Pieteikties dalībai LKA un LKK organizētajā ēnošanas pasākumā “Absolventam pa pēdām” iespējams, aizpildot tiešsaistes pieteikuma formu līdz 30. marta plkst. 23.59: Latvijas Kultūras akadēmijas absolventu ēnošanai: https://ej.uz/absolventampapēdām
Latvijas Kultūras koledžas absolventu ēnošanai: https://ej.uz/lkkabsolventampapēdām
Audiovizuālajā mākslā un mediju industrijā jaunieši satiks filmu un video operatoru Aivaru Šaicānu, producentu asistenti filmu studijā „Mistrus Media” Melāniju Gulbi, kā arī Latvijas Televīzijas mārketinga projektu vadītāju Kristiānu Štālu, kurai ir vairāk nekā 15 gadu pieredze pasākumu, kino un televīzijas reklāmu projektu producēšanā. Kā arī iespēja satikt radošo producenti un “fon Films” izpilddirektori Leldi Trosku.
Skatuves mākslas nozari pārstāvēs Latvijas Nacionālā teātra aktrise Elizabete Lielmane un Ģertrūdes ielas teātra līdzdibinātāja, producente Maija Pavlova, kurai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze skatuves mākslā, starptautisku kultūras projektu vadīšanā.
Par mediju un komunikācijas jomu stāstīs Latvijas Radio raidījumu veidotāja Mariona Baltkalne, kura veido raidījumus „Zināmais nezināmajā” un „Starpbrīdis.
Tallinas ielas kvartāla vadītāja Anda Vaičekone iepazīstinās ar pasākumu organizēšanas, kopienas dzīves attīstīšanas un uzņēmējdarbības integrācijas pieredzi, veidojot unikālu kultūras vidi.
Par starpkultūru sadarbību jaunieši varēs dzirdēt no British Council pārstāvniecības Latvijā vadītājas Zanes Matesovičas. Savukārt par kompleksu starpdisciplināru kultūrizglītības programmu, kas katru semestri aptver vairāk nekā 230 000 Latvijas bērnu un jauniešu, pastāstīs Latvijas Skolas Somas komanda – Sabīne Ozola, Aija Tūna, Inga Bika un Aleksandrs Kabakovs.
Pētniecības jomā savu pieredzi sniegs LKA Kultūras un mākslu institūta vadītājas asistente Laura Brutāne, savukārt producēšanas pieredzē dalīsies INITIUM valdes priekšsēdētāja, producente Ieva Niedre.
Latvijas Kultūras koledžas absolventi
Pasākumā "Absolventam pa pēdām" piedalīsies arī vairāki LKK absolventi, kuri veiksmīgi darbojas savās nozarēs:
Kristaps Dergačs, pasākumu tehniskais producents. Pēdējo trīs gadu laikā strādājis vadošajos Latvijas tehniskās producēšanas uzņēmumos kā projektu vadītājs, iesaistoties tādos nozīmīgos pasākumos kā Dziesmu Svētki (2023), Rimi Rīgas maratons, Pasaules skriešanas čempionāts, Pasaules Hokeja Čempionāts, Latvijas Mazākumtautību festivāls, Kreisā Krasta svētki un daudzi citi.
Sandis Kalniņš, režisors, pasākumu producents, lektors. Kopš 2011.gada strādā ar dažāda satura un mēroga pasākumie kā režisors un producents. Pieredze uzkrāta veidojot starptautiskus festivālus, līdzdarbojoties Dziesmu un Deju svētku kustības norisēs, kā arī radot saturu virknei koncertu, uzvedumu un mūziklu. Šobrīd Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes "Pārdaugavas kultūras apvienība" direktors, LKK pasākumu producēšanas specializācijas vadītājs, lektors un LKA doktorants.
Kārlis Kaupužš, Latvijas Nacionālās operas un baleta gaismas mākslinieks. Kopš 2004. gada ir Latvijas Nacionālās operas un baleta gaismu mākslinieks, veidojot gaismu režiju baleta izrādēm un lieluzvedumiem, kā arī piedaloties starptautiskās viesizrādēs un gaismu festivālos. Darbojies arī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, Horvātijas Nacionālajā operā un Krasnojarskas operas un baleta teātrī.
Ēriks Laime-Babris, kultūras darba vadītājs, lektors, pasākumu producents. Absolvējis LKK 2006. gadā. Patreizējā darba vieta - Ķekavas novada pašvaldības Izglītības kultūras un sporta pārvalde - kultūras darba vadītājs. Galvenie darba pienākumi ir kultūras jomas politikas plānošanas un darba nodrošināšana, ikdienas darba pienākumi ir koordinēt un pārraudzīt pašvaldības kultūras iestāžu (kultūras centru), muzeju un bibliotēku darbību un pasākumu organizēšanu novadā. Pieredze lielformāta pasākumu organizēšanā, rīkoti gan novada mēroga, gan Latvijas mēroga pasākumi. Lieliska pasākuma pamatnosacījums - lielas lietas slēpjas sīkumos!
Mārtiņš Ozoliņš-Ozols, mūzikas producents un skaņu inženieris. Absolvējis LKK mūzikas menedžmenta specializācijā. Pieredzējis pašnodarbināts skaņu inženieris, kurš strādā ar miksēšanu, masteringu, skaņu dizainu un pēcapstrādi mūzikai, filmām un podkāstiem. Nodrošina augstas kvalitātes audio risinājumus klientiem visā pasaulē, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un individuālu pieeju katram projektam. Ar aizrautību par skaņu palīdz māksliniekiem un uzņēmumiem īstenot viņu radošās vīzijas.
Baiba Iekļava, Horeogrāfe un kolektīvu vadītāja Veizāna deju skolā. Ikdienā strādāju ar bērniem un jauniešiem no 8 - 18 gadiem. Liela pieredze dejas pasniegšanas jomā, šajā nozarē darbojos jau vairāk kā 15 gadus. Ieguvusi pateicības rakstu no Kultūras ministrijas par pedagoģisko ieguldījumu dejotāju sagatavošanai starptautiskajos konkursos. Šobrīd ar spēcīgāko bērnu grupas izlasi gatavojamies vienām no lielākajām deju sacensībām World of dance, kā arī vasarā piedalīsimies Dziesmu un Deju svētkos.
