Kā runāt, ja sistēma nosaka, ko drīkst teikt? Zinātnieku naktī LKA notiks vēsturisks eksperiments
25. septembrī Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūts aicina skolēnus, studentus un citus interesentus uz Eiropas Zinātnieku nakti LKA “Gara mājā”, Miera ielā 58a. Vakara noslēgumā, no pl. 20.00 līdz 21.30, apmeklētājiem būs iespēja piedalīties vēsturiskā eksperimentā “Paškritikas stunda: ideoloģija, valoda un cilvēks padomju Latvijā”, iejūtoties dažādās padomju okupācijas periodam raksturīgās lomās un izzinot, kā ideoloģiskā sistēma ietekmēja to, ko cilvēks drīkstēja teikt par sevi, citiem un sabiedrību.
“Eksperimenta ietvaros diskutēsim par to, kā vara spēj ne tikai pakļaut cilvēku, bet arī viņu no jauna konstruēt. Totalitāras iekārtas, kāds bija arī padomju režīms, rada jaunu ideālā cilvēka tēlu, liekot pilsoņiem mainīt savas personības kodolu. Padomju laikos izplatītas bija “atmaskošanas” akcijas, meklējot ienaidniekus. Un reti kurš varēja būt drošs, vai zem viņa maskas arī tāds neslēpjas. Lūkojoties plašākā perspektīvā, varas un personības attiecības liek uzdot jautājumu – kas tad īsti ir indivīds? Vai viņš pats zina atbildi, vai arī indivīda izpratni par sevi veido saskare ar varu?” eksperimenta ieceri raksturo Andris Hiršs, filozofs, LKA Kultūras un mākslu institūta vadošais pētnieks.
Nodarbības laikā jaunieši iejutīsies improvizētā marksisma–ļeņinisma vakara universitātes nodarbībā un iepazīs vienu no padomju okupācijas perioda ideoloģiskās izglītības praksēm. Pētnieki iepazīstinās ar marksisma–ļeņinisma vakara universitāšu darbību un skaidros, kāda bija to loma padomju ideoloģiskās izglītības sistēmā. Katram dalībniekam tiks piešķirta vēsturiska loma un situācijas apraksts, piemēram, kultūras nama darbinieks, jaunais skolotājs, rūpnīcas strādnieks, bibliotekārs vai students. Iejūtoties konkrētajā tēlā, jauniešiem būs jādomā par to, ko sistēma no šī cilvēka sagaida, kā viņam būtu jārunā par sevi, ko iespējams kritizēt un par ko labāk klusēt.
Nodarbības noslēgumā jaunieši, izmantojot īpaši sagatavotu veidlapu, uzrakstīs īsu “paškritikas referātu”. Kopīgā refleksijā ar pētniekiem tiks pārrunātas dalībnieku izvēlētās stratēģijas un analizēts, kā ideoloģiskā sistēma var ietekmēt cilvēka valodu, pašreprezentāciju un rīcību. Īpaša uzmanība tiks pievērsta jautājumam, vai uzrakstītais atspoguļo cilvēka patiesos uzskatus vai arī to, ko no viņa konkrētajā ideoloģiskajā sistēmā sagaida.
Vēsturisko eksperimentu vadīs filozofi Andris Hiršs, Andrejs Balodis un Ainārs Kamoliņš, tas tiek īstenots fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros.
Šī gada Eiropas Zinātnieku nakts vadmotīvs ir “Atklāj zinātnes dabu!”. Latvijas Kultūras akadēmijā tas tiks aplūkots no kultūras un mākslas pētniecības skatpunkta, ļaujot apmeklētājiem izzināt un pašiem izmēģināt dažādas pētniecības pieejas. No plkst. 17.00 līdz 21.30 LKA “Gara mājā” notiks vairākas interaktīvas aktivitātes par kultūrpolitiku, vietas atmosfēru, kino un digitālo kultūru, kur ikvienam būs iespēja uz brīdi kļūt par kultūrpolitikas lēmumu pieņēmējiem, pētīt, kā materiāli un telpas elementi ietekmē atmosfēru, analizēt Jāņa Streiča kino un izzināt pašiem savus digitālās kultūras patēriņa paradumus.
Par projektu “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)”
2025. gada janvārī uzsāktais projekts “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” pievēršas latviešu filozofijas attīstībai padomju okupācijas periodā, īpaši diviem pārrāvuma posmiem – 1944.–1953. un 1981.–1991. gadam. Pētījuma uzmanības centrā ir intelektuāļu attiecības ar politisko varu un tas, kā mainīgos politiskos un ideoloģiskos apstākļos tika veidotas zināšanas, formulētas idejas un meklētas iespējas turpināt intelektuālo darbu.
Projekta pētnieki norāda, ka padomju intelektuālais mantojums nav reducējams tikai uz marksisma–ļeņinisma ideoloģijas klātbūtni. Lai izprastu latviešu filozofijas attīstību šajā periodā, nepieciešams vienlaikus aplūkot gan valdošās ideoloģijas recepciju, gan intelektuālās pretestības formas un dažādās stratēģijas, ar kurām filozofi centās orientēties padomju sistēmā.
Pētījums aktualizē arī plašāku jautājumu par padomju intelektuālā mantojuma izvērtēšanu mūsdienu Latvijā. Lai gan padomju periods Latvijā plaši pētīts politiskajā, ekonomiskajā un kultūras vēsturē, filozofijas loma šajā sistēmā līdz šim nav visaptveroši izpētīta. Projekta ietvaros paredzēts veiktas arī biogrāfiskās intervijas ar filozofiem, kuri pieredzēja 20. gadsimta 80. gadu pārmaiņas, tādējādi teorētisko un vēsturisko izpēti papildinot ar personiskās pieredzes un dzīvesstāstu perspektīvu.
Zinātnieku naktī piedāvātais vēsturiskais eksperiments šo pētniecības jautājumu padara pieejamu arī jauniešu auditorijai – tā vietā, lai tikai klausītos par padomju perioda ideoloģisko sistēmu, skolēni uz neilgu brīdi paši nonāks situācijā, kurā jādomā par attiecībām starp publisko valodu, personisko pārliecību un sistēmas prasībām.
Projektu “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.
Vairāk par projektu