No viedokļa paušanas līdz reālai ietekmei: LKA pētnieki atklāj jauniešu līdzdalības izaicinājumus Latvijā
Latvijas jaunieši visbrīvāk savu viedokli pauž ģimenē un draugu lokā, taču skolā viņu iespējas ietekmēt lēmumus ir ievērojami ierobežotākas. Lai gan nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto jauniešu ir mēģinājuši ietekmēt lēmumus savā skolā, lielākā daļa no tiem, kuriem bijusi iespēja izteikties, uzskata, ka viņu viedoklis pieņemtos lēmumus nav mainījis. To atklāj Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūta pētnieku politikas ziņojums “Autentiska un jēgpilna jauniešu līdzdalība: Latvijas jauniešu viedokļu un pieredzes izpēte”, kas tapis valsts pētījumu programmas “Izglītība” projekta “Jauniešu autentiskas līdzdalības priekšnoteikumi formālās un neformālās izglītības vidē” / UNFRAMED ietvaros.
Pētījumā analizēta 13–25 gadus vecu jauniešu pilsoniskā līdzdalība formālās un neformālās izglītības vidē, pievēršot uzmanību ne tikai tam, vai jauniešiem ir iespēja iesaistīties un paust savu viedokli, bet arī tam, vai šī iesaiste atbilst viņu interesēm un ļauj panākt reālas pārmaiņas. Pētnieki uzsver, ka autentiska līdzdalība balstās pašu jauniešu interesēs, savukārt jēgpilna līdzdalība nozīmē iespēju ietekmēt lēmumus. Pētījuma rezultāti atklāj, ka jauniešu līdzdalības pieredze būtiski atšķiras atkarībā no vides, tēmas un iesaistes formas. Īpaša uzmanība pievēršama skolai, kur jaunieši ne tikai iegūst zināšanas, bet arī veido pirmo pieredzi viedokļa paušanā, kopīgu lēmumu pieņemšanā un pārmaiņu īstenošanā. Ja jaunieši redz, ka viņu viedoklis tiek ņemts vērā, tas var stiprināt pārliecību par savām iespējām ietekmēt procesus arī ārpus skolas.
Lai palīdzētu izglītības iestādēm pāriet no formālas jauniešu uzklausīšanas uz jēgpilnu iesaisti, projekta ietvaros izstrādāts arī praktisks rīks – ceļa karte, kas ļauj skolām izvērtēt esošo situāciju un mērķtiecīgi pilnveidot jauniešu līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanā.
Ko atklāj pētījums?
Jaunieši visbrīvāk izpaužas ārpus formālajām līdzdalības struktūrām. Autentiska jauniešu līdzdalība visbiežāk izpaužas ārpus skolas vides un jauniešu organizācijām – neformālās un nekonvencionālās vidēs. Visbrīvāk par sev svarīgo jaunieši runā ar draugiem un ģimeni, kā arī izpaužoties mākslā vai digitālajā vidē (sociālajos medijos). Organizētas formas – jauniešu organizācijas, NVO, politiskās partijas – tiek izmantotas daudz retāk.
Jaunieši aktīvāk iesaistās jautājumos, kas viņiem personīgi ir svarīgi. Vislielākā interese un iesaiste vērojama izglītības un pašizaugsmes, sporta un veselīga dzīvesveida, savstarpējo attiecību, mākslas un garīgās veselības jautājumos. Savukārt politikā un sociālā taisnīguma jautājumos, par kuriem jauniešu interese ir mazāka, arī iesaiste ir zemāka. Tas apliecina, ka līdzdalības veicināšanā būtiski ņemt vērā pašu jauniešu intereses, nevis tikai piedāvāt iepriekš noteiktas iesaistes formas.