Juris Jonelis, kultūras notikumu un teātra režisors. Strādājis profesionālajos teātros un amatierteātros, veidojis izrādes Dailes, Daugavpils, Liepājas un Valmieras teātros, kā arī darbojies kā režisors liela mēroga pasākumos, piemēram, veidojot Dziesmu un Deju svētku lielkoncertu “Tīrums”. Šobrīd dalās savā pieredzē ar topošajiem nozares profesionāļiem, strādājot par pasniedzēju Latvijas Kultūras koledžā.
Pasākuma mērķis ir sniegt jauniešiem skaidrāku priekšstatu par karjeras iespējām un izaicinājumiem kultūras un radošajā sektorā, kā arī informēt par zināšanām un prasmēm, kas nepieciešamas, lai veiksmīgi darbotos šajās nozarēs.
Agate Bankava horeogrāfe un dejotāja, kura Latvijas Kultūras akadēmijā laikmetīgajā dejā ieguvusi gan bakalaura, gan maģistra grādu. Sadarbojusies ar režisoriem Andreju Jarovoju, Māru Ķimeli, Elmāru Seņkovu un Vari Klausītāju, kuru izrādēm veidojusi kustību partitūru. Tāpat veidojusi horeogrāfiju savām izrādēm Latvijas Nacionālajā teātrī un Ģertrūdes ielas teātrī. Ar deju izrādēm viesojusies ārzemēs, tai skaitā Ķīnā, Spānijā un Francijā.
Anda Vaičekone ir Tallinas ielas kvartāla vadītāja un ikdienā rūpējas par jauna, mūsdienīga un populāra kvartāla kultūras dzīvi.
Anda sniegs ieskatu gan administratīvajos un plānošanas darbos, ar ko ikdienā nodarbojas, gan arī dos iespēju ielūkoties projektu un pasākumu koordinēšanā.
Anda Latvijas Kultūras akadēmijā ir absolvējusi bakalaura studijas “Kultūras teorija un menedžments” (tagad - “Kultūras un mākslu studijas”) un šobrīd strādā pie maģistra darba izstrādes, lai absolvētu maģistra programmu “Kultūras un mākslas pārvaldība”.
Anete Ruperte kopš 2018. gada strādā par producentu asistenti un izpildproducenti filmu studijā “Mistrus Media”. Strādājusi pie spēlfilmām, dokumentālajām filmām, kopražojuma projektiem, dokumentāliem TV raidījumiem un multimediju izglītības projektiem.
Pasākumā “Absolventam pa pēdām” jauniešiem būs iespēja piedzīvot gatavošanos filmas “Marijas klusums” nacionālajai pirmizrādei kinoteātrī “Splendid Palace”.
Anete Latvijas Kultūras akadēmijā ir absolvējusi balakaura studiju programmu “Audiovizuālā māksla”, specializācijā “Audiovizuālās mākslas producēšana”.
Laikmetīgās mākslas centrā KIM? Austra asistē izstāžu norisē, rūpējas par laikmetīgās mākslas notikumu publicitāti un komunikāciju, kā arī piedalās izglītības darbā un projektu īstenošanā.
Kim? ir mākslas centrs ar plašu izstāžu programmu, starptautiskām sadarbībām, diskusijām, publikācijām, lekcijām un performancēm ir aktīvi piedalījies mākslas diskursa veidošanā gan Latvijā, gan globālā mērogā. Kim? paspārnē tapušas vairāk nekā 200 izstādes, un tas turpina iedziļināties, uzdot jautājumus un veidot arvien jaunas izstādes.
Austra Latvijas Kultūras akadēmijā ir absolvējusi bakalaura studijas “Kultūras teorija un menedžments” (tagad - “Kultūras un mākslu studijas”) un maģistra studijas “Kultūras menedžments un radošās industrijas” (tagad - “Kutūras un mākslas pārvaldība”)
Dominiks Jarmakovičs Latvijas Kultūras akadēmijā ir absolvējis programmu “Audiovizuālā un skatuves māksla un producēšana”, kā arī ieguvis maģistra grādu finansēs. Viņam ir plaša projektu vadības pieredze radošajās industrijās – festivālos, mūzikas koncertos, laikmetīgās mākslas pasākumos, dejas izrādēs. Pēdējos piecus gadus darbojas kā producents “Studijā “Lokomotīve”.
Dominiks vadījis tādus projektus kā spēlfilmas “Ēriks Akmenssirds” un “Ziemassvētki džungļos” u.c. Ēnošanas pasākumā Dominiks ļaus ieskatīties kino tapšanas aizkulisēs, iepazīstinot ar “Studijas Lokomotīve” komandu un saviem ikdienas pienākumiem.
Elīza Latvijas Kultūras akadēmijā ir absolvējusi bakalaura studijas “Starpkultūru sakari” un šobrīd izmanto savas vācu valodas zināšanas, lai Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā mācītu skolēniem vācu valodu.
Paralēli skolotājas darbam Elīza piedalās pusaudžu motivācijas programmas “MOT” ieviešanā Latvijas skolās.
Ieva ir absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studijas “Starpkultūru sakari” un mākslas muzejā “Rīgas Birža” attīsta un vada izglītības un kultūras programmas dažādām mērķauditorijām, organizē un vada ekskursijas un nodarbības aktuālajās izstādēs un koordinē izglītojošus un reprezentatīvus pasākumus.
Ēnošanās pasākumā Ieva ļaus jauniešiem ieraudzīt muzeju no citas puses, parādot, kā notiek procesi, ko ikdienā apmeklētājs neredz.
