarē.
Piektajā un noslēdzošajā epizodē “Radošs un vēl radošāks” (03.04.) Elīza un Monta uz sarunu aicinās bakalaura studiju “Dramatiskā teātra aktiera māksla” 3. kursa studenti, Jaunā Rīgas teātra aktrisi Evelīnu Priedi un režisoru Henriju Arāju. Kopā ar teātra profesionāļiem tiks meklētas atbildes uz jautājumu, vai teātris ir dzīve vai dzīve ir teātris? Profesionāļi dalīsies pieredzē no režisora un aktrises skatupunkta par to, cik ērti vai neērti ir būt teātrī.
Latvijas Kultūras akadēmijas raidieraksts #LKArunā ir platforma studentiem, jaunajiem pētniekiem un māksliniekiem aktuālu tēmu prezentēšanai, formālām un neformālām sarunām, kā arī radošiem eksperimentiem un jaunrades tapšanai tiešsaistē. Raidieraksta tematiskā sadaļa “Cik ērti ir būt kultūrā?” ir Elīzas Indriksones un Montas Ripas īstenota iniciatīva sadarbībā ar LKA Komunikācijas departamentu.
Tradīcijas robežas, stereotipi, cenzūra un subjektīvisms: kultūras mantojuma aktualitātes LKA studentu raidierakstā “LKA runā”
Sākot ar 2024.gada 11. janvāri, četras ceturtdienu pēcpusdienas plkst. 14.00 Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) raidieraksta #LKArunā klausītājiem būs iespēja dzirdēt maģistra studiju “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” 2.kursa studentu veidotu tematisko sadaļu “Studenti runā”, kuras uzmanības centrā būs aktualitātes kultūras mantojumā. Epizodēs studenti pievērsīsies stereotipiem par kultūras mantojumu, subjektīvisma nozīmei būvētajā kultūrvidē un arheoloģijā, cenzūras un pašcenzūras klātbūtnei Latvijas muzejos, kā arī jautājumam par tradīciju robežām, skatot kā piemēru tautastērpu.
Raidieraksta jaunākas epizodes klausāmas LKA Spotify platformā.
ATNESU, ATDEVU, NOLIKA VITRĪNĀ! STEREOTIPI PAR KULTŪRAS MANTOJUMU
Pirmajā epizodē “Atnesu, atdevu, nolika vitrīnā! Stereotipi par kultūras mantojumu” (11.01.) Lana Kazlauskiene un Līga Ločmele vērtēs, vai par kultūras mantojumu sabiedrībā iespējama vienota izpratne, pievēršoties diskutabliem pieņēmumiem, kas lasāmi gan interneta komentāros, gan dzirdami no muzeju apmeklētājiem. Epizodē studentes šķetinās sabiedrībā izskanējušus priekšstatus par kultūras mantojuma jomu un mēģinās noskaidrot, kāpēc šādi stereotipi rodas.
KAS SMUKĀKS – MUIŽA VAI BLOĶENE
Otrajā epizodē "Kas smukāks – muiža vai bloķene?" (18.01.) Ilze Vanaga, Elēna Silāja un Elīza Māra Kamradze Tūtere pievērsīsies subjektīvisma nozīmei būvētajā kultūrvidē un arheoloģijā. Ikviena muiža, blokmāja vai arheoloģijas piemineklis ieņem zināmu vietu mūsu mantojuma sarakstā un hierarhijā, pilda kādu funkciju un sniedz lielāku vai mazāku labumu sabiedrībai. Tomēr katram no mums var būt arī īpašas un privātas attiecības ar mantojuma objektiem, ko nenosaka nedz to funkcionalitāte, nedz mantojuma statuss. Raidieraksta epizodē topošās mantojuma pētnieces piešķirs nozīmi savām mantojuma "simpātijām" estētikas, piederības sajūtas un identitātes rakursā.
