Sākusies pieteikšanās starptautiskajai zinātniskajai konferencei “Kultūras Krustpunkti XIII”
Līdz 2019. gada 14. oktobrim ikviens kultūras un mākslas fenomenu pētniecībā ieinteresētais tiek aicināts pieteikties dalībai Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Kultūras Krustpunkti XIII” un dalīties savu pētījumu rezultātos, secinājumos un ierosinājumos. 2019. gada konferences “Kultūras Krustpunkti XIII” virstēma ir “Robežu pārkāpšana: pētniecība mākslā un māksla pētniecībā”. Konference norisināsies no 29. oktobra līdz 1. novembrim. Norises vietas: Latvijas Kultūras akadēmija, LKA Teātra māja “Zirgu pasts” un Latvijas Nacionālā bibliotēka. Konferenci organizē LKA Zinātniskās pētniecības centrs.
Konference “Kultūras krustpunkti” aizsāksies 29. oktobrī ar folkoratorijas “Mūsu esmes upes” (Rivers of Our Being) Latvijas pirmatskaņojumu, kas notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē. Oratorija ir pētniecisko rezultātu mākslinieciska interpretācija, kas tapusi ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” finansētā projekta “CoHERE: Kritiskais mantojums: identitātes izpausmes un reprezentācija Eiropā” ietvaros, kur LKA bija viena no 12 pētnieciskā konsorcija dalībniekiem. Oratorijas autors ir komponists Valdis Muktupāvels, to producējusi LKA, un tajā piedalīsies LKA jauktais koris Sōla (mākslinieciskais vadītājs Kaspars Ādamsons).
30. oktobrī LKA zālē notiks konferences starptautiskā diena (darba valoda: angļu), kurā ārvalstu pētnieki dalīsies metodoloģiskās atziņās un pētījumos balstītās pieredzēs par mākslas un pētniecības sinerģiju, aizsākot konferences virstēmu “Robežu pārkāpšana: pētniecība mākslā un mākslas pētniecībā”. Plenārsēdē uzstāsies gan projekta “CoHERE” partneri (prof. Kriss Vaitheds no Ņūkāslas Universitātes un Maireada Nika Krēta no Heriota Vata Universitātes Edinburgā), gan citi pētnieki.
31. oktobrī LKA zālē norisināsies konferences plenārsēde veltīta pētniecībai mākslā un mākslai pētniecībā. Plenārsēdes referenti tiks aicināti atklāt daudzveidīgas mākslas un pētniecības mijiedarbes un sinerģijas formas gan pamatojoties teorētiskos konceptos (mākslinieciska pētniecība, mākslā balstīta pētniecība, māksla kā pētījums u.c.), gan balstoties kultūras, mākslas un jaunrades pieredzē. Referenti pievērsīsies teorētiskiem, metodoloģiskiem un praktiskiem problēmjautājumiem par mākslinieciskā pētījuma un zinātniskās izziņas atšķirībām un saskarsmes punktiem, par to, kā mākslu var izmantot pētniecībā dažādos pētījuma posmos, tostarp radošās pētniecības un vizuālo pētniecības metožu izmantojumu. Tāpat plenārsēdē tiks prezentētas pieredzes, kad mākslinieciskās prakses ietvaros radošie profesionāļi rada jaunus konceptus, metodes un pieejas, kas ļauj nonākt pie jaunām un oriģinālām zināšanām.
1. novembrī LKA Teātra mājā “Zirgu pasts” norisināsies konferences darbs deviņās sekcijās:
- Kultūras, mākslas un komunikācijas socioloģija. Kultūrizglītība, kultūrpratība un medijpratība. Kultūra digitālajā vidē un sociālajos medijos;
- Skatuves māksla;
- Folkloristika, etnoloģija, arheoloģija un kultūras antropoloģija;
- Kultūras mantojums un atmiņas institūcijas;
- Kultūras menedžments un līderība, kultūrpolitika, kultūras ekonomika, radošā uzņēmējdarbība un radošās industrijas;
- Audiovizuālā māksla. Meklēšanā: Aloizs Brenčs;
- Saskarsme, Starpkultūru komunikācija un valodas nozīme kultūrā;
- Vizuālā māksla;
- Literatūra un tulkošana.