Laurai ir daudzveidīga profesionālā pieredze mediju un mārketinga jomā, veidojot saturu, producējot un vadot projektus. Šobrīd Laura strādā ”TV3 Go Latvia”, kur vada tādus projektu kā “Balss maskā”, “Ārpus zonas: Polārais loks” u.c..
Laura absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra studijas “Kultūras menedžments” (tagad - “Kultūras un mākslu pārvaldība”) un veidojusi LKA raidieraksta #LKArunā tematisko sadaļu “Pagrieziena punkts”.
Laikmetīgās dejas horeogrāfe Liene Grava ir absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studiju programmu “Laikmetīgās dejas māksla” un jau vairākus gadus ir izpelnījusies ievērību kā teātra izrāžu kustību māksliniece. Paralēli projektiem teātros Liene veido arī savas izrādes, jaunākā no tām - “Pāru terapija” - pirmizrādi piedzīvos 5. un 6. aprīlī Hanzas peronā.
Ēnošanas pasākumā jauniešiem būs iespēja Hanzas peronā piedzīvot Lienes izrādes “Pāru terapija“ ģenerālmēģinājumu un sarunās ar Lieni uzzināt visu sev interesējošo par karjeras iespējām dejas nozarē.
Režisors un producents Matīss Kaža pabeidzis kino režijas studijas Ņujorkas Universitātes Tiša Mākslas skolā, izglītību papildinājis Amerikas Kino institūta konservatorijā Losandželosā, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijā. Teātra valoda izmantota viņa spēlfilmā “Kino un mēs”, tomēr izrāde “Maigā vara” ir Matīsa Kažas debija teātra režijā.
Savu debijas pilnmetrāžas dokumentālo filmu “Vienu biļeti, lūdzu!” izveidojis, mācoties 2. kursā Ņujorkā. Filma piedalījusies vairākos starptautiskos festivālos. 2020. gadā pirmizrādi piedzīvoja dokumentālā filma “Klejotāji” un spēlfilma “Kino un mēs”, savukārt 2021. gadā vesterns “Wild East. Kur vedīs ceļš”. 2022. gadā pirmizrādes Kažas filmām “Ūdens garša” un “Neona pavasaris”.
Renāte Saulīte jau vairāk nekā trīs gadus strādā Rīgas cirkā. Ar darbu cirkā Renāte iepazinās kā praktikante, strādājot cirka arhīvā un intervējot bijušos cirka darbiniekus projektā “Cirka stāsti” studiju laikā Latvijas Kultūras akadēmijā. Renāte darbojusies kā brīvprātīgā un arī kā asistente cirka skolas izbraukumos, iemācījusies griezt ķīniešu šķīvīti un žonglēt ar lakatiņiem, līdz kļuva par daļu no cirka pamatkomandas.
Šobrīd Renāte darbojas kā mārketinga un pārdošanas vadītāja, kuras ikdienas pienākumos ietilpst komunikācija ar sadarbības partneriem, projektu vadīšana un koordinēšana.
Renāte ir absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studiju apakšprogrammu “Kultūras un mākslu studijas”.
Ēnošanas pasākuma ietvaros jauniešiem būs iespēja iepazīties ar komandu, kas administrē kultūrizglītības programmu “Latvijas skola soma” - programmas vadītāju Aiju Tūnu, eksperti komunikācijas jautājumos Ingu Biku, eksperti administratīvajos jautājumos Sabīni Ozolu un ekspertu satura un metodikas jautājumos Aleksandru Kabakovu.
Komandā pārliecinoši darbojas Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi un šobrīd arī studējošais. Inga Bika ir absolvējusi bakalaura studijas “Kultūras teorija un vadībzinības”, Sabīne Ozola ir studiju “Kultūras socioloģija un menedžments” absolvente, savukārt Aleksandrs šobrīd studē bakalaura studiju apakšprogrammas “Kultūras un mākslu studijas” 3. kursā.
Ko nozīmē koordinēt un īstenot komplekso, starpdisciplināro kultūrizglītības programmu, kas katru mācību semestri aptver vairāk nekā 230 000 Latvijas bērnu un jauniešu, sniedzot viņiem iespēju sastapt kultūru.
Kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma” nodrošina skolēniem valsts apmaksātu iespēju regulāri iepazīt Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes tā attīstot kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci, mazinot sociālo nevienlīdzību un spēcinot lepnumu par savu valsti un tās cilvēkiem. Kopš 2022. gada programma tiek administrēta Latvijas Nacionālajā kultūras centrā.
Zanda Zelma Lece ir absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studijas “Starpkultūru sakari” un jau gandrīz gadu strādā Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Komunikācijas grupā.
Zandas darba ikdiena sastīta ar visa veida ministrijas ārējo komunikāciju, mediju monitoringu un publisko diplomātiju.
Žulijens biedrībā “Ascendum” darbojas kā sadarbības projektu vadītājs, bet ieguvis lielu pieredzi arī komunikācijā un mārketingā, piedaloties tādos porjektos kā “RIGA IFF”, “Survival Kit” u.c. Darbojies arī kā kino kurators, publicists un mākslinieks.
Biedrība “Ascendum” kļuvusi par sabiedrisku organizāciju, kas nodarbojas ar iekļaujošas, pilsoniski līdzdalīgas sabiedrības veicināšanu, kā pamata metodi izmantojot kultūru. Biedrībai ir sabiedriskā labuma statuss kultūras, labdarības un pilsoniskās sabiedrības jomās.
Žulijens absolvējis bakalaura studiju programmu “Audiovizuālā māksla” specializācijā “Filmu režija” un šobrīd izstrādā maģistra darbu, lai absolvētu Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgo maģistra studiju programmu “Radošās industrijas un izaugmes menedžments”.
Ēnu dienā, kas visā Latvijā norisināsies 5. aprīlī, Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) piedāvās vidusskolēniem iespēju iepazīties ar daudzveidīgajām karjeras iespējām kultūrā un radošajās industrijās, piedāvājot dienu pavadīt ar LKA absolventiem viņu darba vietās un iepazīstot viņu izvēlēto profesiju specifiku. Jauniešiem būs iespēja iepazīties ar profesijām, kas saistās ar mediju industriju, mākslu, kultūras menedžmentu, mārketingu, audiovizuālo un skatuves mākslu, kā arī izglītības un kultūras mantojuma nozarēm.
