Digitālās vides nākotne bez kultūras nav iespējama
Kultūras izpausmju daudzveidība digitālajā vidē bija viena no visvairāk apspriestajām tēmām UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu starpvaldību komitejas 18. sesijā, kas no 11. līdz 14. februārim notika UNESCO galvenajā mītnē Parīzē.
Latvija, kas Konvenciju ir ratificējusi 2007. gadā un kuru komitejā pārstāv Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Rūta Muktupāvela, tās 18. sesijā pauda viedokli par gatavošanos UNESCO rīkotajam pasaules mēroga forumam “MONDIACULT 2025”, kurā veido globālo kultūras politiku, un par kultūras izpausmju daudzveidību digitālajā vidē.
“Kultūra digitālajā vidē šobrīd attīstās ļoti strauji un neprognozējami, tāpēc īpaši svarīgi līdzsvarot brīvību ar atbildību nacionālā un starptautiskā līmenī un aktīvi strādāt pie digitālās pratības iniciatīvām, uzraudzības sistēmām un aizsardzības pasākumiem, kas ne tikai pasargātu lietotājus, bet arī novērstu tādus riskus kā kiberuzbrukumi digitālajam mantojumam, autortiesību ignorēšana dziļās mācīšanās modeļos, kultūras satura patēriņa globālo platformu dominante, kā arī tradicionālo klātienes kultūras izpausmju marginalizācija,” norāda Rūta Muktupāvela.
Konvencijas dalībvalstu rosinātās rekomendācijas par kultūras daudzveidību digitālajā vidē ir apkopotas, un tās šī gada jūnijā skatīs UNESCO Asambleja.
Šogad Konvencija, kas ir starptautiskās kultūrpolitikas stūrakmens, kurā valstis atzīst mūsdienu kultūras un mākslas izpausmju duālo – kultūras un ekonomisko – dabu un nosaka pamatprincipus politikām un pasākumiem attiecībā uz kultūras produktu un pakalpojumu radīšanu, producēšanu, izplatīšanu un pieejamību, atzīmē 20. gadadienu kopš tās pieņemšanas 2005. gadā. Apliecinot Konvencijas nozīmību un vienlaikus atzīmējot tās jubileju, dalībvalstis ir aicinātas pieteikt notikumus, kas ir saistīti ar Konvencijas vadlīnijām, starptautiskā vietnē: https://www.unesco.org/creativity/en/celebrating-20-years-empowering-creativity.
Sesijas laikā komitejas dalībvalstis izskatīja Kultūras daudzveidības fonda īstenotos projektus visā pasaulē, kur starp citiem projektiem tiek atbalstīti arī tie, kas tiek īstenoti Ukrainā.
Līdzās dalībvalstu sanāksmei 18. sesijas laikā norisinājās arī citi tematiski pasākumi un diskusijas. Eiropas Savienības un UNESCO diskusijā par kultūru daudzveidību iekļaujošas kultūras politikas virzībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, izmantojot radošās industrijas, tika apspriesta Eiropas Savienības finansēto programmu ietekme uz līdzdalības politiku un ilgtermiņa stratēģiju veidošanu kultūras un radošajām nozarēm.
Norvēģijas un Zviedrijas pastāvīgo pārstāvniecību UNESCO organizētajā diskusijā par mākslinieku statusu un brīvību “Mākslinieka brīvība: ceļš priekšā” tika analizēts divdesmit gadu laikā kopš konvencijas pieņemšanas panāktais progress mākslinieciskās brīvības un pilsoniskās iesaistes veicināšanā mākslās, vienlaikus risinot pašreizējās problēmas, piemēram, dzimumu vienlīdzību un globālo krīžu ietekmi uz kultūras izpausmēm.
Sesijas laikā norisinājās arī informatīvais seminārs par Godīgās kultūras hartu (Fair Culture Charter), kas ir iniciatīva ar mērķi uzlabot darba apstākļus un sadarbību kultūras un radošo industriju jomā visā pasaulē. To virza globāls konsorcijs, ko koordinē Vācijas UNESCO komisija. Hartu, kuru ir aicinātas parakstīt dažādas kultūras jomas organizācijas, jau ir atbalstījušas vairāk nekā 150 iestādes un personas, tai skaitā Latvijas Universitāte. Plašāk: www.fair-culture.org.
Latviju UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu starpvaldību komitejas 18. sesijā Parīzē no 11. līdz 14. februārim pārstāvēja Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Rūta Muktupāvela, Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietniece kultūrpolitikas jautājumos Baiba Mūrniece un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.
Par UNESCO
UNESCO (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas apvieno 193 valstis visā pasaulē savstarpējai sadarbībai izglītības, zinātnes, kultūras, komunikācijas un informācijas jomā, lai sekmētu mieru, sabiedrības labklājību un ilgtspējīgu attīstību. Latvija pievienojās UNESCO 1991. gadā, bet kopš 1994. gada izveidotā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija nodrošina UNESCO programmu īstenošanu Latvijā un rūpējas par Latvijas interešu un pieredzes pārstāvniecību UNESCO darbības jomās starptautiski. Plašāk: www.unesco.lv un Facebook.com/UNESCOLNK.
Informāciju sagatavoja: Kitija Balcare, UNESCO LNK komunikācijas konsultante
Mob. tālr. (+371) 29683396 | E-pasts: k.balcare@gmail.com