Sarunā tika atklāta profesiju specifika mūzikas industrijā un tas, kā praktiski tiek īstenots mūzikas menedžments, kādas zināšanas un prasmes nepieciešamas, lai veiksmīgi darbotos koncertu un citu izrāžu menedžmentā, mūzikas ierakstu producēšanā un mārketingā. Kā darbojas mūzikas industrija kopumā, kas ietilpst menedžera darba pienākumos un ko nozīmē vadīt vietēja un starptautiska mēroga mūzikas projektus.

Aleksandra Line darbojas “Latvijas Radio” kā interneta satura redaktore, plāno un īsteno Nacionālās ierakstu kompānijas “SKANi” sabiedriskās attiecības un mediju attiecības, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā lasa lekcijas par mūzikas menedžmentu un mūzikas projektu mārketingu, vada projektus Latvijas Mūzikas informācijas centrā (Latvijas valsts ikgadējā pārstāvēšana lielākajā Eiropas džezam veltītajā gadatirgū Brēmenē “Jazzahead!”: CD “Jazz in Latvia” producēšana, Latvijas džeza stenda darbības organizēšana, darbs gadatirgū un jaunu kontaktu dibināšana).

Timurs Tomsons ir valdes priekšsēdētājs Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars”, profesionālā pieredze ir bijusi saistīta ar Latvijas lielāko koncertorganizāciju VSIA “Latvijas Koncerti”, kur viņš strādāja par izpilddirektoru valsts kamerorķestrī “Sinfonietta Rīga”. Paralēli tam ir bijis projekta vadītājs Baltijas jūras festivālā Stokholmā, kā arī savā profesionālajā darbībā strādājis ar izciliem Baltijas jūras reģiona kolektīviem, tai skaitā Vroclavas Filharmonisko orķestri, Polijas Baltijas Filharmonisko orķestri, Somijas simfonisko orķestri, Latvijas Radio kori; sadarbojies ar komponistiem Arvo Pērtu, Erki Svenu Tīru, Pēteri Vasku un daudziem citiem pazīstamiem mūziķiem.

Sarunā tiks atklātas daudzveidīgās profesionālās darbības iespējas, ko paver kino industrija, apskatot gan mākslinieciskās, gan tehniskās, gan arī teorētiskās profesijas, vienlaikus novērtējot nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai tajās darbotos.

Danielu Zacmani vienmēr ir interesējis kino – no bezmērķīgas aizraušanās šī interese pamazām kļuvusi akadēmisku nodarbi. Izšķirošais impulss doties virzienā, kas vienmēr visvairāk arī interesējis, bija iespēja pirms pāris gadiem studēt kino teoriju LKA maģistrantūrā. Šobrīd Daniela turpina studijas LKA doktorantūrā un viņas pētnieciskās intereses saistās ar melodrāmas modalitāti. Paralēli studijām Daniela LKA pasniedz lekcijas kino vēsturē un līdzdarbojas "Kino Bize" Antuāna Duanela kino skolā. Jau vairākus gadus Daniela raksta par kino žurnālam "Rīgas Laiks" un portālam “KinoRaksti”.  

Vairāk nekā desmit gadus Sonoras Brokas profesionālā darbība ir bijusi saistīta kā ar nacionālo, tā starptautisko kino, veidojot programmas kino festivāliem, tostarp Rīgas Starptautiskajam kino festivālam RIGA IFF, kurā Sonora darbojas arī kā radošā direktore. Sonora veido radio raidījumu “Piejūras klimats”, kā arī raksta kino apskatus portālam “Kinoraksti” un ir piedalījusies dažādās kinofestivālu žūrijās.

Daiga Livčāne var lepoties ar ļoti daudzveidīgu filmu ražošanas pieredzi Latvijas un  starptautiskā līmenī – izpildproducente un producente, režisora asistente, transporta menedžere, ražošanas koordinatore, laukuma un lokāciju menedžere. Daiga darbojas arī kā kultūras projektu vadītāja un var lepoties ar lielu pieredzi brīvprātīgo koordinēšanā. Šobrīd pasniedz kino producēšanu LKA studentiem un producē “Audiovizuālās mākslas” studentu filmas.

Agnese Miltiņa ieguvusi maģistra grādu Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūrā studijās “Kultūras menedžments”, kā arī studējusi Latvijas Universitātes vadības zinību doktorantūrā, sabiedrības vadības apakšnozarē. Strādājusi kultūras mantojuma un izglītības nozarē, valsts sektorā, kā arī ieguvusi pieredzi mārketingā un projektu vadībā.

Mārtiņa Kagainis ir ieguvis bakalaura grādu Rīgas Stradiņu universitātē programmā “Multimediju komunikācija” un maģistra grādu Latvijas Kultūras akadēmijā - programmā “Audiovizuālā un skatuves māksla”. Mārtiņa darbaspējas raksturo liels radošums un ļoti apzinīgs izpildījums. Viņam ir plašs interešu loks – deja, horeogrāfija, mūzika, režija, teātris, producēšana. Mārtiņš arī  ir ļoti labs aktieris un ir pieredze darbā ar jauniešiem.

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) karjeras izglītības projektu vadītāja Leonarda Ķestere reizi mēnesī aicināja skolēnus piedalīties semināru ciklā (Zoom platformā) par karjeras iespējām kultūrā. Tā bija iespēja ne tikai iepazīt kultūras nozares dažādās šķautnes, bet arī paplašināt redzējumu par savām studiju un darba iespējām nākotnē. 

NOTIKUŠIE SEMINĀRI

10. februārī plkst. 15.00 notika pirmais seminārs „Virtuālā pastaiga kultūras profesijās”, kurā skolēniem bija iespēja uzzināt to, kādas kultūras un mākslas nozarē ir profesijas, kādās profesijās strādā LKA absolventi un, vai strādājot kultūrā, vispār var nopelnīt?

10. martā plkst. 15.00 notika otrais seminārs „Veido karjeru jau savos 13 (14, 15, .. – tagad!)”. Seminārā skolēniem bija iespēja uzzināt to, cik nozīmīgi ir krāt darba pieredzi jau tagad, un iepazīties ar veidiem, kā to darīt. Tikpat būtiski, domājot par savu vietu darba tirgū un savu nākotnes karjeru, ir uzkrāto pieredzi atspoguļot CV. Seminārā skolēniem tika stāstīts, kā pareizi veidot CV un kāda informācija jānorāda CV, lai ieinteresētu darba devēju, kādi ir galvenie akcenti CV, lai parādītu savu potenciālu.

14. aprīlī plkst. 15.00 skolēni tika aicināti piedalīties seminārā „Kā kļūt par veiksmīgu producentu un pasākumu organizatoru”. Daudzi grib zināt, ko nozīmē producēt un organizēt pasākumus, koncertus, izrādes, izstādes. Par to, kas „lācītim vēderā” un kā kļūt par veiksmīgu producentu un organizētāju, – saruna trešajā seminārā.

5. maijā plkst. 15.00 notika noslēdzošais cikla seminārs „No prakses līdz darba vietai”, kurā karjeras izglītības projektu vadītāja Leonarda Ķestere stāstīja par Latvijas Kultūras akadēmijas studentu pieredzi un populārākajām prakses vietām. Kāpēc prakse Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem ir nozīmīga studiju sastāvdaļa un kā ar prakses palīdzību iespējams atrast savu iespējamo darba vietu?