Pieteikties dalībai LKA organizētajā Ēnu dienā iespējams, aizpildot tiešsaistes pieteikuma formu līdz 30. marta plkst. 23.59: https://ej.uz/enudienaLKA23. Katrs ēnu devējs var uzņemt ierobežotu ēnu skaitu, tādēļ piesakoties tiks vērtēta skolēna motivācija.
LKA Rīgas Kino muzejs, reklāmas aģentūra “MOOZ!”, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Jaunais Rīgas teātris, žurnāls “Teātra Vēstnesis”, Latvijas Nacionālā bibliotēka, LKA teātra māja “Zirgu pasts”, Latvijas Nacionālā opera un balets, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, mākslas centrs “Zuzeum” un Latvijas Radio ir tikai dažas no organizācijām, kurās strādā LKA absolventi un kas Ēnu dienā vērs durvis jauniešiem, kuri apsver savu profesionālo darbību pēc augstskolas saistīt ar kultūras un radošo sektoru.
Latvijas Radio žurnāliste Mariona Baltkalne Ēnu dienas ietvaros jauniešiem atklās darba specifiku sabiedriskajā medijā, kur viņa veido saturu tādiem raidījumiem kā radiožurnālam “Zināmais nezināmajā“, "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" un interneta mediju apskatus raidījumam "Starpbrīdis". Jauniešiem būs iespēja arī pašiem iejusties žurnālista lomā, darbojoties radio studijā.
Kultūras menedžments, mārketings, reklāma un pasākumu organizēšana / producēšana ir atslēgas vārdi, kas daudzus jauniešus saista, domājot par profesionālajiem izaicinājumiem radošajā sektorā. Darba specifiku reklāmas industrijā atklās Ketrisa Petkeviča, kura par savu profesionālās darbības jomu ir izvēlējusies gan reklāmas industriju, veicot projektu vadītājas pienākumus reklāmas aģentūrā “MOOZ!”, gan kuratores iemaņu apgūšanu, paralēli studējot maģistrantūras studijās Latvijas Mākslas akadēmijā. Savukārt Latvijas Nacionālās operas un baleta mārketinga un komunikācijas vadītāja Monta Tīģere, kura vada 6 cilvēku komandu, atklās kādi ir mārketinga un komunikācijas izaicinājumi, veidojot daudzveidīgu saturu, kas publiskajā telpā un digitālajā vidē reprezentē operas un baleta vērtības un nodrošina kultūras institūcijas atpazīstamību. Dinamiskajā darba ikdienā teātra mājā “Zirgu pasts” ļaus ielūkoties arī LKA Radošās darbības centra komanda – Kristīne Freiberga, Patrīcija Kolāte un Laura Ozoliņa –, kas palīdz īstenoties studentu idejām, sākot ar ieceri un beidzot ar kultūras notikumu, ko apmeklē auditorija, par ko interesenti lasa sociālajos medijos un par ko runā televīzijas sižetos.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kompetenču attīstības centra durvis Ēnu dienā jauniešiem vērs tā vadītāja Agnese Pašāne, kura kopā ar komandu nodrošina iespēju iegūt kvalifikāciju "Bibliotekārs" un profesionālās pilnveides iespējas bibliotēku darbiniekiem, kā arī sniedz atbalstu bibliotēkām izglītojošās darbības jautājumos.
Audiovizuālās un skatuves mākslas aizkulisēs ļaus ielūkoties kinooperators Aleksandrs Grebņevs, kurš kino pasaulē darbojas jau kopš 2001. gada un tikko saņēmis nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” 2022 kategorijā "Labākais spēlfilmas operators" par darbu vienkadra filmā “Ūdens garša” (režisors Matīss Kaža). Jaunā Rīgas teātra durvis vērs aktieris Gerds Lapoška, kurš ir kļuvis par vienu no redzamākajiem jaunās mākslinieku paaudzes pārstāvjiem, piedaloties ne tikai teātra izrādēs, bet arī pārliecinoši sevi piesakot spilgtās lomās uz kino ekrāniem. Darbošanos teātrī no cita skatu punkta atklās žurnāla“Teātra Vēstnesis” redaktors Didzis Ruicēns, kurš arī piedalās dažādu festivālu organizēšanā, kā arī reizēm veido dramaturģiskus darbus. Ēnu dienas ietvaros jauniešiem būs iespēja ēnot LKA Rīgas Kino muzeja vadītāju Agnesi Loginu, kura iepazīstinās ar to, kā norit muzeja izglītojošais darbs, kā tiek plānotas izstādes un pasākumi, un ko dara muzeja krājuma pētnieki.
Ēnu dienas ietvaros jauniešiem tiks atklātas arī dažādās karjeras iespējas, ko piedāvā mākslas nozare. Pētnieciskā darba specifiku atklās Aija Zandersone, kura Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā veic kolekciju glabātājas pienākumus, uzraugot Latvijas mākslas lielmeistaru B. Bērziņa, G. Šķiltera, T. Zaļkalna, J. Grosvalda un Faleristikas kolekcijas. Savukārt mākslas centra “Zuzeum” projektu vadītājas Melisas Deboras Kaškuras izvēlētais karjeras ceļš apvieno divas viņas kaislības – mākslu un menedžmentu. Ēnu dienā Melisa dalīsies pieredzē, strādājot pie vērienīgākā īstenotā projekta – Latvijā nebijuša mēroga porcelāna izstādes “Porcelāna dzīres — ielūdz Kuzņecovi” –, kā arī ļaus ielūkoties savā ikdienā, ko veido gan radošas sapulces ar kolēģiem, gan tikšanās ar sadarbības partneriem un klientiem, gan pasākumu organizēšana un uzraudzība, kā arī neiztrūkstošais ofisa darbs pie datora e-pastos un dokumentācijas gatavošanā. Mākslas izstāžu kuratore Auguste Petre ir viena no jaunākās kuratoru paaudzes, kura sevi pārliecinoši pieteikusi vairākos projektos gan sadarbībā ar māksliniekiem Kristianu Brekti un Modri Svilānu, gan nu jau vairākus gadus veidojot Rīgas Mazākās galerijas programmu. Ēnu dienā Auguste dalīsies savā pieredzē un pastāstīs jauniešiem par kuratora darba specifiku.
