Studenti pievēršas Latvijas Kultūras akadēmijas pētniecības aktualitātēm raidierakstā “Pētījums fokusā”
2024. gada maija un jūnija trešdienu un piektdienu pēcpusdienās Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Spotify raidierakstu platformā #LKArunā klausītājiem būs iespēja dzirdēt bakalaura studiju “Kultūras socioloģija un menedžments” 3. kursa studentu veidotu tematisko sadaļu “Pētījums fokusā”. Piecās epizodes studenti pievērsīsies LKA īstenotajiem pētniecības projektiem, lai vērstu uzmanību tādām tēmām kā repa scēnas Latvijā noslēpumainā vide, kino auditorijas paradumi, pētniecībā balstīta māksla, kultūras nozares nepieciešamība pēc basģitāristiem un pētniecības procesa aizkulises. Pirmā epizode būs dzirdama jau 29. maijā plkst. 16.00, raidieraksts klausāms: https://ej.uz/LKAruna.
Pirmajā epizodē “Reps degradē vai iedvesmo?” (29.05.) Ilva Opmane, Anna Katrīna Lieģeniece un Daniela Skvorcova pastāstīs par pētījuma “Latvijas repa sociokulturālā analīze” rezultātiem un sarunā tiksies ar reperi Kazimiru. Saruna būs balstīta sociokulturālā analīzē, izgaismojot sarežģīto dinamiku, kas veido Latvijas repa scēnu. Taču saruna nebeigsies tikai ar analīzi, lai sniegtu ieskatu no pirmavota, studenti izjautās reperi Kazimiru, kurš atklātā sarunā dalīsies pārdomās par Latvijas repa scēnu, izaicinājumiem, ar kuriem viņš kā mākslinieks ir saskāries, un mūzikas lomu viņa dzīvē.
Kāda saistība ir transkripcijai un šņorbēniņiem? Trešajā epizodē “No lauka uz skatuvi” (5.06.) divi topošie sociologi – Anna Bartkeviča un Eva Marhileviča – un dramaturģe Anna Vīksna (Drāmas un teksta studijas, 2. kurss) studiju biedram Matīsam Smīdsam mēģinās izstāstīt, kas ir pētniecībā balstīta māksla un kā to īsteno. Sarunas biedri kopīgi dalīsies pieredzē, ko guva projektā “Dzīvie stāsti Stāmerienā” un izzinās, kā intervijas ieraksts var pārtapt par dokumentālo izrādi.
Kā pētnieki nonāk līdz pētījuma idejai? Kādi ir lielākie izaicinājumi, veicot apjomīgus pētījumus? Kā sociālajos medijos radusies ažiotāža ietekmē pašus pētniekus? Atbildes uz šiem un vēl citiem jautājumiem epizodē “Bolt un Wolt kurjeri – vai tas ir jāpēta?” (7.06.) meklēs studentes Betija Briede, Arta Tīna Leimane un Rebeka Japiņa kopā ar socioloģi un pētnieci Ivetu Ķešāni. Sarunā tiks atklātas pētniecības aizkulises, stāstot par šķēršļiem, piedzīvojumiem, kā arī pārdzīvojumiem, ar ko sastopas pētnieki.
Vai esi kādreiz domājis par to, cik ļoti kultūras nozarei ir vajadzīgi basģitāristi? Ceturtajā epizodē “Vai esi vajadzīgs kultūrai?” (12.06.) Unda Kreišmane, Patrīcija Birzniece un Una Filipoviča sarunāsies ar Krišjāni Laizānu – prasmīgu mūziķi, kurš ikdienā profesionāli spēlē basģitāru un kontrabasu. Sarunā tiks noskaidrots, kā profesionālā vidējā izglītība palīdzējusi veidot viņa karjeru, ar kādiem šķēršļiem viņš saskāries, kā arī tiks meklētas atbildes uz jautājumu – vai pēc profesionālās vidējās izglītības iegūšanas tu esi vajadzīgs darba devējam?
Noslēdzošajā epizodē “Kino pētījuma aizkulises” (14.06.) tiks apskatīts pētījums par Latvijas kinoteātru auditorijas paradumiem un to izmaiņām digitālajā laikmetā*. Epizodi veido studenti, kuri piedalījās datu ievākšanā un pētījuma datu apkopošanā, – Amanda Mārtinsone, Elīna Ezera un Raivis Dambis. Sarunā studenti pievērsīsies tam, cik šāda kino pētniecība var būt nozīmīga kino nozares cilvēkiem, strādājot pie jauniem projektiem. Uz sarunu studenti aicinājuši filmu nozares eksperti Daigu Livčāni, kura dalīsies savās domās par iegūtajiem datiem, novērtējot, kādi ir šodienas kino auditorijas paradumi un kā tie ietekmē kino nozari.
LKA raidieraksts #LKArunā ir platforma studentiem, jaunajiem pētniekiem un māksliniekiem aktuālu tēmu prezentēšanai, formālām un neformālām sarunām, kā arī radošiem eksperimentiem un jaunrades tapšanai tiešsaistē. Raidieraksta tematiskā sadaļa tapusi studiju kursa “Digitālais mārketings” ietvaros.
*Pētījums tapis projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” /CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001), ko finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" (2023.–2026.) ietvaros.