LABĀK RECENZĒSIM NEVIS CENZĒSIM
Trešajā epizodē "Labāk recenzēsim nevis cenzēsim" (25.01.) Līga Keiša un Zanda Šumska diskutēs par cenzūru un vārda brīvību Latvijas muzejos, kā arī centīsies apjaust, vai cenzūra ir atgriezusies vai tomēr tā nemitīgi ir pavadījusi Latvijas muzejus. Ko drīkstam rādīt? Par ko aizliegts runāt? Vai sabiedrība mūs sapratīs? Jautājumi, kas muzejnieku, mākslinieku, rakstnieku profesijās ir neizbēgami. Nemitīga balansēšana starp vēlmi radīt, pastāvošo varu un sabiedrības ietekmi.
VAI TRADĪCIJAI IR ROBEŽAS? TAUTASTĒRPA PIEMĒRS
Ceturtajā epizodē “Vai tradīcijai ir robežas? Tautastērpa piemērs” (1.02.) Ieva Sniedze un Sanita Behmane Baibakova dalīsies pārdomās par tradīcijām, to robežām un tautastērpu darināšanas prasmju saglabāšanu. Kas īsti ir tautastērps? Vai tiešām tikai Dziesmu un deju svētku daļa, ko tā pa īstam novērtējam tikai reizi piecos gados? Kāds ir tautastērpa tapšanas process? Cik un kā apdraudēts ir tautastērps un ko vajadzētu darīt, lai amatniecības prasmes, kas nepieciešamas, lai tērpu radītu, saglabātu un izplatītu.
Latvijas Kultūras akadēmijas raidieraksts #LKArunā ir platforma studentiem, jaunajiem pētniekiem un māksliniekiem aktuālu tēmu prezentēšanai, formālām un neformālām sarunām, kā arī radošiem eksperimentiem un jaunrades tapšanai tiešsaistē.
Raidieraksta tematiskā sadaļa tapusi studiju kursa “Integrētā komunikācija” ietvaros.
2023 / trešā sezona
2023. gada janvāra trešdienu un piektdienu pēcpusdienās Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Spotify raidierakstu platformā #LKArunā klausītājiem būs iespēja dzirdēt maģistra studiju “Kultūras menedžments” 1. kursa studentu veidotu tematisko sadaļu “Studenti runā”, kuras uzmanības centrā būs aktualitātes kultūras un digitālajā mārketingā. Pirmā epizode būs dzirdama jau 11. janvārī plkst. 14.00! Piecās epizodes studenti pievērsīsies tādām tēmām kā reklāmas sociālajos medijos un kultūras institūciju labā prakse sociālo mediju mārketingā, TikTok platformas atbalsts akadēmiskajai mūzikai auditorijas sasniegšanā, kā arī māksla metaversē jeb NFT popularitāte Latvijā.
🔊 Klausies
STUDENTI RUNĀ
Pirmajā epizodē “Kas meklē – tas atrod” (11.01.) Anda Vaičekone, Artūrs Apsītis, Marta Seržante un Vivija Vītola dalīsies ar idejām un viedokli, vai un kādēļ kultūras institūcijām nepieciešams mārketingā izmantot apmaksāto reklāmu. Tā kā studenti paši strādā kultūras institūcijās, sarunā tiks apskatīti reklāmas veidi, kas tiek izmantoti Latvijas Nacionālajā operā un baletā, Tallinas ielas kvartālā, Mūzikas namā “Daile” un Ziemeļrīgas Kultūras apvienībā. Neizpaliks arī sazvērestības teorijas – vai Facebook mūs tiešām noklausās un kāda ir “TikTok” trenda patiesība?
Epizodes “Sapīties sociālajos tīklos” (13.01.) veidotāji – Marta Luīza Treimane, Estere Rožkalne, Anita Ostrovska un Aleksis Valdis Siksnis – kā sarunas viesi aicinās komunikācijas ekspertu Žulijenu Nuhumu Kulibali, kurš no profesionāla skatupunkta komentēs sociālo tīklu izmantošanas pieredzi muzejos, reģionu kultūras centros un kino nozarē. Studenti vērtēs, kā kultūras institūcijai veiksmīgi pārvaldīt sociālos tīklus, iesaistīt komunikācijā vēstnešus, kādā veidā efektīvāk sasniegt mērķauditoriju un kāds satura apjoms nenogurdinātu auditoriju.
