Aināra Kamoliņa referāts konferencē “XXXII Baltic Conference on the History and Philosophy of Science”
2026. gada 11. jūnijā starptautiskajā konferencē “XXXII Baltic Conference on the History and Philosophy of Science” ar referātu “Energopower. The Technicization of the Soviet Self” uzstāsies filozofs un Latvijas Kultūras akadēmijas doktorants Ainārs Kamoliņš.
Konference norisināsies no 10. līdz 12. jūnijam Rīgā, un to organizē Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejs sadarbībā ar Baltijas Zinātnes vēstures un filozofijas asociāciju. Šī ir viena no nozīmīgākajām zinātnes vēstures un filozofijas konferencēm Baltijas reģionā, kas regulāri pulcē pētniekus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām Eiropas valstīm. Šā gada konferences tēma ir “Making and Remaking Science” (“Zinātnes veidošana un pārveidošana”), kas aicina analizēt, kā dažādos vēsturiskos, sociālos un politiskos apstākļos veidojušās zināšanu sistēmas, zinātniskās institūcijas un priekšstati par cilvēku, sabiedrību un pasauli.
Savā referātā Ainārs Kamoliņš pievērsīsies tam, kā 20. gadsimta pirmajā pusē Latvijā un agrīnajā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas periodā cilvēks tika izprasts, izmantojot enerģijas un tehnoloģiju metaforas. Pētījuma centrā ir jautājums par to, kā modernās elektrotehnikas attīstība un elektrifikācijas idejas ietekmēja priekšstatus par cilvēka apziņu, nervu sistēmu, veselību un spēju darboties sabiedrībā.
Starpkaru periodā Latvijā elektrība tika uztverta ne tikai kā tehnoloģisks sasniegums, bet arī kā simbols modernitātei, progresam un racionālai dzīves organizācijai. Šajā laikā cilvēka nervu sistēmu un psihisko darbību bieži skaidroja ar elektrotehniskiem jēdzieniem. Viens no raksturīgākajiem piemēriem bija akumulatora metafora – cilvēks tika raksturots kā enerģijas uzkrāšanas un patēriņa sistēma, kuras darbība ir atkarīga no pareizas slodzes, atpūtas un resursu sadales. Populārzinātniskajā literatūrā, presē un izglītojošajos materiālos tika uzsvērta nepieciešamība rūpēties par savu “nervu enerģiju”, izvairoties no pārmērīgas pārslodzes un saglabājot psiholoģisko līdzsvaru.
Kamoliņš analizēs, kā šādi priekšstati veidoja noteiktu izpratni par cilvēku un viņa pienākumiem pret sevi un sabiedrību. Īpaša uzmanība referātā tiks pievērsta neirastēnijai – diagnozei, kas 20. gadsimta sākumā tika plaši saistīta ar modernās dzīves radīto nogurumu, nervu izsīkumu un pārmērīgu psihisko slodzi.
Referāts tapis Latvijas Zinātnes padomes finansētā Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros. Projekta mērķis ir pētīt, kā padomju periodā Latvijā attīstījās filozofiskās idejas, zināšanu formas un intelektuālās stratēģijas, kā arī analizēt to saistību ar plašākiem sociāliem un politiskiem procesiem.
Konferences programma pieejama šeit: https://am.rsu.lv/node/13060