Iespēja izteikties ne vienmēr nozīmē iespēju ietekmēt lēmumus. Jaunieši visaugstāk vērtē iespējas brīvi paust viedokli, tikt uzklausītiem un ietekmēt procesus savā ģimenē un vienaudžu lokā (neformālā vide), savukārt izglītības iestādēs (formālā vide) šīs iespējas vērtētas ievērojami kritiskāk. Tikai nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto jauniešu ir mēģinājuši ietekmēt lēmumus savā skolā, un lielākā daļa no tiem, kuriem bijusi iespēja izteikties, uzskata, ka viņu viedoklis lēmumu nav mainījis.
Iesaistīšanās dod iespēju piedzīvot reālas pārmaiņas. Tajās jomās, kur jaunieši iesaistās, viņiem lielākoties izdodas panākt sev nozīmīgas izmaiņas. Vienlaikus vairākās jomās, īpaši politiskās līdzdalības līmenī, iesaistīto jauniešu īpatsvars ir salīdzinoši neliels. Tas nozīmē, ka, lai gan iesaistīšanās bieži noved pie pozitīviem rezultātiem, kopējais jauniešu skaits, kas iegūst šādu pieredzi, joprojām ir ierobežots.
Draugi un ģimene motivē iesaistīties, bet nedrošība un laika trūkums attur. Jauniešu līdzdalību visvairāk veicina tuvāko cilvēku atbalsts, savukārt biežākie šķēršļi ir laika un intereses trūkums, nepārliecinātība par savām spējām un sajūta, ka konkrētās aktivitātes nav viņiem piemērotas.
Dažādas līdzdalības formas cita citu papildina. Iesaiste vienā neformālās līdzdalības aktivitātē var būt labvēlīgs formālo līdzdalību veicinošs faktors un otrādi. Šie dati liek raudzīties plašāk arī uz līdzdalību veicinošiem faktoriem. Tie ne tikai liek meklēt katram jauniešu interešu segmentam piemērotus līdzdalību atbalstošus instrumentus, bet aicina ņemt vērā, ka dažādi līdzdalības izpausmes veidi ir savstarpēji atbalstoši, nevis kādu aktivitāti izslēdzoši.
Jo lielāku personisko ieguldījumu prasa līdzdalība, jo mazāk jauniešu tajā iesaistās. Aktivitātes, kas prasa vairāk laika, drosmi publiski paust savu nostāju vai rada risku saņemt kritiku, jauniešu vidū ir mazāk izplatītas. Biežāk jaunieši izvēlas vienkāršākas un vieglāk pieejamas iesaistes formas, kas var kļūt par pirmo soli plašākas līdzdalības pieredzes veidošanā.
Aktīvie jaunieši jūtas pārliecinātāki par savām iespējām ietekmēt notiekošo. Jaunieši, kuri darbojas skolēnu vai studentu pašpārvaldēs un jauniešu domēs, biežāk atzīst, ka var brīvi izteikties, tiek uzklausīti un spēj panākt sev nozīmīgas pārmaiņas. Tomēr arī viņu pārliecība par iespējām ietekmēt lēmumus samazinās, pārejot no tuvākās vides uz pašvaldības, valsts un Eiropas Savienības līmeni.
Par projektu
Politikas ziņojumā izmantoti un secinājumi balstīti divu 2025. gadā veiktu aptauju datos. Pirmajā piedalījās vispārējās un profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņi un augstskolu studenti vecumā no 13 līdz 25 gadiem visā Latvijā (kopā 1071 respondents). Infografikas ar šīs aptaujas datiem pieejams šeit. Otrajā, mērķtiecīgi veidotā pašpārvalžu aptaujā, piedalījās 242 jaunieši, kas jau ir aktīvi iesaistīti skolēnu vai studentu pašpārvaldēs, kā arī pašvaldību Jauniešu domēs.
Ziņojums tapis Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts pētījumu programmas "Izglītība" (2023.–2026.) projekta "Jauniešu autentiskas līdzdalības priekšnoteikumi formālās un neformālās izglītības vidē (UNFRAMED)" (Nr. VPP-IZM-Izglītība-2023/6-0002) ietvaros. Projektu administrē Latvijas Zinātnes padome.