Latvijas Nacionālajā kultūras centra vēsturisko zemju eksperte Agnese Karlsone jauniešiem atklās, kā notiek Latviešu vēsturisko zemju likuma iedzīvināšanu praksē, iepazīstinot ar savu darba ikdienu, kas saistās ar informēšanu par likuma mērķiem un sniegtajām iespējām, dokumentu izstrādi.
Latvijas "Ēnu dienu" organizē biznesa izglītības biedrība "Junior Achievement – Young Enterprise Latvija". Ēnu diena ir pasaulē populāra karjeras izglītības akcija, kuras laikā skolēni apmeklē kādu darbavietu un vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu.
Ēnu diena LKA notiek karjeras mēneša ietvaros, ar mērķi piedāvāt skolēniem un citiem interesentiem dažādas aktivitātes, kas ļautu uzzināt vairāk par karjeru kultūras un radošajā sektorā, radītu pilnīgāku izpratni par to, kādas ir nepieciešamās zināšanas, prasmes un kompetences, lai tajā darbotos, kā arī to, kādas attīstības iespējas un izaicinājumi sagaida nākotnē.
Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs ir vienīgais šai nozarei veltītais muzejs Latvijā. Muzejs glabā filmas, kostīmus, rekvizītus, ar kino saistītus dokumentus no kino izrādīšanas pirmsākumiem līdz mūsdienām, kas apskatāmi ekspozīcijā Vecrīgā, bet pētniekiem pieejami muzeja krātuvēs Pārdaugavā.
Ēnu dienā muzeja vadītājas Agneses vadībā skolēniem būs iespēja iepazīties ar to, kā norit muzeja izglītojošais darbs, kā tiek plānotas izstādes un pasākumi, un ko dara muzeja krājuma pētnieki. Ēnas varēs izsekot muzeja vadītājas, izstāžu un pasākumu kuratores, muzejpedagogu un krājuma darbinieku ikdienai un uz dienu tuvāk iepazīt Latvijas kino vēsturi.
Vairāk par LKA Rīgas Kino muzeju: https://www.kinomuzejs.lv/lv/
Ketrisa par savu profesionālās darbības jomu ir izvēlējusies gan reklāmas industriju, veicot projektu vadītājas pienākumus reklāmas aģentūrā “MOOZ!”, gan kuratores iemaņu apgūšanu, paralēli studējot maģistrantūras studijās Latvijas Mākslas akadēmijā.
Ketrisas darba pienākumi saistās ar komandas vadību, laika un budžeta plānošanu un projektu virsuzraudzību. Daudzi jaunieši vidusskolas laikā izrāda interesi par darbu mārketingā un reklāmā, Ketrisa Ēnu dienā pastāstīs, ko patiesībā nozīmē strādāt ar reklāmas projektiem profesionālā līmenī, plānot reklāmas budžetu un izstrādāt laika plānus kampaņām, sākot ar dizaina izstrādi un beidzot ar video klipu filmēšanu, un kā saprast, vai radošais sektors ir skolēna potenciālā darba un gandarījuma vieta.
Ketrisa Latvijas Kultūras akadēmijā pirms diviem gadiem absolvēja bakalaura studiju apakšprogrammu “Kultūras socioloģija un menedžments”. Studiju laikā Ketrisa piedalījusies dažādos kultūras un pētniecības projektos, tostarp 2019. un 2022. gadā piedalījusies Venēcijas biennālē, prezentējot Latvijas daudzveidīgo mākslas un kultūras pasauli. Kā neatņemamu ikdienas sastāvdaļu Ketrisa uzsver daudzpusīgumu, kas noder gan strādājot radošajā sfērā, gan studējot maģistrantūrā.
Vairāk par reklāmas aģentūru “MOOZ!”: https://mooz.lv/
Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Agnese strādā kā vēsturisko zemju eksperte, ikdienā veicot pienākumus, kas saistās ar Latviešu vēsturisko zemju likuma iedzīvināšanu praksē – informēšana par likuma mērķiem un sniegtajām iespējām, likuma plāna izstrādes koordinēšana, dokumentu izstrāde, sadarbības organizēšana starp latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām valsts un pašvaldību iestādēm, NVO un kopienu pārstāvjiem.
Agneses intereses un profesionālā pieredze saistās arī ar pētniecību – galvenokārt ar kultūras mantojuma un kultūras mantojuma kopienu jautājumiem – un LKA Kultūras un mākslu institūtā viņa darbojas kā zinātniskā asistente. Līdz šim Agnese piedalījusies pētījumos, kas kultūras mantojuma jautājumus analizē dažādos aspektos – kopienu līdzdalība kultūras mantojuma pārvaldībā, latviešu skatuviskās dejas nozares analīze, kultūras neformālās izglītības jautājumi, Dziesmu un deju svētku tradīcijas analīze u.c. Nesena pētnieciskā interese ir arī humanitāro zinātņu digitālo resursu lietotāju pieredzes analīze.
Agnese 2019. gadā absolvējusi LKA bakalaura studiju apakšprogrammu “Kultūras socioloģija un menedžments” un 2022. gadā LKA maģistrantūru – apakšprogrammu “Kultūras menedžments”.
Vairāk par Latvijas Nacionālo kultūras centru: https://www.lnkc.gov.lv/lv
Jaunā Rīgas teātra aktieris Gerds Lapoška ir kļuvis par vienu no redzamākajiem jaunās mākslinieku paaudzes pārstāvjiem, piedaloties ne tikai teātra izrādēs, bet arī pārliecinoši sevi piesakot spilgtās lomās uz kino ekrāniem.
