ZIŅAS

Latvijas valsts prezidenta Egila Levita vēstījums Latvijas Kultūras akadēmijai “Kāpēc kultūra?”, tiešsaistes konference, leģendāri LKA studentu radošie darbi

07.05.2020

No 2020. gada 11. līdz 15. maijam, atklājot Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) 30. jubilejas gada svinības, norisināsies digitālais festivāls, kas prezentēs LKA studējošo pētniecisko un radošo veikumu gan normalitātes, gan karantīnas apstākļos, rosinot refleksiju par krīzes provocētajām izmaiņām kultūrvidē un radošajos procesos. Svinīgo LKA 30 gadi atklās Latvijas Valsts prezidents un LKA goda profesors Egils Levits ar lekciju “Kāpēc kultūra?”, bet jubilejas gada notikumus aizsāks studējošo konference “ZinātMāksla” un digitālais festivāls ar LKA radošo darbu retrospekciju, diskusijām un pētnieciski-mākslinieciskām refleksijām.

Trīs notikumos – 13., 14. un 15. maijā – LKA piedāvās interesentiem pievienoties tiešsaistes formātā, un tiem varēs sekot līdzi LKA Facebook lapā (https://www.facebook.com/LKAkademija/).

13. maijā plkst. 14.00 uz atvērto lekciju “Kultūra ārkārtas situācijā: skaitļi un stāsti” aicinās LKA profesore Anda Laķe un Kultūras socioloģijas un menedžmenta 3. kursa studenti.

14. maijā plkst. 10.00 norisināsies LKA studējošo konference “ZinātMāksla”, kurā ar savu pētniecisko darbu rezultātus prezentēs LKA bakalaura studiju un maģistrantūras studenti. Savā studiju pieredzē ārkārtas apstākļos dalīsies studente, kura šobrīd atrodas starptautiskajā mobilitātē Francijā Po Universitātē. Tiks prezentēti darbi par talantu menedžmentu kultūras organizācijās, nenotikušo latviešu dzejas avangardu, minoritāšu reprezentāciju Latvijas spēlfilmās no 1991. līdz 2019. gadam, pirmo latviešu klaunu duetu Ripsi un Pipsi klaunādes un Rīgas cirka kontekstā u.c..

Digitālo festivālu noslēdzot un atklājot LKA 30. jubilejas gada svinības, 15. maijā plkst. 10.00 notiks svinīgā sēde, piedaloties Latvijas valsts prezidentam un LKA goda profesoram Egilam Levitam, kultūras ministram Naurim Puntulim, izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai, Latvijas Mākslas akadēmijas rektoram Kristapam Zariņam, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoram Guntaram Prānim, profesoram un LKA otrajam rektoram Jānim Siliņam, LKA absolventei Lienei Ozoliņai un LKA studējošo pašpārvaldei.

Apskati notikumu programmas:

Tāpat visas nedēļas garumā LKA piedāvās dažādus #ēkultūras notikumus. Tiešsaistes filmu programma "Šķērsgriezums", kas bez maksas ikvienam interesentam būs pieejama LKA Nacionālās Filmu skolas "Vimeo" kanālā, piedāvās Latvijas Kultūras akadēmijā uzņemtu mācību darbu izlasi, sākot no 1995. gada līdz mūsu dienām. Programmā iekļautas Annas Vidulejas, Anda Miziša, Aika Karapetjana, Kristapa Krūmiņa un Lienes Lindes spēles īsfilmas, kā arī Anetes Šuces un Aleksandra Grebņeva pilnmetrāžas dokumentālā filma "Maskačka", tā piedāvājot sava veida šķērsgriezumu žanriskajai un tematiskajai daudzveidībai, kas jau gandrīz trīs desmitgades raksturo Latvijas Kultūras akadēmijas ļoti bagātīgo audiovizuālo mācību darbu arhīvu.