Sabīne Grase, Linda Helēna Griškoite un Anna Lūse epizodē “Akadēmiskā mūzika un mārketings – no “jūs” uz “tu”” (18.01.) mēģinās noskaidrot, vai orķestriem ir, ko meklēt TikTok platformā? Kā akadēmiskajai mūzikai atrast savu auditoriju? Kā arī uzdos provokatīvus jautājumus pašiem mūziķiem par to, cik daudz viņi ir gatavi iesaistīties mārketinga aktivitātēs. Sarunā piedalīsies Latvijas Nacionālās Operas orķestra un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mežradznieks Artūrs Krūmiņš un Latvijas Nacionālās Operas orķestra un Liepājas simfoniskā orķestra klarnetists Jānis Igaunis. Mūziķi dalīsies iespaidos un pieredzē par mārketinga lomu orķestru darbā un piedāvās savu redzējumu par iespējām iesaistīt mūziķus mārketinga aktivitātēs.
Epizodē “Ietekmēt vai ietekmēties?” (20.01.) Kristiāna Paula Lībiete, Līna Ozola, Una Zvejniece un Egija Salaciete diskutēs par ietekmeļu jeb influenceru lomu jauniešu izglītības izvēlē. Vai influenceriem vajadzētu ietekmēt izglītības izvēli un vai sabiedrībai vajadzētu ietekmēties?
Noslēdzošajā epizodē “Māksla metaversē” (25.01.) Anastasija Muskare un Karīna Balgalve uz sarunu aicinās ielu mākslinieku Kiwie, lai noskaidrotu, kā radās ideja par ielas mākslas darbu digitalizēšanu un kas ir NFT (A non-fungible token). Kāda ir NFT popularitāte Latvijā un vai digitālā māksla un mākslīgais intelekts spēs aizstāt reālos mākslas darbus nākotnē?
Latvijas Kultūras akadēmijas raidieraksts #LKArunā ir platforma studentiem, jaunajiem pētniekiem un māksliniekiem aktuālu tēmu prezentēšanai, formālām un neformālām sarunām, kā arī radošiem eksperimentiem un jaunrades tapšanai tiešsaistē.
Raidieraksta tematiskā sadaļa tapusi studiju kursa “Kultūras un digitālais mārketings” ietvaros.
2022 / otrā sezona
No 2022. gada 2. marta līdz pat jūnijam, Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) platformā Spotify divas reizes nedēļā – trešdienu un piektdienu pēcpusdienās – piedāvās interesentiem sekot līdzi aktualitātēm kino pētniecībā, zinātnē, maģistra studijās, dramaturģijā un kultūras starptautiskajā komunikācijā LKA raidierakstā “LKA runā”.
KULTŪRAS STARPTAUTISKĀ KOMUNIKĀCIJA
Tematiskajā sadaļā “Kultūras starptautiskā komunikācija” pasākumu producente un LKA karjeras izglītības projektu vadītāja Leonarda Ķestere pievērsīsies kultūras starptautiskajai dimensijai gan sadarbības, gan valsts reprezentācijas aspektā. Sarunās ar kultūras un radošo industriju nozares pārstāvjiem tiks apskatītas tādas tēmas kā ārējās kultūrpolitikas veidošana, publiskās un cilvēkdiplomātijas īstenošana. Kā starptautisku kultūras projektu īstenošana veicina valsts konkurētspēju un stratēģisko mērķu sasniegšanu? Kāda ir Latvijas pieredze starptautisku kultūras projektu īstenošanā, Baltijas valstu sadarbībā, kādu efektu tie dod vietējiem kultūras procesiem, kā attīsta starpsektoru sadarbību, un ko tas nozīmē praktiski – sadarbībā ar ārvalstu partneriem, īstenot kopīgu kultūras projektu?
KĀ ES PĀRSTĀJU TIKAI SKATĪTIES KINO
Maģistra studiju “Audiovizuālā un skatuves māksla” studenteDita Stalovska raidieraksta tematiskajā sadaļā “Kā es pārstāju tikai skatīties kino?” pievērsīsies kino pētniecības nozīmei, meklējot atbildes uz jautājumiem: kāpēc vajag ne tikai radīt kino, kāpēc ir svarīgi arī pētīt kino? Kā vērtēt kino, izvairoties no “patīk” un “nepatīk” un kā kino pētniecība palīdz saprast savu un sabiedrības gaumi un vai to ir iespējams ietekmēt?