Gerds spēlējis tādās JRT izrādēs kā “Dzimšanas dienas kūka”, “Operācija Mindfuck”, “Ekspedīcija Jāzeps”, “Desmit iemeslu apciemot Kauci”, “Jaunie latviešu stāsti”, “Bītlu jaunais albums” un “Meklējot spēlmani”. Savukārt uz kino ekrāniem aktieris ir redzam tādās filmās kā “Neona pavasaris” (rež. Matīss Kaža), “Ūdens garša” (rež. Matīss Kaža), vesternā “Kur vedīs ceļš” (rež. Matīs Kaža), “Zilās asinis” (rež. Una Celma) u.c.
Gerdu aizrauj skatuves māksla visās tās izpausmēs, tāpēc paspējis izmēģināt spēkus arī kā scenārija līdzautors un režisora palīgs. Šobrīd Gerds JRT iestudē savu pirmo izrādi.
2022. gadā Gerds absolvējis LKA bakalaura studiju apakšprogrammu “Dramatiskā teātra aktiera māksla”.
Vairāk par Jauno Rīgas teātri: https://www.jrt.lv/
Didzis ir absolvējis Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaurs studiju apakšprogrammu “Drāmas un teksta studijas”. Pašlaik strādā žurnālā “Teātra Vēstnesis”, piedalās dažādu festivālu organizēšanā, kā arī reizēm veido dramaturģiskus darbus. Papildu darbam, viņš seko līdzi notikumiem Latvijas kultūras telpā. Darba pienākumi ietver tekstu veidošanu (recenzijas, dramaturģija), tekstu rediģēšanu, interviju šifrēšanu, komunikāciju ar autoriem un nozares speciālistiem.
Vairāk par “Teātra Vēstnesi”: https://teatravestnesis.lv/
Kino pasaulē Aleksandrs darbojas jau kopš 2001. gada. Latvijas Kultūras akadēmijā apguvis videooperatora specializāciju un bijis stipendiāts kinooperatora specialitātē Konrāda Volfa skolā Potsdamā Vācijā, šobrīd studē LKA profesionālajā doktorantūrā.
Aleksandra filmogrāfijas kontā ir vairākas filmas, TV raidījumi, reklāmas un dokumentālie darbi, tostarp dokumentālā filma “Ģimenes lietas”, kas savulaik izpelnījusies ievērojamu atzinību vairākos kinofestivālos Nepālā, Polijā, Vācijā un Krievijā. Aleksandrs strādājis arī pie tādām filmām kā “Izlaiduma gads” (rež. Andris Gauja), “Nekas mūs neapturēs” (rež. Andris Gauja), “Ūdens garša” (rež. Matīss Kaža), “Neona pavasaris” (rež. Matīs Kaža), “Māsas” (rež. Linda Olte), “Zilās asinis” (rež. Una Celma) u.c.
Saņēmis nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” 2022 kategorijā "Labākais spēlfilmas operators" par darbu vienkadra filmā “Ūdens garša” (režisors Matīss Kaža).
Iepazīties ar Aleksandra radošo portfolio: https://www.grebnevs.com/
Agnese Latvijas Nacionālajā bibliotēkā vada Kompetenču attīstības centru, kas nodrošina iespēju iegūt kvalifikāciju "Bibliotekārs" un profesionālās pilnveides iespējas bibliotēku darbiniekiem, kā arī sniedz atbalstu bibliotēkām izglītojošās darbības jautājumos. Agneses darba pienākumos ietilpst KAC komandas vadīšana, mācību procesa, projektu un iniciatīvu koordinēšana un īstenošana, izglītošana (darbs kā lektoram un mentoram), sadarbība ar visas Latvijas bibliotēkām u.c.
Agnese ir absolvējusi LKA bakalaura studijas “Kultūras socioloģija un menedžments” un arī LKA maģistra programmu, ir darbojusies daudzos pētniecības projektos LKA Kultūras un mākslu institūtā un šobrīd strādā arī kā LKA lektore.
Par Kompetenču attīstības centru vairāk vari uzzināt www.macies.lnb.lv un sociālajos tīklos.
Latvijas Kultūras akadēmijas Radošās darbības centra komanda – Kristīne, Patrīcija un Laura – palīdz īstenoties studentu idejām, sākot ar ieceri un beidzot ar kultūras notikumu, ko apmeklē auditorija, par ko interesenti lasa sociālajos medijos un par ko runā televīzijas sižetos. Pēc palīdzības pie centra vēršas studenti, kuriem ne tikai ir idejas, bet arī tie, kuri vēlas izmēģināt spēkus producēšanā, komunikācijā un mārketingā, tādējādi iegūstot nenovērtējumu pieredzi kultūras menedžmentā.
Centra komanda sniegs ikvienam studentam tehnisku, administratīvu un organizatorisku palīdzību skatuves un audiovizuālās mākslas darbā izveidē.
Radošās darbības centrs rūpējas arī par LKA tradicionālo notikumu norisi, organizējot skatuves un audiovizuālās mākslas festivālu “Patriarha rudens”, Latvijas kultūras kanona konkursu, LKA dzimšanas dienas svinības un daudzus citus.
Seko līdzi LKA Radošās darbības centra aktivitātēm: https://www.facebook.com/ZirguPasts
Monta vada mārketinga un komunikācijas komandu 6 cilvēku sastāvā, kas rūpējas to, lai par Latvijas Nacionālās operas un baleta kultūras piedāvājumu uzzina īstā auditorija atbilstošajos komunikācijas kanālos. Komanda Montas vadībā veido daudzveidīgu saturu, kas publiskajā telpā un digitālajā vidē reprezentē operas un baleta vērtības un nodrošina kultūras institūcijas atpazīstamību. Sociālo mediju mārketings, sabiedriskās attiecības, darbs ar tekstiem, multimediālu materiālu sagatavošana, mārketinga kampaņu vadīšana, starptautiskā mārketinga īstenošana – šie un vēl citi pienākumi prezentē mārketinga un komunikācijas komandas pienākumus Latvijas Nacionālajā operā un baletā.
