LKA Zinātniskās pētniecības centra pētnieki piedalījās Eiropas sociologu asociācijas ikgadējā konferencē Mančesterā
Latvijas Kultūras akadēmiju Eiropas sociologu asociācijas konferencē Mančesterā, kas norisinājās no 20. līdz 23. augustam, pārstāvēja Anda Laķe, Agnese Hermane, Maija Spuriņa un Iveta Ķešāne. Konferences kultūras socioloģijas sesijā par digitalizāciju Maija Spuriņa prezentēja savu projektu par atmiņas digitalizāciju un transnacionalizāciju (projekts Nr. 1.1.1.2/VIAA/2/18/252). Prezentācija bija ļoti veiksmīga. Īpaši liela interese bija par pētījumā izmantoto mašīnmācības algoritmu pielietojumu attēlu analīzē. Pēcdoktorante nodibināja kontaktus ar kolēģiem no Portugāles, Itālijas, Nīderlandes un ASV, kas nākotnē varētu attīstīties vērtīgos sadarbības projektos.
Digitālās tehnoloģijas, to attīstības sociālie aspekti un to ietekme uz sabiedrību tika iztirzāti daudzās konferences sekcijās un prezentācijās. Viena no interesantākajām bija diskusija par algoritmiem, un to ietekmi uz sabiedrību, kurā Erans Fišers (Eran Fisher) no Izraēlas prezentēja pētījumu par satiksmes aplikāciju Waze un tās ietekmi uz vietējām kopienām, itāļu socioloģe Lorenca Bonina (Lorenza Boninu) runāja par algoritmu izmantošanu izglītībā un ar to saistītajā problēmām, un poļu akadēmiķis Džernejs Prodņiks analizēja algoritmu saistību ar sociālās dzīves akselerāciju žurnālistikā. Tāpat interesanta bija Džeimija Vudkoka (Jamie Woodcock) no Oksfordas Universitātes prezentācija par digitālo platformu darbinieku darba pieredzi un iespēju mobilizēties, organizēties un aizstāvēt savas intereses. Viņa novērojumi bija balstīti galvenokārt informācijā, kas gūta intervējot un novērojot taksometru platformas Uber darbiniekus (kurš līdzīgs Latvijas Bolt) un ēdienu piegādes platformu darbiniekus (līdzīgi Latvijas Wolt). Vudkoks secināja, ka platformu darbinieki ir sociāli neaizsargāti, pakļauti ekonomiskai ekspluatācijai un ka tiem ir salīdzinoši mazākas iespējas politiski mobilizēties nekā industriālās ēras rūpnīcu strādniekiem. Neskatoties uz to, Vudkoks norādīja uz vairākiem faktoriem, kas līdz šim sekmējuši platformu strādnieku mobilizāciju un sadarbību.
Konferencē kopumā dominējošās tēmas bija imigrācija, nacionālisms un populisms. No visām semi-plenārdiskusijas visiedvesmojošakās bija Elaidžas Andersona (Elijah Anderson), Mišelas Lamontas (Michele Lamont) un Rutas Vodakas (Ruth Wodak) uzrunas. Andersons, socioloģijas un afroamerikāņu studiju profesors Jēlas universitātē ir viens no vislabāk zināmajiem pilsētas etnogrāfiem ASV un Eiropā un galvenokārt raksta par rasi pilsētvidē. Mančesterā viņš runāja par to, kā tumšādains cilvēks jūtas “balto cilvēku pasaulē”. Viņa novērojumi bija ļoti personīgi, etnogrāfiski dziļi un aizkustinoši un raisīja pārdomas par sociālo stereotipu un aizspriedumu ģeneoloģiju. Lančesteras Universitātes profesore Rutas Vodaka savā uzrunā iztirzāja labējo populistu retoriku, galvenokārt, analizējot Austrijas un ASV politiskā diskursa piemērus. Mišela Lamonta, savukārt runāja par “cerību naratīvu” krīzi. “Amerikāņu sapnis” (american dream) kā dominējošais cerību naratīvs ASV ir zaudējis savu leģitimitāti, jo nesniedz jēgpilnu un sasniedzamu nākotnes vīziju nevienai no sociālajām šķirām, tostarp arī ekonomiski vislabāk situētajiem, kuri cieš no neauglības un depresijas. Lamonta aicināja meklēt jaunus cerību naratīvus, kuri balstīti iekļautībā, plurālismā, ikdienas universiālismā un kosmopolītismā."