Lutinot skatuves mākslas cienītājus, LKA piedāvās skatītājiem trīs leģendāru izrāžu ierakstus: “Brāļi Karamazovi” (Režisors Pēteris Krilovs, 1997), “Pazudušais dēls” (Režisore Māra Ķimele, 2002) un “Simbelīns” (Režisors Dāvids Džovanzana, 2007). LKA Skatuves mākslas katedra piedāvās trīs diskusijas par izrādēm, piedaloties izrāžu veidotājiem un aktieriem (diskusijas būs skatāmas LKA Facebook lapā).

LKA sadarbībā ar Latvijas Televīziju platformā Teatris.zip piedāvās izrādes “Pazudušais dēls” un “Brāļi Karamazovi” (režisors Pēteris Krilovs, 1997). “Brāļi Karamazovi” ir pirmā apvienotā LKA aktieru – režisoru kursa diplomdarbs. Izrāde ir sešas ar pusi stundas gara un pateicoties tai Zirgu pasta zāle ieguva savu nosaukumu – “Karamazovu zāle”. Bez aktieru kolektīva, kas kā studenti piedalās šajā izrādē, nav iedomājams 21. gadsimta latviešu teātris – Ģirts Ēcis (Ivans), Arturs Skrastiņš (Dmitrijs), Regnārs Vaivars (Aļoša), Baiba Broka (Grušeņka), Kaspars Znotiņš (Velns), Anita Sproģe (Katerina Ivanovna), Evija Krūze (Ļiza), Andris Keišs (Smerdjakovs), Gundega Ozolīte (Māte), Ivars Lūsis (Rakitins), citās lomās arī Ģirts Rāviņš, Māris Liniņš, Gatis Šmits, Guntis Zēbergs.

“Pazudušais dēls” (2002) ir smalks psiholoģiskā teātra meistardarbs, kurā režisore un pedagoģe Māra Ķimele vienotā ansamblī saliedējusi Valmieras teātra vidējās paaudzes aktierus un LKA tobrīdējos 3. kursa aktiermākslas studentus, daļu no Pētera Krilova vadītā Valmieras kursa. Izrāde top pēc Valmieras teātra iniciatīvas, pirmizrādi piedzīvo 2. Rūdolfa Blaumaņa festivālā 2002. gada aprīlī pārpildītā Valmieras teātra Mēģinājumu zālē un kļūst par vienu no 21. gadsimta sākuma latviešu teātra virsotnēm, iegūstot uzvaru Blaumaņa festivālā un trīs “Spēlmaņu nakts” balvas.

Savukārt izrādi “Simbelīns” pēc Viljama Šekspīra darba “Simbelīns” motīviem nedēļas garumā būs iespēja skatīties LKA Youtube kontā (https://www.youtube.com/user/LKAkademija). Izrāde ir LKA teātra režijas bakalaura programmas absolventu aktiermeistarības diplomdarbs, kur visās lomas tikai topošie režisori – Valters Sīlis, Kārlis Krūmiņš, Inga Tropa (vēlāk Imodženas lomā Madara Botmane), Arnita Jaunzeme, Juris Jonelis, Edgars Kaufelds, Ieva Paševska, Andrejs Polozkovs, Lauma Balode un Māra Siliņa. Izrāde ir pirmais režisora un pedagoga Dāvida Džovanzanas projekts LKA un Latvijā vispār un tikai otrais Šekspīra traģikomēdijas “Simbelīns” iestudējums latviešu teātrī.

Digitālā festivāla programmā iekļauti arī tādi notikumi kā LKA bakalaura studiju “Laikmetīgās dejas māksla” 2. kursa studentu dejas improvizācijas nodarbību videokopsavilkums, parādot skatītājiem, kā norit radošais process karantīnas laikā. Tāpat LKA Skatuves mākslas katedra uz diskusiju aicinās LKA radošo specializāciju kursu vadītājus Elmāru Seņkovu, Indru Rogu, Olgu Žitluhinu, Alvi Hermani, lai runātu par darba stratēģijām ārkārtas situācijā skatuves mākslā, kā horeogrāfi, aktieri un režisori pielāgojas attālinātajam studiju procesam. Diskusijas moderatore Zane Kreicberga. Diskusiju par to, kas divu mēnešu ārkārtas situācijā notiek ar kino un kino izglītību, piedāvās LKA Nacionālā filmu skola.