Notiks konference “Rakstniekam Anšlavam Eglītim 110”
2016. gada 25. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas 11. stāvā no plkst. 14.00 notiks ANŠLAVA EGLĪŠA (1906–1993) 110. dzimšanas dienai veltīta konference, mēģinot ielūkoties gleznotāja, dzejnieka, rakstnieka, lugu autora, filmu recenzenta daudzpusīgās personības mazākzināmajos aspektos. Savos iespaidos un vērojumos dalīsies mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, kino pētniece Inga Pērkone, grāmatzinātnieks Viesturs Zanders un literatūras pētnieki Viesturs Vecgrāvis, Sandra Ratniece, Viktors Hausmanis un Inguna Daukste-Silasproģe, dzeju lasīs Latvijas Nacionālā teātra aktieris Mārcis Maņjakovs.
1906. gada 14. oktobrī Rīgā rakstnieka Viktora Eglīša un skolotājas un tulkotājas Marijas Eglītes ģimenē dzimušā Anšlava Eglīša dzīves gaitas, personības tapšana un radošās daiļrades ceļš veidojās vairāku interešu saskarē (studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, radošā vide mājās, interese par literatūru un teātri), impulsējot sava ceļa meklējumos. Raiba iezīmējas arī Anšlava Eglīša dzīves ģeogrāfija – Rīga, Cesvaine, Inciems, Maskavas apkaime (Krievija), Sormova (Krievija), Alūksne, Leisene (Šveice), Berlīne, Tailfingena, Pfulingena (Vācija), Ņujorka, Seilema, Losandželosa un Pacifika Palisādes (ASV) –, tomēr visa mūža garumā viņš palicis izteikts Latvijas patriots un par literāro devumu un nacionālo stāju trimdā saņēmis Tautas balvu (1980).
Latvijas laikā tapa Anšlava Eglīša pirmie dzejoļi, stāsti, romāni un lugas, savukārt trimdas laikā – stāsti, romāni un lugas, galvenokārt domājot par latviešu teātra attīstību arī svešumā. Anšlavs Eglītis pamatoti dēvēts par ražīgāko latviešu trimdas autoru. Rakstnieka literārais devums pazīstams ne vien lasītājiem svešumā, bet arī Latvijā, sākot ar romānu “Līgavu mednieki” (1940), “Homo novus” (1946), atmiņām par Inciemā pavadītām vasarām grāmatā “Pansija pilī” (1962) līdz svešuma izjūtu, vērojumu tvērumam virknē stāstu, tēlojumu un romānu, kā arī dažādu Latvijas vēsturē izšķirīgu norišu literāram zīmējumam. Daudzi Anšlava Eglīša romāni pieredzējuši atkārtotus izdevumus, aizsākta Rakstu izdošana, tapuši pētījumi – Viktora Hausmaņa monogrāfija “Anšlavs Eglītis” (2005), rakstu krājums “Anšlavs Eglītis pretskatā un profilā” (1996), izdotas “Anšlava Eglīša dienasgrāmatas 1919–1944” (sak. Vera Vāvere un Ieva E. Kalniņa, 2004). Otrā būtiska Anšlava Eglīša literārā šķautne ir viņa devums latviešu lugu rakstniecībā, kas iestudētas daudzos latviešu teātros visā pasaulē, un reizumis arī Latvijā (“Pa purna tiesu”, “Kazanovas mētelis”, “Galma gleznotājs”, “Bezkaunīgie veči” u. c.). Izdota izlase “Lugas” (1990) un sagatavota Latvijā neizdoto lugu izlase “Cilvēks grib spēlēt” (2016) ar Viktora Hausmaņa ievadu un komentāriem.
“Ass vērotājs, atjautīgs satīriķis un krietns stilists” – tā par Anšlavu Eglīti teicis dzejnieks, esejists un kultūrvēsturnieks Andrejs Johansons. Komponists Volfgangs Dārziņš viņu dēvējis par džentelmeni latviešu literatūrā. Literatūrzinātnieks un teātra pētnieks Viktors Hausmanis atzinis, ka grūti iedomāties citu latviešu literātu, kurš būtu sevi apliecinājis tik daudzās radošās izpausmēs – prozists, gleznotājs, dramatiķis, tēlotājas mākslas kritiķis, dzejnieks, kinokritiķis, tulkotājs – viss vienā personā.
Konferenci rīko Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centrs un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
PROGRAMMA
2016. gada 25. oktobrī plkst. 14.00–17.30 Latvijas Nacionālās bibliotēkā pasākumu telpā 11. stāvā
Ingrīda Burāne. Anšlava Eglīša pašportretus uzlūkojot
Sandra Ratniece. Rakstnieka un mākslinieka simbioze prozā
Viesturs Vecgrāvis. Anšlava Eglīša dzeja – teksti un konteksti
Viesturs Zanders. Anšlava Eglīša sarakstes spogulī
Viktors Hausmanis. Kā tapa Anšlava Eglīša lugas
Inguna Daukste-Silasproģe. Anšlava Eglīša prozas cilvēks svešumā
Inga Pērkone. Anšlavs Eglītis – filmu recenzents
Latvijas Nacionālā teātra aktieris Mārcis Maņjakovs lasīs Anšlava Eglīša dzeju.
Konferenci vada Benedikts Kalnačs.