Mūziķis Kārlis Auzāns viesojas Latvijas Kultūras akadēmijā
Maģistra programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” 1. kursa studenti uzņēma ciemos čellistu, komponistu un Latvijas Kultūras akadēmijas programmas “Mediju un kultūras menedžments” absolventu Kārli Auzānu, lai kopīgi diskutētu par emociju atspoguļošanu skaņās, mūzikas radīšanu dažādiem medijiem un iedvesmas avotiem. Vakara noslēgumā studenti baudīja arī īpašu muzikālu priekšnesumu.
Par mūziku un tās radīšanu
Saruna sākās ar šķietami vienkāršu jautājumu — kāda ir atšķirība starp mūziķi un muzikantu? Auzāns uzskata, ka būtiski ir nodalīt mūzikas izpildītāju no radītāja — vienam svarīga ir funkcionalitāte, otram radošā izpausme. Viņš gan nosmēja: “Ierodoties pasākumos, es vienmēr saku — muzikanti klāt!”
Vakara gaitā studenti aktīvi uzdeva jautājumus par mūzikas radīšanas procesu, tās saistību ar dažādiem medijiem un auditoriju. Auzāns dalījās pieredzē, komponējot kino un teātrim, uzsverot, ka mūzikai jāpapildina darbs, nevis jākonkurē ar tā galveno domu: “Mūzika ir manipulācija — tā var palīdzēt, bet var arī traucēt. Svarīgi izvairīties no ilustratīvisma un strādāt ar zemapziņas sajūtām.”
Runājot par darbu teātrī, Auzāns atklāja, ka bieži vien mūzikai jābūt gatavai mēnesi pirms pirmizrādes: “Teātrī viss notiek kā klucīšu likšana — teksts nosaka, cik ilgs būs pasākums un cik laika veltīt mūzikai.” Viņš arī piebilda, ka daudzi lieliski teātra skaņdarbi diemžēl tiek aizmirsti, un izrādes beigās bieži rodas “tukšums, kad mūzika apklust”.
Par nākotnes teātra mūziku Auzāns saka: “Grūti prognozēt, kā tā attīstīsies, jo mainās pati teātra kultūra. Galvenais — lai mūzika netraucētu.”
Par radošo procesu
Auzāns atklāja, ka mūzikas rakstīšana viņam ir gan rutīna, gan radošs darbs. “Svarīgākais ir sakoncentrēt domas un līdzekļus. Pasūtījumu māksla arī ir radošuma treniņš,” viņš uzsvēra. Kā iedvesmas avotu Auzāns min cilvēkus un dialogu ar viņiem, kā arī radošās nometnes, kuras viņš salīdzina ar “īstermiņa attiecībām — ķīmiskām reakcijām”.
Runājot par emocionālo pusi, viņš teica: “Visu, ko rakstu, daru tā, lai man pašam patīk. Tas ir mans iekšējais termometrs. Laiks ir dzīves visdārgākā vērtība — jādomā, vai tas, ko dari, ir tava laika vērts.”
Pieskaroties mākslīgajam intelektam mūzikas radīšanā, Auzāns to uztver kā rīku: “Tāpat kā kādreiz nebija interneta, bet tagad ir, arī mākslīgais intelekts kļūs par mūsu ikdienas instrumentu. Kad tiks izprastas cilvēku emocijas, mūziķiem būs jauni jautājumi, ko risināt.”
Muzikālais noslēgums
Vakara noslēgumā Kārlis Auzāns sniedza čella priekšnesumu indiešu ragu pavadījumā — instrumentu, kuru viņš iepazinis pandēmijas laikā. Viņš atzina, ka neko īpašu šim vakaram nebija iecerējis, tomēr ar savu spēli “iekustināja studentu dvēseles — viņa mīļākās — stīgas”.
Prof. Ivars Bērziņš uzsver: “Kārlis ir viens no veiksmīgākajiem un daudzpusīgākajiem savas paaudzes mūziķiem. Viņš darbojas ar skaņu, nevis vienkārši to izpilda — tas ir citas pakāpes pievienotā vērtība.”
Noslēgumā pats Auzāns sacīja: “Kopš mācījos LKA, mana dzīve ir ļoti mainījusies uz labo pusi, tāpēc šeit vienmēr ar prieku atgriežos. Satikt jaunos kultūras nozares cilvēkus un diskutēt par radošām tēmām man ir patiesi prieks.
Teksts: Una Lote
Foto: Inese Kalniņa