Pieejami LKA pētnieku izstrādātie 11 rīcībpolitikas ziņojumi par Latvijas kultūras ekosistēmu un tās attīstību
Noslēdzoties Kultūras ministrijas valsts pētījumu programmas projektam “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” / CERS, publiskoti 11 Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pētnieku izstrādāti rīcībpolitikas ziņojumi, kuros apkopoti trīs gadu pētniecības rezultāti un rekomendācijas Latvijas kultūras nozares attīstībai. Ziņojumi aptver plašu jautājumu loku – no kultūras piedāvājuma daudzveidības un piekļūstamības, kultūras un radošo nozaru nodarbinātības un kultūrizglītības atbilstības darba tirgus vajadzībām līdz kultūras ekonomiskajai ietekmei, digitālajam kultūras patēriņam, kultūras mantojuma saglabāšanai un kultūras nozīmei sabiedrības dzīves kvalitātes veicināšanā. Pētījumu rezultāti sniedz zinātniski pamatotu informāciju kultūrpolitikas veidotājiem, nozares profesionāļiem un ikvienam interesentam.
No 2023. līdz 2026. gadam īstenotajā valsts pētījumu programmas projektā CERS piecu Latvijas zinātnisko institūciju pētnieki padziļināti analizēja Latvijas kultūras ekosistēmu, tās attīstības tendences un nozīmi valsts izturētspējas un ilgtspējas stiprināšanā. Pētniecībā īpaša uzmanība tika pievērsta kultūras piedāvājuma daudzveidībai un piekļūstamībai, kultūras un radošo nozaru profesionāļu nodarbinātībai un izglītībai, digitālo tehnoloģiju ietekmei, vēsturisko procesu atspoguļojumam mūsdienu kultūrā, kā arī kultūras sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtēšanai.
Rīcībpolitikas ziņojumi paredzēti valsts un pašvaldību kultūrpolitikas veidotājiem, kultūras organizāciju vadītājiem, māksliniekiem, radošo industriju pārstāvjiem, izglītības iestādēm, pētniekiem un citiem nozares profesionāļiem. Tie piedāvā datos balstītu argumentāciju lēmumu pieņemšanai, palīdz identificēt nozares attīstības vajadzības, modelē kultūrpolitikas scenārijus un rosina diskusijas par kultūras lomu Latvijas nākotnē.
VPP projekta CERS rīcībpolitikas ziņojumi:
1. Kultūras piedāvājuma daudzveidība un piekļūstamība. “Kultūras pakalpojumu groza” kā kultūrpolitikas instrumenta novērtējums
Pētījumā analizēta kultūras piedāvājuma daudzveidība, kvalitāte un piekļūstamība dažādās Latvijas teritorijās, īpašu uzmanību pievēršot reģionālajām atšķirībām un dažādu iedzīvotāju grupu kultūras vajadzību specifikai. Balstoties reprezentatīvā Latvijas iedzīvotāju aptaujā un piecu novadu padziļinātā izpētē, izvērtētas “kultūras pakalpojumu groza” kā kultūrpolitikas instrumenta ieviešanas barjeras un piedāvāta jauna pieeja kultūras piedāvājuma līdzsvarošanai Latvijas novados.
Autores: Anda Laķe, Agnese Hermane, Sabīne Ozola un Diāna Mierture.
2. Publiskā un privātā sektora loma un mijiedarbība kultūras piedāvājuma veidošanā Latvijā: nozaru, reģionālā un finansējuma struktūras analīze
Ziņojumā analizēta publiskā un privātā sektora iesaiste kultūras piedāvājuma veidošanā Latvijā, aplūkojot nozaru un reģionālās atšķirības, kā arī kultūras finansējuma struktūru. Pētījums sniedz ieskatu dažādu kultūras pakalpojumu sniedzēju lomā un to savstarpējā mijiedarbībā.
Autors: Edgars Čerkovskis.
3. Ziņojums par nodarbinātības un ieņēmumu gūšanas modeļiem un tendencēm kultūras un radošajās nozarēs
Pētījumā identificēti kultūras un radošo nozaru profesionāļu nodarbinātības un ienākumu gūšanas modeļi, analizējot nozarēm raksturīgās darba organizācijas formas un nodarbinātības tendences. Ziņojums sniedz pamatu kultūras un radošo nozaru darba vides un profesionāļu ekonomiskās situācijas izvērtēšanai.
Autori: Ilona Kunda, Agnese Karlsone un Gints Klāsons.
4. Ziņojums par profesionālās ievirzes, profesionālās vidējās un augstākās kultūrizglītības piedāvājuma atbilstību darba tirgus ilgtermiņa pieprasījumam
Pētījumā vērtēta kultūrizglītības piedāvājuma atbilstība kultūras un radošo nozaru darba tirgus ilgtermiņa vajadzībām, pievēršoties dažādiem profesionālās izglītības līmeņiem. Ziņojums aktualizē jautājumus par izglītības sistēmas un darba tirgus savstarpējo sasaisti un kultūras nozarē nepieciešamo profesionālo kompetenču attīstību.
Autori: Ilona Kunda, Agnese Karlsone un Gints Klāsons.
