Kuras no pēdējās divās desmitgadēs radītajām kultūras vērtībām Latvijas skolu jaunieši uzskata par sev aktuālām, un nozīmīgām viņu pilsētā vai pagastā? Kuras vērtības simbolizē nacionālo identitāti un būtu pārmantojamas nākamajās paaudzēs? Kuras vērtības pēc jauniešu domām ir zināmas sabiedrībā un būtu iekļaujas kultūras kanonā? Par šiem un citiem jautājumiem jaunieši un kompetenta žūrija diskutēja konkursa „Jaunais kultūras kanons (1991-2013)” finālā, kas notika 2014. gada 7. februārī Latvijas Kultūras akadēmijas teātra ēkā „Zirgu pasts”.
Konkurss notika divās kārtās. Pirmā, atlases kārta, notika š.g. janvārī Latvijas reģionos, uz to bija pietiekušās 65 vispārizglītojošo skolu 10.–12. klašu skolēnu, kā arī mākslas un mūzikas skolu vecāko kursu audzēkņu komandas no dažādiem Latvijas novadiem. Divpadsmit labākās komandas tika izvirzītas dalībai finālā. No Vidzemes - Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas, Ogres Valsts ģimnāzijas, Cēsu Valsts ģimnāzijas komandas; no Kurzemes - Brocēnu vidusskolas un Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas komandas; no Zemgales - Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas un Tukuma Raiņa ģimnāzijas komandas; no Rīgas reģiona - Rīgas Doma kora skolas, Ogres tehnikuma un Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas komandas; no Latgales - Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas un Rugāju novada vidusskolas komanda.
Konkursa "Jaunais Kultūras kanons" finālā 12 komandas no Latvijas novadiem dalījās savās pārdomās un idejās par to, kuras varētu būt tās 3 tūristus interesējošas vietas, kas ļautu ceļotājam iepazīt, saklausīt, sagaršot un sajust Latviju un tās identitāti. Dienas pirmā daļa tika atvēlta prezentāciju sagatavošanai, bet pēcpustdienā jaunieši prezentēja un aizstāvēja savas idejas citu komandu un pats galvenais- žūrijas priekša. Koncertzāle "Gors", erenpreisi, Prāta Vētra, Mareunrol’s, Ģertrūdes ielas teātris, "Staro Rīga" un vēl, un vēl. Ar tik daudz un dažādām vietām, cilvēkiem, pasākumiem un idejām jaunieši vēlētos iepazīstināt tūristu, kurš apmeklētu Latviju 2014. gadā. Visas komandas bija milzīgi ieguvēji, jo jaunieši satikās, redzēja un dzirdēja viens otru, runāja un argumentēja to, kas viņiem ir svarīgs, uzklausīja un atbildēja uz ļoti cienījamo žūrijas pārstāvju jautājumiem, bet kādam vienmēr ir jābūt vislabākajam.
Balvas un balviņas saņēma visas komandas, bija arī specbalvas, piemēram, žurnāla "IR" simpātiju balvu ieguva Cēsu Valsts ģimnāzijas jaunieši, bet īpaši apbalvotas tika pirmo 5 vietu ieguvēju komandas.
5. vieta- Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas komanda;
4. vieta- Ogres tehnikuma komanda;
3. vieta- Ernesta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas komanda;
2. vieta- Cēsu Valsts ģimnāzijas komanda.
Bet pirmā vieta tika piešķirta 2 komandām, kuras abas bija ieguvušas augstāko punktu skaitu. 92 punktus un 1. vietu konkursā "Jaunais Kultūras kanons" ieguva Ogres Valts ģimnāzijas un Tukuma Raiņa ģimnāzijas komandas.
Fināla žūrijas darbā piedalījās – Saeimas deputāts, Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktores vietniece Signe Pujāte, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile, nodibinājuma Rīga 2014 programmas realizēšanas vienības vadītāja Dace Vilsone, literatūrvēsturnieks, LKA profesors Raimonds Briedis, etnomuzikologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Valdis Muktupāvels, žurnālists Pauls Raudseps, Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes locekle, Tūrisma attīstības valsts aģentūras Konsultatīvās padomes valdes locekle, Rīgas Domes deputāte Vita Jermoloviča.
Konkursu organizē Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Socioloģijas un kultūrizglītības asociāciju, Valsts Izglītības satura centru. Šī sadarbība pastāv jau vairākus gadus. Tās ietvaros tika organizēts arī konkurss „Latvijas kultūras kanons 21. gs. jaunietim” 2012./2013. mācību gadā. Balvas konkursantiem nodrošina arī žurnāls „Ir”, Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Nacionālā opera, Dailes teātris, Jaunais Rīgas teātris, Valmieras Drāmas teātris, M. Čehova Rīgas Krievu teātris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, „Latvijas Koncerti”, biedrība „Culturelab”, atbalsta arī Latvijas Mākslas akadēmija un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.