Par akadēmiju
Latvijas Kultūras akadēmija – starpdisciplināra kultūras un mākslas studiju augstskola, kultūras un mākslas zinātniskās izpētes, mākslinieciskās jaunrades un radošo industriju centrs
Kultūras akadēmija – telpa sveicieniem, sarunām, svētkiem un ikdienai jau no 1990. gada 29. decembra
Vīzija
Latvijas Kultūras akadēmija 2027. gadā – humānisma vērtībās balstīta, uz izcilību vērsta, ar unikālu starpdisciplināru studiju, pētniecības un mākslinieciskās jaunrades profilu, starptautiski konkurētspējīga kultūras un mākslu universitāte, nacionāli un globāli nozīmīga kultūras un radošās ekosistēmas daļa.
Misija
Nodrošināt starptautiski atzītu izcilību mākslu un kultūras izglītībā, zinātniskajā darbībā un mākslinieciskajā jaunradē, sagatavojot augsti kvalificētus cilvēkresursus kultūras, mākslas un radošajam sektoram (LKA Satversme). Stiprināt Latvijas kultūras un mākslas izglītības izturētspēju un ilgtspēju izglītības sistēmas transformācijas apstākļos. Radīt atvērtu un dinamisku vidi studijām, pētniecībai un mākslinieciskajai jaunradei, kas ļauj augt izcilām kultūras personībām, kuras bagātina Latvijas kultūrvidi un stiprina nācijas pašapziņu.
Vērtības
Laikmetīgums
Balstoties nacionālās kultūras un izglītības tradīcijās un pieredzē, esam vērsti uz inovāciju radīšanu, pieņemšanu un izplatīšanu. Esam drosmīgi, radoši un sociāli atbildīgi mūsdienu procesos, uzdrīkstamies tos proaktīvi ietekmēt un virzīt.
Kvalitāte
Izvirzām ambiciozus mērķus, lai sasniegtu izcilību. Apliecinām līderību savā izglītības, zinātnes un mākslinieciskās jaunrades jomā. Iestājamies par sabiedrības, izglītības, pētniecības un kultūras ilgtspējīgu attīstību.
Atvērtība
Esam vērsti uz individuālu un iekļaujošu pieeju, atbalstām daudzveidību un dažādību, iestājamies par intelektuālo un radošo brīvību. Esam pieejami, sekmējam sadarbību un sinerģiju.
Kas mēs esam
Latvijas Kultūras akadēmija ir augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas dibināta 1990. gada 29. decembrī ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu.Latvijas Kultūras akadēmija īsteno akreditētas akadēmiskās bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātnisko pētniecību un māksliniecisko jaunradi, ko īsteno Akadēmijas struktūrvienības – Kultūras un mākslu institūts un Radošās darbības centrs, gan arī Akadēmijas katedru docētāji un studējošie. Latvijas Kultūras akadēmijas pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir: Satversmes sapulce, Senāts, Rektors, Akadēmiskā šķīrējtiesa. |
|
augstskolas akreditācija
Latvijas Kultūras akadēmija ir akreditēta kā valsts augstskola kopš 14.06.2001.
Informācijas par studiju programmu akreditāciju
PĒTNIECĪBAS AKREDITĀCIJA
Akreditācijas informācija: https://www.aip.lv/akred_univer.htm
Ārējās struktūrvienības
Eduarda Smiļģa Teātra muzejs
Saskaņā ar LR Ministru kabineta 2009. gada 2. jūnija rīkojumu tika veikta Kultūras ministrijas pārraudzībā esošo valsts pārvaldes iestāžu reorganizācija, kuras rezultātā valsts aģentūras „Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja” struktūrvienība „Eduarda Smiļģa Teātra muzejs” tika nodota Latvijas Kultūras akadēmijai ar 2009. gada 1.oktobri.
Latvijas Kinomuzejs
Saskaņā ar LR Ministru kabineta 2009. gada 7. septembra rīkojumu par valsts aģentūras "Nacionālais kino centrs" reorganizāciju, no 2010. gada 1. janvāra aģentūra tika pārveidota valsts tiešās pārvaldes iestādes statusā un tās struktūrvienība „Latvijas Kinomuzejs” tika nodota Latvijas Kultūras akadēmijai.