Montai ir daudzveidīga pieredze kultūras menedžmentā, viņa ir darbojusies projekta “Rīga 2014” darba grupā un koordinējusi vairākus simtus brīvprātīgo dažādos projektos – Dziesmu un deju svētkos, Riga IFF, Pasaules un Eiropas koru olimpiādēs un citos. Monta ir absolvējusi LKA maģistra studiju apakšprogrammu “Kultūras menedžments un radošās industrijas”.
Vairāk par Latvijas Nacionālo operu un baletu: https://opera.lv/lv/
Aijas atbildība Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ir uzraudzīt Latvijas mākslas lielmeistaru B. Bērziņa, G. Šķiltera, T. Zaļkalna, J. Grosvalda un Faleristikas kolekcijas. Ikdienas darba diena Aijai paiet muzeja krājumā, rūpējoties par krājuma priekšmetu saglabāšanu un uzskaiti. Kolekciju glabātājs arī nodarbojas ar kolekciju zinātnisko apstrādi un sniedz konsultācijas par savā atbildībā esošajām kolekcijām, kā arī piedalās izstāžu sagatavošanas procesā.
Darbu muzejā Aija raksturo kā dinamisku un daudzpusīgu, jo katru dienu tev ir iespēja iemācīties un uzzināt, ko jaunu.
Aija LKA absolvējusi bakalaura studiju apakšprogrammu “Starpkultūru sakari” specializācijā “Latvija – Spānija” un maģistra programmu “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”.
Auguste ir viena no jaunākās kuratoru paaudzes, kura sevi pārliecinoši pieteikusi vairākos projektos gan sadarbībā ar māksliniekiem Kristianu Brekti un Modri Svilānu, gan nu jau trešo gadu veidojot Rīgas Mazākās galerijas programmu.
Kuratore labprāt sadarbojas ar jaunajiem māksliniekiem, saviem laika biedriem, pētot identitātes jautājumus un paaudžu dinamiku. Kūrējusi vairāk kā 10 izstādes, no kurām kā nozīmīgākā minama “Sintēze. Īstenības pētīšana caur kustību, attīstību un pretrunām” bijušajā tekstilrūpnīcā Boļševička 2020. gadā.
Auguste Petre absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju un ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, kuratoru specialitātē. Šobrīd Auguste studē Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantūrā un lasa studentiem lekcijas par Latvijas un pasaules laikmetīgo mākslu.
Melisa mākslas centrā Zuzeum strādā par projektu vadītāju un viņas pēdējais lielākais vadītais projekts ir Latvijā nebijuša mēroga porcelāna izstāde “Porcelāna dzīres — ielūdz Kuzņecovi”.
Melisas izvēlētais karjeras ceļš apvieno divas viņas kaislības – mākslu un menedžmentu. Darba pienākumos šādā privātā mākslas institūcijā ietilpst gan radošas sapulces ar kolēģiem, gan tikšanās ar sadarbības partneriem un klientiem, gan pasākumu organizēšana un uzraudzība, kā arī neiztrūkstošais ofisa darbs pie datora e-pastos un dokumentācijas gatavošanā.
Zuzeum divu vienādu dienu nav, un tas ir tas, kas sniedz motivāciju un neizsīkstošu enerģiju darboties kultūras menedžmenta jomā. Paralēli menedžmentam Melisa aktīvi darbojas arī mūzikā, dziedot un spēlējot ģitāru kopā ar Latvijas dziesminiekiem un aktīvi koncertējot.
Melisa ir absolvējusi LKA bakalaura studiju apakšprogrammu “Kultūras un mākslu studijas”.
Vairāk par mākslas centru Zuzeum: https://www.zuzeum.com/
Mariona ir ieguvusi bakalaura grādu bioloģijā (Latvijas Universitāte) un maģistra grādu kultūras menedžmentā un radošajās industrijās (Latvijas Kultūras akadēmija). Gan zinātnes, gan kultūras un mākslas jomas ienākušas arī Marionas profesionālajā darbībā. Tāpat Mariona interesējas par starpdisciplināriem jautājumiem, kad dabaszinātņu un mākslas nozares mijiedarbojas.
Dabaszinātņu jomā gūtās zināšanas noderējušas izglītojošā darbā, strādājot kā Valsts asinsdonoru centra lektorei un sniedzot nodarbības Latvijas skolēniem par asins ziedošanas nozīmi. Pašlaik Mariona darbojas “VSIA Latvijas Radio“, veidojot saturu raidījumiem, no kuriem kā viens minams radiožurnāls “Zināmais nezināmajā“. Tādējādi ir iespēja ar aktuāliem zinātnes pētījumiem, kā arī
fundamentālo zinātni iepazīstināt klausītājus. Tāpat Mariona veido raidījumu "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" par latviešu grāmatniecības vēsturi un interneta mediju apskatus raidījumam "Starpbrīdis".
Savukārt kultūrā un mākslā Marionas darbība bijusi saistīta ar pasākumu organizatores pienākumiem koncertzālē “Lielā ģilde“ (VSIA “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris“), Mariona ir strādājusi par gidi Latvijas Okupācijas muzeja izstādē “Čekas vēsture Latvijā” (Stūra māja), un jau vairākus gadus ir iesaistījusies Latvijas Laikmetīgās mākslas centra īstenotajā mākslas mediatoru programmā, kas rada iespēju veidot sarunas ar laikmetīgās mākslas izstāžu apmeklētājiem un sniegt plašāku ieskatu izstāžu saturā. Nozīmīgu pieredzi Mariona ir guvusi, strādājot kā Latvijas paviljona asistente Venēcijas mākslas biennālē (2022. gada aprīlis-jūlijs) un iepazīstinot ar Latvijas mākslinieku darbiem apmeklētājus no visas pasaules.