Lai pieteiktos dalībai konferences sekciju dienā (1. novembris) nepieciešams aizpildīt tiešsaistes pieteikuma formu:
Pieteikties konferencei iespējams līdz 2019. gada 14. oktobrim. Aizpildot pieteikumu (https://ej.uz/Kulturas_Krustpunkti2019) , lūdzam konferences publicitātes nodrošināšanai pievienot savu fotoattēlu. Referāta kopsavilkumu paredzēts publicēt izdevumā “Starptautiska zinātniskā konference “Kultūras Krustpunkti 2019”. Konferences tēžu krājums / programma”. Prezentācijai atvēlētas 20 minūtes (t.sk. jautājumi). Dalība konferencē ir bez maksas. Pieteiktie un programmā iekļautie referāti tiks recenzēti, sekciju skaits un saturs var mainīties atbilstoši iesūtīto referātu tēmu un kopsavilkumu saturam.
Pēc konferences referentiem būs iespēja iesūtīt rakstus recenzētam zinātnisko rakstu krājumam “Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi” (piešķirts ISSN kods) un/vai “Culture Crossroads” (indeksēts EBSCO un ULRICH’S datubāzēs, http://www.culturecrossroads.lv).
LKA zinātniskās darbības fokuss vērsts uz starpdisciplinaritāti kultūras un mākslas fenomenu izpētē. Ikgadējā LKA starptautiskā konference “Kultūras Krustpunkti” savā divpadsmit gadu ilgajā vēsturē ir ieguvusi īpaša notikuma statusu, tās multidisciplinārā programma ir saistoša gan pieredzes bagātiem pētniekiem, gan studējošajiem, gan kultūras nozares praktiķiem, gan jebkuram radošam cilvēkam. Ik gadu piedāvātā programma ļauj īstenot konferences stratēģisko mērķi: attīstīt komunikatīvu platformu kultūras un mākslas pētnieku zinātniskās darbības rezultātu teorētiskai un lietišķai aprobācijai.
Konferences galvenā misija: publiskot Latvijai nozīmīgu, starptautiski aktuālu kultūras un mākslas jomas problēmu izpētes rezultātus, kā arī aktivizēt akadēmisko diskusiju par kultūras, mākslas un radošā sektora lomu un sociālo atbildību politisku, ekonomisku, demogrāfisku pārmaiņu apstākļos.
Īpašs izaicinājums konferences organizatoriem ir zinātniskās un radošās darbības integrācija refleksijā par kultūras fenomenu, jo īpaši laikā, kad pētnieki runā par mākslas un pētniecības robežu izplūšana un veidojas arvien plašāka mākslas un pētniecības saskarsmes telpa.
Sekciju ieteicamās, bet ne ierobežojošās tēmas:
KULTŪRAS, MĀKSLAS UN KOMUNIKĀCIJAS SOCIOLOĢIJA. KULTŪRIZGLĪTĪBA, KULTŪRPRATĪBA UN MEDIJPRATĪBA. KULTŪRA DIGITĀLAJĀ VIDĒ UN SOCIĀLAJOS MEDIJOS
Sekcijas pamattēmas: Kultūras un mākslas fenomenu tradicionālās un laikmetīgās izpausmes, to transformācijas dažādās sabiedrībās, globālās un lokālās kultūras prakses, kultūras operatoru daudzveidība (valsts, pašvaldības, NVO, komercsektors) un līdzdalības modeļi, kultūrā balstītas sabiedrības nevienlīdzības izpausmes un pieejamības barjeras, kultūras piedāvājuma un norišu daudzveidība un starpdisciplinaritāte, auditorijas segmenti, kultūras vajadzības, kultūras patēriņš un līdzdalības formas, kultūras un mākslas “dzīve” medijos un digitālajā vidē, radošuma pētniecības specifika, kultūras un mākslas pētniecības pieeju daudzveidība, pētniecisko disciplīnu robežu saplūšana kultūras un mākslas studijās; kultūrizglītība un pratības koncepta lietojums kultūras jomā: kultūrpratība, medijpratība, vizuālpratība, filmpratība u.c.
Kultūras un mākslas vieta sabiedrībā, tostarp medijos, vienmēr ir bijusi kompleksa, daudznozīmīga un ambivalenta: vienlaikus gan ļoti personiska un individuālajā brīvībā sakņota, gan visiem “piederoša” un kopienu pieredzē balstīta. Aicinām dažādu jomu (kultūras, socioloģijas, komunikācijas, mediju, mākslas zinātnes, ģeogrāfijas u.c.) pētniekus piedāvāt savu pētījumu rezultātus par kultūras un mākslas procesiem sabiedrībā – pilsētās, laukos, metropolēs un nomalēs; to specifiku dažādās kopienās un sociālās grupās, par kultūras un mākslas notikumu rezonansi medijos; par kultūras pieejamību un auditorijas apmierinātību ar pastāvošo kultūras piedāvājumu; kultūrizglītību un daudzveidīgu pratības formu attīstību kultūrvidē.
Sekcijas ietvaros notiks LKA pēcdoktorantes Maijas Spuriņas seminārs “Vai humanitāram zinātniekam ir vērts saprast savu datoru”.
SKATUVES MĀKSLA
Sekcijas pamattēma: Laikmetīga skatuves māksla laikmetīgam skatītājam
Aicinām skatuves mākslas pētniekus dalīties savās pārdomās, novērojumos, atziņās un pētījumos par laikmetīgās dejas un laikmetīgā teātra tendencēm un recepciju Latvijā un pasaulē. Ņemot vērā, ka šis ir LKA Laikmetīgās dejas mākslas programmas 20. jubilejas gads, kā arī to, ka 2018. gadā pirmo reizi iedibināta Dejas balva, akcentējot šīs mākslas nozares patstāvību un aktualitāti, īpaši aicinām reflektēt par laikmetīgo deju, tās kritiku un recepciju. Aicināti arī citu mākslas nozaru pētnieki, kas starpdisciplinārās studijās pēta laikmetīgās skatuves mākslas parādības un fenomenus.
FOLKLORISTIKA, ETNOLOĢIJA, ARHEOLOĢIJA UN KULTŪRAS ANTROPOLOĢIJA
Sekcijas pamattēmas: Zudusī lokālā tradīcija; vai mēs to spējam atpazīt?
Vai kāda lokālā tradīcija var pilnīgi izgaist un vai mēs šo pazušanu, pazudušo tradīciju vispār atpazīstam?
Rosinām dalīties ar pētījumos gūtajām atziņām par zudušām lokālām tradīcijām, to kādreizējām materiālām un nemateriālām izpausmēm, identificēšanu un atpazīšanu kā agrākos laikos tā mūsdienās, relikto saglabāšanos vai transformēšanos, fiksēšanas un izpētes iespējām un rezultātiem.
Sagaidām refleksijas par visdažādākajām zudušām tradīcijām no folkloristikas, etnoloģijas, arheoloģijas, etnogrāfijas un kultūrantropoloģijas skatu punkta gan pagātnē, gan mūsdienās.
KULTŪRAS MANTOJUMS UN ATMIŅAS INSTITŪCIJAS
Sekcijas pamattēma: izaicinājumi atmiņas institūciju darbā 21. gadsimtā, kopienu un sabiedrības nozīme un iesaiste mantojuma pārvaldībā, ētikas jautājumi darbā ar kultūras mantojumu.
Aicinām pieteikties atmiņas un citu kultūras mantojuma institūciju pārstāvjus, praktiķus un mantojuma nozares pētniekus, lai dalītos pieredzē un pētījumos par kultūras mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas aktuālajām praksēm, pieredzēm, inovācijām Latvijā un pasaulē, kultūras mantojuma konceptualizāciju, teorētisko attīstību un izpratni, kā arī kopienu un vietējo iedzīvotāju iesaisti mantojuma vērtības noteikšanā, izmantošanā, komunikācijā.
Īpaši gaidīsim atmiņas institūciju pārstāvjus un pētniekus dalīties ar izaicinājumiem, ar ko atmiņas institūcijas saskaras 21. gadsimtā, un labās prakses piemēriem, kā šiem izaicinājumiem iespējams rast risinājumus. Aicinām runāt arī par darbu un sadarbību ar sabiedrību, auditoriju, kopienām, kā arī ētikas aspektiem darbā ar kultūras mantojumu.
KULTŪRAS MENEDŽMENTS UN LĪDERĪBA, KULTŪRPOLITIKA, KULTŪRAS EKONOMIKA, RADOŠĀ UZŅĒMĒJDARBĪBA UN RADOŠĀS INDUSTRIJAS
Sekcijas pamattēmas: Kultūras un radošā sektora attīstība, kultūras menedžmenta un mārketinga procesi, kultūras organizāciju darbība un līderība, kultūrpolitikas izaicinājumi, kultūras ekonomikas attīstība, radošās uzņēmējdarbības un radošo industriju attīstības perspektīvas.
Aicinām pieteikties kultūras menedžmenta un radošo industriju praktiķus, humanitāro un sociālo zinātņu pētniekus, LKA absolventus, lai dalītos savos atklājumos, novērojumos un atziņās par kultūras un radošā sektora attīstību, kultūras organizāciju darbību un līderību, sadarbību, talantu menedžmentu, mārketingu un auditorijas piesaisti, zīmolvedību, pasākumu producēšanu, biznesa modeļiem un uzņēmējdarbības specifiku radošajās industrijās, dzīvesstila uzņēmējdarbību un citiem ar radošā sektora menedžmentu saistītiem aspektiem.
AUDIOVIZUĀLĀ MĀKSLA. MEKLĒŠANĀ: ALOIZS BRENČS
Lietas apraksts. 2019. gada jūnijā režisoram Aloizam Brenčam būtu palicis deviņdesmit gadu. Režisors, lai arī dēvēts par Latvijas detektīva filmu žanra tēvu, ir uzņēmis arī dokumentālās filmas, vēsturiskās drāmas un seriālus. Jubilāram veltītie atceres pasākumi: atjaunotās filmas, diskusijas, lekcijas un raksti kļuva par pierādījumu tam, ka Brenča lietā vēl ir daudz pētniecības iespēju un jautājumu, kurus var uzdot gan attiecībā uz režisoru un viņa filmām, gan arī par mūsdienu kino Latvijā un pasaulē.
Aicinām pieteikties konferencei ar referātiem par šādām (un arī citām) tēmām:
- Detektīvžanrs Latvijas kino pieredzē
- Telpa un laiks Aloiza Brenča filmās
- Aktieri Aloiza Brenča filmās
- Dzimtes reprezentācija kriminālfilmās
- Mūzika un detektīvs
- Mākslas priekšmets kā iekāres objekts
- Izmeklējot Nordic Noir fenomenu
- Kriminālfilmu producēšanas iespējas
- Kriminālžanrs literatūrā un ekranizācijas problēmas u. c.
KULTŪRU SASKARSME, STARPKULTŪRU KOMUNIKĀCIJA UN VALODAS NOZĪME KULTŪRĀ
Sekcijas pamattēma: Kultūru saskarsme izglītībā, kultūrā, diplomātijā, radošajās industrijās; kultūra valodā, valoda kultūrā; valodu radošs lietojums.
Aicinām dažādu jomu pētniekus un praktiķus dalīties ar oriģinālu pētījumu rezultātiem un atziņām par kultūru saskarsmes problemātiku, tās pētniecību dažādos aspektos, par kultūru saskarsmes risinājumiem un to nozīmi veiksmīgā sadarbības organizēšanā. Piedalīties aicināti arī pētnieki, kuri starpdisciplināri pēta valodas, kultūras un radošuma attiecības un mijiedarbību. Aicinām diskutēt arī par citām starpkultūru komunikācijai nozīmīgām un aktuālām tēmām.
VIZUĀLĀ MĀKSLA
Sekcijas pamattēma: Zinātnes un mākslas mijiedarbe. Mākslas sociālās funkcijas.
Vizuālās mākslas sekcijā aicinām piedalīties vizuālās mākslas pētniekus, kā arī pašus māksliniekus, lai reflektētu par vizuālās mākslas attiecībām ar zinātni dažādos laikmetos. Lai raksturotu zinātnes lomu mākslā, īpaši gaidīsim pētniekus un māksliniekus, kuri aktualizēs jautājumu par pētnieciskā fokusa maiņu, metodoloģiskās un tehnoloģiskās dažādības aspektiem, kas iezīmējas datu ieguves, apstrādes un radošajos un pētnieciskjos rezultātos 21. gadsimtā. Sagaidāmas refleksijas arī par mākslinieku pievēršanos amatierpētniecībai. Aicinām diskutēt par mākslas sociālajām funkcijām.
Piedalīties aicināti pētnieki, kuri starpdisciplināri pēta kultūras procesu un radošuma attiecības un mijiedarbību ar dažādām zinātņu jomām.
LITERATŪRA UN TULKOŠANA
Sekcijas pamattēma: literārais teksts, tā uztvere un interpretācija atšķirīgos kontekstos, literatūras funkciju maiņa un izmantojums mūsdienu pasaulē.
Aicinām dažādu nozaru pētniekus palūkoties uz daiļliteratūras saikni ar vizualitāti – vizualizācijas nozīmei lasīšanas procesā, vizuālajiem un grafiskajiem elementiem tekstā, literatūras vizualizācijai ikdienā, mācību procesā un virtuālajā vidē. Pievērst uzmanību teksta un attēla mijiedarbei, mainīgajām funkcijām un vietai kultūras atmiņā, kā arī problēmām, kas saistītas ar vizualitāti un tās atveidojumu daiļliteratūras tulkojumos.
Papildu informācija:
Aija Lūse,
Latvijas Kultūras akadēmija
Konferences “Kultūras Krustpunkti XIII” koordinatore,
aija.luse@lka.edu.lv
Tel. 67114807, 29107218