DZĪVES DRAMATURĢIJA
Doktorantūras studente Linda Rudene, izmantojot teātra kritiķes Līgas Ulbertes bieži sociālajos medijos lietoto mirkļbirku #Dzīvesdramaturģija, tāda paša nosaukuma raidieraksta sadaļā reflektēs par dramaturga darbu, kas jau sen vairs neaprobežojas vien ar sēdēšanu pie rakstāmgalda ar spalvas kātu rokās. Pat trakāk – sastopami arī tādi dramaturgi, kuriem nav rakstāmgalda, un tādi, kuru darbībai nav vajadzīga tinte. Teksts, rīcība, teorijas, nejaušības, klusums, cilvēki, situācijas, vietas – šie jēdzieni tikpat labi attiecināmi uz dramaturģiju, kā uz dzīvi kopumā. Kas ir dramaturģija, un vai mūsdienās maz iespējama vienota definīcija? Kā uzlūkot drāmu, kad esam līdz ausīm postdramatismā? Un kāpēc joprojām ir tik būtiski zināt, ko un kā rakstīja Šekspīrs, Ibsens un Blaumanis?
PAGRIEZIENA PUNKTS
Maģistra studiju izvēli ietekmē vairāki faktori: nepieciešamība pēc attīstības profesionālajā jomā, vēlme apgūt ko kardināli jaunu vai interese papildināt esošās zināšanas. Krasi nomainīt darbības un interešu lauku, piemēram, no jurisprudences ielēkt kultūras nozarē, ir gana liels izaicinājums, un LKA maģistra studentu vidū bieži sastopama tendence. LKA maģistrantūras “Kultūras menedžments” studente Laura Diāna Baltiņa Sebre tematiskajā sadaļā “Pagrieziena punkts” aicinās iepazīties ar LKA maģistrantūras studentiem un viņu izvēlētajām studiju programmām.
ZINI VAI PĒTI
Bakalaura studiju “Kultūras socioloģija un menedžments” 3. kursa studente Lote Katrīna Cērpa, kura paralēli studijām uzsākusi profesionālās gaitas LKA Zinātniskās pētniecības centrā kā zinātniskā asistente, raidieraksta sadaļā “Zini vai pēti!” pievērsīsies jautājumiem, kas tiek risināti valsts pētījumu programmas projekta “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” ievaros. Kultūra, māksla, attīstība. Kā to iespējams apvienot un kā to iespējams pētīt?
RUNĀ STUDENTI
Savukārt jūnijā, raidieraksta 2. sezonu noslēgs tematiskā sadaļa “Runā studenti”, kurā “Kultūras socioloģijas un menedžmenta” 3. kursa studenti reflektēs par sev aktuālām tēmām: dzīve pēc Covid-19, karjeras iespējas, Netflix jaunākais seriāls, referāts “Mārketinga pētījumos”, pirmie soļi jaunā darbā, pavasara alerģijas, spilgtākie pēdējā laika kultūras notikumi utt.
LKA podkāsts ir klausāms LKA Spotify kanālā un Youtube.
2021 / pirmā sezona
Latvijas Kultūras akadēmijas studenti platformā Spotify piedāvā interesentiem sekot līdzi aktualitātēm LKA studiju piedāvājumā, radošajos procesos, pētniecībā, kā arī starptautiskajā mobilitātē podkāsta „LKA runā” vairākās tematiskajās sadaļās: „Studenti runā”, #nevarunepētīt, „Dialogi”, „Kultūras Odiseja” un "Sinerģija"
STUDENTI RUNĀ
Tematiskajā sadaļā „Studenti runā” bakalaura studiju „Radošās industrijas” 3. kursa students Artūrs Apsītis iepazīstas ar LKA studiju daudzveidību, katrā epizodē tiekoties ar dažādu LKA bakalaura studiju programmu studentiem. Artūrs draudzīgās sarunās noskaidro nianses par katru studiju programmu, piemēram, kas ir kultūra un kāpēc tā ir jāstudē, kāda ir LKA studiju specifika, kā arī to, kā ir studēt klātienē un kā – attālināti, iespējams, noskaidrojot arī studentu nākotnes plānus.
