Noslēgusies Kultūras kanona konkursa pirmā kārta: Latvijas skolu jaunatne pēta brīvības idejas izpausmes Kultūras kanonā un savā ikdienā
No 14. līdz 18. oktobrim Latvijas reģionos norisinājās Latvijas Kultūras kanona konkursa pirmā kārta, kurā jaunieši pievērsās brīvības ideju daudzveidīgo izpausmju izzināšanai Kultūras kanonā iekļautajos mākslas darbos un kultūras vērtībās, šodienas Latvijas mākslinieku jaunradē, gan arī paši savās radošajās iniciatīvās. Kultūras kanona vērtības pētīja un prezentēja 37 skolu komandas no pieciem Latvijas reģioniem. Piecās dienās konkursa žūrijai bija iespēja pieredzēt brīvību jauniešu acīm, atklājot ne tikai to, kuras no Kultūras kanonā iekļautajām brīvības idejas izpausmēm jauniešu auditorijai šķiet nozīmīgas, bet arī uzzinot, kas 21. gadsimta jauniešiem ir brīvība.
Skolu komandas bija ieguldījušas lielu darbu gan pētnieciskās aktivitātēs, gan prezentāciju sagatavošanā, gan radošā savu viedokļu un vērtējumu komunikācijā: radīti video, sacerēti muzikāli skaņdarbi un iestudētas nelielas performances. Lielākā daļa komandu uzdevuma izpildē bija iesaistījušas arī citus klases un skolas biedrus. Interesanti, ka jaunieši ar brīvību saistīto Kultūras kanona vērtību izvēlē balstījās ne tikai uz savai vecuma grupai svarīgām vērtībām, bet runāja arī par vērtībām, kas nozīmīgas Latvijas iedzīvotājiem kopumā.
Dalību konkursa otrajā kārtā turpinās 15 komandas. No Latgales reģiona – Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija un Ludzas pilsētas ģimnāzija. Vidzemes reģiona – Valmieras Viestura vidusskola, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija un Ogres tehnikums. Kurzemes reģiona – divas komandas no Saldus vidusskolas un Ventspils 4. vidusskola. Zemgales reģiona – Jelgavas Mūzikas vidusskola, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija un Bauskas Valsts ģimnāzija. No Rīgas reģiona – Rīgas Katoļu ģimnāzija, Rīgas 64. vidusskola, Ogres Valsts ģimnāzija un Privātā vidusskola ĀBVS.
Lai arī konkursā atklājās jauniešu interešu daudzpusība, tomēr, izvērtējot visos reģionos prezentētās Kultūras kanona vērtības, konkursa žūrija atlasīja populārākās un biežāk prezentācijās pieminētās, kas iemieso brīvības ideju:
- Režisora Rolanda Kalniņa (1922) spēlfilma „Elpojiet dziļi...” („Četri balti krekli”), 1967
- Režisora Jura Podnieka (1950–1992) dokumentālā filma „Vai viegli būt jaunam?”, 1986
- Tēlnieka Kārļa Zāles (1888–1942) monumentālā tēlniecība: Brīvības piemineklis, 1931–1935
- Latvijas nauda – lats
- Dzejnieka un rakstnieka Imanta Ziedoņa (1933–2013) dzejoļu krājums „Taureņu uzbrukums”, 1988
Konkursa otrā kārta jeb radošais seminārs notiks 2020. gada 10. janvārī LKA Teātra mājā “Zirgu pasts” (Rīga, Dzirnavu iela 46). Otrajā kārtā komandām Latvijas radošo profesionāļu vadībā būs iespēja lekcijās un nodarbībās attīstīt brīvu, asociatīvu domāšanu, apgūt prasmes mākslas valodā “stāstīt” intriģējošus un jēgpilnus stāstus jaunos veidos, izmantot nestandarta radošuma izpausmes instalāciju, hepeningu, oriģinālu ekspozīciju un vides objektu izveidē. Radošais seminārs paredzēts, lai uzlabotu fināla uzdevuma izpildei nepieciešamās prasmes un kompetenci, un tā noslēgumā komandas saņems detalizētus norādījumus fināla uzdevumam, kas jāveic līdz 3. kārtas norises dienai. Radošā semināra ietvaros skolotājiem tiks piedāvāta iespēja piedalīties radošajā darbnīcā “Kultūras un mākslas STUNDA”, saņemot par dalību sertifikātu. Informācija par otro kārtu tiks publiskota decembrī!
Paldies visu skolu komandu dalībniekiem par ieguldīto darbu, gatavojoties konkursam “Kultūras kanons, radošā un mana brīvība”!