Latvijas Kultūras akadēmijā 18. jūnijā izlaidums 138 absolventiem
18. jūnijā plkst.13:00 un 16:00 diplomus saņems 138 Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) studiju programmas “Mākslas” absolventi – 42 maģistra un 94 bakalaura grāda ieguvēji.
Kultūras menedžmenta un radošo industriju maģistra apakšprogrammu šogad beidz 15 aktīvi nozarē strādājoši profesionāļi. Maģistra darbu tēmas aplūko tādus aktuālus jautājumus kā pieredzes ekonomikas izmantošanas iespējas novadu konkurētspējas sekmēšanai, pilsētu radošā potenciāla novērtēšanas iespējas, projektu vadības efektivitāte valsts kultūras institūcijās, aplūkota Latvijas mākslas fotogrāfijas un Latvijas spēlfilmu mārketinga un finansējuma piesaistes problemātika, digitālu kultūras produktu piedāvājums teātra nozarē, kultūras pasākumu bērniem organizēšanas problemātika, riska menedžments starptautiskos kultūras projektos u.c.
No absolventiem īpaši jāizceļ Līga Grīnberga, kura izstrādājusi inovatīvu un izcili novērtētu maģistra darbu “Vizuālo pētniecības metožu lietojums tradīcijas analīzē: Māksliniecisko kolektīvu ikdienas prakses Dziesmu un deju svētku starplaikā”, kas pamato starpsvētku perioda nozīmi tradīcijas uzturēšanā. Līga kā pētniece darbojas arī LKA Valsts pētījumu programmā ”Habitus” un jau studiju laikā sākusi lasīt lekcijas LKA.
Dace Voitkeviča un Oskars Briedis darbojas kā fotogrāfi, Madara Melne-Tomsone ir aktrise, Māra Siliņa ir kultūras projektu vadītāja, Tatjana Novojevska ir uzņēmēja, Madara Peļāvina un Dženeta Buka-Vaivade strādā radošo industriju uzņēmumos. Ina Ločmele strādā Laikmetīgās dejas horeogrāfu asociācijā. Īpašs prieks, ka šogad plaši pārstāvēti arī novadi – Dārta Dīvāne strādā par kultūras konsultanti Gulbenes novada pašvaldībā, Inta Kalniņa vada Ulbrokas kultūras namu, Zane Neimane ir kultūras projektu vadītāja Cēsu Kultūras centrā.
Bakalaura apakšprogrammu “Kultūras teorija un menedžments” šogad absolvē 25 studenti, no kuriem jāizceļ Austra Strupele un Santa Siliņa. Austras bakalaura darbs “Mākslas telpas heterotopija. Mākslas dārzs “Nekurienes vidū”” novērtēts kā izcils. Santa, atgriežoties pēc ilgāka studiju pārtraukuma, ar savu kursa darbu kļuva par Kārļa Dziļlejas balvas laureāti, kursa darbs savukārt turpināts bakalaura darbā „Ilustrācijas un teksta attiecības latviešu ābecēs”. Kultūras teorijas un menedžmenta kurss pirmie piedzīvoja iepriekš nosaukumā esošo „vadzinību” nomaiņu ar „menedžments”, līdztekus teorijas kursiem iegūstot pamatiemaņas un zināšanas menedžmentā, kā arī līdzās studijām realizējot vienu no pārsteidzošākajiem projektiem Akadēmijas priekšpilsētā – Līksnas iela. Tā laikā ielā, kurā, domājams, nekas tāds nekad nebija noticis, notika – tapa dārzs, kurā bērni un apkārtnes iedzīvotāji ieraudzīja nekad neredzētas lietas un cilvēkus. Bakalaura darbi parādīja, ka studentēm ir pa spēkam izzināt, piedalīties un iesaistīties dažāda līmeņa un mēroga projektos, izvirzīt jaunas pētniecības tēmas un iedziļināties sarežģītās parādībās. Zīmoli, groteska, velosipēdi, reps, skolēnu piejaucēšana kultūrai, krāsu un Mēness semantika, Baltijas kino, Gors un Cēsis, prozas naratīvs, modernisma problēmas un daudzu citu tēmu izpēte iezīmē KTM kursa daudzveidību. Un ja vēl nākotnē turpinātie pētījumi ieskanēsies audiogrāmatās.
LKA šogad absolvē rekordliels bakalaura un maģistra apakšprogrammas “Audiovizuālā māksla” studentu skaits – 32 kino profesionāļi, no kuriem liela daļa jau aktīvi darbojas nozarē. Lielā mērā pateicoties tieši “Audiovizuālās mākslas” bakalaura un maģistra apakšprogrammas absolventiem, īsfilmas žanrs sevi ir skaļi un pārliecinoši pieteicis gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Nacionālajā filmu festivālā “Lielais Kristaps” piedalījās 15 studentu un absolventu darbi, nominācijā “Labākais kostīmu mākslinieks” balvu ieguva Gata Ungura filma “Plenči” (māksliniece Līga Krāsone), G.Ungura filma tika novērtēta arī festivālā “RojaL”, kurā ieguva Grand Prix un skatītāju balvu. Savukārt starptautiskā kino festivālā “Rīgas IFF” In Script balvu – dalību scenārija attīstīšanas darbnīcā – žūrija piešķīra maģistrantei Lienei Lindei par filmu „Zeme ir visvientuļākā planēta”.