5. Daudznozaru rīcībpolitikas ieteikumi kultūras un radošo nozaru specifikai pielāgotai metodoloģijai darba tirgus pieprasījuma identificēšanai
Rīcībpolitikas ieteikumos pievērsta uzmanība kultūras un radošo nozaru darba tirgus specifikai un nepieciešamībai to ņemt vērā, nosakot pieprasījumu pēc profesionāļiem un viņu kompetencēm. Piedāvātie ieteikumi vērsti uz darba tirgus vajadzību identificēšanas metodoloģijas pilnveidi, lai tā precīzāk atspoguļotu kultūras un radošo nozaru nodarbinātības īpatnības.
Autori: Ilona Kunda, Agnese Karlsone un Gints Klāsons.
6. Latvijas iedzīvotāju digitālā kultūras patēriņa paradumi
Pētījumā analizēti Latvijas iedzīvotāju digitālā kultūras patēriņa paradumi, pievēršoties digitālā kultūras satura izmantošanai, auditorijas izvēlēm un kultūras līdzdalībai tiešsaistē. Ziņojums sniedz ieskatu digitālās vides lomā kultūras patēriņā un tās mijiedarbībā ar klātienes kultūras pieredzi.
Autore: Līga Vinogradova.
Plašāk par pētījuma rezultātiem
Pieejams kopsavilkums angļu valodā “Digital Cultural Participation in Latvia (Summary)”
7. Ziņojums par kinoteātru auditoriju Latvijā: klātienes un digitālā filmu patēriņa praksēm
Pētījumā analizēti Latvijas kinoteātru auditorijas filmu patēriņa paradumi, pievēršoties klātienes kino apmeklējumam un filmu skatīšanās praksēm digitālajā vidē. Ziņojums palīdz izprast auditorijas izvēles un filmu patēriņa pārmaiņas, kas ir nozīmīgas kino nozares attīstības un auditorijas piesaistes plānošanā.
Autore: Līga Vinogradova.
8. Digitālā mantojuma saglabāšana muzeju nozarē: normatīvais regulējums un prakse
Pētījumā analizēts digitālā kultūras mantojuma saglabāšanas normatīvais regulējums un līdzšinējā prakse Latvijas muzeju nozarē. Ziņojums aktualizē digitālā mantojuma ilgtermiņa saglabāšanas jautājumus un nepieciešamību pēc atbilstošiem tiesiskiem un praktiskiem risinājumiem.
Autore: Elīna Vikmane.
9. Dizaina ekonomikas identificēšana un nozīme Latvijas tautsaimniecībā
Pētījumā analizēta dizaina ekonomika un tās nozīme Latvijas tautsaimniecībā, pievēršoties dizaina nozares ekonomiskajam pienesumam un attīstības potenciālam. Ziņojums sniedz pamatu dizaina ekonomiskās nozīmes izvērtēšanai un tās lomas stiprināšanai Latvijas tautsaimniecībā.
Autores: Ieva Zemīte un Baiba Tjarve.
Plašāk par pētījuma rezultātiem
10. Kultūras un radošo nozaru salīdzinošais ekonomiskās ietekmes novērtējums
Pētījumā vērtēta kultūras un radošo nozaru ekonomiskā ietekme, sniedzot datus par šo nozaru ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. Ziņojums piedāvā salīdzinošu skatījumu uz kultūras un radošo nozaru ekonomisko nozīmi un informāciju kultūrpolitikas un nozares attīstības lēmumu pieņemšanai.
Autores: Ilze Judrupa un Ieva Zemīte.
11. Kultūras un radošo nozaru ietekme uz dzīves kvalitāti un labbūtību Latvijā. Līdzšinējā situācija un attīstības potenciāls
Pētījumā aplūkota kultūras un radošo nozaru saikne ar iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labbūtību, pievēršoties kultūras sociālajai nozīmei un tās attīstības potenciālam. Ziņojums paplašina skatījumu uz kultūras ieguldījumu sabiedrībā, izceļot tās nozīmi ne tikai ekonomiskajā attīstībā, bet arī cilvēku dzīves kvalitātes veicināšanā.
Autores: Ieva Zemīte, Baiba Tjarve, Ance Kristāla, Inga Surgunte un Agnese Karlsone.
VPP projekta CERS rīcībpolitikas ziņojumu secinājumi un rekomendācijas tika apspriesti arī projekta noslēguma konferencē “Kultūras pētniecība mūsu nākotnes izvēlēm”, kas 2026. gada 9. un 10. septembrī norisinājās Rīgā. Konferencē pētnieki kopā ar kultūras nozares profesionāļiem un politikas veidotājiem diskutēja par pētījumu rezultātu izmantošanu praksē un nepieciešamajiem risinājumiem Latvijas kultūras ekosistēmas turpmākajai attīstībai.
Skatīties konferences prezentāciju un diskusiju ierakstus
Trīs gadu laikā VPP projektā CERS piedalījās 92 pētnieki, tostarp 32 studējošie. Projekta zinātniskie rezultāti ietver arī 86 zinātniskās publikācijas, astoņas monogrāfijas, četrus zinātnisko rakstu krājumus un 18 datu kopas. Rīcībpolitikas ziņojumu publiskošana ir būtisks solis, lai projekta ietvaros radītās zināšanas būtu pieejamas plašākai sabiedrībai un izmantojamas turpmākajā kultūrpolitikas veidošanā.
Par projektu
Valsts pētījumu programmas projektu “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” (CERS, Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) no 2023. gada 18.septembra līdz 2026. gada 17. septembrim īstenoja Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Projektu finansēja Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” (2023–2026) ietvaros. Programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.