Vēsture
Latvijas Kultūras akadēmija dibināta, veidojusies un attīstās reizē ar atjaunoto Latvijas valsti. Bija jau noticis vēsturiskais Radošo savienību plēnums, dibināta Latvijas Tautas fronte, Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija, Latvijas Zinātnieku savienība, atjaunota Latvijas Olimpiskā komiteja, Rīgas Latviešu biedrība un jo daudzas citas apvienības, savienības un organizācijas, kad 1990. gada martā notikušā Latvijas Kultūras foruma rezolūcijā tika pausta ideja par jaunas augstskolas – Kultūras akadēmijas – izveidošanas nepieciešamību. Vispārējā pacēlumā pēc 4. maija Deklarācijas pieņemšanas izskanēja dažādas atziņas par gara spēka īpašo nozīmi Latvijas likteņos. Viens no Tautas frontes vadītājiem – filozofs un Latvijas Universitātes Socioloģijas katedras vadītājs Pēteris Laķis, kurš bija kļuvis par Augtākās padomes Tautas izglītības, zinātnes un kultūras lietu komisijas priekšsēdētāju, kādā intervijā apcerēja iespēju veidot jauno kultūras augstskolu ārpus Rīgas, piemēram, Siguldā, lai prom no lielpilsētas burzmas un industriālā trokšņa studenti un profesori varētu netraucēti nodoties intelektuālām un radošām studijām. Paralēli tika cilāta arī ideja par pēckara gados neilgi pastāvējušā Teātra institūta atjaunošanu. Kultūras ministrs Raimonds Pauls, uzklausot dažādus viedokļus, priekšroku tomēr deva iecerei par jaunu humanitāru kultūras un mākslas augstskolu, kurā nozīmīga vieta būtu arī teātra studijām, jo Mūzikas akadēmijā, kā bija nodomāts pārdēvēt Konservatoriju, tās vairs īsti neiederējās.
1990. gada 29. decembrī tika pieņemts Latvijas Republikas Ministru padomes lēmums Nr. 243 “Par Latvijas Kultūras akadēmijas izveidošanu”, kuru parakstīja valdības vadītājs Ivars Godmanis. Jauno augstskolu bija iecerēts veidot uz Kultūras darbinieku kvalifikācijas celšanas institūta un Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma bāzes. Par akadēmijas rektoru iecēla Pēteri Laķi. Kopā ar Jāzepa Vītola Latvijas Konservatorijas Kultūrizglītības katedras vadītāju Jāni Siliņu viņš veidoja studiju programmu metus un risināja tolaik nebūt ne vienkāršās organizatoriskās, materiālās bāzes un finansiālās problēmas.
Kad jaundibinātās akadēmijas Uzņemšanas komisija 1991. gada vasarā Latvijas Kultūras skolas telpās Bruņinieku ielā reģistrēja pirmos reflektantus, tur valdīja optimisma un cerību gaisotne. Studijām tika imatrikulēti 25 studenti Kultūras teorijas, vēstures un administrēšanas specialitātē un pa pieciem studentiem latviešu un dāņu, latviešu un zviedru, latviešu un norvēģu, latviešu un poļu, latviešu un lietuviešu kultūras sakaru specialitātē. Jaunās augstskolas rektora Pētera Laķa vaigs nopietns un padrūms bija vienīgi tad, kad kādas desmit dienas pirms studiju gada sākuma viņš aicināja kolēģus uz Jēkaba ielu pārrunāt situāciju, jo kā Augstākās padomes Prezidija loceklis saspringtajās “augusta puča” dienās nevarēja pamest parlamenta ēku. Taču demokrātijas pretinieku apvērsuma mēģinājums izgāzās, un vēsturisko pārmaiņu gaisotnē Kultūras akadēmijas tolaik vēl ļoti nelielā saime uzsāka savu darba cēlienu ar svinīgu Dievkalpojumu Rīgas Doma baznīcā, pirmajām lekcijām un praktiskajām nodarbībām Ludzas ielā 24, kur līdz tam bija atradies Kultūras ministrijas Kultūras darbinieku kvalifikācijas institūts, bet senākā pagātnē gan ugunsdzēsēju depo, gan dažādi citi iestādījumi. Tagad šis nams vēsturiskajā Maskavas forštatē, īpaši iekšpagalms un ziedošais ābeļdārzs, daudzām studentu paaudzēm asociējas ar Kultūras akadēmijas īpašo gaisotni. Tā kā Latvijas Kultūras skolas (bij. Kultūras darbinieku tehnikuma) toreizējā vadība par katru cenu vēlējās saglabāt patstāvību, šī vēlme tika respektēta, un par Latvijas Kultūras koledžu pārsauktā mācību iestāde ciešāk ar LKA sadarbojas tikai kopš 2012. gada, kad ar valdības lēmumu kļuvusi par LKA aģentūru.
Savus pirmos 39 mākslas bakalaurus Kultūras akadēmija sveica 1995. gada vasarā, mākslas maģistrus – 1997. gadā, bet 2003. gadā Deniss Hanovs Kultūras akadēmijas Promocijas padomē kā pirmais absolvents aizstāvēja mākslas doktora disertāciju.