KULTŪRAS ODISEJA
Nozīmīga LKA studiju sastāvdaļa ir starptautiskā mobilitāte – ikvienam studentam ir iespēja vienu vai divus semestrus pavadīt kādā no 120 LKA sadarbības augstskolām Eiropā programmas ERASMUS+ ietvaros, studējot līdzīga profila studiju novirzienā. Bakalaura studiju „Starpkultūru sakari” specializācijas „Latvija – Vācija” studente Zanda Zelma Lece sadaļas „Kultūras Odiseja” epizodēs tiekas ar studentiem, kuri bijuši starptautiskajā mobilitātē vai LKA izvēlējušies studēt starpkultūru sakarus. „Kultūras Odisejā” tiek meklētas atbildes, kāpēc latvieši joprojām paliks latvieši arī Francijā, Vācijā vai Itālijā un kā, mācoties par citu valstu kultūrām, vari iepazīt pats sevi? Covid-19 pandēmijas laikā, kad fiziski ceļot nav ieteicams, Zanda aicina doties zināšanu, domu un atmiņu odisejā jeb ceļojumā kopā ar starpkultūru sakaru studējošajiem, kuri atbild ne tikai uz šiem jautājumiem, bet pastāsta par savām studijām un kultūru mijiedarbību.
#NEVARUNEPĒTĪT
LKA maģistrantūras programmas „Kultūras menedžments un radošās industrijas” studente Nora Vanaga tematiskajā sadaļā #nevarunepētīt tiekas ar studentiem, lai noskaidrotu, kāda loma LKA studiju procesā ir zinātnei un pētniecībai un kādas tēmas ir uzmanības centrā studentu bakalaura un maģistra darbos. Ko nozīmē pētīt kultūru? Kādi ir pētījumu rezultāti? Cik starpdisciplināri pētījumos kultūra mijiedarbojas ar citām nozarēm? #nevarunepētīt klausītājiem ir arī iespēja uzzināt vairāk par pētījumiem, ko veic LKA Zinātniskās pētniecības centrs.
DIALOGI
Tematiskā sadaļa „Dialogi” ir platforma LKA radošo specializāciju studentiem sarunām par mākslu, skatuvi un radošo procesu. Kā norit darbs attālināti pie diplomdarbu izrādēm programmās „Dramatiskā teātra aktiera māksla”, „Dramatiskā teātra režijas māksla” un „Laikmetīgā deja” un kā radošo procesu īstenot digitāli? – bakalaura studiju „Drāmas un tekstu studijas” studente Rēzija Veronika Laumane noskaidro ne tikai to, kā virtuālais formāts ietekmējis radošo procesu, bet arī jautā, kādas ir atšķirības starp teātra un dejas režiju, kādas ir aktiermākslas studentu sapņu lomas un kāpēc radošās personības izvēlējušās studijas LKA.
.png)
SINERĢIJA
Latvijas Kultūra akadēmija, gatavojotie 2021.gada konferenču sērijai "Kultūras Krustpunkti XV", kas norisinājās nedēļas garumā, no 1. līdz 5.novembrim, piedāvā klausītājiem platformā Spotify raidieraksta #LKArunā tematisko sadaļu “Sinerģija” piecās epizodēs. Katrā no epizodēm satiksies pētnieks un mākslinieks, lai apspriestu gadsimtiem senu jautājumu – kādas ir zinātnes un mākslas spējas runāt par un ar pasauli. Par pētniecības un mākslas mijiedarbi, savstarpējām ietekmēm, dialogu, pētnieku un mākslinieku sadarbību, kopdarbību vai savrupu ceļu iešanu – tas viss un vēl – “Sinerģijas” sarunās. Mākslas un pētniecības dialoga iespējas, savienojuma un nošķīruma punktus kopā ar sarunu viesiem meklē LKA Zinātniskās pētniecības centra (LKA ZPC) zinātniskās asistentes – Una Arbidāne un Nadīna Medne.
LKA podkāsts ir klausāms LKA Spotify kanālā (https://ej.uz/LKAruna).
