Ziņas

Moderatores – Līga Ulberte un Daniela Zacmane

Sekcijā aicināti pieteikties Latvijas skatuves un audiovizuālās mākslas praktiķi un pētnieki, lai dalītos pārdomās, pieredzē un pētījumos par aktuālo šajās nozarēs.

Aicinām īpašu uzmanību pievērst:

– kino un teātra ciešajām saiknēm un mijiedarbībai Latvijas kultūrtelpā,

– jaunākajām Latvijas filmām un skatuves mākslas darbiem.

Moderatores – Ance Kristāla, Iveta Ķešāne

Aicinām dažādu humanitāro, mākslas un sociālo zinātņu (kultūras sociologus, mākslas sociologus, antropologus, mākslas zinātniekus u.c.) nozaru pētniekus iepazīstināt ar saviem pētījumiem, kas saistīti ar kultūras un sabiedrības mijiedarbes procesiem digitālās transformācijas un drošības apdraudējumu laikā. Līdztekus tradicionālajiem jautājumiem par kultūras procesiem un māksliniecisko jaunradi,  no konferences dalībniekiem sagaidām arvien vairāk uzmanības  digitalizācijai, mākslīgajam intelektam, sociālās nevienlīdzības transformācijām, drošības apdraudējumu un ekoloģiskās ilgtspējas kontekstiem; šo faktoru noteiktajām mainīgajām attiecībām starp kultūras institūcijām un sabiedrību.

Iespējamais tēmu loks:

– Līdzdalība kultūrā, nevienlīdzība un sociālā iekļaušana, paaudžu mijiedarbība;

– Kultūras auditorija, mākslas uztvere un mākslas pratība;

– Kultūras pasākumi, mākslinieciskā jaunrade, māksla un sociālais aktīvisms;

– Radošo profesiju transformācija un nodarbinātības nedrošība;

– Kultūras identitāte un kolektīvā atmiņa;

– Kultūras un mākslas institūcijas, pārvaldība un kultūras demokrātija;

– Kultūras un mākslas pētniecības metodes, mākslinieciskā pētījuma un ietekmes novērtējuma pētījumi. 

Tāpat tiek gaidīti arī starpdisciplināru tēmu pieteikumi, kas skar kultūras un mākslas socioloģiju, kultūras menedžmentu un producēšanu, kultūrpolitiku, kultūras ekonomiku, kultūrizglītību un citus ar minētajiem tematiem saistītus jautājumus.  

Sekcijā aicinām piedalīties humanitāro, mākslas un sociālo zinātņu, kā arī starpdisciplināru pētniecību pārstāvošus pētniekus, doktorantus, maģistrantus un citus studējošos, kā arī kultūras un radošā sektora praktiķus.

Moderatores – Elizabete Palasiosa un Ieva Zemīte

Sekcijas uzmanības centrā ir kultūras un radošo industriju attīstība, pārmaiņu procesi un nākotnes perspektīvas, analizējot tos sociālā, ekonomiskā un tehnoloģiskā kontekstā.

Iespējamais tēmu loks:

– kultūras un radošo industriju attīstība un transformācija, tostarp nozaru attīstības tendences, radošo industriju ekosistēmas, jauni darbības un sadarbības modeļi, starpnozaru un starpdisciplināra sadarbība;

– digitalizācija un tehnoloģiju ietekme, tostarp digitālā transformācija, mākslīgais intelekts, paplašinātās realitātes un citas jaunās tehnoloģijas, digitālā kultūras satura radīšana, izplatīšana un patēriņš, tehnoloģiju ietekme uz radošo darbu;

– kultūras un radošā uzņēmējdarbība, tostarp uzņēmējdarbības modeļi, inovācija,  jaunu produktu un pakalpojumu attīstība, finansēšanas un vērtības radīšanas modeļi;

– ilgtspēja un zaļā transformācija kultūras un radošajās industrijās, tostarp vides ilgtspēja, sociālā atbildība, aprites ekonomikas principi un ilgtspējīgu kultūras un radošo prakšu attīstība;

– kultūras mārketings, auditorijas un līdzdalība, tostarp auditoriju attīstība, kultūras patēriņa paradumu pārmaiņas, komunikācija, digitālais mārketings, kopienu iesaiste un līdzdalības formas;

Aicinām dažādu jomu pētniekus piedāvāt pētījumus par kultūras un radošo industriju attīstības tendencēm, transformācijas procesiem un nākotnes perspektīvām, kā arī par pārmaiņām kultūras uzņēmējdarbībā, kultūras un mākslas pārvaldībā, radošajā darbā un kultūras organizāciju darbībā. Īpaši aicinām pētījumus, kas analizē kultūras un radošās industrijas plašākā sabiedrisko, tehnoloģisko, ekonomisko un vides pārmaiņu kontekstā, kā arī pievēršas mijiedarbībai starp kultūru, tehnoloģijām, uzņēmējdarbību un citām tautsaimniecības un sabiedrības jomām.

Sekcijā aicināti piedalīties humanitāro un sociālo zinātņu, kā arī starpdisciplināru jomu pētnieki, doktorantūras un maģistrantūras studenti, kultūras un radošo industriju pētnieki un praktiķi, kultūras organizāciju vadītāji un citi nozares profesionāļi.

Moderatori – Lolita Ozoliņa, Ieva Vītola, Juris Urtāns

Sekcijas pamattēma – Kultūras mantojums: apdraudējuma riski un pārvaldības prakses

Sekcija aicināti piedalīties  dažādu nozaru pētnieki, lai dalītos pieredzē par aktuāliem pētījumiem kultūras mantojumā, tā saglabāšanā un pārvaldībā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta riskiem, kas apdraud kultūras mantojuma vērtības, kā arī praksēm, kas palīdz šos riskus identificēt, mazināt un pārvaldīt mainīgajos sociālajos, politiskajos un vides apstākļos.