Rektori
Nozīmīgākie notikumi
2026 | Notiek pirmais starptautiskais studentu īsfilmu festivāls “Easy to be young?” LKA atklāj jaunu vizuālo identitāti Maijā LKA atzīmē savu 35 gadu jubileju, organizējot absolventu salidojumu, kas simboliski ir pēdējā lielā tikšanās vēsturiskajā dārzā Ludzas ielā 24 pirms pārcelšanās uz jaunajām telpām |
| 2025 | Konsolidācijas rezultātā Latvijas Kultūras koledža kļūst par Latvijas Kultūras akadēmijas struktūrvienību Valdība atbalsta likumprojektu par Tabakas fabrikas nodošanu bez atlīdzības Latvijas Kultūras akadēmijas īpašumā izglītības un kultūras funkciju īstenošanai Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieki pirmo reizi piedalās Zinātnieku naktī |
| 2024 | MK par LKA rektoru apstiprina Dāvi Sīmani LKA kļūst par Eiropas universitāšu alianses ACE2-EU dalībnieci Durvis ver jaunās LKA Filmu skolas, Kultūras un mākslu institūta un LKA Tālākizglītības centra telpas Tabakas fabrikas kvartālā |
| 2023 | Pasniegta pirmā profesora Pētera Laķa Jaunā zinātnieka balva LKA saņem ievērojamu finansējumu un realizē vairākus vērienīgus zinātnes un pētniecības projektus, kārtējo reizi apliecinot Kultūras un mākslu institūta ietekmi nacionālajā un starptautiskajā telpā |
| 2022 | Daces Melbārdes vadībā darbu uzsāk jauna LKA augstākā lēmējinstitūcija – padome LKA un partneru īstenotais valsts pētījumu programmas projekts “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” / CARD saņem starptautisko ekspertu izcilu novērtējumu, uzsverot, ka projekts sasniedz starpdisciplināra mega-pētījuma mērogu LKA Nacionālā Filmu skola uzņemta pasaules prestižākās kinoskolu apvienībā CILECT |
| 2021 | Tiek stiprinātas starpdisciplinārās programmas un īstenota ciešāka internacionalizācija, radot vēl labākus apstākļus pētniecībai un inovācijām radošajās industrijās (tostarp sadarbībā ar citām Latvijas augstskolām) LKA tiešsaistē svin 30 gadu jubileju |
| 2020 | Licence par tiesībām kopā ar Latvijas Mākslas akadēmiju un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju īstenot kopīgo profesionālo doktora studiju programmu mākslās “Mākslas” Licence par tiesībām īstenot akadēmiskās maģistra studiju programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”, “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” (kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti) Tabakas fabrikas kvartāla pirmās kārtas būvprojekta izstrāde |
| 2019 | LKA aktīvi iesaistās arhitektūras un infrastruktūras plānošanā Tabakas fabrikas kvartāla attīstībai Miera ielā, kur nākotnē paredzēts apvienot visas LKA struktūrvienības |
| 2018 | Licence par tiesībām īstenot akadēmisko maģistra studiju programmu “Audiovizuālā un skatuves māksla” Notiek starptautisks metu konkurss par Tabakas fabrikas kvartāla pilnīgas izbūves arhitektonisko vīziju, kurā uzvar arhitektu birojs “NRJA” Elijas ielā 17 stabilu fizisko bāzi iegūst LKA Nacionālā filmu skola, izvēršoties par modernu centru jauno kino veidotāju paaudzei |
| 2017 | Jaunas bakalaura studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammas “Kultūras un mākslu studijas” izveide Tiek reorganizēta Teātra un audiovizuālās mākslas katedra un dibinātas “Audiovizuālās mākslas katedra” un “Skatuves mākslas katedra” Licence par tiesībām īstenot akadēmisko bakalaura studiju programmu “Radošās industrijas” (kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti) Noslēgts līgums par sadarbību starp Valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un Latvijas Kultūras akadēmiju par starpdisciplināra kultūras, izglītības un radošo industriju centra Tabakas fabrikas kvartālā projekta realizāciju 1. oktobrī tiek likti pamati LKA Nacionālās filmu skolas formālai izveidei, lai nodalītu un izceltu audiovizuālās mākslas izglītības kvalitāti nacionālā mērogā |
| 2016 | LKA svin 25 gadu jubileju ar vērienīgu programmu – norisinās gan studējošo un absolventu konference "ZinātMāksla", gan svinīgie dārza svētki un absolventu salidojums Licence par tiesībām īstenot akadēmisko bakalaura studiju programmu “Audiovizuālā māksla” |
