Pētnieces Maija Spuriņa un Liene Ozoliņa piedalās Atmiņas studiju asociācijas konferencē Prāgā
No šī gada 14. līdz 19.jūlijam asociētās profesores Maija Spuriņa un Liene Ozoliņa piedalījās Atmiņu Studiju Asociācijas (MSA) ikgadējā konferencē Prāgā, kur līdztekus citam uzstājās ar referātu “Mnemonic Framing of War and Militarization: A Research Project in Latvia in the Context of Russian-Ukrainian War”, kurš tapis FLPP projekta “Gatavojoties karam: Kara nozīmes Latvijas publiskajā diskursā un jauniešu uztverē” (lzp-2024/1-0604) ietvaros. Prezentācija vēstīja gan par projekta ieceri kopumā, gan par pirmajiem empīriskajiem novērojumiem, veicot diskursa analīzi. Jāsaka, ka kara un militarizācijas tēma kā arī Krievijas-Ukrainas kara konteksts, norise un ietekme, konferencē tika skatīta neskaitāmos referātos un paneļos. Interese par pētnieču referātu bija ļoti liela. Sekojot vienam no paustajiem novērojumiem – ka šobrīdējās militarizācijas politikas ieviesējiem nākas ņemt vērā sabiedrības negatīvās atmiņas un asociācijas ar Padomju armiju, kopā ar kolēģiem no citām valstīm, tika secināts, ka atmiņu studiju laukam vērtīgs būtu starptautiski salīdzinošs pētījums par militarizācijas atmiņām – gan pagātnes militarizācijas idealizāciju, gan traumām.
Līdztekus šim referātam, Maija Spuriņa piedalījās pētniecības tīkla Lēnā Atmiņa (Slow Memory) sesijās un pasākumos, savukārt Liene Ozoliņa kopā ar kolēģi Magdu Šmukalu (Magda Schmukalla) no Eseksas universitātes uzstājās ar priekšlasījumu “Hope Now. Future Imaginaries in Times of Political and Ecological Transitions” paneļdiskusijā par globālajām mūsdienu krīzēm un sabiedrībās pastāvošajiem mehānismiem, ar kuru palīdzību cenšamies tās risināt.
Piecu konferences dienu laikā bija iespēja piedalīties vairāk kā 25 paneļu un apaļo galdu diskusijā, kurus varējām izvēlēties no kopumā notiekošajiem vairāk nekā 400. Īpaši vērtīgi bija atklāšanas un noslēguma pasākumi, kuri apvienoja visus dalībniekus un, tādējādi, ļāva apjaust atmiņu studijas kā vienotu staropdisciplināru lauku. Atklāšanā viena no vadošajām atmiņu studiju lauka mūsdienu domātājām - profesore Astrida Erla (Astrid Erll) - runāja par atmiņas lauka mūsdienu izaicinājumiem, tostarp transkulturālismu, antropocentrismu, un digitalizācijas un mākslīgā intelekta ietekmi uz to, kā izprotam un interpretējam pagātni. Noslēguma pasākumā cita, vienlīdz zināma, akadēmiķe Alisone Landsberģe (Alison Landsberg) sarunājās ar bulgāru rakstnieku Georgija Gospoģinovu (Георги Господинов Георгиев), kura nesenā grāmata “Laika Patvertne” (Времеубежище; Time Shelter) novērtēta ar prestižo starptautisko Bukera godalgu. Īpaši spilgts biji arī korejiešu vēturnieka Jī-Hiuņ Lima (Jie-Hyun Lim) referāts par upuru nacionālismu, kas, viņaprāt, pēdējos desmit gados ir kļuvis par dominējošo nacionālās atmiņas ietvaru, aizstājot nacionālo varoņu naratīvus. Tāpat pārdomas raisošs bija horvātu aktīvista Igora Blaževiča stāsts par viņa darbu ar pēckara zonās dzīvojošajiem, kuri vēl ilgi pēc kara dzīvo sašķeltā sabiedrībā, kas dalās upuros un pāridarītājos. Īpaši atmiņā palicis viņa teiktais, ka kara trauma sadziedēšana nereti sākas ar dažiem drosmīgajiem, kuri uzdrošinās iet pretim savstarpējo apvainojumu straumei un dalīšanai labajos un ļaunajos, un kuriem sākumā pamazām izveidojas apkārt nelielas atbalstītāju kopienas, un uz kuru drosmīgo un marģinalizēto viedokļu pamata laika gaitā izveidojas jaunas iekļaujošāka un saliedējošāka sabiedrības morāle.