Iespējamais tēmu loks:

– kultūras mantojuma vērtību saglabāšana drošības apdraudējumu laikā;

– klimata pārmaiņu radītie riski un kultūras mantojuma saglabāšana;

– kopienu loma kultūras mantojuma saglabāšanā un pārvaldībā;

– kultūras mantojums kā kopienas piederības un noturības resurss;

– kultūras mantojuma vērtības un komercializācijas procesi;

– konflikti un kompromisi kultūras mantojuma saglabāšanā un izmantošanā.

Moderatores – Anita Načisčione, Elīna Veinberga, Signe Bahšteina 

Sekcijas pamattēma – Dažādu kultūru un valodu saskarsme, starpkultūru komunikācija, valodu daudzveidība un radošs valodas lietojums, kultūras identitāte, un piederība, valoda kā sociālās, kultūras un digitālās mijiedarbības resurss.

Sekcija veltīta kultūru un valodu savstarpējās mijiedarbības izpētei mūsdienu sabiedrībā, pievēršoties gan ikdienas komunikācijai, gan valodas jaunrades, mediju, mobilitātes un digitālās vides procesiem, kas caur valodu ietekmē kultūru.

Aicinām dažādu jomu pētniekus un praktiķus dalīties ar oriģinālu pētījumu rezultātiem par valodu un kultūru saskarsmes problemātiku, tās radošajiem, sociālajiem, lietišķajiem, politiskajiem un citiem aspektiem. Aicinām aplūkot arī daudzvalodības, tulkošanas, migrācijas, digitalizācijas un mākslīgā intelekta radītos izaicinājumus un iespējas valodu lietojumā un starpkultūru komunikācijā.

Iespējamais tēmu loks:

– kultūru saskarsme, starpkultūru komunikācija un kultūru dialogs;

– daudzvalodība, un valodu lietojums dažādās sociālajās un profesionālajās jomās;

– valoda kā kultūras identitāte un piederība;

– valodu un kultūru kontakti migrācijas, mobilitātes vai diasporas kontekstā;

– valodu ideoloģija, valodas prestižs un lingvistiskā ainava;

– radošs valodas lietojums tulkotajā literatūrā, reklāmā, populārajā kultūrā un ikdienas komunikācijā;

– valoda digitālajā kultūrā - sociālajos tīklos un digitālajās kopienās, digitālie diskursi un mākslīgā intelekta valoda;

– starpkultūru komunikācija darba vidē, tūrismā, diplomātijā un citās lietišķās jomās;

– valoda un kultūra drošības, krīžu un strauju sociālo pārmaiņu apstākļos;

– valoda starpdisciplināros pētījumos, kas saistīti ar lingvistiku, komunikācijas zinātni, tulkojumzinātni, mediju studijām un citām jomām.  

Sekcijas darba valodas – angļu un latviešu.

Moderatori – Zane Grigoroviča, Raimonds Briedis 

Sekcijas pamattēma:  Teksts, attēls un telpa: literatūra, māksla un subkultūras pilsētā

Īpašu uzmanību pievērsīsim tam, kā teksts kļūst par vizuālu zīmi, attēls - par stāstījuma formu, bet pilsēttelpa – par mediju, kurā tiek veidoti, lasīti un interpretēti kultūras naratīvi.

Rosināsim diskutēt par to, kā urbānajā vidē veidojas alternatīvas identitātes, kopienas un estētikas, kā arī par subkultūru lomu pilsētas vizuālās un tekstuālās ainavas veidošanā.

Iespējamais tēmu loks:

– Teksts pilsēttelpā: uzraksti, plakāti, afišas, grafiti, zīmes, tipogrāfija un citi tekstuāli elementi kā pilsētvides vizualitātes sastāvdaļa;

– No teksta uz attēlu un no attēla uz tekstu: literatūras, vizuālās mākslas un citu mediju savstarpējās interpretācijas;

– Subkultūru tekstualitāte un vizualitāte: fanzīni, mūzikas skatuves, ielu kultūra, grafiti, plakātu kultūra, modes estētikas un digitālās kopienas;

– Pilsēta kā teksts un attēls: urbānās telpas lasīšana, kartēšana, fotografēšana, dokumentēšana un pārveidošana;

– Urbānās pieredzes poētika un vizualitāte: pilsētas tēli literatūrā, fotogrāfijā, kino, ilustrācijā un laikmetīgajā mākslā;

– Alternatīvās pilsētas: subkultūru veidotās telpas, neoficiālās kultūras vietas un to reprezentācijas;

– Publiskā telpa kā kultūras medijs: ielu māksla, performances, instalācijas, intervences un citas telpiskas prakses;

– Teksts kā vizuāla prakse: eksperimentālā tipogrāfija, vizuālā dzeja, mākslinieku grāmatas un teksta-objekti;

– Digitālā urbānā kultūra: sociālie tīkli, digitālā dokumentācija, mēmes, digitālā grafika un virtuālās subkultūras;

– Pilsētas atmiņa un alternatīvie naratīvi: individuālie un kopienu stāsti, arhīvi, fotogrāfijas, mutvārdu vēsture un vizuālās liecības.

Aicinām pētniekus, māksliniekus, rakstniekus un kultūras praktiķus pievērsties pilsētai kā tekstuālai un vizuālai videi, kurā savstarpēji mijiedarbojas literatūra, māksla, arhitektūra, subkultūras un dažādas alternatīvās kultūras prakses.