| 2015 | Licence par tiesībām īstenot akadēmisko bakalaura studiju programmu “Laikmetīgās dejas māksla” Aizsākas publiskas diskusijas un reāli plānošanas darbi par LKA pārcelšanos no vēsturiskajām telpām Ludzas ielā uz jaunu kultūras kvartālu, risinot ierobežotās infrastruktūras jautājumu |
| 2014 | Jaunu bakalaura studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammu “Drāmas un teksta studijas”, “Audiovizuālā un skatuves māksla un producēšana” izveide Noslēgts nodomu protokols starp LR Kultūras ministriju, Valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un Latvijas Kultūras akadēmiju par sadarbību starpdisciplināra kultūras, izglītības un radošo industriju centra izveidē Tabakas fabrikas kvartālā 14. maijā MK par LKA rektori apstiprina Rūtu Muktupāvelu HABITUS pētījumu projekts – sākas Zinātniskā pētniecības centra attīstības izrāviens |
| 2013 | Jaunas bakalaura studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammas “Audiovizuālā un skatuves mākslas teorija “ izveide 22. maijā tiek saņemta studiju virziena “Mākslas” akreditācija Izrāde ĀRĀ (Laikmetīgās dejas mākslas studiju programmas leģenda) |
| 2012 | 1. septembrī pēc rekonstrukcijas durvis ver atjaunotā teātra studiju ēka “Zirgu pasts”, kļūstot par Latvijas valsts vēsturē pirmo skatuves mākslas studijām speciāli rekonstruēto un aprīkoto ēku |
| 2011 | 31. decembrī tiek reorganizēta valsts izglītības iestāde Latvijas Kultūras koledža un nodota Latvijas Kultūras akadēmijai Pirmo reizi LKA kopā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju organizē konkursu vidusskolēniem “Kultūras kanona konkurss” Jaunas maģistra studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammas “Kultūras un starpkultūru studijas” izveide 7. martā studējošo akadēmisko zināšanu un radošās prakses integrācijai izveidots LKA Radošās darbības centrs |
| 2010 | 1. janvārī tiek reorganizēts Rīgas Kinomuzejs un nodots Latvijas Kultūras akadēmijai Šī gada rudenī pirmo reizi tiek organizēts jauno skatuves un audiovizuālās mākslas studentu festivāls "Patriarha rudens", kas kļūst par ikgadēju tradīciju |
| 2009 | Tiek reorganizēta Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja struktūrvienība Eduarda Smiļģa Teātra muzejs un nodota Latvijas Kultūras akadēmijai |
| 2008 | Turpinās LKA un Kultūras ministrijas process, lai akadēmijai kā struktūrvienības pievienotu gan Rīgas Kino muzeju, gan Eduarda Smiļģa Teātra muzeju |
| 2007 | Sagatavošanās posms un lēmumu pieņemšana par vairāku būtisku iestāžu, tostarp muzeju un izglītības iestāžu, pakāpenisku integrāciju akadēmijas struktūrā |
| 2006 | Jaunas maģistra studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammas “Audiovizuālā māksla” izveide 3. jūnijā notiek Latvijas Kultūras akadēmijas pirmais absolventu salidojums 23. maijā tiek dibināts "Zinātniskās pētniecības centrs" (kopš 2016. gada – LKA Kultūras un mākslu institūts), kas sāk organizēt mērķtiecīgu un sistemātisku zinātnisko darbību Notiek pirmais mūzikas un mākslas festivāls "Valpurģi" |
| 2005 | LKA svin 15 gadu jubileju. Tiek stiprinātas un attīstītas starpdisciplinārās studiju programmas, piemēram, "Kultūras socioloģija un menedžments" |
| 2004 | 29. aprīlī par LKA otro rektoru tiek ievēlēts teātra zinātnieks un profesors Jānis Siliņš |
| 2003 | Jaunas maģistra studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammas “Mediju un kultūras menedžments” izveide (vācieši) 14. novembrī Pēteris Laķis dodas mūžībā |
| 2002 | Akadēmija ievērojami paplašina ārvalstu apmaiņas iespējas studentiem Pēc Valmieras teātra iniciatīvas, pirmizrādi 2002. gada aprīlī pārpildītā Valmieras teātra Mēģinājumu zālē piedzīvo režisores un pedagoģes Māras ķimeles izrāde "Pazudušais dēls", vienotā ansamblī saliedējot Valmieras teātra vidējās paaudzes aktierus un LKA tobrīdējos 3. kursa aktiermākslas studentus, daļu no Pētera Krilova vadītā Valmieras kursa. Izrāde kļūst par vienu no 21. gadsimta sākuma latviešu teātra virsotnēm, iegūstot uzvaru Blaumaņa festivālā un trīs “Spēlmaņu nakts” balvas. |
