Mākslu un kultūras universitāšu sadarbības padome vienojas par izmaiņām padomju darbības efektivizēšanai
Šodien, 23.04. Kultūras ministrijā (KM) uz sēdi sanāca Mākslu un kultūras universitāšu sadarbības padomes locekļi, lai pārrunātu līdzšinējo mākslu un kultūras universitāšu padomju darbību, kā arī iespējamās pārmaiņas to darbības efektivizēšanā un sastāvā.
Sadarbības padome bija vienisprātis, ka, lai uzlabotu mākslu un kultūras universitāšu darbu, ir atbalstāms KM priekšlikums samazināt padomes locekļu skaitu no 5 uz 3, kā arī jābūt skaidrām padomes, rektorāta un senāta pilnvarām, koncentrējoties uz augstskolas stratēģijas izstrādi un īstenošanu. Padome bija arī vienisprātis, ka ir skaidri jādefinē studējošo pašpārvaldes aktīva iesaiste.
Augstākās izglītības likums nosaka, ka valsts dibinātajās augstskolās darbojas iekšējās pārvaldības institūcija - augstskolas padome. Tā ir koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas izveidota un darbojas gan Latvijas Kultūras akadēmijā, gan Latvijas Mākslas akadēmijā, gan Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, un ir atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību; tāpat nodrošina arī valsts augstskolas darbību atbilstoši dibinātāja noteiktajai stratēģiskajai specializācijai.
Augstskolas padomes sastāvu veido pārstāvji, kurus izvirzījis konkrētās augstskolas senāts, kā arī tā dēvētie ārējie pārstāvji – sabiedrības vai industriju pārstāvji, kuru darbība ļauj augstskolām elastīgāk reaģēt uz ārējām izmaiņām un paplašina stratēģisko redzējumu.
Sabiedrības pārstāvjus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, iesaistot atlases procesā sabiedrību, izraugās ministrija, kuras pārraudzībā ir augstskola, un izvirza Ministru kabinets. Katras valsts dibinātas augstskolas padomē ir arī viens Valsts prezidenta nominēts pārstāvis.
Foto: Oskars Artūrs Upenieks/ Kultūras ministrija