Kā aizsargāt kanonā iekļautās vērtības? Noslēdzies Latvijas kultūras kanona konkurss
2024. gada 8. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas “Klīversalas” zālē Latvijas kultūras kanona konkursa finālā tikās 14 skolu komandas, lai prezentētu īstenotās iniciatīvas un aktivitātes, kas tapušas, izvēloties jauniešiem būtiskas kultūras kanonā iekļautas vērtības, kuru saglabāšanu apdraud mūsdienu ekonomiskās, sociālās, drošības vai vides krīzes izpausmes. Šī gada Kultūras kanona konkursa “Kultūras vērtību sardzē: radīt savu kultūras kanona vērtību drošības atslēgu” mērķis bija ne tikai aktualizēt Latvijas kultūras kanonā vērtības, bet arī pievērst uzmanību sabiedrības kultūras procesu daudzveidībai un vērtību sistēmu atšķirībām, kā arī veicināt skolēnu radošumu un pilsonisko līdzdalību Latvijas kultūrtelpas veidošanā.
“Šī gada konkursa tēma deva iespēju jauniešiem identificēt Kultūras kanona vērtības, kuras viņu ieskatā ir apdraudētas, veicot izpēti, sniedzot pamatojumu un stāstot par savu vērtības aizsardzības plānu. Īpaši jāizceļ jauniešu sniegtās analītiskās refleksijas par Kultūras kanona vērtības aizsardzības plāna nozīmību viņu dzīvē vai vērtību sistēmā. Komandu sniegums bija augsti vērtējams, jo jaunieši savās prezentācijās stāstīja par izpētes rezultātiem un arī par īstenotajiem pasākumiem, tajā skaitā ceļojošo izstādi, koncertu, performanci, kinolektoriju un talku, kuros tika akcentēta kultūras vērtības nozīmība. Jaunieši pārliecinoši demonstrēja to, ka nav vienaldzīgi un ka ir radoši, sociāli aktīvi un uzņēmīgi, pievēršot uzmanību problēmjautājumiem un savā vērtības aizsardzības plānā iesaistot dažādas auditorijas, tajā skaitā skolasbiedrus, institūcijas un ekspertus,” iespaidos par šī gada konkursu dalās Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta eksperte Lolita Rūsiņa.
Pirmo vietu konkursā ieguva Jūrmalas Majoru vidusskola komanda, kas veidoja zibakciju Jūrmalas koka arhitektūras saglabāšanai, otro vietu – Jūrmalas Valsts ģimnāzijas komanda, kas aktualizēja latvieša viensētas fenomenu, bet trešā vieta tika piešķirta Ādažu Brīvās Valdorfa skolas komandai, kas īstenoja kultūras kanonā iekļauto filmu popularizēšanas akciju.
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas specbalva tika piešķirta Brocēnu vidusskolai, kas Kultūras kanona vērtību – Ojāra Vācieša dzejas krājumu “Si minors” – aiznesa līdz cilvēkiem, sasniedzot to mērķauditoriju, kura iespējams parasti par dzeju neieinteresējās. Komanda apliecināja, ka kultūras vērtības ir universāla valoda, kas var vienot dažādu paaudžu cilvēkus.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas un LKA prorektora mākslinieciskajā jaunradē Dāvja Sīmaņa specbalvas tika piešķirtas Krāslavas ģimnāzijas komandai par kapu kopšanu kā mērķtiecīgu kultūrvēsturisku liecību saglabāšanu.
Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” un Kultūras ministrijas specbalvu saņēma Rīgas Celtniecības koledžas komanda. Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” vadītāja Aija Tūna balvas piešķiršanu pamatoja, norādot: “Šī gada konkursa fokuss bija sev svarīgo kultūras vērtību saglabāšana un aizsargāšana. Manuprāt, vispatiesākā saglabāšana notiek pašam kaut ko lietojot vai praktizējot, savukārt sargāšana ir ne tikai sētiņas aplikšana, bet arī praktiskas rūpes un kopšana. Tā ir aktīvā pilsoniskā kultūrpratība – prasme saglabāt vērtīgo, ņemot vērā arī mūsdienu cilvēka vajadzības – un to es saklausīju Rīgas Celtniecības koledžas puišu paveiktajā. Apvienojot zināšanas un prasmes ar iejūtību un cilvēcību, var pieņemt vispamatotākos lēmumus, kas veicina progresu nepazaudējot saknes”.
LKA bakalaura studiju apakšprogrammas “Kultūras socioloģija un menedžments” 1. kursa studenta Jēkaba Jostsona specbalva tika pasniegta komandai no Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas. Jaunieši konkursa uzdevumā realizēja divas aktivitātes – viensētas sakopšanas talku un latviešu tautas tradīciju apgūšanas nodarbību skolā. Žūrija īpaši izcēla komandas spēju pulcēt kopā un iesaistīt vienaudžus kanona vērtību aktualizēšanā.
Skolu komandu veikumu vērtēja žūrija astoņu ekspertu sastāvā: Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, prorektore zinātniskajā darbā, konkursa kuratore Anda Laķe, Latvijas Nacionālās bibliotēkas muzejpedagoģe Anita Smeltere, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta eksperte Lolita Rūsiņa, teātra pedagoģe un performanču māksliniece Ilze Mazpane, kinorežisors, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, prorektors mākslinieciskās jaunrades darbā Dāvis Sīmanis, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane, kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” vadītāja Aija Tūna un LKA bakalaura studiju apakšprogrammas “Kultūras socioloģija un menedžments” 1. kursa students Jēkabs Jostsons.
Konkursa finālā tikās Ādažu Brīvā Valdorfa skola, Valmieras Viestura vidusskola, Ogres tehnikums, Brocēnu vidusskola, Liepājas Raiņa vidusskola, Aglonas vidusskola, Krāslavas ģimnāzija, Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola, Jūrmalas Majoru vidusskola, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija, Rīgas Celtniecības koledža, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, Jūrmalas Valsts ģimnāzija un Rīgas 64. vidusskola.
Konkursu organizē LKA kopā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, kultūrizglītības programmu “Latvijas skolas soma”, Latvijas Nacionālo kultūras centru un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.
Sirsnīgi pateicamies konkursa sadarbības partneriem un atbalstītājiem, kas nodrošināja balvas visiem konkursa dalībniekiem: Latvijas Nacionālajai operai un baletam, Dirty Deal Teatro, Daugavpils teātrim, Latvijas Nacionālajam teātrim, Liepājas teātrim, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim, Latgales vēstniecībai “GORS”, Liepājas koncertzālei “Lielais dzintars”, Dzintaru koncertzālei, “Latvijas Koncerti”, kinoteātrim "Splendid Palace", "Kino Bize", Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, "Zuzeum", izdevniecībai "Neputns", "Brain Games", “Gardu muti”, “Birzī” un “Zaļā bāze”.
Ar konkursa norises gaitu var iepazīties Latvijas Kultūras kanona mājaslapā www.kulturaskanons.lv, Facebook lapā https://www.facebook.com/kulturaskanons.