| 2001 | 14. jūnijā LKA tiek oficiāli akreditēta kā valsts augstskola LKA piesaista jaunu docētāju paaudzi (Zane Grigoroviča, Agnese Hermane, Daina Teters un Gunta Ošeniece) humanitārajās un mākslas studijās |
| 2000 | Jaunas maģistra studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammas “Muzeoloģija, Kino un video režija” izveide LKA atzīmē pastāvēšanas 10. gadadienu un mērķtiecīgi sāk paplašināt starptautisko kontaktu un apmaiņas tīklu ar citām Eiropas mākslas un humanitārajām augstskolām |
| 1999 | Jaunas bakalaura studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammas “Modernās dejas horeogrāfija” izveide |
| 1998 | Jaunas bakalaura studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammas “Audiovizuālā kultūra” izveide Tiek izveidota LKA pirmā doktora studiju programma “Mākslas” (pirmos studentus uzņem 1999. gadā) Augstskola stabili nostiprina savu valsts budžeta finansētās iestādes statusu, un studējošo skaits akadēmijā pārsniedz 400 |
| 1997 | Jaunu bakalaura studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammu “Starptautiskie kultūras sakari Latvija - Ziemeļvalstis”, “Kultūras socioloģija un sabiedriskās attiecības”, “Teātra, kino un TV dramaturģija” izveide LKA pabeidz vēsturiskais P. Krilova vadītais aktieru un režisoru kurss, kura absolventi uzreiz sāk ienest jaunas vēsmas Latvijas teātru vidē Pirmizrādi piedzīvo pēc Fjodora Dostojevska romāna motīviem tapusī Pētera Krilova izrāde "Brāļi Karamazovi" – aktiermeistarības diplomdarbs, kas uzreiz guva starptautisku atzinību |
| 1996 | Jaunu bakalaura studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammu “Latviešu kultūra un tradicionālā kultūra”, “Televīzijas režisors” izveide LKA Satversmes sapulce pieņem būtiskus Satversmes grozījumus, pielāgojot akadēmijas darbību jaunajam Augstskolu likumam un nostiprinot tās akadēmisko brīvību |
| 1995 | LKA noslēdz savu pirmo pilno studiju ciklu, svinot pirmo bakalaura programmu absolventu izlaidumu Pirmās maģistra studiju programmas: humanitāro zinātņu maģistra studiju programma “Mākslas” izveide, apakšprogrammas: “Kultūras teorija un vēsture”, “Teātra māksla”, “Kultūras menedžments” |
| 1994 | Jaunu bakalaura studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammu “Literatūras teorijas vēsture un kritika”, “Kultūras socioloģija”, “Kino un televīzijas operators” izveide Pēc valsts pārvaldes reorganizācijas LKA atjauno ciešu sadarbību ar Kultūras ministriju. Tiek realizēti pirmie nozīmīgie pētnieciskie valsts granti, tostarp pētījumi par latviešu nacionālās kultūras identitāti. |
| 1993 | Pēteris Krilovs uzsāk vadīt teātra režijas kursu, kas nākamajos gados izaudzina spēcīgu teātra režisoru un aktieru paaudzi (tajā skaitā V. Kairišu un Dž. Dž. Džilindžeru). Jaunu bakalaura studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammu “Kino operators”, “Kino režija”, “Dramatiskā teātra aktiera māksla”, “Dramatiskā teātra režija” izveide |
| 1992 | 18. maijā LKA Satversmes sapulce pieņem akadēmijas Satversmi Tiek dibināta Studējošo pašpārvalde Jaunu bakalaura studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammu “Leļļu teātra aktieris”, “Kultūras sakari (latviešu - dāņu, vācu, somu)” izveide |
| 1991 | Septembrī studijas uzsāk pirmais studentu iesaukums (63 studenti): Pirmās bakalaura studiju programmas izveide: humanitāro zinātņu bakalaura studiju programma “Mākslas”, apakšprogrammas: “Kultūras teorija, vēsture un administrēšana”, “Kultūras sakari (latviešu - poļu, dāņu, zviedru, norvēģu, lietuviešu, franču, ebreju)” |
| 1990 | 29. decembrī ar Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu tiek oficiāli dibināta Latvijas Kultūras akadēmija un par LKA pirmo rektoru kļūst tās dibinātājs, filozofs Pēteris Laķis |
Mūsu absolventi