No audiovizuālās mākslas apakšprogrammas beidzējiem jāizceļ arī Elīna Bākule – Veira, kura sevi spilgti pieteikusi arī Latvijas literatūrā, iegūstot balvu Latvijas Literatūras gada balvas kategorijā „Spilgtākā debija”. E.Bākules – Veiras dzejas krājums „Zilonis okeāns” tika atzīts par daudzsološāko pieteikumu Latvijas rakstniecībā.
“Tradicionālās kultūras un folkloras” apakšprogrammas studenti studiju laikā jau ir krietni pastrādājuši, un sevi krietni vien pierādījuši. Par to liecina bakalaura darbu aizstāvēšanas rezultāti: divi darbi tika vērtēti kā izcili (N. Hammers. “Ēģiptiskā iezīmes Latvijas kultūrainavā” un D. Ūdre. “Latviskais ornaments tradīcijas kontekstā”), vēl četri darbi tika vērtēti kā teicami. Apakšprogrammas beidzējiem nozīmīga bija lauku prakse Limbažu un Salacgrīvas novados gar Svētupi, kur laiku pa laikam vēlāk ir nācies atkal atgriezties. Studentu Svētupes folkloras vākums lielā mērā ir publicēts grāmatā “Vidzemes Svētupe mītiskajā un reālajā kultūrtelpā.” Mūsdienās pierakstītās mutvārdu liecības par Svētupi un ap to. Zinātniski raksti un folkloras kopojums (NT Klasika, 2015.–217.-318.lpp.). Šajā grāmatā ir arī publicēts tagadējo beidzēju D.Ūdres un J. Jaudzemas zinātniskais raksts par Svētupes tiltiem. Trīs tagadējie apakšprogrammas beidzēji, apliecinot savu profesionalitāti, jau ir atraduši darba vietu Latviešu folkloras krātuvē. Liene Kņaze vairākus gadus sekmīgi ir vadījusi LKA studējošo pašpārvaldi.
Bakalaura programmas "Starpkultūru sakari" (SKS) apakšprogrammu absolvēs divās studiju specializācijās: Latvija – Francija un Latvija – Ziemeļvalstis. SKS Latvija – Francija spilgtākās lappuses saistītas ar māksliniecisko jaunradi, iestudējot un ar lieliskiem panākumiem rādot pašu veidotās izrādes (piemēram, pēdējā mācību gadā iestudēto Žana-Lika Lagarsa (Jean-Luc Lagarce) lugu). Studenti ir piedalījušies Franskontē Universitātes studentu teātra festivālā, šobrīd kopā ar saviem franču kolēģiem aktīvi veido starptautisku sadarbības projektu franču teātra trupas vadītāja Džonatana Dirandēna (Jonathan Durandin) vadībā, lai 2017. gada aprīlī varētu latviešu skatītājus iepazīstināt ar Žana-Lika Lagarsa daiļradi, jo šis autors ir viens no iestudētākajiem autoriem ne tikai Francijā, bet arī Eiropā. SKS studenti regulāri piedalās tulkošanas konkursos, gūstot augstus rezultātus. Piemēram. SKS Latvija – Ziemeļvalstis absolvente Līva Kalpiņa 2014. gadā ieguva pirmo vietu tulkošanas konkursā "Valoda, valodiņa, atraisies...". Konkursu rīkoja Ziemeļvalstu valodu centrs „Nordisk” sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā, Norvēģijas Karalistes vēstniecību, Zviedrijas vēstniecību, apgādu „Mansards”, apgādu „Atēna”, Latviešu literatūras centru un "Rīga 2014.”. Konkurss bija veltīts daiļliteratūras tulkošanai no ziemeļvalstu valodām, L. Kalpiņa piedalījās kategorijā „Tulks bez iepriekšējām publikācijām”.
Muzeju un kultūras mantojuma studiju maģistrantūras apakšprogrammu 2016. gadā absolvē sešas maģistres, kas paralēli studijām divu gadu garumā ir sniegušas savu ieguldījumu muzeju nozares profesionālajā darbā, piedaloties izstāžu sagatavošanā, īstenojot muzeju komunikācijas un pedagoģijas iniciatīvas, u.c., Monta Barbina - Tautas frontes muzejā, Elvīra Bloma - Raiņa un Aspazijas muzejā, Lauma Lanceniece - Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā un Santa Silava - Tukuma muzejā. Inita Andžāne, savukārt devusi ieguldījumu Rīgas sabiedriskā transporta muzeja ieceres pakāpeniskam īstenojumam. Pētniecības ziņā atzīmējams ir Agneses Treimanes izcilais sniegums Latvijas Kultūras akadēmijas īstenotajā valsts pētījumu programmā "Habitus. Latvijas kultūras tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē" un piedaloties starptautiskās zinātniskajās konferencēs. Studiju laiks maģistrantēm ir bijis aktīvs arī attiecībā uz dalību muzeju un kultūras mantojuma nozaru profesionāļu diskusijās, semināros, konferencēs, un studijas vainagojušās ar aktuālām tēmām veltītiem un augstu novērtētiem maģistra darbiem.
Lai veiksmīgs turpmākais ceļš!
Tava Akadēmija