Flautiste Dita Krenberga viesojas Latvijas Kultūras akadēmijā
Otrdienas, 21. oktobra, vakarā maģistra programmas "Radošās industrijas un izaugsmes menedžments" 1. kursa studenti ciemos uzņēma vienu no Latvijas zināmākajām un spožākajām flautistēm — Ditu Krenbergu. Mūziķe stāstīja par savu pieredzi gan kā solo māksliniecei, gan spēlējot orķestrī, kā arī dalījās ar atziņām par pedagoga darbu un mūzikas lomu viņas dzīvē. Tikšanās bija neformālā atmosfērā, ļaujot studentiem uzdot jautājumus un gūt izpratni par dažādiem ar mūziku saistītiem procesiem. Vakara gaitā studentiem bija iespēja klausīties D. Krenbergas atskaņoto Kloda Debisī (1862-1918) skaņdarbu "Sīringa" un Pētera Vaska (1946) kompozīciju "Ainava ar putniem".
21. oktobrī Latvijas Kultūras akadēmijas studenti, apgūstot priekšmetu Mākslas konceptualizācijas stratēģijas un konteksti, profesora Ivara Bērziņa vadībā ciemos uzņēma flautisti Ditu Krenbergu. Flautas spēli D. Krenberga apguvusi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Latvijas Mūzikas akadēmijā, pedagoga Imanta Sneibja klasē. D. Krenberga minēja, ka viņas flautas skolotājs vienmēr sacījis: "Nekad nesaki, ka tu pūt flautu, tu spēlē flautu!’’ D. Krenberga studējusi arī pie pasaulslavenā flautista Džeimsa Golveja un ieguvusi Leonarda Bernstaina stipendiju Bostonas Simfoniskā orķestra kursos Tenglvudas Mūzikas Centrā1. Kā īpaši nozīmīgu notikumu savā radošajā biogrāfijā, D.Krenberga izceļ starptautisko konkursu Spānijā, kad 1988.gadā viņa ieguva Grand Prix un Zelta medaļu 34. Maria Canals Starptautiskajā mūzikas konkursā Barselonā2.
Dita Krenberga ir ne tikai flautiste, bet viņas radošā darbība ietver arī kino. D.Krenberga filmējusies režisora Vara Braslas 1987. gadā uzņemtajā spēlfilmā "Aija", kas veidota pēc Jāņa Jaunsudrabiņa triloģijas motīviem, piedalījusies Aivara Freimaņa 1989.gada filmā "Dzīvīte", kas veltīta Dainu tēva Krišjāņa Barona piemiņai, kā arī spēlējusi režisora Arvīda Krieva 1990.gada spēlfilmā "Ievas paradīzes dārzs", kas veidota pēc rakstnieka A. Griguļa romāna "Cilvēki dārzā" un stāsta par divu jaunu mākslinieku mīlestību3.
Kā vēl vienu spilgtu notikumu savā radošajā dzīvē D. Krenberga atzīmēja kādu īpašu iestudējumu — Rīgas cirkā piedzīvoto operu “Eiridīke”. Kā muzikoloģe Gunda Miķelsone rakstījusi publikācijā ’’Putnu dārza noslēpums’’, kamerkora "Sindi putnu dārzs" mākslinieciskajā trīsvienībā līdzās diriģentam Ivaram Bērziņam bija režisors Uģis Brikmanis un komponists Mārtiņš Brauns4. Lai Rīgas cirkā — Latvijas vienīgajā amfiteātrī sagatavotos operas “Eiridīke” pirmuzvedumam, koristi bija saplānojuši savu grafiku līdz minūtei. Opera “Eiridīke” (1990) bija Mārtiņa Brauna mūzikas un Knuta Skujenieka poēmas krustpunkta rezultāts, postmoderniskā garā apdziedot pazīstamo grieķu mītu par Orfeju, padarot Eiridīki par galveno visas cilvēces glābēju. Uzveduma režisors – Uģis Brikmanis, scenogrāfs un tērpu mākslinieks – Andris Freibergs, bet galvenajās lomās – Mārtiņš Brauns (Orfejs) un Dita Krenberga (Eiridīke). Paši pirmatskaņotāji darba žanru nodēvēja par sindi operu5.
Vakara sarunas ietvēra daudz un dažādas tēmas, pieskaroties arī Latvijas kultūras telpā esošajai diskusijai par izmaiņām izdienas pensiju sistēmas saņemšanas kārtībā kultūras nozarē strādājošajiem. Flautiste minēja, ka izdienas pensijas neapšaubāmi ir nepieciešamas, ne tikai mūziķiem, bet arī citās jomās strādājošajiem.
Pirms tika atskaņota Kloda Debisī "Sīringa", D. Krenberga klātesošajiem uzdeva jautājumu, vai visi zina, kas ir Sīringa? Grieķu mitoloģijā viņa ir Arkādijas nimfa, dievietes Artemīdas pavadone, kas cītīgi sargāja savu nevainību un bēgdama no Pāna tika pārvērsta par niedri, bet Pāns no tās izgatavoja stabuli6.
Sarunas gaitā D.Krenberga apliecināja savu sirsnību un pozitīvismu. Flautiste iedrošināja studentus, sakot: "Jāatceras vienmēr, ka katram mums ir sava vieta, un katrs mēs esam ļoti unikāls. Katrs. Un katrs atrod savu nišu — agrāk vai vēlāk, bet jūs atrodat".
D. Krenberga dalījās arī padomos par to kā saglabāt profesionālismu. Cilvēkam jebkurā profesijā ir visu laiku jāatīstās. "Profesionālismu saglabāt var visu laiku mācoties, visu laiku augot, klausoties, ejot uz koncertiem, ejot uz citu mākslinieku meistarklasēm". Viņa atzina, ka mācīties var arī no saviem skolniekiem.
Pēc mākslinieces domām, Pētera Vaska (1946) kompozīcija "Ainava ar putniem" ir kā viņas rokraksts — to viņa ir atskaņojusi visur un vienmēr. Arī vakaru Latvijas Kultūras akadēmijā flautiste Dita Krenberga noslēdza ar šo īpašo kompozīciju.
Teksts: Ieva Īzāka-Harjo
Foto: Inese Kalniņa
1 Latvijas Mūzikas Informācijas centrs. Pieejams:https://www.lmic.lv/lv/komponisti/dita-krenberga-2534#album [skatīts 22.10.2025.].
2Latvijas Mūzikas Informācijas centrs. Pieejams: https://www.lmic.lv/lv/komponisti/dita-krenberga-2534#album [skatīts 22.10.2025.].
3 Filmas.lv. Pieejams:https://www.filmas.lv/person/1425/ [skatīts 21.10.2025.].
4 Miķelsone, Gunda. Putnu dārza noslēpums. Pieejams:https://www.lmic.lv/uploads/kcfinder/files/Muzikas_Saule_2020_02_LMIC.pdf [skatīts 22.10.2025.].
5 Miķelsone, Gunda. Putnu dārza noslēpums. Pieejams: https://www.lmic.lv/uploads/kcfinder/files/Muzikas_Saule_2020_02_LMIC.pdf [skatīts 22.10.2025.].
6 Tēzaurs. Pieejams: https://tezaurs.lv/S%C4%ABringa [skatīts 21.10.2025.].