Pirmizrāde piecām Latvijas Kultūras akadēmijas jauno režisoru īsfilmām
Šodien, 4. februārī plkst. 20:00 kinoteātrī Splendid Palace pirmizrādi piedzīvos Latvijas Kultūras akadēmijas Kino režijas 2014. gada maģistrantu diplomdarbu īsfilmas. Īsfilmas būs iespēja no 5. līdz 8. februārim redzēt arī Kaņepes kultūras centrā un no 5. līdz 7. februārim Rīgas Kinomuzejā.
Piecu jauno režisoru veikumu atzinīgi ir novērtējis režisors Gatis Šmits: „Šī kursa studenti ir saņēmuši augstvērtīgu profesionālo treniņu un katrs no tiem ir spējis izveidot savu neatkārtojamu, personisku rokrakstu.”
Filmas tapušas ar Borisa Frumina un Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzēju palīdzību un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Ņujorkas Universitātes profesors Boriss Frumins, kurš ar režisoriem strādājis divus mēnešus, par īsfilmām izteicies īsi un kodolīgi: „Piecas dažādas filmas no pieciem daudzsološiem talantiem.” Atšķirīgas ir ne tikai īsfilmas, bet arī to režisori, kas pirms studijām akadēmijā, darbojušies tik atšķirīgas nozarēs kā žurnālistika, horeogrāfija, filozofija un matemātika.
Tēva un dēla attiecības īsfilmā „Papa” risina Valērijs Oļehno, kurš profesionālā līmenī nodarbojas ar horeogrāfiju, kā arī 15 gadus nodarbojies ar ielu dejām. Pēdējos astoņus gadus V.Oļehno nopietni pievērsies laikmetīgajai dejai. Līdz šim gūtā dejas pieredze filmā transformējas spēcīgajā kadra izjūtā un meistarīgajā montāžā.
Saistība ar eksaktajām zinātnēm jaušama režisores Madaras Didrihsones īsfilmā „Regīna”, kurā teorētiskās fizikas profesors saduras ar neatrisināmu problēmu – savām pirmajām attiecībām ar reālu sievieti. M.Didrihsone pirms kino režijas ir ieguvusi bakalaura grādu matemātikā un vēlāk studējusi montāžu. M.Didrihsones interese fokusējas neatkarīgajā un konceptuālajā kino.
Pirmizrādi jau piedzīvojusī Jurija Skorobogatova filma „Skrūvgriezis”, kas izrādīta festivālā „Starmetis”, stāsta par darbmācības skolotāju, profesionālu autozagli, kurš cīnās ar ļaundariem par nejauši atrastu somu – pilnu ar naudu. Režisors prasmīgi dara to, ko iecerējis – rada spriedzi. J. Skorobogatovs līdz šim ir vairāk bijis zināms kā operators, tomēr šobrīd ir pievērsies režijai un tajā izteikti cenšas izkopt un attīstīt savas prasmes, veidojot kriminālžanra filmas.
Filmā „Augstāk par zemi” režisors Jānis Ābele skatītājus ievilina jauniešu mīlas trīsstūrī. Eksistenciālus jautājumus autors neuzbāzīgi risina caur kontrastiem – ballītēm, attiecību kaislībām un iespējama kara tuvumu. J. Ābele ir jaunākais starp saviem kursa biedriem, kas iepriekš studējis filozofiju, tomēr jau studiju laikos ir interesējies par kino un tā veidošanu.
Martas Hercas filma „Mans kauss plūst pāri malām” ieved lēnajā un klusajā svētā Roberta pasaulē, kurš zina, kā ir būt labam un ko nozīmē nesavtīgi kalpot Dievam. M. Herca nāk no žurnālistikas pasaules, un viņai ir vairāku gadu pieredze šajā profesijā. Interese par dokumentālo kino lika M. Hercai kino žanram pievērsties nopietnākā līmenī. Jaunās režisores darbus raksturo dokumentālas vides saplūšana ar izteiktu spēles kino kadrējumu.