6. aprīlī visā Latvijā norisināsies ikgadējā karjeras izglītības akcija “Ēnu diena”. Jau septīto gadu šajā akcijā piedalās arī Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), aicinot skolēnus iepazīties ar profesijām un to specifiku LKA akadēmiskajā un radošajā vidē. Skolēnu pieteikumi ēnot speciālistus kādā no šajā gadā piedāvātajām vakancēm tiks pieņemti līdz 28.martam: https://enudiena.lv/apskatit/enu-devejs/1143
2022. gada Ēnu dienā skolēniem būs iespēja ēnot LKA bakalaura studiju programmas "Audiovizuālā māksla" 1. kursa studentus, pasākumu producenti un izglītības projektu vadītāju Leonardu Ķesteri, LKA pasniedzēju un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāju Astrīdu Roguli, LKA mākslinieciskās jaunrades projektu vadītāju Kristīni Freibergu, mākslas kuratori un pasniedzēju Augusti Petri, LKA Kultūras vēstures un teorijas katedras vadītāju un pasniedzēju Raimondu Briedi, LKA Rīgas Kino muzeja vadītāju Agnesi Loginu, LKA E.Smiļģa Teātra muzeja vadītāju un pasniedzēju Jāni Siliņu, Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzēju un dramaturgu Jāni Balodi, Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzēju un aktrisi Zani Daudziņu.
LKA var lepoties ar diviem muzejiem – E. Smiļģa Teātra muzeju un Rīgas Kino muzeju –, Ēnu dienas dalībniekiem būs iespēja uzzināt vairāk par muzeja vadītāju Jāņa Siliņa un Agneses Loginas darba ikdienu, iepazīties ar to, kā norit muzeja izglītojošais darbs, kā tiek plānotas izstādes un pasākumi, un ko dara muzeja krājuma pētnieki. Ēnas varēs izsekot muzeja vadītāju, izstāžu un pasākumu kuratoru, muzejpedagogu un krājuma darbinieku ikdienai un uz dienu tuvāk iepazīt Latvijas kino un teātra vēsturi. Savukārt Astrīda Rogule aicinās skolēnus paviesoties Pulka ielas krātuvēs, kas ir vienas no modernākajām muzeja priekšmetu glabātuvēm Baltijā, atklājot, kur atrodas māksla, kamēr tā nav eksponēta muzejos un izstāžu zālēs.
Pirmo reizi būs iespēja kļūt par ēnu visam kursam – “Audiovizuālās mākslas” 1. kursa studentiem, kuri uzsākuši studijas piecās specializācijās – Filmu režija, Operatora māksla, Filmu montāža un skaņa, Audiovizuālās un skatuves mākslas producēšana un Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija.
Ēnu dienā skolēniem durvis vērs arī LKA katedra – Kultūras teorijas un vēstures katedra –, aicinot skolēnus ēnot to vadītāju Raimondu Briedi, kas iepazīstinās ar savu darba ikdienu visos līmeņos: koordinējot katedras darbu, lasot lekcijas, vadot vietējus un starptautiskus projektus un vadot LKA studiju programmas. Ja tev ir jautājumi par studijām bakalaura programmās “Kultūras un mākslu studijas”, tad katedras vadītāja ēnošana būs īstā izvēle, jo Raimonds Briedis arī vada bakalaura studiju apakšprogrammu “Kultūras un mākslu studijas”.
Šajā gadā studējošie tiks uzņemti arī bakalaura studiju apakšprogrammā “Drāmas un teksta studijas”, tāpēc aicinām pavadīt Ēnu dienu ar dramaturgu Jāni Balodi, lai uzzinātu vairāk par studijām šajā apakšprogrammā un iestājpārbaudījumiem.
Kļūstot par LKA mākslinieciskās jaunrades projektu vadītājas Kristīnes Freibergas ēnu, skolēniem būs iespēja vairāk uzzināt par dažāda mēroga un dažādu nozaru radošu projektu vadīšanu – izrāžu, konkursu, izdevējdarbības, sadarbības u.c. projektu veidošanu. Kristīne koordinē LKA iegūstamo radošo skatuves mākslas profesiju studiju darbus, pārrauga LKA notiekošo ārpus studiju procesa radošo pasākumu norisi, administrē un vada kultūras pasākumus, ko LKA veic sadarbībā ar citām institūcijām, sadarbības partneriem. Strādā ar Kultūras studiju apakšprogrammās studējošajiem gan bakalaura, gan maģistra līmenī, iesaistot studentus praksēs, veicinot studentu profesionālo izaugsmi un papildinot akadēmijā iegūstamās teorētiskās zināšanas ar reālu praksi. Kristīne arī ir maģistra studiju "Kultūras menedžments" vadītāja, tāpēc, ja tevi saista studiju uzsākšana šajā programmā, tad piesakies ēnot un uzzini visu, kas tevi varētu interesēt par studiju procesu!
Ja tev neizdodas pieteikties, izmantojot Ēnu dienas platformu vai tavs pieteikums ir atteikts, sazinies ar Komunikācijas departamenta vadītāju Aiju Lūsi (aija.luse@lka.edu.lv, 29107218)!
Dalība Ēnu dienā LKA nav tikai iespēja uz pāris stundām ielūkoties akadēmiskā personāla darba ikdienā, no malas vērojot lekciju norisi vai radoša darba tapšanu. Tā ir iespēja iekļauties procesā un, nepastarpināti, kontaktējoties ar personībām, kas sevi jau pierādījušas Latvijas un starptautiskā kultūras vidē tādās jomās kā kino, māksla un teātris, iegūt praktisku pieredzi, kas pēc vidusskolas beigšanas varētu būt noderīga, izvēloties turpmākās izglītības iespējas.
Latvijas "Ēnu dienu" organizē biznesa izglītības biedrība "Junior Achievement – Young Enterprise Latvija". Ēnu diena ir pasaulē populāra karjeras izglītības akcija, kuras laikā skolēni apmeklē kādu darbavietu un 4 – 6 stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu.