Sirsnīgi sveicam LKA goda profesori Valentīnu Freimani 95 gadu jubilejā!
Latvijas Kultūras akadēmijas goda profesore (Professor honoris causa), mākslas zinātņu doktore, kino un teātra zinātniece Valentīna Freimane savas aktīvās darbības laikā, kopš 20. gadsimta 50. gadiem līdz pat šim brīdim, sniegusi milzu ieguldījumu Latvijas kultūras izglītībā, īpaši teātra un kino jomā. Dr. Valentīna Freimane sadarbojusies ar Latvijas Kultūras akadēmiju, gan sniedzot teorētisku un metodisku palīdzību studiju programmu un LKA filmu bibliotēkas (Videoakadēmija) izveidē, gan docējot studiju kursu „Aktieris kameras priekšā”, gan vadot un piedaloties filmu lektorijos, semināros u.c.
Valentīna Freimane dzimusi 1922. gada 18. februārī Rīgā. 1949. gadā beigusi Latvijas Valsts Universitātes Vēstures fakultāti, 1971. gadā absolvējusi Teātra mākslas institūta (Maskava) aspirantūru, ieguvusi mākslas zinātņu kandidāta grādu. 1992. gadā nostrificēta par mākslas zinātņu doktori.
No 1963.- 1968. gadam bijusi Latvijas Radio dramatisko raidījumu redaktore, no 1968. - 1980. gadam – Latvijas Zinātņu Akadēmijas Literatūras, Mākslas un Folkloras institūta vecākā zinātniskā līdzstrādniece, no 1968. - 1997. ārzemju teātra un kino vēstures pasniedzēja Latvijas Konservatorijā, no 1993. gada – viesprofesore Latvijas Kultūras akadēmijā un Berlīnes Brīvās Universitātes Teātra zinātnes institūtā.
Dr. Valentīna Freimane ir vairāku grāmatu ("Liepājas teātra 50 gadi", "Latviešu padomju teātra vēsture", „Padomju Latvijas kinomāksla”, "Personības un parādības" u.c.) autore un līdzautore, regulāri rakstījusi par teātri un kino Latvijas periodiskajos izdevumos. Leģendārs ir Valentīnas Freimanes vadītais Latvijas kinematogrāfistu Savienības un Teātra darbinieku Savienības kino vēstures lektorijs.
Kopš 1960. gada Valentīna Freimane ir Latvijas Teātra darbinieku savienības, un kopš 1983. gada – Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedre, ir Starptautiskās Kino preses federācijas (FIPRESCI) biedre, kā arī viena no Starptautiskā kinoforuma "Arsenāls" dibinātājiem. 1994. gadā saņēmusi Rīgas Kino muzeja balvu par mūža ieguldījumu Latvijas kino izglītībā.