“Pašnāvnieks” ir viena no ievērojamākajām padomju laikā aizliegtajām lugām un humora pilns daiļdarbs, kurā kopā savijies gan smieklīgais, gan cildenais. Nikolajs Erdmans (1900 – 1970) tā arī nekad neieraudzīja savas 1928. gadā tapušās lugas pirmizrādi – tikai dažas dienas pirms plānotās pirmizrādes Staļina režīms atzina darbu par kaitīgu un tukšu. Erdmans tika arestēts un izcieta Staļina represijas. Konstantīns Staņislavskis savulaik salīdzinājis Erdmanu ar Gogoli, bet lugu “Pašnāvnieks” – ar Gogoļa slaveno darbu “Revidents”. Erdmana lugas centrā ir bezdarbnieks Semjons Semjonovičs ar sievu un sievasmāti. Sadzīviska pārpratuma dēļ sabiedrība uzzina, ka viņš vēlas nošauties. Tas paver ceļu dažādiem Staļina ideoloģijas apspiestiem cilvēkiem izmantot viņa nodomu revolucionāriem un arī savtīgiem nolūkiem. Režisors Toms Treinis komentē: “Iemeslu, lai padarītu sev galu, ir ļoti viegli atrast, bet duelī ar nāvi ir jāizcīna cīņa par katru sekundi, lai atrastu iemeslu dzīvot. Tas ir stāsts par zemi, kur tikai mirušais var pateikt to, ko domā dzīvais.”
